Jaunākais izdevums

Krievija ir nevis drauds NATO, bet tās partneris. Tā intervijā Latvijas Avīzei sacījis NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.

«Mums ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir kopīgas intereses, tādas kā cīņa pret terorismu, narkotikām un arī aizsardzība pret ballistisko raķešu un kodoluzbrukumiem. Visās šajās jomās mums ir viens un tas pats apdraudējums. Līdz ar to mums ir jāveicina praktiska sadarbība,» tā Rasmusens (attēlā).

«NATO durvis paliek atvērtas Eiropas valstīm, kas izpilda kritērijus, lai kļūtu par NATO dalībniecēm. Par šiem jautājumiem mums joprojām ir diskusijas, taču Krievija ir partneris un nevis padomdevējs,» teica NATO ģenerālsekretārs. Viņaprāt, pati svarīgākā mācību stunda, no kuras iegūtu visi, būtu, ja NATO uzlabotu attiecības ar Krieviju - patiesa stratēģiskā partnerība starp NATO un Krieviju būtu vislabākais drošības apliecinājums ikvienai valstij.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Ziņojums: Zviedrijai būtu grūtības sniegt palīdzību Baltijas valstīm Krievijas agresijas gadījumā

LETA, 05.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijai būtu grūtības sniegt palīdzību Baltijas valstīm un nodrošināt savu aizsardzību Krievijas militāras agresijas gadījumā, norāda Zviedrijas Karaliskās militāro zinātņu akadēmijas loceklis atvaļinātais Zviedrijas bruņoto spēku ģenerālmajors Kārlis Neretnieks.

Savā pētījumā Neretnieks norāda uz nepieciešamību uzlabot stratēģiski svarīgās Gotlandes salas aizsardzību, kā arī uzlabot valsts gaisa aizsardzību, lai varētu sniegt atbalstu NATO vadītai Baltijas valstu glābšanas misijai.

Ziņojumā analizēta Zviedrijas bruņoto spēku stratēģija pēc 2014.gada, vērtējot to pēc trim notikumu scenārijiem, kas saistīta ar Krievijas radītiem draudiem Baltijas valstīm.

Stratēģijas analīze iekļauta Neretnieka grāmatā Till Broders hjalp ("Palīdzība brāļiem"), ko izdevusi Zviedrijas Karaliskā militārā zinātņu akadēmija. Pētījumā apskatīti trīs iespējami notikumu scenāriji Baltijas valstīs.

Pirmais scenārijs apskata nemilitāru krīzi, līdzīgu kā Bronzas karavīra situāciju Tallinā 2007.gadā, kas noved pie salīdzinoši smagas politiskās krīzes starp Krieviju un Igauniju. Dokumentā norādīts, ka šāda situācija var skart vai nu Igauniju, vai Latviju, vai arī abas valstis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējamā NATO militārās klātbūtnes palielināšana Latvijā, ievedot NATO spēkus, būtu uztverama kā svešas valsts okupācija un pielīdzināma 1940.gadā notikušajai padomju karaspēka ievešanai Latvijā ar toreizējā valsts vadītāja Kārļa Ulmaņa piekrišanu, savu viedokli pauda Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij).

«Ja ieved NATO karaspēku, tā pēc būtības ir svešas valsts okupācija - tas pats, kas 1940.gadā, kad Latvijā ar Kārļa Ulmaņa piekrišanu ieveda padomju karaspēku,» savu viedokli pauda Lembergs.

Ventspils mērs uzskata, ka Ventspils osta NATO kuģiem nebūtu piemērota.

«Ja notiks NATO karaspēka ievešana Latvijā, tas nozīmē, ka Latvija kļūs par potenciālu kaujas lauku starp ASV un Krieviju. Tas ilgtermiņā apdraudēs Latvijas ekonomiskās, sociālās un drošības intereses,» savu viedokli pauda Lembergs.

Komentējot izskanējušās ziņas, ka NATO militārā pavēlniecība, iespējams, varētu lemt par ostas piestātnes izveidi kādā no Baltijas valstīm, lai nodrošinātu NATO militāro kuģu piekļuvi reģionam, Lembergs norādīja, ka Ventspils osta tā nevarētu būt, jo nav tam piemērota. Ventspils osta ir paredzēta tirdzniecības kuģiem, bet NATO kuģiem tajā fiziski nebūtu vietas - tikai viens vai divi kuģi tur varētu piestāt uz noteiktu laiku. Turpretim Liepājas osta jau cariskās Krievijas laikā ir būvēta kā militāra osta un šādam mērķim būtu piemērotāka, atzina Lembergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

No militāro pasūtījumu miljardiem Latvijā ieplūst tikai daži miljoni

Māris Ķirsons, Uldis Andersons, Sanita Igaune, 05.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumiem ir iespējas savus ienākumus papildināt, startējot Latvijas armijas, Eiropas drošības aģentūras un NATO militārajos miljardu vērtajos iepirkumos.

To apliecina ne tikai Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas, bet arī pašu iepirkumu konkursu organizētāju publiski paustais. Tiesa, šīs iespējas izmantojot samērā neliels Latvijā strādājošo uzņēmumu skaits, jo, lai piedalītos iepirkumos, ir vajadzīga attiecīga sertifikācija, kā arī jāspējot atrasties īstajā brīdī īstajā vietā. Tomēr pakāpeniski šādos iepirkumos Latvijas uzņēmumi un zinātniskās pētniecības iestādes iesaistās arvien vairāk. Vēl viena Latvijas iespēja ir NATO militāro kravu tranzīts, kas jau tiek izmantots.

Miljardu pasūtījumi

«Latvija ir ne tikai ES, bet arī NATO dalībvalsts, un mūsu uzņēmumiem ir iespējas piedalīties dažnedažādu pasūtījumu izpildē,» skaidro Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle. Viņa atzīst, ka iepirkumi militārām un drošības vajadzībām nav tikai un vienīgi kādas lidmašīnas, helikopteri, tanki vai zemūdenes, ko Latvijā neražo, bet arī daudz kas cits – informācijas tehnoloģijas, to programmas, medikamenti, pārtika, apģērbs un apavi, munīcija, loģistikas, būvniecības pakalpojumi utt. «Ir daudz ražotāju, kuru produktiem faktiski pastāv duālās lietošanas iespējas – civilā un militārā,» uzsver E. Egle. Viņa zina teikt, ka šajā kompleksā sava vieta ir arī mācību iestādēm un to zinātniskajiem institūtiem. «Rīgas Tehniskās universitātes un arī Latvijas Universitātes zinātnieki jau strādā vairāku militārajā jomā izmantojamo materiālu un tehnoloģiju izstrādes klāsteros,» uzsver E. Egle. Runājot par to, cik lieli ir kopējie iepirkumu apmēri, viņa, atgādina NATO Atbalsta aģentūras ģenerāldirektora Maika Laidena minēto, ka pērn šīs organizācijas budžets bijis 2,4 miljardi eiro, savukārt 2012. gadā – 2,1 miljards eiro, kura sadalē 0,1% apmērā piedalījās arī uzņēmumi no Latvijas. Tas nav daudz, un šo faktisko apjomu esot iespējams arī būtiski palielināt. «NATO Atbalsta aģentūras iepirkumu direktors Patriks Feskets aicināja Latvijas uzņēmējus izmantot savas priekšrocības, arī labo ģeogrāfisko stāvokli,» tā uz jautājumu, vai Latvijas uzņēmējus kāds vēlas redzēt šajos NATO iepirkumos, atbild E. Egle. Viņa atgādina, ka bez visa minētā vēl ir iepirkumi, kurus organizē Latvijas armija, robežsardze un policija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Polija lūgusi NATO izvietot tās teritorijā 10 000 karavīru

LETA, 02.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis lūdzis NATO izvietot Polijas teritorijā divas motorizēto kājnieku brigādes, kurās katrā ir ap 5000 karavīru, vēsta laikraksts The Daily Telegraph.

«Ir ļoti svarīgi, lai visām dalībvalstīm būtu līdzvērtīgs drošības līmenis,» sacīja Sikorskis. «Polija jau 15 gadus ir NATO dalībvalsts, un līdz šim vienīgā pastāvīgā militārā institūcija mums ir konferenču centrs, apmācību centrs. Mēs atzinīgi vērtētu vērā ņemamu klātbūtni.»

Savukārt Polijas premjerministrs Donalds Tusks paudis neapmierinātību ar NATO nevēlēšanos izvietot savus karavīrus Polijas teritorijā, kas ticis solīts jau kopš 1997.gada, norāda diplomāti.

«Mēs pakāpeniski kaut ko iegūstam, taču NATO militārās klātbūtnes palielināšanas temps varētu būt ātrāks,» izteicies Tusks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bijušais NATO vadītājs: Krievija varētu Baltijas valstīs sarīkot hibrīdkaru

LETA--AFP, 06.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija varētu sarīkot hibrīdkaru Baltijas valstīs, lai pārbaudītu NATO savstarpējās aizsardzības vienošanos, Lielbritānijas izdevumā Daily Telegraph piektdien norāda bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.

«Šis nav stāsts par Ukrainu. Putins vēlas atjaunot Krieviju kā lielvaru tās agrākajās robežās,» sacījis Rasmusens.

«Ir liela iespēja, ka viņš iejauksies Baltijā, lai pārbaudītu NATO līguma 5.pantu,» paziņoja Rasmusens. NATO 5.pants paredz kopīgu organizācijas dalībvalstu atbildi, ja kādai no dalībvalstīm tiek uzbrukts.

«[Krievijas prezidents Vladimirs] Putins zina, ka, ja viņš pāries sarkano līniju un uzbruks NATO dalībvalstij, viņš tiks sakauts. Būsim par to skaidri. Tomēr viņš ir eksperts hibrīdkarā,» teicis Rasmusens.

Rasmusens aicinājis arī palielināt finansējumu drošībai Eiropā, norādot, ka «situācija ir kritiska».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

NATO būtu grūti aizsargāt Baltijas valstis pret jebkuru Krievijas agresiju, izmantojot «konvencionālos līdzekļus», atsaucoties uz aliansei tuviem avotiem un kādu NATO plānošanas dokumentu, savā tīmekļa vietnē svētdien norādījis ietekmīgais vācu nedēļas žurnāls Der Spiegel.

«Krievijas spēja un vēlme bez īpaša brīdinājuma uzsākt nopietnas militāras operācijas rada tālejošus draudus drošības un stabilitātes uzturēšanai Eiroatlantiskajā telpā,» žurnāls citē tā rīcībā nonākušo NATO aizsardzības plānošanas komitejas dokumenta projektu.

Krievija ir spējīga īsā laikā un patvaļīgi izvēlētā vietā radīt vietēja vai reģionāla rakstura militāros draudus, teikts dokumentā.

Tajā pašā laikā Eiropa pēc Aukstā kara beigām secinājusi, ka «tā var samazināt savas iespējas cīnīties ar konvencionāliem liela mēroga un intensitātes konfliktiem Eiropā».

«Lai gan mēs nekad nekomentējam varbūtēju nopludinātu informāciju vai mūsu aizsardzības plānus, NATO galvenais uzdevums ir kolektīvā aizsardzība, un mēs darīsim visu nepieciešamo, lai aizstāvētu jebkuru mūsu sabiedroto,» reaģējot uz Der Spiegel publikāciju, norādījusi NATO pārstāve Oana Lungesku. «Ņemot vērā jauno drošības situāciju, ko radījusi Krievijas nelikumīgā un neleģitīmā agresija pret Ukrainu, mēs esam īstenojuši tūlītējus pasākumus, lai garantētu kolektīvo drošību gaisā, jūrā un uz zemes.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

NATO straujās reaģēšanas vienības katrā NATO dalībvalstī var ierasties 48 stundu laikā, kas pēc militārajiem standartiem ir «zibensātri», taču tas prasa ļoti lielu sagatavotību, atzina bijušā NATO ģenerālsekretāra Andersa Foga Rasmusena vietnieka palīgs politiskajos jautājumos Džeimss Apaturajs.

Runājot par noslēgto paktu starp NATO un Krieviju, kas paredz jaunajās NATO dalībvalstīs neizvietot ievērojamus kaujas spēkus, Apaturajs atzina, ka tas tiešām paredz, ka NATO jaunajās dalībvalstīs pastāvīgi neizvietos ievērojamus kaujas spēkus.

«Šie vārdi tika rūpīgi izstrādāti. Taču daudz svarīgāk ir tas, ka neviens mums nevar likt šķēršļus īstenot kopējās aizsardzības pasākumus. Mēs darīsim visu iespējamo, lai aizsargātu savus sabiedrotos, un tas ir iespējams, ievērojot noslēgto NATO-Krievijas paktu. Lai to īstenotu, mēs esam izveidojuši straujās reaģēšanas vienību, kura ir ļoti, ļoti, ļoti gatava iesaistīties dažāda veida uzdevumos,» sacīja Apaturajs, skaidrojot, ka šie spēki katrā NATO dalībvalstī var ierasties 48 stundu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vējonis: Liepājas osta būtu vispiemērotākā NATO militāro kuģu piekļuvei Baltijas reģionā

LETA, 02.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja NATO militārā pavēlniecība lems par ostas piestātnes izveidi kādā no Baltijas valstīm, lai nodrošinātu NATO militāro kuģu piekļuvi reģionam, Liepājas osta šim mērķim būtu iespēju ziņā vispiemērotākā, šādu viedokli pauda aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS).

Vējonis piebilda, ka vienlaikus lēmums par NATO ostas izveidi Liepājā būtu ļoti nozīmīgs ieguldījums Liepājas pilsētas un Latvijas tautsaimniecībā kopumā, kā arī biznesa attīstības iespējas Latvijas uzņēmējiem, jo NATO ostas uzturēšanā un apkalpošanā būtu nepieciešamas vietējo uzņēmēju preces un pakalpojumi.

Vējonis pauž gandarījumu par NATO ārlietu ministru šī gada 1.aprīļa kopīgo lēmumu, kas paredz papildu pasākumu ieviešanu sadarbības stiprināšanai ar NATO Austrumeiropas partneriem.

Liepājas ostā šobrīd ir dislocēts Latvijas Jūras spēku štābs un Jūras spēku flotile, kas ir Latvijas Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa. Štāba un flotiles uzdevumos ietilpst izlūkošanas, kaujas gatavības un mobilizācijas, kā arī militāro mācību plānošana, organizēšana un vadība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas veiktā Ukrainai piederošās Krimas aneksija ir parādījusi, ka mieru Eiropā nevar uztvert kā pašsaprotamu, tāpēc NATO dalībvalstīm ir jāveic ieguldījumi, lai stiprinātu modernas aizsardzības sistēmas, intervijā Baltijas valstu žurnālistiem uzsvēris aizejošais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.

Intervijā Latvijas Radio A.F. Rasmusens uzsvēris, ka augsti vērtā Baltijas valstu dalību NATO militārajās misijās, taču militāro spēju uzlabošanā vēl ir jāveic būtiski ieguldījumi, lai aizsardzības budžeti sasniegtu 2% no ikešzemes kopprodukta. NATO vadītājs kā pozitīvu piemēru izcēla Igauniju, kura spējusi aizsardzības budžetu palielināt līdz minētajiem 2%, neskatoties uz ekonomisko krīzi.

A. F. Rasmusens atzina, ka Eiropa savas drošības nodrošināšanā ir atkarīga no sadarbības ar ASV. A.F. Rasmusens ir pārliecināts, ka NATO ir gatava un spējīga nodrošināt aizsardzību jebkurai no organizācijas dalībvalstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Lielvārdes lidlauka rekonstrukcijas pabeigšanas tā varētu būt ne tikai vieta, kur iespējams nosēsties NATO lidmašīnām, bet arī kļūt par pastāvīgu NATO spēku bāzi. Par to šobrīd tiek diskutēts. To intervijā Latvijas televīzijas raidījumam De facto atklāja šonedēļ Saeimas apstiprinātais Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Raimonds Graube, kurš amatā stāsies 6.jūlijā.

«Par NATO objektu izvietojumu ir jālemj NATO, bet šādas bāzes esamība būtu vēl viens papildu garants Latvijas neatkarībai, suverenitātei un militārai drošībai,» sacījis Graube. Patlaban Lielvārdes objektu paredzēts pabeigt kā lidlauku, bet tā turpmākā izmantošana būs atkarīga no finansējuma. Graube atklāj, ka viņš šobrīd vada darba grupu, kurā tiek noteiktas un izvērtētas Lielvārdes aviācijas bāzes nākotnes spējas. Pabeidzot šobrīd iesāktos darbus, lidlauks būs spējīgs uzņemt visa veida lidmašīnas, tai skaitā arī civilās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens svētdien paziņoja, ka Krievijas rīcība apdraud "mieru un drošību Eiropā".

"Krievijai ir jāizbeidz savas militārās aktivitātes un draudi [pret Ukrainu]," pirms NATO dalībvalstu sūtņu ārkārtas sanāksmes sacīja Rasmusens.

NATO ārkārtas sanāksmē tiks apspriesta Krievijas rīcības "ietekme uz Eiropas drošību".

NATO svētdien sasaukusi ārkārtas sēdi, lai apspriestos par situāciju Ukrainā.

NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens tviterī paziņoja, ka svētdien Briselē sasaukta alianses dalībvalstu sūtņu ārkārtas sanāksme.

"NATO sabiedrotie cieši koordinē [reakciju] uz dramatisko situāciju Ukrainā. [Svētdien] notiks NATO padomes sanāksme, kam sekos NATO-Ukrainas komisijas tikšanās," sacīja NATO ģenerālsekretārs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

NATO līdz 2021.gadam Latvijas aizsardzībā plāno ieguldīt aptuveni 71 miljonu eiro

LETA, 07.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

NATO līdz 2021.gadam Latvijas aizsardzības projektos plāno ieguldīt aptuveni 71 miljonu eiro, aģentūra LETA pastāstīja Aizsardzības ministrijā (AM).

Šo naudu paredzēts tērēt, lai uzlabotu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) infrastruktūras attīstību NBS un sabiedroto nodrošināšanai.

Ministru kabineta jau februāra beigās izdotais rīkojums paredz, ka laikā no 2017. līdz 2021.gadam AM varēs uzņemties ilgtermiņa saistības un slēgt līgumus, piesaistot NATO Drošības investīciju programmas finansējumu līdz 71 miljonam eiro ārvalstu finanšu palīdzībai un ne vairāk kā 27 miljonus eiro nacionālo finansējumu nodokļu samaksai un projektu līdzfinansējumam.

Ar NATO Drošības investīciju programmas finansējumu paredzēts attīstīt apmācības infrastruktūru, piemēram, šautuves un specializētas apmācību vietas. Tāpat par NATO naudu plānots attīstīt apgādes infrastruktūru, piemēram, noliktavas un uzlabot infrastruktūru sabiedroto spēku uzņemšanai un izvietošanai, piemēram, izmitināšanas zonas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Krievija grib, lai NATO atteiktos no slepenā Baltijas valstu aizsardzības plāna

Lelde Petrāne, 08.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija pieprasīs, lai NATO atteiktos no slepenās vienošanās aizstāvēt trīs Baltijas valstis pret jebkādu militāru uzbrukumu, otrdien sacījis Krievijas sūtnis aliansē, vēsta Associated Press.

Saskaņā ar konfidenciālajiem ASV dokumentiem, kurus publiskoja WikiLeaks, NATO janvārī nolēmusi paplašināt Polijas aizsardzības plānu, iekļaujot arī NATO dalībvalstis Igauniju, Latviju un Lietuvu.

AP norāda, ka šo dokumentu publiskošana radījusi apmulsumu gan Krievijā, gan aliansē, jo tas noticis laikā, kad abas puses akcentēja, cik ciešas to attiecības ir kļuvušas.

Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs otrdien Briselē tikās ar augsta līmeņa Eiropas Savienības amatpersonām. Abas puses parakstīja vienošanos pavērt ceļu Krievijas dalībai Pasaules Tirdzniecības organizācijā.

Dmitrijs Rogozins, Krievijas vēstnieks NATO, sacījis, ka viņš par NATO vienošanos aizsargāt Baltijas valstis runās trešdien, kad notiek NATO-Krievijas padomes sanāksme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

NATO pārņem Lībijas militārās operācijas vadību

Jānis Rancāns, 31.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

NATO ir pārņēmusi militārās operācijas Lībijā vadību, tomēr tikai neliela daļa no 28 dalībvalstīm veiks uzlidojumus Muamara Kadafi lojālajiem spēkiem, vēsta pasaules ziņu aģentūras. Līdz šim operāciju vadīja ASV.

«Ceturtdien, sešos no rīta pēc Griničas laika, NATO pārņēma starptautiskās operācijas vadību,» paziņoja NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens. «Saskaņā ar ANO Drošības padomes rezolūciju 1973. NATO turpinās aizsargāt civiliedzīvotājus no uzbrukumiem,» skaidroja A. Rasmusens.

Uzlidojumos Lībijā no NATO valstīm piedalās Lielbritānijas, Francijas, Kanādas, Dānijas, ASV un Beļģijas iznīcinātāji. Gaisa triecienus ir kritizējusi Turcija, kas ir vienīgā NATO musulmaņu valsts. Arī Vācija ir atteikusies piedalīties operācijās, savukārt Nīderlande piedalīsies tikai lidojumiem slēgtās zonas uzturēšanā un neveiks uzbrukumus M. Kadafi sauszemes spēkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Forbes apskatnieks: Putins ir bīstamāks par Islāma valsti, un Latvija var kļūt par viņa nākamo mērķi

LETA, 25.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumiem būtu jāapzinās, ka Krievijas karš dienvidaustrumu Ukrainā potenciāli ir bīstamāks par džihādistu grupējuma Islāma valsts (IV) radītajiem draudiem, jo būtībā var sagraut NATO, uzskata žurnāla Forbes apskatnieks Pols Gregorijs, kā vienu no iespējamākajiem Krievijas prezidenta Vladimira Putina mērķiem minot Baltiju un īpaši Latviju.

«Vai tiešām ASV un Eiropa cer - ja novājinātā Ukraina parakstīs miera līgumu, tas pieliks punktu Putina sapņiem par impērijas restaurēšanu? (..) Diemžēl šķiet, ka [Vācijas kanclere Angela] Merkele un [ASV prezidents Baraks] Obama spiež Ukrainu piekrist neizdevīgiem noteikumiem, kas Putinam uzdāvinās uz laiku laikiem destabilizētu, no Eiropas Savienības un NATO norobežotu Ukrainu. Un par to viņš maksās vienīgi ar sankcijām, kuras, kā viņš cer, pēc zināma laika tiks atkal atceltas,» raksta Gregorijs.

Apskatnieks atsaucies uz pazīstamā krievu analītiķa Andreja Piontkovska izteiktajām prognozēm, ka panākumi Ukrainas dienvidaustrumos var pamudināt Putinu izmēģināt šo taktiku arī citur un par viņa pirmo mērķi var kļūt Baltijas valstis. Turklāt šo valstu dalība Ziemeļatlantijas aliansē Krievijas prezidentu neatturēs, drīzāk vēl uzkurinās, solot iespēju faktiski sagraut savu lielāko pretinieku - NATO. Šāda avantūra saistīta ar milzīgu risku, taču ieguvumi būtu astronomiski, viņš spriedis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

NATO līderi apstiprina aizsardzības plānus Polijai un Baltijas valstīm

LETA--DPA, 04.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz Turcijas sākotnēji izteiktajiem iebildumiem, NATO līderi trešdien apstiprinājuši jaunus aizsardzības plānus Polijai un Baltijas valstīm, paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

"Šodien mēs vienojāmies par atjauninātu plānu Baltijas valstīm un Polijai," pēc NATO 70.gadadienai veltītā samita pavēstīja Stoltenbergs. "Ir labi zināms, ka starp NATO sabiedrotajiem ir dažādi viedokļi par to, kā apzīmēt YPG (kurdu bruņotais grupējums "Tautas aizsardzības vienības")."

Jautājums ticis pārspriests starp sabiedrotajiem, taču trešdien samita sarunās tas "netika konkrēti skatīts", sacīja Stoltenbergs.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka sabiedrotie ir vienisprātis par nepieciešamību neapdraudēt panākumus pret džihādistu grupējumu "Islāma valsts".

Kā ziņots, Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdoans bija pavēstījis, ka nepiekritīs NATO aizsardzības plānam Baltijas valstīm un Polijai, kamēr alianse neatbalstīs Ankaras bažas attiecībā uz Sīrijas kurdu kaujiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Tramps paziņo par milzu progresu aizsardzības izdevumu jautājumā

LETA/AFP/DPA, 12.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien paziņojis, ka viņam NATO samitā Briselē izdevies panākt «milzu progresu» jautājumā par pārējo alianses dalībvalstu aizsardzības izdevumu palielināšanu.

Improvizētajā preses konferencē viņš teica, ka ir «ļoti, ļoti apmierināts», jo pārējās NATO dalībvalstis esot apņēmušās palielināt aizsardzības izdevumus līdz «nekad iepriekš neredzētam līmenim».

Atbildot uz jautājumu, vai viņš joprojām draud ar Savienoto Valstu izstāšanos no NATO un vai viņš var pieņemt un īstenot šādu lēmumu bez Kongresa atbalsta, Tramps sacīja: «Es domāju, ka droši vien varu, bet tas nav nepieciešams.» Iepriekš tika ziņots, ka Tramps NATO samitā piedraudējis ar ASV izstāšanos no alianses, ja sabiedrotie nekavējoties nepalielinās aizsardzības izdevumus.

NATO tagad «ir ļoti varena» un «daudz spēcīgāka nekā tā bija pirms divām dienām,» uzsvēra Baltā nama saimnieks, nosaucot aliansi par «saskaņotu mašīnu».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

NATO svētdien nosodīja Krievijas realizēto militāro eskalāciju Krimā un aicināja nosūtīt uz Ukrainu starptautiskus novērotājus.

«Ziemeļatlantijas Padome nosoda Krievijas Federācijas militāro eskalāciju Krimā un pauž dziļas bažas par Krievijas parlamenta doto atļauju pielietot Krievijas Federācijas bruņotos spēkus Ukrainas teritorijā,» teikts NATO ārkārtas sanāksmes noslēgumā izdotajā paziņojumā.

Militārā alianse norāda, ka Krievijas rīcība «pārkāpj starptautiskos likumus un šis solis ir pretrunā NATO un Krievijas Padomes un Miera partnerattiecību principiem. Krievijai ir jāievēro tās pienākumi saskaņā ar ANO Hartu un EDSO principus, uz kā balstīts miers un stabilitāte Eiropā.»

NATO aicina Krieviju mazināt saspīlējumu, kā arī ievērot savas starptautiskās saistības, tostarp 1994.gada parakstīto Budapeštas memorandu, 1997. gadā parakstīto Krievijas un Ukrainas Draudzības un sadarbības līgumu un likumus, kas regulē Krievijas Melnās jūras flotes klātbūtni Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Rasmusens: NATO ir gatava atvairīt iespējamu uzbrukumu Baltijas valstīm

LETA--APOSTROF, 14.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

NATO ir gatava atvairīt iespējamu Krievijas uzbrukumu Baltijas valstīm, ja Kremlis izšķirsies par šādu soli, intervijā ukraiņu ziņu vietnei Apostrof sacīja bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.

«Baltijas valstis ir NATO dalībvalstis, un uz tām attiecas piektais pants, kas paredz, ka uzbrukums vienai alianses valstij ir uzbrukums visām. Tāpēc jebkurš uzbrukums šīm valstīm liktu Ziemeļatlantijas Līguma organizācijai iejaukties. Par to nav nekādu šaubu,» norādīja Rasmusens.

Viņš stāstīja, ka līdz konfliktam Ukrainā neviens nevarēja iedomāties, ka 21.gadsimtā Eiropā kaut kas tāds varētu notikt. Krievijas agresija NATO likusi pārskatīt organizācijas principus. Lai būtu gatava atvairīt iespējamu uzbrukumu tās dalībvalstīm Austrumeiropā, NATO ir palielinājusi klātbūtni šajā reģionā, kā arī radījusi Ātrās reaģēšanas spēkus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Norvik bankas padomē iecelts bijušais NATO ģenerālsekretārs Rasmusens

Zane Atlāce - Bistere, 24.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Ekskluzīvu interviju ar Andersu Fogu Rasmusenu lasiet laikrakstā Dienas Bizness pirmdien, 29. janvārī.

Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens kļuvis par AS Norvik Banka padomes priekšsēdētāja vietnieku, informē bankā.

No 2009. gada līdz 2014. gadam Rasmusens ieņēma NATO ģenerālsekretāra amatu, bet no 2001. gada līdz 2009. gadam bija Dānijas premjerministrs. Iepriekš Anderss Fogs Rasmusens ir bijis Dānijas Nodokļu ministrs un Ekonomikas ministrs.

«Priecājos pievienoties AS Norvik Bankas Padomei un atjaunot savas ilgstošās un spēcīgās saiknes ar Latviju. Es ceru, ka mana pieredze būs noderīga bankas attiecību veidošanā ar valsts pārvaldes iestādēm un stratēģiskās izaugsmes centienos Latvijā un Eiropas Savienībā,» norāda Anderss Fogs Rasmusens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Šauļos ieradušies seši Baltijas valstu patrulēšanas misijai paredzētie ASV iznīcinātāji

LETA, 06.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Gaisa kara spēku bāzē pie Šauļiem ceturtdien no Lielbritānijas ieradušies seši ASV Gaisa spēku iznīcinātāji F-15C Eagle, ar ko nolemts pastiprināt NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misiju, vēsta portāls 15min.lt.

Tie pievienojušies četriem tā paša tipa iznīcinātājiem, kas nodrošina patrulēšanu kopš gada sākuma, kad šo NATO misiju uz četriem mēnešiem pārņēma ASV.

Šauļos nolaidušās arī divas lidmašīnas KC-135, kas paredzētas iznīcinātāju degvielas krājumu papildināšanai gaisā. Ar tām atlidojis iznīcinātājus apkalpojošais personāls - vairāk nekā pussimts cilvēku.

Kā norādījis aviobāzes komandieris Vidmants Raklevičs, tik daudz lidmašīnu bāzē nav bijis kopš misijas sākuma. Pēc viņa teiktā, bāze spēs tikt galā ar to apkalpošanu, bet nav zināms, vai tam nebūs vajadzīgs lielāks valsts finansējums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

NATO jūrnieki Ventspilī kaujoties un postot apstādījumus

Dienas Bizness, 13.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī vairākos incidentos iekūlušies jūrnieki no NATO pretmīnu grupas kuģiem. Par kāda nīderlandiešu jūrnieka dzīvību šobrīd cīnās mediķi, tā vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Nedēļas nogalē Ventspils ostā ieradās deviņi NATO 1. pastāvīgās jūras pretmīnu grupas kuģi, kas piedalās starptautiskajā mīnu meklēšanas Open Spirit 2014 operācijā. Jūrnieki savā brīvajā laikā apmeklējuši arī pilsētas bārus un klubus, lietojuši alkoholu un iekļuvuši kautiņos, notikušo atstāsta medijs.

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes preses pārstāve Signe Šteinberga informējusi, ka policija uzsākusi trīs kriminālprocesus par gadījumiem, kuros iesaistīti jūrnieki. Tostarp naktī uz sestdienu pagaidām nenoskaidrotas personas uzbruka trijiem jūrniekiem. Viņi piekauti un aplaupīti. Tajā pašā naktī Easy bārā notika konflikts, kura laikā kādam jūrniekam no Latvijas nodarīti miesas bojājumi. Cietušais Neatkarīgajai stāstījis, ka viņš mierīgi sēdējis pie bāra letes, kad pēkšņi viņu no aizmugures kāds pagrāba aiz rīkles, aizvilka uz tualeti un tur viņu piekāva.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pirmdien atkārtoti apliecināja alianses vēlmi uzņemt Gruziju, neskatoties uz stingriem Maskavas iebildumiem.

Stoltenbergs ieradies Tbilisi uz 12 dienas ilgām kopīgām NATO un Gruzijas militārajām mācībām.

«29 sabiedrotie ir skaidri pateikuši, ka Gruzija būs NATO locekle,» preses konferencē pavēstīja Stoltenbergs. «Mēs turpināsim strādāt kopā, lai sagatavotos Gruzijas dalībai NATO.»

Atsaucoties uz Krieviju, viņš norādīja, ka nevienai valstij nav tiesību ietekmēt NATO atvērto durvju politiku.

«Mēs nepieņemam, ka Krievijai vai kāda cita vara var izlemt, ko [NATO] locekļi drīkst darīt,» paziņoja Stoltenbergs.

NATO valstu vadītāji 2008.gadā paziņoja, ka Gruzija reiz tiks uzņemta aliansē. Gruzija ir arī viena no ES Austrumu partnerības programmas valstīm. Tomēr Gruzijas izredzes tikt uzņemtai NATO un Eiropas Savienībā joprojām ir visai miglainas, īpaši pēc 2008.gada kara ar Krieviju, kura atzinusi separātisko Abhāzijas un Dienvidosetijas republiku neatkarību un savās militārajās bāzēs tur izvietojusi tūkstošiem karavīru, kamēr starptautiskā sabiedrība tās uzskata par okupētām Gruzijas teritorijām.

Komentāri

Pievienot komentāru