Ražošana

Ražotāji izspēlē tautisko kārti

Anda Asere, 19.06.2013

Jaunākais izdevums

Ražotāji mēdz izspēlēt tautisko kārti un savos produktos, kā arī dizainā izceļ to vietējo izcelsmi

Dizaina papīrlietu zīmols Purpurs ir radījis triju veidu papīra svečturus, un neatkarīgi no pircēja nacionalitātes iecienītākais ir ar baltu zīmēm. «Mums, latviešiem, ir svarīgas latviskas lietas, jo tās spēcina mūsu identitāti. Savukārt ārzemniekam ir svarīgi izbaudīt latvisko caur vidi, lietām un atmosfēru,» saka Ginta Šmite, dizaina papīrlietu zīmola Purpurs vadītāja.

Viņa norāda, ka latviskos produktus uzņēmums nerada ar izteiktu komerciālu mērķi. Tie atnāk kā spilgta ideja, kā vajadzība darīt tieši tā,» saka G. Šmite. Viņa priecājas, ka šodien tiek radīts daudz latvisku izstrādājumu. Kad aiz muguras ir krīze – cīņa par izdzīvošanu, cilvēki meklē dziļāku jēgu un patiesas vērtības. «Tāpēc arī rodas produkti un pakalpojumi ar dziļi latvisku saturu,» spriež G. Šmite.

«Ķīniešu produktu pārpludinātajā pasaulē ir īstuma, pamatīguma un identitātes deficīts. Labi, ka daudzi vietējie ražotāji beidzot sāk apzināties, ka mūsu unikalitāte ir tieši latviskumā, sāk to novērtēt un pielietot. Protams, latviskumu jāprot pasniegt šodienas cilvēkam saprotamā veidā un jaunā kvalitātē, taču, ja gribam būt īpaši un atšķirīgi, produkta latviskums jau ir viens no veiksmes faktoriem,» uzskata Ieva Nikoleta Dāboliņa, suvenīrleļļu zīmola Latvju lietas (SIA Latviešu lietas) projektu vadītāja.

Sveču zīmola Munio Candela pārstāve Kristīne Rutkovska spriež, ka uzņēmēji un ražotāji tur acis vaļā, un, novērojot pieprasījuma pieauguma tendenci Latvijā ražotiem produktiem, ir pašsaprotami, ka šī nozare attīstās. «Vietējiem ražojumiem latviskums ir izteikta pievienotā vērtība. Patīkami, ka tie laiki, kad produktam uz iepakojuma rakstīja «Ražots ES», ir aiz muguras. Aizvien vairāk ražotāju uzsver produkta piederību Latvijai,» viņa teic.

Andris Rubīns, reklāmas aģentūras DDB Latvija vadītājs norāda, ka Latvija beidzot ir pārdzīvojusi globalizācijas vilni un mēģinājumus bēgt no savām saknēm, pamazām saprotot, ka tikai ar savu latvisko identitāti mēs būsim starptautiski interesanti. Taču lielākais izaicinājums ir gadsimtiem senās vērtības padarīt pievilcīgas arī mūsdienās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Purpurs piezīmju klade

Laura Mazbērziņa, 26.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties uzņēmuma SIA Dizaina papīrlietu darbnīca jeb zīmola Purpurs ražotnē. Raksta galerijā skatāms, kā top uzņēmuma produkts - piezīmju klade.

Purpurs jau desmit gadus ražo dažādas papīrlietas – burtnīcas, piezīmju grāmatas, fotogrāfiju albumus, aploksnes, nošu mapes, ēdienkartes u.c. lietas. Uzņēmums saražoto produkciju pārdod Latvijas dizaina un dzīves stila veikalos Riija un Manilla, grāmatnīcās, drīzumā - arī internetā, kā arī tiek veidotas dizaina papīrlietas korporatīvajiem klientiem.

Apvienojot pieredzi poligrāfijas un dizaina nozarēs, biznesu un zīmolu radīja Ginta Šmite un Māris Šmits. Laika gaitā biznesā viņiem pievienojusies meita Beāte Dronka, kurai šobrīd ir uzticēta zīmola vadīšana.

Pirmie soļi šajā biznesā «tika sperti» jau 2007. gadā, un lielākās investīcijas prasījusi dažādu materiālu un ražošana tehnikas iegāde. Sākotnējais investīciju apjoms bijis 50 tūkstoši latu. B. Dronka stāsta, ka biznesa sākums šķitis skaists, tomēr, iestājoties ekonomiskajai krīzei, lai uzņēmums «izdzīvotu», bija jāmaina gan strādāšanas, gan domāšanas modelis. «Tajā brīdī mēs mainījām dizainus, lai no luksusa produktu kategorijas pārorientētos uz vienkāršāku un klientam pieejamāku produkciju, sākām izmantot pārstrādāto papīru, sākām piedalīties izstādēs un izbraukumu tirdzniecībā. Mainot domāšanas modeli, bizness sāka «izdzīvot» tādu kā veiksmes stāstu, jo ar visu piedzīvoto un pārdzīvoto mēs ieguvām lielu pieredzi, atpazīstamību un attīstījām jaunas, klientu pirktspējai piemērotas produktu sērijas,» atceras B. Dronka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu attīstību un konkurētspēju, 23. martā ar tiešsaistes lekciju par biznesa izaugsmes plānošanu jau septīto reizi tiks uzsākta SEB bankas uzņēmumu Izaugsmes programma.

Tās ietvaros 13 dažādu nozaru uzņēmumi turpmāko sešu mēnešu garumā ekspertu un mentoru vadībā pilnveidos zināšanas un prasmes tādās jomās kā inovācijas, izaugsmes domāšana, mārketings un produktu vadība, kā arī mūsdienīga finanšu plānošana un ilgtspēja.

Šogad Izaugsmes programmu SEB banka īsteno sadarbībā ar inovāciju vadības uzņēmumu “Helve”. Dalība Izaugsmes programmā ir bez maksas un tā paredzēta Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem ar vismaz divu gadu pieredzi uzņēmējdarbībā. Kopš 2018. gada Izaugsmes programmu absolvējuši jau vairāk nekā 70 Latvijas uzņēmumu.

SEB Inovāciju vadītāja Irēna Vercmane: “Lielai daļai uzņēmumu šobrīd jāvelta papildu resursi, lai risinātu operatīvos jautājumus, kas saistīti ar ģeopolitisko situāciju un tās izraisīto ietekmi gan uz piegādes ķēdēm, gan noieta tirgiem. Taču tas nenozīmē, ka nepieciešamība stratēģiski domāt soli uz priekšu būtu kļuvusi nebūtiska. Šajos apstākļos vēl jo svarīgāk ir attīstīt spēju izaicinājumos saskatīt jaunas iespējas, lai nodrošinātu sava biznesa ilgtspēju. Tāpēc prieks, ka mūsu uzņēmēji saglabā izaugsmes ambīcijas un vēlas gan papildināt jau esošās zināšanas, gan apgūt ko jaunu savai attīstībai.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmumu rīkotās gada nogales ballītes pagaidām vēl bez ikriem

Signe Knipše, Dace Kaminska, speciāli DB, 28.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan uzņēmumi strauji atgriežas pie nepieciešamības organizēt gada nogales pasākumus, tie ir piezemēti un rūpīgi seko līdzi izdevumiem, vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Aptaujāto pasākumu aģentūru pieredze un viedokļi atšķiras, tomēr kopīgs novērojums visiem viens – svētkus svinēt patīk visiem, arī iespējas palielinās. Pilna servisa pasākumu aģentūras Labdako Events valdes priekšsēdētāja Līga Blumfelde stāsta, ka pastāvīgo klientu dēļ krīzes laiku aģentūra izteikti neizjuta: «Ikgadējie pasākumi tika organizēti, vienīgi finansiālie resursi tam tika atvēlēti zemāki vai klienti nevēlējās pasākumus papildināt ar dažādām «ekstrām», ar ko izcēlās pasākumi pirmskrīzes laikā». Lai gan aģentūra ir neliela un ik nedēļu neapkalpo desmitiem pasākumu, pēdējo divu gadu laikā par klientu un darba trūkumu sūdzēties nevar. L.Blumfelde gan nenoliedz, ka atšķirībā no krīzes posma, kad korporatīvo pasākumu loma uzņēmumos mazinājās, nu pasākumu organizēšana atkal tiek pozicionēta kā svarīgs iekšējās un ārējās komunikācijas virziens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Eksporta un inovācijas balvai 2015 otrajā kārtā izvirzīti 32 uzņēmumi

Dienas Bizness, 08.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotā konkursa Eksporta un inovācijas balva 2015 četrās kategorijās iesniegti 105 pieteikumi no uzņēmumiem visā Latvijā. Konkursa otrajai kārtai izvirzīti 32 uzņēmumi, informē LIAA.

Konkursa kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo un vidējo komercsabiedrību grupā 2. kārtā izvirzīti šādi uzņēmumi: AS ABLV Bank, SIA Atea Global Services, SIA Bio-Venta, Graanul Invest, SIA Kreiss, SIA Livonia print, SIA Nordic Homes, IK Rešetilovs un Co, AS SAF Tehnika.

Konkursa kategorijā Eksportspējīgākais komersants mazo komercsabiedrību grupā 2. kārtā izvirzīti šādi uzņēmumi: SIA D Dupleks, SIA El Prod, SIA Glamoralle, SIA Infogram, SIA Preco, SIA Premium chocolate, SIA Rotons, SIA Velo sock, SIA Vizulo.

Konkursa kategorijā Importa aizstājējprodukts 2. kārtā izvirzīti šādi uzņēmumi: SIA Centre composite (aviācijas inženierpakalpojumi), SIA D Dupleks (gludstobra ložu munīcija), SIA Dizaina papīrlietas (Purpurs grāmatu sērija Etno), SIA GIGI Bloks (GIGI Bloks lielizmēra rotaļkluči), SIA Hebe (bērnu apģērbi), SIA LAT eko food (mammas gardais biezpiens Rūdolfs), SIA Linum color (Paint Eco beices), SIA MILZU! (graudaugu pārslas MILZU!), SIA Vizulo (āra un iekštelpu gaismekļu produktu līnijas).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksporta un inovāciju balvā reiz jau augstu novērtētais dizaina papīrlietu pionieris startē vēlreiz – ar tautu meitu brunču iedvesmotu kolekciju un ādas dienasgrāmatu

«Nav būtiski – skandināvs, japānis, igaunis –, cilvēki nolasa īstās pirmatnējās lietas, kas nāk no mūsu saknēm. Nav svarīgi, kura novada brunči tie ir vai no kuras valsts nāk. Viņi nolasa harmoniju, ko izstaro brunču audums, sajūtu, kas tur ir iekšā,» saka SIA Dizaina papīrlietas (zīmols Purpurs) valdes locekle Ginta Šmite. Viņa rāda fotogrāfijas ar dažādām Latvijas ainavām, kuru krāsu ritmi faktiski viens pret vienu atkārtojas audumos, kuros iesieta sērijas Etno pierakstu grāmatas un albumi: «Re, jūra, debesis, priede, kāds spilgts ziediņš – tas viss tur ir iekšā, Tūjas brunču krāsu līnijās.»

Komentāri

Pievienot komentāru