Ļoti akūts jautājums ir Latvijas iekļaušana vai neiekļaušana tā saucamajā pelēkajā sarakstā, preses konferencē piektdien sacīja Latvijas Bankas prezidenta vietnieces Zojas Razmusa.
Šis jautājums kļūst arvien aktuālāks un ir saistīts ar nākamās valdības veidošanas procesu, jo laika, kas atlicis, lai Latvija paveiktu savus uzdevumus un izpildītu Moneyval rekomendācijas, kļūst arvien mazāk.
«Kāpēc par to tiek tik daudz runāts? Ja nokļūsti šajā pelēkajā sarakstā, tas atspoguļosies Latvijas kredītreitingos – gan valsts, gan finanšu iestāžu reitingos, kas nozīmē augstāku naudas cenu aizņemoties. Tas strauji atspoguļosies arī uz citām cenām,» viņa sacīja. Tam sekas varētu būt: Latvijas uzņēmējiem un tautsaimniecībai pieejamā finansējuma sadārdzināšanās; kavējumi starptautisko maksājumu veikšanā, citu valstu bankām un kontroles institūcijām pievēršot pastiprinātu uzmanību maksājumiem no Latvijas, jo jebkurš darījumu partneris veltīs lielāku vērību darījumu izvērtēšanai, kas prasīs laiku un, kā zināms, laiks ir nauda. Tas tostarp negatīvi ietekmētu arī Latvijas uzņēmēju eksporta un importa operācijas; kā arī investīciju vides pasliktināšanās.
Rezultātā arī Latvijas tautsaimniecības izaugsme būtu lēnāka. «Es domāju, ka Latvija pēdējos gados ir ļoti daudz darījusi šajā jomā – gan lai sakārtotu uzņēmējdarbības vidi, gan lai veicinātu jaunu uzņēmumu rašanos, lai būtu pieejami finanšu resursi par labu cenu. Iekļaušana pelēkajā sarakstā būtu solis atpakaļ, ko Latvija nav pelnījusi,» uzsver Z. Razmusa.
«Valdībai un parlamentam šajā ziņā darāmā ir ļoti daudz. Tas, ko mēs sagaidām, ka valdība un parlaments, kad veidos nākamā gada budžetu, veltīs pietiekamu uzmanību gan likumdošanas sakārtošanai, gan nodrošinot nepieciešamos resursus Kontroles dienestam, Valsts ieņēmumu dienestam, stiprinot tiesībaizsardzības institūcijas, lai Latviju redzētu kā valsti, kurā uzņēmējdarbība ir droša, efektīva, inovatīva,» sacīja LB vadītāja vietniece.