Iestājoties siltākam laikam, mājsaimniecību un publisko vietu labiekārtošana ir darāmo darbu sarakstā. Rezultātā bruģēšanas nozarei šobrīd ir karstākā sezona, piedāvājot patērētājiem visdažādākās iespējas un risinājums.

Kā stāsta nozares eksperti, šobrīd uzmanība tiek pievērsta gan seguma izmēram, gan krāsām un funkcionalitātei. Kā vienmēr to ietekmē vairāki faktori, tai skaitā vēlme mainīt vidi, to padarot nedaudz neparastāku, futūristiskāku.

Tumšo krāsu vai krāsu kombināciju ienākšana nozarē

Kā stāsta SIA "Betono Mozaika" pārdošanas nodaļas vadītājs Olafs Sima, bruģēšanas nozarē cilvēki meklē jaunus risinājums, vienlaikus domājot par praktiskumu un kvalitāti.

“Novērojam, ka pēdējā laikā cilvēki iegādājas tumšās seguma krāsas, elastīgāka ir palikusi arī izvēle formās – drosmīgie pērk ne tikai klasiskās, bet pavisam jaunas, inovatīvākas plāksnes. Krāsu ziņā sarkanais vairs nav tik populārs kā agrāk, taču nereti kā labāko risinājumu konkrētajai zonai iesakām, piemēram, daudzkrāsu jeb ColorMix risinājumus, kas apvieno vairākus krāsu pigmentus, radot piemērotu un estētisku vidi. Šādi risinājumi padara bruģa klājumu interesantāku, ļaujot apvienot tumšos un gaišos toņus,” stāsta O. Sima.

Maijā Alūksnes rajona Mārkalnes pagastā ar bruģakmens ražošanu un ieklāšanu sācis nodarboties jauns uzņēmums — SIA Alūksnes bruģakmens. Ražotāju plāns ir izgatavot līdz 400 kv.m bruģakmens dienā. Iekārtu iegādei ir ņemts kredīts, tomēr kopējo investīciju apjomu uzņēmuma dibinātāji neatklāj. SIA Alūksnes bruģakmens valdes priekšsēdētājs Arvis Līcis atzīst, ka konkurence šā materiāla ražotāju vidū ir sīva, taču arī pieprasījums ir liels, tādēļ klientūra Vidzemē jau veidojas: pašu rajonā, Valmierā, Saulkrastos, Rīgā un citur. «Sniegsim kompleksu pakalpojumu — piegādāsim bruģakmeni un veiksim ieklāšanu. Varam izstrādāt arī ainavu dizaina plānojumu,» saka A. Līcis. Mārkalniešiem tuvākie bruģakmens ražotāji esot divi uzņēmumi Raunā, kā arī viens Smiltenē.

Šā gada aprīlī Valsts ieņēmumu dienests (VID) negaidīti bloķējis SIA Fabrika Rauna bankas kontus; uzņēmumā uzskata, ka šāda veida situācijas signalizē, ka princips Konsultē vispirms nedarbojas, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pērnā gada oktobrī SIA Fabrika Rauna pieteicās atbalsta pasākumam nokavējuma un soda naudas dzēšanai, kas, kā norāda uzņēmuma īpašnieks Armands Cinis, nemaz nebija nepieciešams, jo aktuālais nodokļu saistību apjoms uzņēmuma tā brīža finanšu situācijai bija nenozīmīgs, taču pieteikums tika aizpildīts ar domu, ka varbūt noderēs. Programmas noteikumi paredz, ka visiem tās dalībniekiem nodokļu apmaksa jāveic stingri noteiktajos termiņos, citādi uzņēmums no programmas var tikt izslēgts. Kļūdaini nenomaksātie nodokļi atbalsta programmas ietvaros komersantam gan sagādāja krietni lielākas rūpes, kas faktiski uz laiku paralizēja SIA Fabrika Rauna darbību.

Ceļu būves materiālu ražotāja SIA Rūķis LM ir pirmais nozares uzņēmums Latvijā, kas ražo produkciju vides pieejamības nodrošināšanu cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

Uzņēmums jau vairākus gadus sadarbojas ar Liepājas Neredzīgo biedrību, bet 2011. gadā abu pušu starpā tika noslēgts sadarbības līgums. Tā ietvaros, uzklausot padomus un ieteikumus no vājredzīgām personām, tiek radīta attiecīga produkcija - bruģakmens vadlīnijas cilvēkiem ar īpašajām vajadzībām. «Šis ir ļoti pozitīvs piemērs tam kā kopā var strādāt uzņēmums, biedrība un pašvaldība, veidojot veiksmīgu trīspusēju sadarbību. Šāda prakse Eiropā nav retums, tomēr Latvijā šis ir pirmais šāds sociālās sadarbības modelis, kas veiksmīgi tiek realizēts,» atzīst Liepājas Neredzīgo biedrības vadītājs Māris Ceirulis. Pēc SIA Rūķis LM izpilddirektora Jāņa Pelnēna domām, Liepājas infrastruktūra lielā mērā vēl tikai veidojas, tādējādi pastāv iespēja labās idejas īstenot praksē. Savukārt Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš norāda, ka būtiski ir tas, ka Liepājas uzņēmums ražo pilsētai nepieciešamu produkciju.

Labklājības ministrija (LM) plāno atsavināt palīgceltni bijušās valsts sociālās aprūpes centra (VSAC) Vidzeme filiāles Rauna ēku kompleksā, nododot to pārdošanai izsolē, informē LM.

To paredz Ministru kabineta rīkojuma projekta Par valsts nekustamā īpašuma Miera ielā 8, Raunā, Raunas novadā, pārdošanu sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums, kas ceturtdien, 1.oktobrī, izskatīts Valsts sekretāru sanāksmē.

Pašlaik nekustamais īpašums Raunas novadā, Miera ielā 8, atrodas LM valdījumā, to savu normatīvajos aktos noteikto funkciju īstenošanai līdz slēgšanai izmantoja aprūpes centra filiāle Rauna. Kopš filiāles slēgšanas šā gada maijā īpašums vairs nav nepieciešams ne ministrijas, ne tās padotības iestāžu funkciju īstenošanai.

Lai atsavinātu īpašumu, LM ir sagatavojusi rīkojuma projektu jautājuma izskatīšanai Ministru kabinetā, jo šajā gadījumā par valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu lemj Ministru kabinets. Plānots paredzēt atļaut valsts akciju sabiedrībai Valsts nekustamie īpašumi pārdot izsolē nekustamo īpašumu.

2024. gads būs nogaidīšanas laiks, kurā būs salīdzinoši maz jaunu projektu, lielākā aktivitāte sagaidāma sabiedriskā sektora projektos, kuri tiks īstenoti, izmantojot Eiropas struktūrfondu līdzfinansējumu, bet klusums gaidāms privātajā segmentā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta bruģakmens ražotāja un tirgotāja SIA Betono Mozaika valdes priekšsēdētājs Romas Venckus. Viņš norāda, ka jau kopš 2023. gada rudens privātpersonas kā klienti Latvijā ir pazuduši un faktiski pašlaik ir tikai publiskā sektora (valsts vai pašvaldību) vai arī tā pasūtījumu izpildei jau esošie vai sagaidāmie iepirkumi.

Kāda ir pašreizējā situācija tirgū?

Vienā vārdā — sarežģīta, bet ne bezcerīga. Jārēķinās, ka betona bruģakmens un mazās arhitektūras elementu ražotāji ir tie, kuri ekonomisko lejupslīdi izjūt pēdējie no visa attiecīgā segmenta un vienlaikus arī ir pēdējie, kuri sāk izjust ekonomisko izaugsmi. To arī labi rāda Betono Mozaika saimnieciskās darbības — bruģakmens pārdošana – rezultāti (piegādā lielākajiem būvniecības uzņēmumiem, būvmateriālu veikaliem, bruģēšanas kompānijām un privātiem klientiem). Proti, nekustamā īpašuma projekti, kuru pabeigšanai bija nepieciešams ieklāt celiņus, to arī paveica, neraugoties ne uz 2022. gadā pieredzēto inflācijas lēcienu, ne tam sekojošo kredītprocentlikmju kāpumu.

SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate 2012.gadā ir sākusi ražot jaunu betona bruģakmens veidu – Mītavas bruģi. Pirmoreiz vidē tas būs sastopams Jāņa Čakstes bulvārī Jelgavā.

Jaunajam betona bruģakmens veidam nosaukuma meklēšana tika īstenota pašu Igates darbinieku vidū, un viņu izvēle palika pie senā Jelgavas nosaukuma – Mītava, ar to apliecinot lepnumu par piederību Jelgavai, informē uzņēmums.

Īpašu šo bruģi darot speciālā abrazīvā apstrāde, kas vēl labāk ļaujot bruģakmenim iekļauties kopējā ainavā, vienlaikus samazinot iespēju gājējiem paslīdēt slapjā un slidenā laikā.

Jelgavā, Jāņa Čakstes bulvārī top gājēju ietve no vairāku nokrāsu Mītavas bruģakmens - zila, balta, pelēka un zilganpelēka.

Mītavas bruģa izstrādē uzņēmums ieguldījis vairāk nekā 25 000 eiro (ap 17 500 latu), kā arī speciālistu radošo darbu.Kopumā visos citos bruģa jauninājumos uzņēmums ieguldījis vairāk nekā eiro 250 000 (ap 175 000 latu).

Strauji pieaugošo ražošanas izmaksu dēļ IKEA koncerns nolēmis slēgt masīvkoka plātņu ražotni Inčukalnā, taču turpināt priedes zāģmateriālu ražošanu.

SIA Swedwood Latvia valdes loceklis, izpilddirektors Kristers Alfs Agrens (Alf Christer Agren) Db apstiprināja, ka kompānija ir slēgusi līmēto masīvkoka plātņu ražotni, tādējādi reaģējot uz strauji augošām izmaksām Latvijā. «Esam nolēmuši slēgt šo ražotni, jo pēdējo gadu laikā saražotās produkcijas izmaksas ir kļuvušas pārāk lielas. Parēķiniet vien, cik liela bijusi inflācija Latvijā pēdējo gadu laikā,» norāda K. Agrens.

Noliedz krīzes ietekmi

«Lēmums aiziet gan nav nekādā veidā saistīts ar pasaules ekonomisko krīzi - ar noietu problēmu nav. Tomēr produkcijas pašizmaksa Latvijā kļuvusi pārāk liela,» uzsver K. Agrens. Viņš neslēpj, ka liela daļa produkcijas nonāk kompānijas mātes uzņēmuma IKEA rīcībā, kas turpina veiksmīgi attīstīties, neskatoties uz krīzi globālajos tirgos. Slēdzot ražotni, bez darba paliks lielākā daļa no 380 strādniekiem, kas strādāja ražotnē. Kompānijai jau norit pārrunas ar arodbiedrību, arī darbinieki ir brīdināti, ka ar viņiem tiks pārtrauktas darba attiecības likumā paredzētajā kārtībā.

Vieglprātība un skopums liedz ieguldīt eksportā saskaņā ar riska izvērtējumu; apdrošināšana risinātu virkni problēmu

Sākot ar pilnīgi liekiem un pat muļķīgiem uzņēmējdarbības riskiem un beidzot ar Latvijas tirdzniecības bilances izkļūšanu no hroniski negatīvajiem rādītājiem – tik plaša spektra risinājumu spēj dot eksporta kredītrisku vadības instrumenti. Neinformētība par tiem Latvijā ir kritiski augsta. Tā secināts attīstības finanšu institūcijas Altum un DB rīkotajā ekspertu diskusijā Riski eksporta tirgos un priekšizpētē.

Priekšapmaksas bremze

Jau pēc gadiem ilgušiem valsts atbalsta pasākumiem eksportētājiem no jaunu tirgu meklējumiem, biznesa sākšanas līdz apjomīgām kredītgarantijām uzņēmēju neinformētība par to, kā arī neticīga attieksme pret šādiem finanšu instrumentiem Latvijā ir ļoti augsta. Dažādās auditorijās tā ir atšķirīga. DB aptaujas rezultāti ir redzami grafikā, un Altum dati ir līdzīgi.

Biznesa cilvēku ikdiena ir skrejoša – māksla ir veids, kā rast līdzsvaru

Tā uzskata mākslas galerijas Pegazs un moduļmāju ražošanas uzņēmuma Fabrika Rauna līdzīpašnieks Raivis Zabis. 13 gadus veidojis karjeru Krievijā, viņš nolēmis atgriezties Latvijā, lai attīstītu vietējo ražošanas un mākslas uzņēmumu. Viņš galeriju redz kā vietu, kur rast atelpu ikdienas steigā. Līdzīgi kā vērtspapīri, nekustamais īpašums, zelts un dārgmetāli, māksla ir viens no klasiskiem ieguldījumu veidiem. Viņš mākslas darbu iegādei pievērsās pirms vairākiem gadiem un sākumā pirka krievu mūsdienu mākslinieku darbus, jo lielāko daļu sava laika pavadīja Krievijā. Šobrīd viņa kolekcija mērāma vairākos simtos darbu un tajā parādās arī Latvijas mākslinieku darbi. Vairāk par to, kā digitālā pasaule ietekmē mākslas darbu apriti, mākslas darbu nomu un kādus darbus pats izvēlas, R. Zabis stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Ekonomikas policijas pārvaldes darbinieki Bauskas rajona Codes pagastā atklājuši nelikumīgu alkohola pārstrādes ražotni.

26.jūnijā Bauskas rajona, Iecavā policijas darbinieki sadarbībā apturēja automašīnu VW Transporter, kuru vadīja 1977.gadā dzimis vīrietis. Veicot automašīnas apskati, policijas darbinieki konstatēja, ka tajā atrodas piecas 200 litru tilpuma mucas ar šķidrumu, kam bija alkoholam raksturīga smarža.

Automašīnas vadītājs tika aizturēts, jo nevarēja uzrādīti šķidruma izcelsmi apliecinošus dokumentus.

Turpinot darbu, policijas darbinieki kādā saimniecības ēkā Bauskas rajona, Codes pagastā atklāja nelikumīgu alkohola pārstrādes ražotni, kur atrada un atsavināja 35 viena kubikmetra konteinerus, kuros kopumā atradās 2400 litri alkohola, kā arī sūkņus un iekārtas alkohola ražotnei.

Sīkbetona izstrādājumu ražotājs NordBrik šajā sezonā saglabā ražošanas intensitāti, piedāvā jaunas bruģakmens formas, kā arī stiprina ilgtermiņa sadarbību ar ainavu arhitektiem, iesaistoties jaunizveidotajā ainavu arhitektūras konkursā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Vienlaikus uzņēmums kopā ar skolām ir uzsācis ražotnes apmeklējumu programmu profesionālas ievirzes izglītības jomā.

AS «NordBrik» šogad ir uzsākusi otru ražošanas sezonu un plāno saražot 4000 kvadrātmetru bruģa dienā. NordBrik valdes priekšsēdētājs Gatis Liniņš norāda: «Šajā gadā turpinās iepriekšējās sezonas tendence, pieprasot tradicionālas formas bruģi dažādiem industriāliem projektiem, kā arī tiek veikti individualizēti pasūtījumi ar izteiksmīgām bruģa faktūrām, krāsām un formām. Šogad bruģa formu klāstu esam papildinājuši, kopā piedāvājot 38 bruģa formas, 13 ceļa apmales formas, 5 bruģakmens apstrādes veidus un 9 krāsu veidus, izmantojot īpašu krāsu jaukšanas tehnoloģiju».

A/s Hansabanka piešķīrusi aizdevumu SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate, kas plāno finansējumu izmantot jaunas asfaltbetona rūpnīcas iegādei no Vācijas. Jaunā rūpnīca Igatei dod iespēju palielināt asfaltbetona ieklāšanas un pārdošanas apjomus, ražojot Eiropas Savienības (ES) prasībām atbilstošu produkciju. Šobrīd SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate pieder Ukrainā ražotas asfaltbetona rūpnīcas ar vidējām jaudām. Tādēļ uzņēmuma vadība pieņēma lēmumu sadarbībā ar a/s Hansabanka iegādāties modernu un jaudīgu firmas Lintec rūpnīcu, lai varētu efektīvāk konkurēt ceļu būvniecības tirgū. Rūpnīcas jauda būs 120 tūkstoši tonnu gadā un tā būs pilnībā automatizēta, kas nepieļauj nekvalitatīvas produkcijas ražošanu. Ar jauno rūpnīcu Igate varēs ne tikai palielināt savas ražošanas jaudas, bet būs pilnībā gatava strādāt atbilstoši visām ES izvirzītajām prasībām ceļu būvniecībā arī pēc iestāšanās ES. SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate darbojas kopš 1991. gada. Bez asfaltbetona rūpnīcām Igatei ir sava bruģakmens ražotne, kurā tiek ražots dažādu formu jebkura krāsojuma bruģakmens. Igate ražo arī ceļu un ielu bortakmeņus.

Ventspils dome apstiprinājusi jaunu ielu seguma koncepciju, kas paredz daudz vairāk pilsētas ielu izbūvēt betona bruģakmens segumā.

Jaunā pilsētas ielu segumu koncepcija ir tapusi, aktualizējot līdz šim spēkā esošo, norāda Ventspils pilsētas domes Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļas vadītājs Māris Bože. Ielām, kas vēsturiski ir bijušas iesegtas laukakmens bruģī, arī turpmāk paliek šāds segums, bet daļai no ielām, kuras pieslēdzas Rātslaukumam un Tirgus laukumam, tiek paredzēts kaltā dabīgā bruģakmens segums. Asfaltbetonā paredzēts iesegt tikai visnoslogotākās smagā transporta satiksmei paredzētās ielas pilsētā. Atsevišķas ielas ar zemu transporta intensitāti, vai arī tās, kuras atrodas izteikti dabiskā vidē, paredzēts ieklāt grants – šķembu maisījuma vai grants – bitumena maisījuma segumā. Betona bruģakmeni ražo arī SIA Ventbetons, ko laikraksts Diena 2006.gadā saistīja ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kura ietekme uzņēmumā tiekot realizēta caur ārzonas firmu.

Deviņos mēnešos, kopš uzsākta Nelauksaimnieciskās uznēmējdarbības programmas (NUAP) realizācija, pilnībā realizēti 88 projekti jeb 39 %. Patlaban tiek realizēti 252 projekti, tajā skaitā 218 projektiem piešķirti aizdevumi 4 miljonu 79 tūkstošu latu apjomā, savukārt 225 projektiem apstiprinātas tiesības pēc projekta realizācijas saņemt grantu par kopējo summu 1,670 miljoni latu. Lai sabiedrību iepazīstinātu ar NUAP projektiem, Hipotēku banka (HB) sadarbībā ar Zemkopības ministriju (ZM) un reģionālās attīstības aģentūru rīkoja NUAP skati. Kategorijā Pilsēta dodas uz laukiem uzvaras laurus plūca SIA Raunas bruģakmens, kurš nodarbojas ar bruģakmens, ceļu apmales un ietvju apmales izstrādājumu ražošanu un ieklāšanu, kā arī sētas stabu ražošanu un iekārtošanu. Skates komisija atzīst, ka uzņēmumā ir augsts mehanizācijas līmenis un stabilitāte un sezonas laikā kompānija Raunas iedzīvotājiem nodrošina 25 darba vietas, no tām 12 radītas, pateicoties NUAP projekta realizācijai. Kategorijā Interesants lauku saimniekošanas veids atzinību guva z/s Imanti, kas nodarbojas ar medību suņu audzēšanu un apmācību, savukārt kategorijā Lauku veiksminieks par labāko atzīta z/s Pilkalne, kuras īpašnieki atjauno muižu, to attīstot par tūrisma apskates objektu ar plašām atpūtas un nakšņošanas iespējām. Par labāko paraugprojektu atzīts Krāslavas rajona Izvaltas z/s Purviņi, kas izveidojusi viesu namu ar iespējām irganizēt konferences un seminārus. Skates uzvarētāji varēs doties trīs dienu pieredzes apmaiņā pie līdzīga profila uzņēmējiem Somijā.

Pie Strenčiem uz tilta pār Gauju turpinās būvdarbi (reģionālais autoceļš Smiltene–Strenči (P25) (28,34. km). Darbus veic A.C.B. Grupas uzņēmums SIA “8 CBR”.

Būvdarbu laikā satiksme nodrošināta pa saliekamo metāla konstrukciju tiltu, kurš tika uzbūvēts septembrī.

1909. gadā uzbūvētais tilts ir no monolīta dzelzsbetona, bet divi tā laidumi, kas tika uzbūvēti 1919. gadā, – tērauda sijas un koka brauktuves konstrukcija. Pašlaik tērauda sijas un koka brauktuve ir pilnībā demontēta, bet Strenču pusē demontētā krasta balsta vietā jau daļēji ir izbūvēts monolīts dzelzsbetona balsts uz pāļiem, kura arhitektoniskais veidols ir atbilstošs vēsturiskajam tiltam. Tilta betona laidumiem ir demontēta segas konstrukcija un ietvju konsoles.

Diviem laidumiem decembra vidū tika iebetonēta brauktuves daļa un jaunās ietvju konsoles, turpinās tilta balstu konstrukciju betonēšana. Līdz pavasarim pirmo divu tilta laidumu no Smiltenes puses atjaunošana būs pabeigta tiktāl, lai pa tiem ar būvniecības tehniku varētu piekļūt nākamajiem tilta laidumiem.

Norit noslēdzošie darbi pie Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla dienvidu laukuma labiekārtošanas un apzaļumošanas projekta, kura uzdevums ir padarīt šo vietu Rīgas pilsētas iedzīvotājiem un viesiem pieejamu, mūsdienīgu un ērtu.

Rīgas Centrālā mezgla dienvidu daļas labiekārtošanas projektu BERERIX izstrādā sadarbībā ar uzņēmumu LABIE KOKI un starptautisko arhitektu biroju CREW.

“Ar labiekārtošanas un apzaļumošanas palīdzību Rīgas Centrālas stacijas dienvidu laukumam ir jārada sajūta par Rīgu kā piejūras valsts galvaspilsētu. Sajūtu, ka esi braucis cauri visai Eiropai un nonācis stacijā, kas atrodas ūdens tuvumā. Simboliski valsts diženumu un vēsturi attēlosim arī ar koku masu – dominēs lielie koki 5 līdz 7 metru augstumā, dažiem sasniedzot pat 11 metrus jeb 100 cm stumbra apkārtmēru. Rīgas centrs kļūs vairākas reizes zaļāks, kopumā projekta labiekārtotā teritorija sasniegs 8707 kvadrātmetrus, ” norāda LABIE KOKI vadītājs, arborists Edgars Neilands.

Pie Strenčiem uz tilta pār Gauju turpinās būvdarbi (reģionālais autoceļš Smiltene-Strenči (P25) (28,34. km) - jūlijā izbūvēti divi jauni dzelzsbetona laidumi agrāko tērauda siju laidumu vietā, līdz ar to tagad visas tilta konstrukcijas ir no monolīta dzelzsbetona un 100 m garais tilts ir jau ieguvis vienotu arhitektonisko veidolu.

Būvdarbu laikā satiksme ir nodrošināta pa saliekamo metāla konstrukciju tiltu, informē VSIA Latvijas Valsts ceļi.

Kopš būvdarbu sākuma pērn rudenī tilta četriem betona laidumiem ir iebetonēta brauktuves daļa un jaunās ietvju konsoles, izbūvēta hidroizolācija un brauktuves daļā ieklāts tilta vēsturiskā bruģakmens segums, kas pēc pārbūves klās tilta brauktuvi visā garumā. Strenču pusē ir izbūvēts monolīts dzelzsbetona balsts uz pāļiem, kā arī veikti nepieciešami tilta balstu betonēšanas darbi.

Maija beigās, pēc divu mēnešu tehnoloģiskā pārtraukuma, kad ūdens līmenis Gaujā bija pietiekami nokrities, tika uzsākti jauno laidumu betonēšanas sagatavošanas darbi - uzstādīja turas, veidņus un tērauda stiegrojumu.

Šo otrdien Smiltenes pagasta Kalnamuižā sākās Smiltenes muižas vēsturiskā bruģa rekonstrukcija visā tā garumā. Lielu ceļa posmu vairs neatpazīt - bruģa vietā ir būvdarbu teritorija, vēsta reģionālais medijs Ziemeļlatvija.

Demontētos bruģakmeņus ceļinieki vēlāk ar rokām pārliks atpakaļ. Projektu Smiltenes muižas bruģa rekonstrukcija īsteno Smiltenes tehnikums, piesaistot Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) finansējumu pasākumā Lauku mantojuma saglabāšana un atjaunošana.

Bruģētā ceļa rekonstrukcija bijusi pat ļoti nepieciešama, jo gan avoti, kas plūst zem ceļa, gan savulaik atļautā intensīvā transportlīdzekļu satiksme sabojājusi veco bruģi. Smiltenes muižas laikā ieklātie bruģakmeņi vairākos posmos ir izcilāti un iebrukuši, Ziemeļlatvijai uzsvērusi Smiltenes tehnikuma projektu vadītāja Zigeta Vīķele.

Degradētās vides revitalizācija ir sarežģīts un ļoti izaicinošs uzdevums, taču rezultāti ir ļoti iedvesmojoši. Šādi sabiedrības lietošanai tiek atgrieztas atjaunotas teritorijas, kurās mijas vēsturiskais mantojums un moderni, ilgtspējīgi risinājumi, informē Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ)

VNĪ patlaban strādā pie vairāku degradētu vietu atjaunošanas, to kopējais atjaunošanas budžets pārsniedz desmit miljonus eiro.

“No ilgtspējas viedokļa labākā ēka ir neuzcelta ēka, tādēļ atgriežot sabiedrībai degradētas teritorijas, mums ir svarīgi saglabāt un atjaunot iespējami daudz iepriekšējās apbūves. Taču šādu būvju atjaunošanas projekti ir ļoti izaicinoši, jo reālais darāmo darbu apjoms un sarežģītība atklājas tikai pēc darbu uzsākšanas, tādēļ šo projektu precīzus pabeigšanas termiņus ir ļoti grūti prognozēt,” skaidro VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Revitalizācijas projektos būtiska nozīme ir ēku iepriekšējai apsekošanai un izpētei, taču tā nekad neatklās visas problēmas, ar kurām projektētājiem un būvniekiem nākas saskarties atjaunošanas laikā. Kaut arī VNĪ izvirza augstākas ēku iepriekšējās izpētes prasības, nekā paredz tehniskās apsekošanas būvnormatīvs, tomēr būvju reālais stāvoklis atklājas tikai demontāžas un rekonstrukcijas darbu laikā. Piemēram, izpēte rāda, ka ēkai topošajā “Makerspace Riga” ir jauktie ķieģeļu un dolomīta pamati, taču realitātē izrādās, ka lielu daļu pamatu veido dolomīta mūris. Tādējādi nākas pārplānot pamatu stiprināšanas un hidroizolācijas tehnoloģiju izmantošanu, kas prasa papildu resursus un laiku.

Pēc pārbūves atklāts vēsturiskais tilts pār Gauju Strenčos uz reģionālā autoceļa Smiltene-Strenči (P25), informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Tilts uzbūvēts 1909.gadā un ir viens no vecākajiem daudzlaidumu dzelzsbetona tiltiem Baltijas valstīs. Tērauda siju laidumi ar koka klājumu, kas 1929.gadā bija piebūvēti papildus, tagad ir pārbūvēti par dzelzsbetona laidumiem. Uz tilta brauktuves visā garumā ieklāts vēsturiskais laukakmens bruģis, kas bija saglabājies zem ceļa seguma.

Tilta pārbūve sākās 2021.gada vasarā. Tika nojaukti abi tērauda siju laidumi un koka brauktuve, kā arī krasta balsts Strenču pusē un daļēji upes balsts tam līdzās. Tilta dzelzsbetona laidumiem demontēja laukakmens segumu, kā arī brauktuves un ietvju nesošās konstrukcijas.

Pārbūves laikā dzelzsbetona laiduma konstrukcija ir atjaunota vienotā veidolā. Strenču pusē izbūvēts jauns krasta balsts, kā arī daļēji pārbūvēti upes balsti, kuri iepriekš balstīja tērauda siju laidumus. Pārējiem balstiem veikti bojāto vietu remontdarbi un novērsts izskalojumi pie upes balsta Smiltenes pusē.

Draugiem Group drukas ārpakalpojumu uzņēmums Printful attīstīsies Latvijā, šeit atverot jauno Eiropas ražotni.

Šāda informācija publicēta uzņēmuma mājaslapā internetā.

Tā kalpos kā uzņēmuma ražošanas centrs Eiropā. Jaunajā ražotnē tiks nodrošināti gandrīz visi Printful pakalpojumi, tostarp tekstilizstrādājumu ražošana un apģērbu un interjera priekšmetu apdrukas darbi.

«Jau pavisam drīz šīs telpas piepildīs jaudīgi printeri, ātras šujmašīnas un forši cilvēki. Latviešu radītais ASV drukas uzņēmums Printful šeit Rīgā, netālu no Mežaparka, Starta ielā 1 atvērs savu jauno Eiropas ražotni. Kopš 2013. gada no viena printera Laura Liberta [Draugiem Group dibinātājs Lauris Liberts] viesistabā Printful ir izaudzis par vienu no ietekmīgākajiem drukas uzņēmumiem ASV ar ražotnēm Losandželosā un Ziemeļkarolīnā. Un, pēc veiksmīgas pieredzes Amerikas tirgū, laiks iekarot Eiropu. Mēs ticam, ka to vislabāk var izdarīt tieši no Latvijas. Jā, šis būs mums izaicinājums. Iespējams, atvērt ražotni kādā Rietumeiropas valstī būtu izdevīgāk, bet mēs gribam ieguldīt Latvijā,» prezentācijas video saka Draugiem Group runasvīrs Jānis Palkavnieks.

Latvijas kompānijas Draugiem Group Amerikā bāzētais drukas ārpakalpojumu uzņēmums Printful, kas vēl pirms gada savu Eiropas ražotni plānoja atvērt Polijā vai kādā citā valstī, tomēr izvēlējies Latviju, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

«Vairāku gadu garumā pētījām Poliju, Vāciju, Angliju. Tikai pēdējā laikā sākām izskatīt arī Latviju kā variantu. Tur nospēlēja pāris faktori. Pirmkārt, zināms patriotisms. Mēs esam 100% latviešiem piederoša kompānija no Latvijas, visa mūsu pievienotā vērtība – programmēšana – tiek veikta tieši Latvijā. Otrkārt, pagājušā gada nogalē atvērām otru ražotni Šarlotē Ziemeļkarolīnā, kas ir turpat Amerikas ietvaros, bet citā štatā, un tur jau bija atšķirība likumdošanā, piemēram, par darbaspēku, kā iegūt nepieciešamās atļaujas ražošanai. Domājot par to, ka mums tas viss būtu jādara, piemēram, Vācijā vai Polijā, sapratām, ka process ievilktos daudz ilgāk saistībā ar valodas barjeru un citiem apstākļiem. Mēs tomēr uzskatām sevi par startup kompāniju un gribam, lai lietas notiek ātri. Tas nospēlēja par labu Latvijai, jo mēs intuitīvi jutām, ka Latvijā to izdarīt būs ātrāk. Par laimi, mums nāk līdzi Draugiem Group vārds, kas sarunās ar dažādiem partneriem ļauj mūs uztvert nopietnāk,» stāsta Dāvis Siksnāns, Printful vadītājs. Ražotnes izveidē kopumā tiks investēts vairāk nekā viens miljons eiro. Pagaidām Latvijas ražotnē strādā desmit darbinieku, bet plānots, ka ilgtermiņā tiks nodrošinātas darbavietas 150 cilvēkiem.

Rapšu un talla eļļas poliolu ražotājs SIA PolyLabs plāno piesaistīt piecus miljonus eiro, lai izveidotu savu ražotni.

Sākotnēji uzņēmums plāno piesaistīt 600 tūkstošus eiro, lai paplašinātu komandu, nostiprinātu produktus, izstrādātu patentu stratēģiju, aktivizētu pārdošanu un mārketingu. Investīcijas, visticamāk, nebūs no Latvijas. SIA PolyLabs ir sarunas ar investoriem no Nīderlandes, Skandināvijas valstīm un Japānas. Šobrīd uzņēmums poliolus ražo pie sadarbības partneriem Olainē, bet ar laiku PolyLabs vēlas izveidot savu ražotni.

«Plānojam automatizētu moduļveida ražotni, kas ļaus nepārtraukti kāpināt ražošanas apjomus. Šobrīd mūsu pieejamais apjoms veido tikai 0,16% no biopoliolu tirgus. Kad mums būs sava ražotne, kura spēs gadā saražot 10 tūkstošus tonnu, tie būs 0,53%. Potenciāls ir milzīgs, iespējas ir neierobežotas, tāpēc veidosim moduļveida ražotni ar domu, ka katru otro gadu varam attīstīt ražošanas jaudu un papildus saražot vēl 10 tūkstošus tonnu,» stāsta Kristiāns Grundštoks, SIA PolyLabs vadītājs. Tālākos plānos ir izveidot ražotni Eiropā tuvāk atsevišķiem klientiem, vēl tālākā nākotnē – veidot kopuzņēmumu ar vietējiem uzņēmumiem un licencēt ražošanu Amerikā un Āzijā.

Danzer grupai piederošo nažfiniera ražotni Latvijā no iznīcināšanas izglāba Latvijas investori, tās restarta rezultāts – SIA Riga Veneer ar 100 darba vietām, nomaksātiem nodokļiem un eksportu.

Latvijā vienīgā nažfiniera ražotne pašlaik jau strādā divās maiņās, intensīvi darbojas pie jaunu klientu piesaistes un jaunu tirgu atvēršanas, lai palielinātu ražošanas apjomu, ienākumus un strādājošo skaitu. 2008. gada decembrī, kad ārvalstu investoriem piederošajā rūpnīcā «tika nodzēsta gaisma», tikai retais cerēja, ka tajā tiks atjaunota nažfiniera ražošana. Vēl vairāk – nodrošinātais kreditors paspēja pārdot vienu no jaunākajām iekārtām.

Trīs gadu dīkstāve

«Trīs gadus ražotne nestrādāja, un, tikai pateicoties Latvijas investoram Andrejam Zilpaušam, tajā atsākās darbs 2011. gadā, bet 2012. gadā, piesaistot SIA Alfa stars, arī izveidots jauns uzņēmums SIA Riga Veneer,» stāsta SIA Riga Veneer ražošanas direktors Jānis Zukuls, kurš šajā nažfiniera ražotnē sācis strādāt 1997. gadā, kad īpašnieks vēl bija Danzer grupa no Šveices. Viņš arī nespēj iedomāties, kāda būtu bijusi situācija ar šo ražotni, ja 2011. gadā to kā vienotu veselumu nebūtu izpirkuši pašmāju uzņēmēji. DB 1992. gada pavasarī rakstīja, ka mēbeļu ražošanas apvienība Zunda kopā ar Karl Danzer Furnierwerke GmbH& Co izveidoja kopuzņēmumu nažfiniera ražošanai.