Jaunākais izdevums

Viens no jaunākajiem nozares uzņēmumiem Liepājā ir SIA Sikksi, kas Latvijas kontekstā ražo unikālu produktu – pirmos krūšturus meitenēm vecumā no pieciem līdz 12 gadiem

Bērnu apakšveļas ražotājs SIA Sikksi dibināts pirms sešiem gadiem. Tajā ir trīs darbinieki, bet saražotais apjoms ir atbilstošs pieprasījumam Latvijas mērogā un arī sāktajam eksporta ceļam. «Ar četriem darbiniekiem varētu sašūt tik, cik šeit pat nevarētu pārdot,» atzīst uzņēmuma vadītāja Kristīne Kisnica. Atlaižu laikā produkcijai ir augsts pieprasījums, taču par regulāro cenu tas ir zemāks. Uzņēmuma produkcija pieejama Latvijas lielākajos specializētajos veikalos, taču aktīvākā tirdzniecība notiek sociālajos tīklos, izmantojot tiešā mārketinga rīkus. Tādā veidā pārdošana notiekot daudz raitāk, efektīvāk.

«Man nesen piedzima bērniņš, tāpēc šobrīd uzņēmumam ir tāds kā restarts,» saka K. Kisnica. Šobrīd tiek plānots ar savu zīmolu pozicionēties veikalos Stockmann un Elkor.

Domājot par eksporta tirgu apgūšanu, uzņēmums gatavojas pretendēt uz finanšu instrumeta Altum atbalstu. Tas veido komandu, lai attīstītu digitālo tirdzniecību. Iesāktas sarunas ar mazumtirgotājiem Baltkrievijā, Krievijā, kur veikalos varētu izvietot stendus ar Sikksi zīmola produktiem. Skats tiek vērsts arī rietumu virzienā.

«Jau tagad esam aizgājuši līdz Ņujorkai, Nīderlandei, Zviedrijai,» stāsta K. Kisnica, uzsverot, ka tieši tāda produkta, kā izgatavo Sikksi, pasaulē nav.

Šodien laikrakstā Dienas Bizness lasi specializēto tekstila nozares pielikumu!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mana pieredze: Celt pašapziņu ar apakšveļu

Monta Glumane, 12.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apakšveļas zīmols Flash You and me piecos gados kļuvis par stabili augošu biznesu, iekarojis Parīzi un plāno apakšveļā ietērpt arī sievietes Ņujorkā.

«Šajā nozarē ir viegli sākt individuālā dizaina veļas biznesu, bet noturēt uzmanību ir diezgan grūti. Tie uzņēmēji, kuri bija mani elki, kad sāku biznesu, šobrīd jau ir beiguši savu darbību. Pašmācības ceļā nodibinājām uzņēmumu, attīstījām šūšanu, pārdošanu. Pirmie trīs gadi bija maldīšanās un bakstīšanās, un tikai pēdējos divus gadus var teikt, ka šis ir bizness,» stāsta zīmola Flash You and me dizainere Līva Šteina.

Viņa pauž, ka Latvijā nevienam nav pieredzes veļas dizaina izstrādē, arvien viss tiek balstīts uz padomju laika zināšanām. Dizainerei aizvien ir nesaprotami, kā te var būt tik daudz veļas ražotāju, bet nav nevienas izglītības iestādes, kurā iegūt specializēto izglītību. Viņa pati ir beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju. «Pirku biksītes un ārdīju ārā. Lai arī viss ir nācis pašmācības ceļā, tāpat konstruēšanas un šūšanas pamatus, proporciju ievērošanu un sajušanu iedeva akadēmijas izglītība. 4. kursā manu vīru notrieca mašīna, viņš bija komā, un es taisīju kolekciju par to, kā atspoguļojas iekšējās rētas, kā cilvēks, kurš ir iekšēji cietis, izskatās ārēji. Kolekcija bija ar saitēm, lentēm. Tā doma bija, ka tu sasien sevi ar apģērbu, lai neredz to, kas notiek iekšā, un tā arī aizsākās apakšveļas radīšana ar lentēm,» atceras L. Šteina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Trīs biznesa inkubatoru dalībnieku pieredze uzņēmējdarbībā

Zane Atlāce - Bistere, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) turpinās biznesa inkubatoru 2020.gada pavasara uzņemšana, kuros var pieteikties jaunie uzņēmēji un biznesa ideju autori pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai.

Iedrošinot uzņēmējus un biznesa ideju autorus, savā uzņēmējdarbības pieredzē dalās trīs LIAA biznesa inkubatoru inkubācijas programmas dalībnieki - "Coffee Pixels", Laima Jurča un "Gizzo".

Coffee Pixels - batoniņi veselīgākai kafijas patērēšanai

Strādājot kafijas industrijā, SIA "Solid Coffee" līdzdibinātājs Raivis Vaitekūns uzzināja, cik atkritumu rada kafijas piegādes ķēde - no kafijas audzētavas fermā līdz pat kafijas dzērienam tasītē. Tad arī tika uzsākti meklējumi labākajam risinājumam, kas varētu novērst kafijas nozares radīto piesārņojumu vismaz lietotāja posmā. Tā kā uzņēmuma komandai bija labas zināšanas par kafiju, arī kvalitātes standarti bija augsti. Iepriekš iegūtā kompetence kafijas jomā ļāva radīt produktu, kas ir ne tikai videi draudzīgs, bet arī kvalitatīvāks par alternatīvām tirgū. Uzņēmums sāka saņemt komplimentus no cilvēkiem par produkta kvalitāti, un "Coffee Pixels" komanda saprata, ka idejai ir labs potenciāls, turklāt ļoti lielā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tējas dzērienu «D’Tea» ražotājs «Dabas dots» sācis sadarbību ar veikalu tīkliem «Edeka», «Rewe», «Globus» un «Dennree» un šobrīd uzņēmuma produkcija ir nopērkama 48 Vācijas veikalos.

No septembra tā būs pieejama jau 300 veikalos visā Vācijā, bet 2020. gadā plānots sasniegt 500 līdz 600 veikalus Vācijā. «Esam spēruši ļoti lielu soli un sākuši eksportu uz Vāciju. Lielu uzmanību un resursus veltām eksporta attīstībai un ļoti strādājam, lai iesāktā sadarbība būtu veiksmīga. Pagaidām Vācija ir vienīgā eksporta valsts, taču, kā zināms, tā ir bagātākā ekonomika Eiropā un viena no lielākajām nācijām, tādēļ tur ir ļoti daudz, ko darīt,» norāda Rolands Briņķis, SIA «Dabas dots» īpašnieks.

Uzņēmums nesen kā veicis produkta zīmola maiņu un tagad strādā ar nosaukumu «D’Tea». «Zīmola maiņa prasa ļoti lielu uzmanību, līdzekļus un darbu, lai informētu klientu par veiktajām izmaiņām,» saka R. Briņķis. Viņš norāda, ka zīmola maiņa bija nepieciešama divu nozīmīgu faktoru dēļ. Pirmkārt, liela daļa Latvijas pircēju iepriekšējo iepakojumu asociēja ar piena produktu. Gaišais dizains un nosaukums «Dzeramais» bija iemesls, kādēļ produkts tika pārprasts. Otrkārt, jau sākotnēji stratēģiski svarīgākais bija produkcijas eksports ārpus Latvijas, tādēļ tika nolemts mainīt zīmolu un palikt tikai pie starptautiski «nolasāma» dizaina. Iepakojumu izstrādāja «Diena pirms Jāņu nakts» un «Inovāciju aģentūra» iepakojuma dizaineri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd sporta tehnoloģiju jaunuzņēmumam "Hackmotion" ir aptuveni 600 unikālo lietotāju vairāk nekā 45 valstīs

Pērn uzņēmums sasniedza 170 tūkstošu eiro apgrozījumu un līdzšinējās aplēses liecina, ka šī gada apgrozījums būs nepilni 300 tūkstoši eiro. Starp šī gada lielākajiem sasniegumiem minama tik tikko noritējusī "Black Friday" kampaņa, kas esot bijusi kārtu labāka nekā pērn un vienā nedēļas nogalē ienesa trīs mēnešu apgrozījumu.

"Esam atpazīstamāki savā nišā, ir audzis klientu skaits, uzņēmumā labāk darbojas atstrādāti procesi un darba dalīšana," vērtē Jānis Linde, SIA "Hackmotion" līdzdibinātājs. Otrs uzņēmuma līdzdibinātājs Atis Hermanis piebilst, ka ir sajūta, ka uzņēmums aizvien labāk saprot tirgus nianses, kas ļauj nedaudz labāk izprast, kāpēc katrs konkurents dara to, ko dara, un pie kā tas noved. "Šobrīd norisinās darbs, lai izmantotu šīs zināšanas un spertu nākamos soļus savas tirgus nišas paplašināšanai," viņš atklāj. Nākamgad plānots laist tirgū jaunu produktu plašākam tirgum.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lazdonas piensaimnieks nākotni redz nišas produktos

Elīna Pankovska, 29.11.2018

Uzņēmuma līdzīpašniece un valdes priekšsēdētāja Elvīra Utināne

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Lazdonas piensaimnieks kāpinājusi apgrozījumu un palielinājusi klientu loku, iekarojot Latvijas otru galu – Kurzemi.

Latvijas piena pārstrādes uzņēmums AS Lazdonas piensaimnieks 2020. gadā atzīmēs 100 gadu jubileju, kopš esošajās telpās notiek piena pārstrāde. Uzņēmuma līdzīpašniece un valdes priekšsēdētāja Elvīra Utināne norāda, ka uzņēmums veic pilnu piena pārstrādes ciklu – piena sagādi, pārstrādi, piena produktu ražošanu un realizāciju. Saražotās produkcijas klāsts ir daudzveidīgs – piens, krējums, biezpiens un biezpiena izstrādājumi, jogurti, deserti utt. Pagājušajā gadā uzņēmums strādāja ar 6,46 milj. eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 18,7% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga 2,3 reizes – līdz 199,14 tūkst. eiro. E. Utināne skaidro, ka uzņēmumam, līdzīgi kā citiem, ir labāki gadi un ne tik labi gadi, gan skatoties no apgrozījuma, gan no peļņas skatu punkta. Pagājušais gads nav bijis slikts, bet šogad, sagaidot Latvijas simtgadi, rezultāti uzlabojušies par vismaz 10%. Nākotne ir sieram, sviestam un pulverveidīgajiem piena produktiem, un nišas produkti būs vajadzīgi vienmēr, bet lielražošana nevar nodrošināt šādu produkciju, viņa uzskata.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inovācijām pārtikas jomā vajadzīga sadarbība gan starp uzņēmējiem un pētniekiem, gan starpvalstu līmenī.

«Inovācijas pārtikas jomā ir nozīmīgas, jo tādā veidā varam Latvijā esošajiem resursiem paaugstināt tirgus vērtību, radot produktus gan vietējam tirgum, gan eksportam,» saka Sandra Muižniece-Brasava, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļas vadītāja un pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesore. Pēdējos gados pārtikas inovācijas jomā ir vērojama izaugsme, bet uzņēmējiem pārtikas ražošanā neklājas viegli. «Inovācijām ir liela nozīme jebkurā tautsaimniecības nozarē, jo tās ir priekšnosacījums uzņēmuma konkurētspējai. Statistikas dati norāda, ka divus iepriekšējos gadus Latvijas ekonomika auga gandrīz par 5% gadā, jo ES fondu nauda veicināja ekonomikas augšupeju. Šogad IKP izaugsme tiek prognozēta ap 2,8%. Tādēļ jebkura lieluma uzņēmumam ir nepārtraukti jādomā par savas konkurētspējas uzlabošanu un inovācijas ieviešanu dzīvē, pretējā gadījumā tam būs grūti izdzīvot gan vietējā, gan starptautiskajos tirgos,» pauž Diāna Krieviņa, Latvijas Tehnoloģiskā centra un Eiropas Biznesa atbalsta tīkla Latvijā projektu vadītāja. Viņas skatījumā, izaugsmi pārtikas inovāciju jomā sekmē pieejamie Eiropas Savienības fondi un granti, piemēram, Leader, dažādi ERAF projekti, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds, EIT Food programma Latvijā. «ES finanšu instrumenti nodrošina iespēju gan ātrāk izstrādāt jauno produktu, gan ieviest jaunas un modernas tehnoloģijas ražošanas procesus, gan ieiet jaunos eksporta tirgos,» viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

95% no kokapstrādes uzņēmuma SIA 4PLUS ražotās produkcijas patlaban tiek eksportēta, un uzņēmums patlaban īsteno investīciju projektu tālākai attīstībai, stāsta kompānijas SIA 4PLUS valdes priekšsēdētājs Druvis Paeglis.

SIA 4PLUS nodarbojas ar kokapstrādi, no apses zāģbaļķiem ražojot saunu materiālus, dažādus profilus un palešu sagataves, savukārt no kokmateriālu pārstrādes rezultātā pāri palikušajām atlikumiem kompānija ražo augsta blīvuma apses briketes. Daļu no procesā radušās šķeldas kompānija pārdod, ar daļu ražo siltumu savas ražošanas vajadzībām, kā arī apsilda tuvējo daudzdzīvokļu māju rajonu Alūksnē, tādējādi kopumā sanāk pilns pārstrādes cikls, viņš skaidro.

Šobrīd Valmierā atrodas 4PLUS birojs un Rietumvidzemes apses zāģbaļķu iepirkšanas punkts un, savukārt Alūksnē ir Austrumvidzemes un Latgales apses zāģbaļķu iepirkšanas punkts, ražotne, galvenais birojs un grāmatvedība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Purpurs piezīmju klade

Laura Mazbērziņa, 26.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties uzņēmuma SIA Dizaina papīrlietu darbnīca jeb zīmola Purpurs ražotnē. Raksta galerijā skatāms, kā top uzņēmuma produkts - piezīmju klade.

Purpurs jau desmit gadus ražo dažādas papīrlietas – burtnīcas, piezīmju grāmatas, fotogrāfiju albumus, aploksnes, nošu mapes, ēdienkartes u.c. lietas. Uzņēmums saražoto produkciju pārdod Latvijas dizaina un dzīves stila veikalos Riija un Manilla, grāmatnīcās, drīzumā - arī internetā, kā arī tiek veidotas dizaina papīrlietas korporatīvajiem klientiem.

Apvienojot pieredzi poligrāfijas un dizaina nozarēs, biznesu un zīmolu radīja Ginta Šmite un Māris Šmits. Laika gaitā biznesā viņiem pievienojusies meita Beāte Dronka, kurai šobrīd ir uzticēta zīmola vadīšana.

Pirmie soļi šajā biznesā «tika sperti» jau 2007. gadā, un lielākās investīcijas prasījusi dažādu materiālu un ražošana tehnikas iegāde. Sākotnējais investīciju apjoms bijis 50 tūkstoši latu. B. Dronka stāsta, ka biznesa sākums šķitis skaists, tomēr, iestājoties ekonomiskajai krīzei, lai uzņēmums «izdzīvotu», bija jāmaina gan strādāšanas, gan domāšanas modelis. «Tajā brīdī mēs mainījām dizainus, lai no luksusa produktu kategorijas pārorientētos uz vienkāršāku un klientam pieejamāku produkciju, sākām izmantot pārstrādāto papīru, sākām piedalīties izstādēs un izbraukumu tirdzniecībā. Mainot domāšanas modeli, bizness sāka «izdzīvot» tādu kā veiksmes stāstu, jo ar visu piedzīvoto un pārdzīvoto mēs ieguvām lielu pieredzi, atpazīstamību un attīstījām jaunas, klientu pirktspējai piemērotas produktu sērijas,» atceras B. Dronka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dāņu uzņēmējs: Jelgavai ir laba reputācija

Daiga Laukšteina, 04.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Produkts, ko ražojam, ir varonis,» saka dāņu uzņēmējs Klauss Haugards (Claus Haugaard), kurš savu metāla mēbeļu furnitūras ražošanu attīsta Jelgavā un nākotnē ir iecerējis izvērst ražošanu

Metālapstrādes jomā Jelgavai ir laba reputācija, un tā ir piemērota šīs nozares attīstībai citu pilsētu starpā. Arī tas bija viens no iemesliem, kāpēc pirms nedaudz vairāk nekā četriem gadiem K. Haugards dibināja savu kompāniju tieši tur. Uzņēmums Latvijā specializējas cauruļu locīšanā un metināšanā mēbelēm un dizaina izstrādājumiem. Tie ir gan krāsoti, gan hromēti krēslu un galdu metāla rāmji. Savukārt Dānijas ražotnē lielāks fokuss ir uz industriālo sektoru, kā arī uz produktu izstrādes procesu un sagatavošanu sērijveida ražošanai.

Augs vēl straujāk

AS Haugaard Company ir viens no uzņēmumiem, kas skrupulozi definējis savas vērtības un attīstības stratēģiju turpmākajiem pieciem gadiem. Iepriekšējos gados SIA Haugaard Baltic jau paguvusi kļūt par vienu no straujāk augošajiem uzņēmumiem Latvijā, bet turpmākā augšupeja iecerēta pat vēl raitākiem soļiem. Lai ar saviem augstas kvalitātes produktiem apmierinātu aizvien augošo pieprasījumu, Haugaard Baltic plāno paplašināties. «Gribam augt dubultā un piebūvēt vēl klāt 5500 kvadrātmetru. Esošā ražotne ir iekārtota 2800 kvadrātmetru plašās telpās. Pasūtījumi aug, jāiet pretī klientiem. Uzņēmums saredz sevi iesaistāmies dažādos dizaina projektos,» norāda Klausa «labās rokas» Latvijā SIA Haugaard Baltic Ražošanas daļas vadītājs Raivo Roze un Sagādes un pārdošanas struktūrvienības vadītājs Mārcis Lukmanis. Uzņēmums ir pieteicies ES fondu līdzfinansējumam savu ieceru īstenošanai, un tā ir pirmā reize, kad tas pretendē uz līdzekļiem no ārpuses. Līdz šim pieticis ar pašu investīcijām, kas Latvijas ražotnē ir ap diviem milj. eiro. Finansējums no ES fondiem uzņēmumam nodrošinātu straujāku izaugsmi. Taču vadītāji ir piesardzīgi un nesaka «Hop!», pirms nav pārlēkts. Konkurence uz konkrēto līdzekļu sadalījumu īpaši Zemgalē ir liela. Tomēr neatkarīgi no rezultāta Haugaard Baltic paplašināsies, jo pašreizējās telpas nenodrošina plānoto izaugsmi. Uzņēmums strādā ar labiem finanšu rādītājiem, un turpmāko trīs gadu laikā labvēlīgu apstākļu rezultātā uzņēmuma ieņēmumi varētu dubultoties. Pavisam kopā kompānija saražo ap 300 tūkst. vienību gadā un norāda, ka tas ir specifisks produkts, kam kādu konkrētu cenu nevar nosaukt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas laikā Edijam Masaļskim izdevies attīstīt saldējumu biznesu un radīt zīmolu "Molberts".

Ideja par premium kvalitātes saldējumu ražošanu E.Masaļskim radās jau pirms vairākiem gadiem, tomēr līdz šim visa enerģija tika veltīta pamatbiznesa attīstībai - picērijai Vecrīgā. Saldējumu ražošanai viņš pievērsās Covid-19 krīzes iespaidā, kas ļoti skāra pamatbiznesu un nācās meklēt papildus iespējas, kā palielināt apgrozījumu. Telpas bija, atlika iegādāties iekārtas un sākt gatavot.

Saldējums "Molberts" top Rīgas centrā, picērijas "Mozzo pizza" telpās, kur iekārtota neliela ražošanas telpa. E.Masaļskis pastāsta, ka saldējuma gatavošana ir roku darbs, jo paši gatavo visu no "nulles", sākot ar saldējuma bāzi, kam tiek izmantots saldais krējums, piens, olas, cukurs, līdz beidzot ar dažādām piedevām, ko pievieno gatavajam saldējumam - pašu ceptiem šokolādes braunijiem, cepumiem, sāļo karameli, Latvijas ābolu un ķirbju biezeņiem u.c. Ražotājs nav aizmirsis arī par vegāniem un gatavo vegāniskos saldējumus no pašu gatavota Indijas riekstu piena un citām augu valsts izejvielām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī Jāņu vainagos dzīvesstila uzņēmēja Lolita Duge pin izturīgāko šķirņu piparmētras, kas izaudzētas viņas aptuveni pushektāra plašajā kultūrauga laukā

Lielajā zemnieku saimniecībā Terēņi 1200 hektāros aug ziemas kvieši, lopbarības pupas un rapsis. Tā ir stabila aizmugure saimnieces Lolitas Duges mazajam nišas uzņēmumam un riskam ļauties savai biznesa improvizācijai. Tā 2012. gadā sākās viņas pašas izlolots piparmētru stāsts ar pirmo veiksmīgi uzrakstīto projektu LEADER programmas līdzfinansējumam. Nu jau īstenoti vairāki un iegādāts žāvēšanas skapis, katls vārīšanai, 30 krēsli, lielais mikseris u.c. Darbs ar projektiem arī pirms tam L. Dugei nebija nekas svešs. Pirms piparmētru stāsta viņa strādāja valsts darbā, bet to sabalansēt ar saimniekošanu kļuva aizvien grūtāk. Visbeidzot, nespējot atteikties no vilinājuma vēl piedevām darīt kaut ko savu, saimniece nonāca svarīgas izvēles priekšā. Un to nebūt nenožēlo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pēc KVV Liepājas metalurgs sabrukuma vairāk jautājumu nekā atbilžu

Elīna Pankovska, 25.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Joprojām nav skaidrības, kas notiks ar maksātnespējīgā metalurģijas uzņēmuma AS KVV Liepājas metalurgs vērtīgāko aktīvu – elektrokausēšanas krāsni; maz zināms arī par industriālā parka ieceri, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kopš nodomu protokola par industriālā parka attīstību Liepājā maksātnespējīgā metalurģijas uzņēmuma KVV Liepājas metalurgs teritorijā pagājuši tieši divi mēneši. Parakstītais protokols paredz nodomu izveidot projekta vadības grupa, kuras uzdevums būs sagatavot industriālā parka teritorijas attīstības plānu, veicot arī tirgus izpēti un aprēķinus nepieciešamajām privātajām vai publiskajām investīcijām infrastruktūras pilnveidošanai. Iesaistītās puses DB atzīst, ka pagaidām straujiem soļiem nekas nav pavirzījies uz priekšu, jautājumu saistībā ar attīstāmo teritoriju pagaidām arvien vēl ir vairāk nekā atbilžu. Jāatgādina, ka nodomu protokolu parakstīja Ekonomikas ministrija (EM), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Liepājas pilsētas dome, Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvalde un SIA FeLM, kas ir Privatizācijas aģentūras meitasuzņēmums un kuras pārziņā ir maksātnespējīgā uzņēmuma elektrokausēšanas krāsns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV informācijas tehnoloģiju gigants «Apple Inc.» pārvietos datoru «Mac Pro» ražošanu uz Ķīnu, vēsta laikraksts «Wall Street Journal».

Laikraksts norāda, ka «Apple» izvēlējies Taivānas darbuzņēmēju «Quanta Computer Inc.», lai tas ražotu 6000 dolāru (5270 eiro) vērto galddatoru.

«Mac Pro» ir «Apple» nišas produkts un tā pārdošanas apjoms nav liels, taču ražošanas pārvietošana varētu sadusmot ASV prezidentu Donaldu Trampu, kurš aicinājis ASV uzņēmumus kopumā un jo sevišķi «Apple» ražot produktus Amerikā.

Turklāt šāds lēmums pieņemts laikā, kad ASV un Ķīnas starpā norisinās tirdzniecības nesaskaņas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lietuvas faktoringa kompānija PayRay plāno sākt darbību Latvijā

LETA--BNS, 12.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas faktoringa kompānija "PayRay", kas šomēnes saņēmusi bankas darbības licenci, plāno sākt darboties arī Latvijā, ceturtdien paziņoja "PayRay" direktora vietnieks Mindaugs Stasjonis.

"Pirmā paplašināšanās zona ir Latvija, jo tā ir diezgan maza, koncentrēta ekonomika. Tajā ir nedaudz vairāk banku [nekā Lietuvā], taču finanšu avotu pieejamība mazajiem un vidējiem uzņēmumiem nav liela," preses konferencē Viļņā sacīja Stasjonis.

"Mēs ienāksim Latvijā ar tādiem pašiem kreditēšanas pakalpojumiem [kā Lietuvā]," viņš piebilda.

"PayRay" nākamā gada vidū plāno sākt piedāvāt privātpersonām veikt noguldījumus internetā.

"Tas būs vienīgais produkts, kuru mēs piedāvāsim privātpersonām. Mēs to darīsim internetā, neatverot nekādas fiziskas nodaļas. Plānojam palikt maza nišas organizācija, kas ļoti precīzi koncentrē darbību," skaidroja Stasjonis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada lielākais pārsteigums ir filma Kriminālās ekselences fonds – visskatītākā gada filma pēc kases ieņēmumiem, un izskatās, ka tāda tā arī paliks, to intervijā DB saka kinoteātra Forum Cinemas direktors Normunds Labrencis

Šogad kinoteātrim Kino Citadele, kas durvis vēris nedaudz vēlāk par lielveikalu Stockmann, ir 15 gadu jubileja. Par paveikto, svētku noskaņu un nākotnes plāniem Dienas Bizness stāstīt aicināja SIA Forum Cinemas direktoru Normundu Labrenci.

Fragments no intervijas, kas publicēta 31. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Pirms 15 gadiem durvis vēra kinoteātris ar 14 zālēm un 3000 skatītāju vietām. Dažus gadus pēc atvēršanas apmeklējums sasniedza 1,8 miljonus skatītāju gadā, vidēji piecus tūkstošus dienā. Kas bija mainījies, kas bija panākumu pamatā un ir vēl aizvien?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Silmachy Remedies īpašniece Marta Šulce un Captain’s beard radītājs Miķelis Visockis nolēma darīt latviešiem netipisko un strādāt kopīgi, lai sasniegtu vairāk

Marta 2015. gadā sāka nodarboties ar vīriešu kosmētikas ražošanu un visu darīja viena pati – no idejas radīšanas līdz pašu produktu izgatavošanai, mārketingam un lietvedībai. Arī Miķelis ražoja un tirgoja bārdas un ūsu kopšanas produktus, kas līdz ar specializēto vīriešu frizētavu uzplaukumu tolaik bija visai populārs nišas produkts. Tirdziņos viņu ceļi krustojās, un viņi nolēma apvienot spēkus. «Miķelis piezvanīja un uzaicināja uz kafiju, un uzreiz bija sajūta, ka viņš būs īstais cilvēks, ar ko viegli sadarboties. Jau iepriekš bija piedāvājumi strādāt kopā, bet ne ar vienu citu nebija sajūtas, ka tas varētu izdoties. Šoreiz likās, ka mums ir līdzīgs redzējums un vīzija, kādu vēlamies šo zīmolu izveidot. Bieži tā nenotiek, ka konkurenti kļūst par kolēģiem. Patiesībā Miķelim vienam pašam bija grūti tikt galā – tāpat kā man. Forši ir sanācis tas, ka es vairāk esmu atbildīga par idejām un produktu ražošanu, savukārt Miķelim labi padodas viss, kas saistīts ar mārketingu, produktu realizēšanu, sadarbību, kontaktu meklēšanu,» stāsta Marta. Miķelis piebilst, ka viņam sākumā šķitis, ka abi uzņēmumi ir konkurenti, bet, padomājot vēlreiz, viņš sapratis, ka tā nav un sadarbība paver plašākas iespējas. «Mēs laikam esam netipiski latvieši,» tā viņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

15 biznesa inkubatoros uzņemti 74 jauni dalībnieki

Lelde Petrāne, 22.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot 211 iesniegtos pieteikumus, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Inkubācijas programmā aprīlī uzņemti 74 jauni uzņēmumi, bet pirmsinkubācijas sešu mēnešu programmā uzņemti 214 uzņēmumi. Pirmsinkubācijā atsevišķos inkubatoros vēl turpinās uzņemšana.

Kopš 2016. gada oktobra visā Latvijā darbojas 15 inkubatori, no kuriem tikai viens Radošo industriju inkubators atrodas Rīgā, bet pārējie reģionos.

LIAA direktors Kaspars Rožkalns informē: "Redzam, ka uzņēmumu pārstāvētās biznesa nišas ir ļoti dažādas, biznesa inkubatorus kā savu attīstības ceļu izvēlas gan naftas un gāzes ieguves urbšanas aprīkojuma ražotāji, gan dronu šovu veidotāji, gan inteliģento elektrības patēriņa uzraudzības iekārtu izstrādātāji. Šī programma sniedz atbalstu personām un komersantiem uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai. Maksimālais līdzfinansējums, kuru viens uzņēmums var saņemt četru gadu inkubācijas periodā ir 200 tūkstoši eiro. Tas ir pietiekami liels atbalsts, lai vismaz daļa no jaunajiem inkubatoru uzņēmējiem kļūtu par jaunajiem Latvijas eksporta līderiem."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd tirgus izpētes un eksporta konsultāciju uzņēmumam Gateway & Partners ir četri franšīzes biroji Moldovā, Gruzijā, Rumānijā un Bulgārijā; tas liek pamatus attīstībai Ukrainā, Serbijā un Krievijā

Gateway & Partners (SIA GatewayBaltic) partneris Mārtiņš Tiknuss uzsver, ka eksportējot visu laiku jāturpina iet uz priekšu un investēt jaunu tirgu apguvē – tas attiecināms gan uz viņa vadītās kompānijas stratēģiju, gan ir kā ieteikums uzņēmuma klientiem. Tāpēc viņu dara bažīgu tas, ka vietējās kompānijas labprāt izmanto valsts atbalstu jaunu eksporta tirgu apguvē, kad tas ir pieejams, bet neturpina iesākto, kad tas jādara par pašu naudu. M. Tiknuss uzsver, ka iestrādāšanās jaunās valstīs prasa laiku, bet ekonomiskā šūpošanās parasti biznesu ietekmē daudz straujāk. Vairāk par GatewayBaltic pieredzi eksportā un konsultējot vietējos uzņēmumus viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 18 miljonus eiro, AS «Dobeles dzirnavnieks» uzsācis Baltijā pirmās bioloģisko graudu pilna realizācijas cikla infrastruktūras izveidi. Projektu paredzēts īstenot līdz 2020. gada beigām, informē uzņēmumā.

Plānots, ka piecu gadu laikā pēc tā īstenošanas bioloģisko graudu pārstrādes apjomi uzņēmumā pieaugs līdz 40 tūkstošiem tonnu, palielinoties aptuveni četras reizes.

Topošajā Baltijā lielākajā bioloģisko graudu pilnas pārstrādes cikla infrastruktūrā tiks ietverta laboratorija, bioloģisko graudu pieņemšanas, priekšattīrīšanas, pirmapstrādes tehnoloģijas un uzglabāšanas torņi, kā arī atsevišķa bioloģisko graudaugu pārslu ražotne. Paredzams, ka 95% produkcijas tiks eksportēta.

«Latvijā ik gadu pieaug bioloģiski sertificēto saimniecību skaits un saražoto graudaugu apjoms, taču līdz šim nozares attīstību lielā mērā kavējis infrastruktūras trūkums bioloģisko graudu pirmapstrādes un pārstrādes jomā,» saka AS «Dobeles dzirnavnieks» valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils, papildinot: «Mūsu realizētais projekts var nospēlēt izšķirošu lomu Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības ilgtermiņa izaugsmes iekustināšanai. Tas ir arī būtisks signāls vietējiem zemkopjiem, ka bioloģiski graudi ir nākotnes prece un to audzēšanā ir vērts ieguldīt. Patlaban no mūsu valstī saražotajiem graudiem tikai 3,2% ir bioloģiski, tāpēc šai jomai ir liels potenciāls attīstīties un būtiski kāpināt īpatsvaru kopējā apjomā».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijusī Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Bļodniece kopā ar mammu Parīzē noskatītu ideju īstenojušas Mārupē.

Viņas izveidojušas kopīgu ziedu veikalu.

B.Bļodniece stāsta, ka vairākus gadus gan pati, gan viņas mamma saviem dārziem pasūtījušas puķu stādus un katru pavasari pārvērtušas mājas par dendrārijiem - visas palodzes un stūri bija pilni ar stādiem.

"Pēdējais gads mums abām bija pārdomu laiks. No dzīves aizgāja mans tētis, mamma palika viena, bet vēl ne vecumā, kad būtu jādodas pensijā, vienlaikus man piedzima vēl viena meitiņa, kas nozīmēja, ka esmu mājās ar viņu. Viss tas kopā deva mums iespēju un vienlaikus radīja nepieciešamību pārdomāt nerealizētas ieceres. Atminējāmies, kādu sajūsmu mums radīja ceļojumā uz Parīzi ieraudzītais pavisam necilais ziedu veikaliņš netālu no Sēnas krasta. Tas bija lielā, baltā teltī paslēpies starp kokiem, no malas vispār nepateiktu, ka iekšā ziedu paradīze - ziedi tikai podos, visdažādākie - sākot no orhidejām un beidzot ar neredzētiem dabas brīnumiem," stāsta B.Bļodniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Līdzsvara dēlis jaunā gaismā

Anda Asere, 10.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan līdzsvara dēļi ir specifisks nišas produkts, SIA Okrafts darbība liecina, ka pēc tiem ir pieprasījums – šovasar uzņēmums pārdevis jau vairāk nekā 250 dēļu vairākās pasaules valstīs

SIA Okrafts ražo līdzsvara dēļus un garos skrituļdēļus – t.s. longbordus. «Pirms pāris gadiem apmeklējām kādu pasākumu, pirmo reizi izbraucām ar longbordu, un iepatikās. Pirmā doma bija netērēt lielu naudu un uztaisīt pašiem, jo tā būs lētāk. Latvieši taču ir praktiski! Ņēmām un taisījām, protams, galu galā nekas lētāk nesanāca. Bijām uztaisījuši pirmos dēļus, cilvēkiem radās interese,» stāsta Valters Odziņš, SIA Okrafts īpašnieks. Pirms kāda no pasākumiem, kur bija paredzēts rādīt un stāstīt par saviem dēļiem, viņam sapnī radās ideja par līdzsvara dēli – tas ir dēlis uz apaļa ruļļa, uz kura cilvēks stāv un cenšas noturēt līdzsvaru. Valters tādu uztaisīja un paņēma līdzi uz tirdziņu, lai būtu, ar ko nodarboties, kamēr runā ar cilvēkiem. Beigās interese par jauno līdzsvara dēli bija lielāka nekā par garajiem skrituļdēļiem, un radās doma pievērsties to ražošanai. «Cilvēki, kas nāca klāt, interesējās nevis par longbordiem, bet balansa dēļiem, jo tas bija kaut kas neredzēts,» saka Valters.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vīriešu veļas zīmols "tom àdam" drīzumā plāno uzsākt tirdzniecību uni-sex pidžamām, kas šūtas no ekoloģiski inovatīva auduma, kas ir radīts no rožu krūma, informē zīmola attīstītājs Toms Ādams Vītoliņš.

Daļa no pidžamām ir ražotas, izmantojot rožu krūmus, un otra daļa ir no "tencel", kas ir dabiska šķiedra, kuras izejmateriāls ir koksne. Asimilācijas cikls ļauj izmantotajam šķīdinātājam pārstrādāties gandrīz 100%. Tas nozīmē, ka ražošanas procesā nerodas indīgas vielas, kas varētu piesārņot gaisu vai ūdeni, norāda dizainers. Tādā veidā produkcija tiek padarīta ekoloģiski draudzīga.

Pēc T.Ā.Vītoliņa domām, tas būs ļoti piemērots apģērbs tieši šim laikam, kad visi uzturas mājās. Pidžamu audums tiek izstrādāts Portugālē, pie viena no senākajiem Portugāles kreklu audumu ražotājiem. Tas ir ģimenes uzņēmums, kas ir vēl viens svarīgs faktors sadarbībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Var jau būt, ka franču zīmols Petit Bateau ir slavens ar Bretaņas strīpām un T-krekliem, bet vislielāko pateicību mēs esam viņiem parādā tieši par apakšbiksēm.

Līdz pat pagājušā gadsimta sākumam apakšbikses (vismaz kas attiecas uz Franciju un bērniem) darināja no vilnas, tās bija garumā tā ap pusceli un mugurā (jeb precīzāk teikt – uz dibena?) tās turējās ar pogu palīdzību. 13 bērnu tēvs Etjēns Valtons (Etienne Valton), mīlīgas franču bērnu dziesmas par mazo laiviņu iedvesmots (nē, tajā dziesmā nedzied par apakšbiksēm!), kādudien ņēma un nogrieza šo garo apakšbikšu kāju daļu. Lielākam komfortam pogas viņš aizstāja ar gumiju – gumiju gan vidukļa daļā, gan gumiju ap kājām, un materiālu nomainīja uz nebalinātu kokvilnu. Tā nu sagadījās, ka viņš bija nevis vienkāršs daudzbērnu tēvs, bet gan arī zeķfabrikas dibinātāja dēls, un tādējādi viņa dekonstruētās apakšbikses kļuva par vēsturisku pagrieziena punktu kompānijai, ko tagad pasaule zina ar nosaukumu Petit Bateau (jā, jā, tā pati mazā laiviņa).

Komentāri

Pievienot komentāru