Pasaulē

Rasmusens: NATO ir gatava atvairīt iespējamu uzbrukumu Baltijas valstīm

LETA--APOSTROF, 14.09.2015

Jaunākais izdevums

NATO ir gatava atvairīt iespējamu Krievijas uzbrukumu Baltijas valstīm, ja Kremlis izšķirsies par šādu soli, intervijā ukraiņu ziņu vietnei Apostrof sacīja bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.

«Baltijas valstis ir NATO dalībvalstis, un uz tām attiecas piektais pants, kas paredz, ka uzbrukums vienai alianses valstij ir uzbrukums visām. Tāpēc jebkurš uzbrukums šīm valstīm liktu Ziemeļatlantijas Līguma organizācijai iejaukties. Par to nav nekādu šaubu,» norādīja Rasmusens.

Viņš stāstīja, ka līdz konfliktam Ukrainā neviens nevarēja iedomāties, ka 21.gadsimtā Eiropā kaut kas tāds varētu notikt. Krievijas agresija NATO likusi pārskatīt organizācijas principus. Lai būtu gatava atvairīt iespējamu uzbrukumu tās dalībvalstīm Austrumeiropā, NATO ir palielinājusi klātbūtni šajā reģionā, kā arī radījusi Ātrās reaģēšanas spēkus.

Rasmusens Kijevā apmeklēja ikgadējo Jaltas Eiropas stratēģijas forumu (Yalta European Strategy Forum).

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Norvik bankas padomē iecelts bijušais NATO ģenerālsekretārs Rasmusens

Zane Atlāce - Bistere, 24.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Ekskluzīvu interviju ar Andersu Fogu Rasmusenu lasiet laikrakstā Dienas Bizness pirmdien, 29. janvārī.

Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens kļuvis par AS Norvik Banka padomes priekšsēdētāja vietnieku, informē bankā.

No 2009. gada līdz 2014. gadam Rasmusens ieņēma NATO ģenerālsekretāra amatu, bet no 2001. gada līdz 2009. gadam bija Dānijas premjerministrs. Iepriekš Anderss Fogs Rasmusens ir bijis Dānijas Nodokļu ministrs un Ekonomikas ministrs.

«Priecājos pievienoties AS Norvik Bankas Padomei un atjaunot savas ilgstošās un spēcīgās saiknes ar Latviju. Es ceru, ka mana pieredze būs noderīga bankas attiecību veidošanā ar valsts pārvaldes iestādēm un stratēģiskās izaugsmes centienos Latvijā un Eiropas Savienībā,» norāda Anderss Fogs Rasmusens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vējonis: Baltijas valstis un ASV apņēmušās aktivizēt ekonomisko sadarbību

LETA, 03.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiekoties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, Baltijas valstis ir saņēmušas apliecinājumu par ASV militārās klātbūtnes reģionā saglabāšanu un ASV gatavību turpināt atbalstīt Baltijas valstu aizsardzības spēju stiprināšanu, paziņojumā par trīs Baltijas valstu un ASV samita rezultātiem norādīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Valsts prezidents uzsvēra, ka Vašingtonā notikušais trīs Baltijas valstu un ASV prezidentu samits kalpo kā spēcīgs vēstījums Baltijas valstu un ASV ciešajai partnerībai. Īpašu simbolismu samitam piešķirot fakts, ka šogad tiek atzīmēta Baltijas valstu neatkarības simtgade, piebilda Vējonis.

Trīs Baltijas valstu prezidentu un ASV prezidenta preses konferencē Vējonis norādīja, ka samits apstiprinājis apņemšanos sargāt kopīgās vērtības, draudzīgās attiecības un veiksmīgās partnerattiecības, kas starp Baltijas valstīm un ASV pastāvējušas jau gandrīz 100 gadus. ASV ir uzticamākais un ciešākais sabiedrotais un partneris, kas atbalsta Baltijas veiktos pasākumus, kā arī palīdz cīnīties ar dažādiem drošības apdraudējumiem, ar ko Baltija saskaras.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

NATO līderi apstiprina aizsardzības plānus Polijai un Baltijas valstīm

LETA--DPA, 04.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz Turcijas sākotnēji izteiktajiem iebildumiem, NATO līderi trešdien apstiprinājuši jaunus aizsardzības plānus Polijai un Baltijas valstīm, paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

"Šodien mēs vienojāmies par atjauninātu plānu Baltijas valstīm un Polijai," pēc NATO 70.gadadienai veltītā samita pavēstīja Stoltenbergs. "Ir labi zināms, ka starp NATO sabiedrotajiem ir dažādi viedokļi par to, kā apzīmēt YPG (kurdu bruņotais grupējums "Tautas aizsardzības vienības")."

Jautājums ticis pārspriests starp sabiedrotajiem, taču trešdien samita sarunās tas "netika konkrēti skatīts", sacīja Stoltenbergs.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka sabiedrotie ir vienisprātis par nepieciešamību neapdraudēt panākumus pret džihādistu grupējumu "Islāma valsts".

Kā ziņots, Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdoans bija pavēstījis, ka nepiekritīs NATO aizsardzības plānam Baltijas valstīm un Polijai, kamēr alianse neatbalstīs Ankaras bažas attiecībā uz Sīrijas kurdu kaujiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pēdējā ceturksnī Āfrikas cūku mēra dēļ cenas produkcijai samazinās, to Dienas Bizness izdevumam TOP 500 pastāstīja SIA Gaižēni valdes loceklis Alekss Rasmusens.

Noteikti situāciju ietekmēšot arī tas, ka pēdējo mēnešu laikā eksports uz Poliju ir pilnībā apstājies. «Mēs meklējam jaunus tirgus, bet nav jau daudz iespēju, kur meklēt. Lietuvā mums ir viens sadarbības partneris un cerēsim, ka apjomi nesamazināsies. Vēlamies paplašināt sadarbības partneru skaitu Latvijā. Pašlaik sadarbojamies ar Rēzeknes gaļas kombinātu, Kurzemes gaļsaimnieku, GPU Nākotne un Maxima Latvija, bet ceram uz jauniem sadarbības partneriem,» pastāstīja Alekss Rasmusens.

2016. gadā SIA Gaižēni strādāja ar 9,73 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 35 % vairāk nekā gadu iepriekš un 2,09 miljonu eiro peļņu. Veiksmīgajai SIA Gaižēni darbībai 2016. gadā bija divi galvenie iemesli, informē A. Rasmusens. Viens iemesls – cenas uzņēmumam kā cūkkopības produkcijas ražotājam bija ļoti veiksmīgas un turējās augstā līmenī. Otrs iemesls – pieaugusi arī ražotnes jauda, kas ļāva palielināt apgrozījumu. Visas četras Gaižēnu novietnes ir no jauna uzbūvētas un īpaša modernizācija tām nav nepieciešama. Galvenais – mēs centāmies kāpināt efektivitāti un rezultāti liecina, ka tas ir izdevies, uzsver Rasmusens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

NATO līdz 2021.gadam Latvijas aizsardzībā plāno ieguldīt aptuveni 71 miljonu eiro

LETA, 07.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

NATO līdz 2021.gadam Latvijas aizsardzības projektos plāno ieguldīt aptuveni 71 miljonu eiro, aģentūra LETA pastāstīja Aizsardzības ministrijā (AM).

Šo naudu paredzēts tērēt, lai uzlabotu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) infrastruktūras attīstību NBS un sabiedroto nodrošināšanai.

Ministru kabineta jau februāra beigās izdotais rīkojums paredz, ka laikā no 2017. līdz 2021.gadam AM varēs uzņemties ilgtermiņa saistības un slēgt līgumus, piesaistot NATO Drošības investīciju programmas finansējumu līdz 71 miljonam eiro ārvalstu finanšu palīdzībai un ne vairāk kā 27 miljonus eiro nacionālo finansējumu nodokļu samaksai un projektu līdzfinansējumam.

Ar NATO Drošības investīciju programmas finansējumu paredzēts attīstīt apmācības infrastruktūru, piemēram, šautuves un specializētas apmācību vietas. Tāpat par NATO naudu plānots attīstīt apgādes infrastruktūru, piemēram, noliktavas un uzlabot infrastruktūru sabiedroto spēku uzņemšanai un izvietošanai, piemēram, izmitināšanas zonas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Tramps paziņo par milzu progresu aizsardzības izdevumu jautājumā

LETA/AFP/DPA, 12.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien paziņojis, ka viņam NATO samitā Briselē izdevies panākt «milzu progresu» jautājumā par pārējo alianses dalībvalstu aizsardzības izdevumu palielināšanu.

Improvizētajā preses konferencē viņš teica, ka ir «ļoti, ļoti apmierināts», jo pārējās NATO dalībvalstis esot apņēmušās palielināt aizsardzības izdevumus līdz «nekad iepriekš neredzētam līmenim».

Atbildot uz jautājumu, vai viņš joprojām draud ar Savienoto Valstu izstāšanos no NATO un vai viņš var pieņemt un īstenot šādu lēmumu bez Kongresa atbalsta, Tramps sacīja: «Es domāju, ka droši vien varu, bet tas nav nepieciešams.» Iepriekš tika ziņots, ka Tramps NATO samitā piedraudējis ar ASV izstāšanos no alianses, ja sabiedrotie nekavējoties nepalielinās aizsardzības izdevumus.

NATO tagad «ir ļoti varena» un «daudz spēcīgāka nekā tā bija pirms divām dienām,» uzsvēra Baltā nama saimnieks, nosaucot aliansi par «saskaņotu mašīnu».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pirmdien atkārtoti apliecināja alianses vēlmi uzņemt Gruziju, neskatoties uz stingriem Maskavas iebildumiem.

Stoltenbergs ieradies Tbilisi uz 12 dienas ilgām kopīgām NATO un Gruzijas militārajām mācībām.

«29 sabiedrotie ir skaidri pateikuši, ka Gruzija būs NATO locekle,» preses konferencē pavēstīja Stoltenbergs. «Mēs turpināsim strādāt kopā, lai sagatavotos Gruzijas dalībai NATO.»

Atsaucoties uz Krieviju, viņš norādīja, ka nevienai valstij nav tiesību ietekmēt NATO atvērto durvju politiku.

«Mēs nepieņemam, ka Krievijai vai kāda cita vara var izlemt, ko [NATO] locekļi drīkst darīt,» paziņoja Stoltenbergs.

NATO valstu vadītāji 2008.gadā paziņoja, ka Gruzija reiz tiks uzņemta aliansē. Gruzija ir arī viena no ES Austrumu partnerības programmas valstīm. Tomēr Gruzijas izredzes tikt uzņemtai NATO un Eiropas Savienībā joprojām ir visai miglainas, īpaši pēc 2008.gada kara ar Krieviju, kura atzinusi separātisko Abhāzijas un Dienvidosetijas republiku neatkarību un savās militārajās bāzēs tur izvietojusi tūkstošiem karavīru, kamēr starptautiskā sabiedrība tās uzskata par okupētām Gruzijas teritorijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Stoltenbergs: Eiropa nevar paļauties uz Francijas kodolarsenālu

LETA--DPA, 23.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kodoldrošību, kuru Eiropai sniedz ASV, nevar aizstāt ar Francijas kodolieročiem, atzinis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Francijas prezidenta Emanuela Makrona pagājušā mēneša izteikumi par NATO "smadzeņu nāvi" izsaukuši alianses iekšienē asas debates.

Nesenie notikumi Sīrijā likuši Makronam apšaubīt paļāvību uz ASV, ka tā sniegs nepieciešamo atbalstu uzbrukuma gadījumā Eiropai, un tāpēc Elizejas pils saimnieks uzstāj, ka Eiropai pašai jāpalielina savas aizsardzības spējas.

"Francija zina, kā sevi aizsargāt. Pēc Brexit tā paliks vienīgā kodollielvara Eiropas Savienībā," novembra sākumā publicētajā intervijā žurnālam "Economist" uzsvēra Makrons.

Taču Stoltenbergs norādījis, ka Francijas kodolieroči nesniedz NATO ticamu alternatīvu.

"ASV ieroči ir labi izveidotas NATO atturēšanas sistēmas sastāvdaļa, to mēs nedrīkstam aizmirst," sarunā ar aģentūru DPA uzsvēris NATO ģenerālsekretārs. "Mums ir pārbaudītas un izmēģinātas procedūras."

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Tramps atkārtoti norāda, ka lielākā daļa NATO valstu nepietiekami finansē aizsardzību

LETA--CNN, 07.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps, apmeklējot ASV bruņoto spēku Centrālo pavēlniecību Floridā, uzsvēris atbalstu NATO, taču atkārtoti norādījis, ka lielākā daļa alianses dalībvalstu atvēl nepietiekami daudz līdzekļu militārajiem izdevumiem.

«Mēs stingri atbalstām NATO,» sacīja Tramps, pirmdien tiekoties ar amerikāņu militārpersonām Makdila gaisa spēku bāzē Floridā, kur atrodas Centrālā pavēlniecība.

«Mēs vienīgi lūdzam, lai NATO dalībvalstis pilnībā un atbilstoši piešķir finanšu līdzekļus NATO aliansei, un daudzas no tām to nedara. Daudzas nav pat tikušas tuvu [nepieciešamajam finansējuma līmenim]. Un tām tas ir jādara,» teica ASV prezidents.

Tikai piecas no NATO dalībvalstīm izpilda NATO ieteikumu aizsardzībai veltīt ne mazāk kā 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) - tās ir ASV, Grieķija, Igaunija, Lielbritānija un Polija. Latvija un Lietuva apņēmušās šo līmeni sasniegt nākamgad.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Tramps ievēlēšanas gadījumā sola panākt, lai NATO valstis maksā par aizsardzību

LETA--AFP, 25.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidenta amata kandidāts no Republikāņu partijas Donalds Tramps paziņojis, ka gadījumā, ja viņu ievēlēs par prezidentu, viņš panāks, lai NATO dalībvalstis maksā par savu aizsardzību, nevis paļaujas uz to, ka izdevumus segs Savienotās Valstis.

«NATO ir valstis, kuras mūs izmanto. Ja es [būšu prezidents], ticiet man, tās maksās,» sacīja Tramps svētdien pārraidītā intervijā telekanālam NBC.

«Pieņemsim, ka valstī notiek iebrukums. Tā nav samaksājusi. Visi saka - ak, bet mums ir līgums,» klāstīja Tramps. NATO līguma 5.pants noteic, ka uzbrukuma gadījumā vienai alianses dalībvalstij pārējām valstīm tā ir jāaizstāv.

«Ja viņi nemaksā - tas nav kā pirms četrdesmit gadiem. Tas nav kā pirms piecdesmit gadiem. Tas nav kā pirms trīsdesmit gadiem. Šodien mēs esam citāda valsts,» viņš teica.

«Ir valstis, kuras nemaksā, un tas jau ir vairāk nekā NATO, jo mēs rūpējamies par Japānu. Mēs rūpējamies par Vāciju un Dienvidkoreju, un Saūda Arābiju, un mēs zaudējam it visā,» sacīja Tramps.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Papildināta - Tramps: ASV varētu neaizsargāt dažas NATO valstis pret Krievijas agresiju

LETA--AP, 21.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Republikāņu partijas kandidāts ASV prezidenta amatam Donalds Tramps paziņojis, ka ASV viņa vadībā varētu neaizsargāt dažas NATO dalībvalstis, ja tām grasītos uzbrukt Krievija.

Tramps to paziņoja intervijā laikrakstam The New York Times Klīvlendā notiekošā republikāņu nacionālā konventa laikā.

Viņš teica, ka gadījumā, ja citas NATO dalībvalstis būtu pakļautas uzbrukumam, viņš vispirms novērtētu šo valstu ieguldījumu Ziemeļatlantijas aliansē.

Tramps vēlreiz uzsvēra savu stingrās līnijas nacionālista pieeju, sakot, ka viņš piespiedīs citas NATO valstis uzņemties daļu no aizsardzības izdevumiem, kurus gadu desmitiem segušas ASV, atcels līgumus, kurus uzskata par nelabvēlīgiem ASV, un mainīs ASV partnera definīciju.

Tramps teica, ka pārējai pasaulei vajadzētu mācīties pielāgoties viņa pieejai. «Es dotu priekšroku tam, ka mēs būtu spējīgi turpināt» pildīt pastāvošās vienošanās, bet tikai tad, ja sabiedrotie beigs izmantot Amerikas varenības laikmetu, kuru ASV vairs nevar atļauties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

ĀM: Ja Latvija neatbalstīs patvēruma meklētāju uzņemšanu, sagaidāmas nopietnas politiskas, finansiālas un juridiskas sekas

LETA, 14.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Latvija neatbalstīs patvēruma meklētāju uzņemšanu, valstij ilgtermiņā ir sagaidāmas nopietnas politiskas, finansiālas un juridiskas sekas, valdībā iesniegtajā ziņojumā norāda Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM). ĀM vada Edgars Rinkēvičs, kura pārstāvētā partija Vienotība pašlaik vienīgā no koalīcijas partijām pauž skaidru atbalstu bēgļu uzņemšanai Latvijā.

ĀM uzsver, ka Latvija zaudēs iespēju gūt Eiropas Savienības (ES) institūciju atbalstu Latvijai interesējošos jautājumos, piemēram, austrumu robežas stiprināšanā, kopēja ES ietvara izstrādē cīņai pret hibrīddraudiem, kompensāciju mehānisma noteikšanā saistībā ar Krievijas ieviestajām sankcijām un citos.

Ziņojumā teikts, ka Latvija var saskarties ar ES institūciju lēmumu novilcināšanu. Piemēram, Eiropas Komisijai ir jāapstiprina Latvijas nacionālās programmas 56 miljonu eiro apmērā, ieskaitot Latvijas līdzfinansējumu, ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu un Iekšējās drošības fondu. Iekšējās drošības fonda līdzekļus Latvija iegulda robežu pārvaldības un uzraudzības uzlabošanā. Savukārt ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda finansējumu plānots uzlabot Latvijas patvēruma meklētāju uzņemšanas spējas, nodrošināt patvēruma procedūru atbilstību ES standartiem, uzlabot personu, kam piešķirts starptautiskās aizsardzības statuss, integrēšanu, kā arī atgriešanas programmu efektivitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

FOTO: Lietuvā ieradušies divi modernākie un dārgākie ASV iznīcinātāji F-22 Raptor

LETA, 27.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā trešdien uz dažām stundām bija ieradušies divi pasaulē modernākie un dārgākie ASV iznīcinātāji F-22 Raptor, ko nespēj uztvert radari.

Klātesot prezidentei Daļai Grībauskaitei, šie iznīcinātāji nolaidās Lietuvas Gaisa spēku aviācijas bāzē Šauļos, kur bāzēta NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misija.

Vieni no modernākajiem ASV iznīcinātājiem, ierodoties Lietuvā, apliecina ASV iespējas ātri un efektīvi nodrošināt gaisa telpas aizsardzību. Tas ir signāls, ka alianse ir gatava atvairīt jebkura tipa apdraudējumus, lidmašīnu sagaidīšanas ceremonijā uzsvēra prezidente.

Iznīcinātāju ierašanās, par ko iepriekš netika ziņots, notikusi laikā, kad reģionā saasinājusies spriedze sakarā ar Krievijas iznīcinātāju manevriem netālu no amerikāņu kuģiem un lidmašīnām Baltijas jūrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV raķešu triecienā Šairatas aviobāzē Sīrijas vidienē nogalināti vismaz seši cilvēki un faktiski iznīcināti teju visi objekti tajā, paziņoja Sīrijas armija un novērotāju organizācija.

«Aviobāze tika gandrīz pilnībā iznīcināta - skrejceļš, degvielas cisternas un pretgaisa aizsardzība - viss tika saspridzināts gabalos,» sacīja Londonā bāzētās nevalstiskās organizācijas Syrian Observatory for Human Rights (SOHR) direktors Rami Abderrahmans. «Tur uz vietas bija iznīcinātāji Su-22, Su-24 un MiG-23. Pēc viņa teiktā, triecienā arī sapostītas virsnieku kazarmas.

Sīrijas armija nosodīja ASV «agresiju» kā starptautisko tiesību pārkāpumu un paziņoja, ka triecienā nogalināti vismaz seši cilvēki un nodarīti smagi postījumi.

Valsts televīzijā nolasītajā armijas paziņojumā teikts, ka triecieni padara ASV par partneri teroristu grupējumiem, kas saistīti ar Al Qaeda un Islāma valsts. Triecieni arī vājinās cīņu pret terorismu, norādīja armija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Rimšēviču tur aizdomās par kukuļa ņemšanu no Trasta komercbankas vadības un akcionāriem

Dienas Bizness, 25.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Rimšēviču tur aizdomās par kukuļa pieņemšanu no grūtībās nonākušās, šobrīd jau likvidētās «Trasta komercbankas» vadības un īpašniekiem pirms pieciem gadiem.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklēšanā pret Latvijas bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču tur aizdomās par kukuļa pieņemšanu no grūtībās nonākušās, šobrīd jau likvidētās «Trasta komercbankas» vadības un īpašniekiem pirms pieciem gadiem, liecina TV3 raidījuma «Nekā Personīga» rīcībā esošā informācija, Tiesībsargi esot pārliecināti, ka Rimšēviča aizturēšanai bijis likumīgs pamats.

«Nekā Personīga» zināms, ka nacionālās bankas prezidenta lietā KNAB izmeklēšanas pēdas ved uz piecus gadus seniem notikumiem. Tobrīd birojs izmeklēja skandalozo tā dēvēto būvnieku lietu. Viena no centrālajām personām tajā bija būvfirmas «Moduls Rīga», vadītājs un īpašnieks Māris Martinsons. KNAB būvnieku lietā senie notikumi ieguva nozīmi pateicoties jaunām liecībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīruss kalpojis kā stimulators mājaslapu domēnu reģistrācijai, kas pieaugusi par vairāk nekā 400%, žurnālam Dienas Bizness atklāj SIA PricewaterhouseCoopers Information Technology Services vadītājs Artūrs Filatovs.

Pēc viņa aprēķiniem, vismaz trešdaļa bijuši kaitīgi, to mērķis bija ievilināt cilvēkus šajās mājaslapās un inficēt lietotāju viedierīces, izmantot kārtējiem uzbrukumiem, nozagt lietotāja finanšu datus vai vienkārši paralizēt ierīci. “2020. gadā šādu uzbrukumu apjoms, pēc Eiropas telekomunikāciju kompāniju datiem, ir pieaudzis apmēram piecas reizes,” atzīst A. Filatovs. Viņš norāda, ka Eiropas Tīkla informācijas drošības aģentūras pētījums rāda ļaunatūras uzbrukumu skaita palielinājumu apmēram par 35%, kā rezultātā tā ir nonākusi pirmajā vietā. “Pateicoties Interpola, kā arī ASV FIB sadarbībai, 2018. un 2019. gadā tika aizvērts ļoti daudz ļauno robotizēto uzbrucēju tīklu – izņemti serveri, aizturēti to vadītāji, tādējādi būtiski samazinot ļaunatūru uzbrukumu skaitu, bet 2020. gadā tās piedzīvoja renesansi,” skaidro A. Filatovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad valsts svētkos Rīgas ostā iedzīvotājiem būs iespēja apmeklēt NATO valstu karakuģus, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijā.

18. un 19.novembrī no plkst.13 līdz 16 Rīgas Pasažieru ostā iedzīvotājiem atvērti apskatei būs NATO 1.pastāvīgās jūras pretmīnu grupas kuģi. Grupas sastāvā šobrīd ir astoņu valstu kuģi - Latvijas mīnu kuģis Imanta, Vācijas štāba kuģis Elbe, Lietuvas patruļkuģis Skalvis, Igaunijas mīnu kuģis Sakala, Lielbritānijas mīnu kuģis Grimsby, Nīderlandes mīnu kuģis Willemstad, Belģijas mīnu kuģis Narcis un Norvēģijas mīnu kuģis.

NATO 1.pastāvīgā jūras pretmīnu grupa Igaunijas Jūras spēku komandkapteiņa Johana Eliasa Seljamā vadībā ieradīsies Rīgas ostā ceturtdien, 17.novembrī. Grupa uzturēsies Rīgā līdz pirmdienas rītam.

Grupa ir sākusi sprādzienbīstamu priekšmetu neitralizēšanas operāciju veikšanu un turpinās pēc Otrā pasaules kara palikušo mīnu meklēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Luminor" banka piešķīrusi aizdevumu 2,3 miljonu eiro apmērā uzņēmumam "Belss", kas nodarbojas ar telekomunikāciju objektu projektēšanu un uzstādīšanu. Piešķirtais finansējums tiks izmantots NATO mobilās nometnes izveidei.

SIA "Belss" nodarbojas ar radiosakaru iekārtu tirdzniecību un montāžu, telekomunikāciju ierīkošanu, kā arī būvprojektēšanu un inženiertīklu būvniecību. Uzņēmuma paveikto darbu vidū ir tādi projekti kā radiostaciju un sakaru iekārtu piegāde Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, NATO bataljona kaujas grupas izvietojuma ēkas projektēšana un būvniecība, NATO pārvietojamās nometnes iekārtu un aprīkojuma piegāde un citi.

Jaunākā NATO pasūtījuma izpildei nepieciešamā kopējā aizdevuma summa ir 2,3 miljoni eiro, un daļa no tā piešķirta kā kredītlīnija, bet daļa – kā garantija.

Finansējumam piesaistīta arī "Altum" garantija 60% apmērā.

"SIA "Belss" pagājušajā gadā, parakstot un izpildot līgumu ar NATO iepirkumu aģentūru par vairāk nekā 6 miljoniem eiro NATO pārvietojamas nometnes ar pilnu aprīkojumu piegādei, apliecināja savu kompetenci, tāpēc atbalstām viņus nākamā projekta īstenošanā. Atkārtots NATO pasūtījums apliecina SIA "Belss" konkurētspēju," pauž Ilze Zoltnere, "Luminor" Korporatīvā departamenta vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kučinskis: Trampa pārmetumi par nepietiekamu ieguldījumu aizsardzībai uz Latviju neattiecas

LETA, 12.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidenta Donalda Trampa NATO samitā izteiktie pārmetumi par dalībvalstu nepietiekamu ieguldījumu aizsardzībai uz Latviju absolūti neattiecas, šorīt intervijā telekompānijas LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

«Uz mums tie pārmetumi absolūti neattiecas. Mēs esam starp valstīm, kur aizsardzībai atvēlēti ir 2% no iekšzemes kopprodukta,» sacīja premjers.

Tramps gan trešdien NATO samitā paziņoja, ka dalībvalstīm aizsardzības izdevumi jāpalielina līdz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), nevis līdz 2%, par ko bija panākta vienošanās iepriekš.

Vaicāts, vai Latvija būtu gatava aizsardzībai atvēlēt Trampa prasītos 4% no IKP, Kučinskis «900 sekundēs» apgalvoja, ka «šobrīd mums tas nav aktuāli un mēs par to šobrīd īsti nedomājam».

Pēc premjera teiktā, ja aizsardzības infrastruktūrai un sabiedroto uzņemšanai būtu nepieciešami kādi jauni ieguldījumi, tie tiktu vērtēti individuāli, nevis tiecoties sasniegt kādu konkrētu procentu no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Kučinskis: Ja Latvijas drošība prasīs jaunus ieguldījumus, tie pilnīgi noteikti tiks veikti

LETA, 18.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Latvijas drošība prasīs jaunus ieguldījumus, tie pilnīgi noteikti tiks veikti, komentējot iespējas nepieciešamības gadījumā palielināt aizsardzībai atvēlēto finansējumu, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš skaidroja, ka 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) novirzīšana aizsardzībai ir Latvijas apņemšanās un valdība rūpīgi sekos līdzi tam, lai nevienā brīdī «netiktu iziets no noteiktās 2% robežas». «Nav pašmērķis pacelt augstāk procentus, bet, ja mūsu drošība prasīs jaunus ieguldījumus, tie pilnīgi noteikti tiks veikti, ja tas būs nepieciešams konkrētos projektos,» skaidroja Kučinskis.

Savukārt Valsts prezidents uzsvēra, ka aizsardzībai novirzītie 2% no IKP ir jānotur, ņemot vērā arī to, ka Latvijas IKP var palielināties straujāk vai arī kādā brīdī samazināties. «2% ir jābūt obligāti, un tam ir jābūt Latvijas starptautiskam vēstījumam - ka Latvija ir un būs gatava nodrošināt vismaz 2% no IKP aizsardzībai,» pārliecību pauda Vējonis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

NATO ģenerālsekretārs pauž cerību sadarboties ar Trampu

LETA, 09.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs apsveicis republikāņu Baltā nama kandidātu Donaldu Trampu ar uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās un paudis cerību ar viņu sadarboties.

«Es apsveicu Donaldu Trampu ar viņa ievēlēšanu par Savienoto Valstu prezidentu un gaidu mūsu sadarbību ar jaunievēlēto prezidentu Trampu,» teikts Stoltenberga paziņojumā, kas publicēts alianses interneta vietnē.

«Mēs saskaramies ar jaunu drošības vidi, tostarp hibrīdkaru, kiberuzbrukumiem, terorisma draudiem. ASV līderība ir tikpat svarīgā kā iepriekš. Mūsu alianse gandrīz 70 gadus miera un konflikta laikā ir apvienojusi Amerikas tuvākos draugus. Spēcīga NATO ir laba Savienotajām Valstīm un laba Eiropai,» uzsvēra NATO ģenerālsekretārs.

«NATO ar apņēmību ir reaģējusi uz jauno drošības situāciju. Bet viss darbs nav paveikts. Un es gaidu tikšanos ar Trampa kungu tuvākajā laikā un ceru uzņemt viņu Briselē nākamā gada NATO samitā, lai apspriestu turpmāko ceļu,» piebilda Stoltenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

VALPRO paraksta līgumu ar NATO Atbalsta un iepirkumu aģentūru

Lelde Petrāne, 26.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums "VALPRO" piedalījies NATO Atbalsta un iepirkumu aģentūras izsludinātajā iepirkumā un ieguvis tiesības apgādāt NATO militāros spēkus ar militārajām prasībām atbilstošu produkciju - augstas kvalitātes, militārā izpildījuma metāla degvielas kannām.

Starp vairāku pretendentu no dažādām valstīm iesniegtajiem komercpiedāvājumiem SIA VALPRO iesniegtais piedāvājums atzīts par atbilstošu visās atlases kārtās, informē uzņēmumā. Rezultātā uzņēmums trīs līdz piecu gadu periodā apgādās NATO dalībvalstu un partnervalstu militāros spēkos ar militārās specifikācijas degvielas kannām.

SIA "VALPRO" ir viens no senākajiem un lielākajiem metāla apstrādes uzņēmumiem Latvijā, kas ražoto produkciju piedāvā vairāk nekā 33 pasaules valstīs. Uzņēmumā degvielas kannas tiek ražotas kopš 1959. gada, savukārt armijas vajadzībām tās tiek ražotas kopš 2000. gada. Šajā laikā saražots gandrīz miljons armijas kannu, kuras piegādātas dažādām NATO sabiedrotajām armijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija piektdien paziņoja par 23 valstu diplomātu izraidīšanu, atbildot uz krievu diplomātu izraidīšanu saistībā ar Lielbritānijā notikušo uzbrukumu bijušajam dubultaģentam Sergejam Skripaļam.

Krievija izraidīs vienu Latvijas vēstniecības diplomātu, uzdodot viņam pamest valsti līdz 6.aprīlim.

«30.martā uz Krievijas Ārlietu ministriju tika izsaukti diplomātisko misiju vadītāji no Austrālijas, Albānijas, Vācijas, Dānijas, Īrijas, Spānijas, Itālijas, Kanādas, Latvijas, Lietuvas, Maķedonijas, Moldovas, Nīderlandes, Norvēģijas, Polijas, Rumānijas, Ukrainas, Somijas, Francijas, Horvātijas, Čehijas, Zviedrijas, Igaunijas,» teikts ministrijas paziņojumā.

«Viņiem tika iesniegtas protesta notas un paziņots, ka, atbildot uz minēto valstu nepamatotajām prasībām par Krievijas diplomātisko darbinieku izraidīšanu, balstoties uz nepierādītām Lielbritānijas apsūdzībām Krievijai »Skripaļa lietas« dēļ, Krievijas puse par nevēlamām personām pasludina atbilstošu šo valstu diplomātisko pārstāvniecību darbinieku skaitu,» norādīja ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās "PNB bankas" administrators Vigo Krastiņš vērsies tiesā ar 32 miljonu eiro prasību pret bijušo bankas valdi un padomi par bankai nodarītajiem zaudējumiem, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Administrators lūdzot no deviņiem bijušajiem "PNB bankas" valdes un padomes locekļiem solidāri piedzīt zaudējumus, kas kredītiestādei tika nodarīti īsi pirms tās darbības apturēšanas ar lēmumiem, kuri vienlaikus atbrīvoja no parāda bijušo bankas īpašnieku un padomes priekšsēdētāju Grigoriju Guseļņikovu.

Starp atbildētājiem ir gan pats Guseļņikovs, gan viņa vietnieks padomē bijušais Dānijas premjerministrs un NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens un padomes loceklis, bijušais Vācijas ārējā izlūkdienesta priekšnieks Augusts Hannings. Pārējie seši atbildētāji ir bijušais "PNB bankas" padomes loceklis Peters Maikls Odintsovs un valdes locekļi Olivers Ronalds Bramvels, Anna Verbicka, Natālija Ignatjeva, Dmitrijs Kalmikovs un Alekseijs Kutjavins. Tiesa jau lēmusi apķīlāt Rasmusena un Hanninga īpašumus, vēstīja raidījums.

Komentāri

Pievienot komentāru