Ražotāji: piena produkti nav piemēroti depozīta sistēmai 

Piena produktu ražotāji neatbalsta piena produktu iepakojuma iekļaušanu depozīta sistēmā un ir pret paplašināto depozīta sistēmu, liecina šodien izplatīts paziņojums.

Lelde Petrāne, 2019. gada 30. maijs plkst. 9:24

Foto: Evija Trifanova/LETA

Ražotāji norāda, ka tās izveidei nav risinājumu un ekonomiska pamatojuma. Depozīta sistēma ļaujot panākt augstus nodošanas rezultātus atkritumiem, kam ir risks nokļūt vidē (PET, stikls, skārdenes), kā arī sniedz iespēju ražotājiem vairākas reizes izmantot dzērienu iepakojumu. Šis raksturojums neesot attiecināms uz piena produktu iepakojumu.

Jānis Šolks, Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs, norāda: «Depozīta sistēma ir solis pareizajā virzienā, lai izveidotu kvalitatīvu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu Latvijā. Tomēr piena ražotāji stingri iebilst pret nesen izskanējušo risinājumu veidot paplašinātu depozīta sistēmu, kurā iekļautu arī piena produktus un tetrapakas. Dotais priekšlikums mums nav saprotams - piena produktu iepakojums nav iekļauts nevienas citas valsts depozīta sistēmā vairāku iemeslu dēļ un tam nav nekāda ekonomiska pamatojuma.»

Tādus produktus kā piens un jogurts iedzīvotāji visbiežāk patērē mājās. Izmantotais iepakojums jau tagad nonāk šķirošanas konteineros, kas izvietoti māju tuvumā, un tālāk tiek nodots pārstrādei, uzskata ražotāji. Lai depozīta sistēma veiksmīgi papildinātu esošo atkritumu apsaimniekošanas modeli, tajā esot nepieciešams iekļaut tos dzērienus, kuriem ir vislielākais risks nonākt dabā vai pilsētvidē un kuri visbiežāk tiek patērēti, esot ceļā vai pie dabas, nevis piena produktus.

Piena produkti un to īpašības ievērojami atšķiras no pārējiem dzērieniem, kas tiek iekļauti depozīta sistēmā, norāda ražotāji. «Piena produkti daudz ātrāk bojājas, tie ir biezi šķidrumi, kā arī to atliekas saglabājas iepakojumos. Šādu iepakojumu uzglabāšana mājsaimniecībās, lai tos vēlāk nogādātu uz pieņemšanas punktiem, iedzīvotājiem nav ērta - jārēķinās ar nepatīkamu aromātu un iespēju, ka ātri parādīsies pelējums. Jāņem vērā, ka šo iepakojumu mazgāšana nav lietderīga no energoefektivitātes un emisiju viedokļa un ūdens patēriņš, rada liekas izmaksas un padara šo ideju neizdevīgu patērētājiem. Produktu nodošana radītu higiēnas riskus arī mazumtirgotājiem, kuru telpās tiek izvietoti depozīta sistēmas savākšanas punkti. Problēmas radītu arī taras pieņemšanas automātu pielāgošana. Papildu funkciju ieviešana prasītu nesamērīgas investīcijas, kā arī aizkavētu sistēmas ieviešanu kopumā,» skaidrots paziņojumā.

Jānis Šolks papildina: «Piena ražotāji ir pievienojušies citu Latvijas dzērienu ražotāju aicinājumam nekavēties ar jau izstrādāto depozīta likumdošanas projektu. Depozīta sistēmas ieviešana ir liels izaicinājums, to pierāda arī citu valstu pieredze. Uzskatu, ka ritenis nav jāizgudro no jauna, lai Latvijā nodrošinātu efektīvu dzērienu iepakojuma savākšanu un pārstrādi. Ir jāņem piemērs no tām valstīm, kur sistēma jau veiksmīgi darbojas un jau ir sasniegusi augstus rādītājus.»

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2019. gada 27. februāris plkst. 10:09

Ar katru gadu piena produktu patēriņš Latvijā sarūk, un tas nelabvēlīgi ietekmē...

2019. gada 25. janvāris plkst. 12:51

Aicinot domāt par atbalsta mehānismiem vietējā tirgus aizsardzībai un mudināt pircējus priekšroku...

2019. gada 21. janvāris plkst. 12:54

Lietuvas taras depozīta sistēmā aizvadītā gada laikā atgriezušies 581,6 miljoni pudeļu un...

2018. gada 08. maijs plkst. 11:12

Zemkopības ministram Jānim Dūklavam (ZZS) piederošo uzņēmumu Piebalgas alus depozīta sistēmas...

2018. gada 03. aprīlis plkst. 15:17

Piena pārstrādes uzņēmuma AS Krāslavas piens apgrozījums 2017.gadā samazinājies par 9,8%, salīdzinot...

Nepalaid garām

Restorānu nedēļas projekts lielu peļņu nenes, toties izvelk cilvēkus no mājām iepazīt...

Šodien Dienas Bizness rīkotajā preses konferencē par jaunāko izdevumu Miljonārs tika atklāti Latvijas...

No stacionāro fotoradaru sodiem valsts budžetā patlaban tiek iegūts mazāks finansējums nekā...

Vecie dēļi iegūst otro dzīvi SIA AW Latvia ražotajās mēbelēs un sienu...

Reizi mēnesī pie veikala «Preces no Vācijas» vērojama mūsdienām netipiska aina -...

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas....

No šīs sadaļas
2019. gada 28. maijs plkst. 10:33

AS Rīgas Dzirnavnieks jaunas fasēšanas līnijas un produktu iepakojuma izveidē ieguldījis 250...

2019. gada 27. maijs plkst. 11:43

Latvijas maizes ceptuve A/S Latvijas maiznieks šogad plāno palielināt itāļu maizes ciabattas...

2019. gada 27. maijs plkst. 8:25

Piena pārstrādes uzņēmuma AS «Preiļu siers» konsolidētais apgrozījums 2018. gadā pieaudzis...

2019. gada 24. maijs plkst. 15:47

«Kā Jums izdevās iekļūt lidostas «Rīga» Duty-Free zonā?» šāds jautājums tika uzdots...

2019. gada 24. maijs plkst. 8:10

Uzņēmums «APGE» plāno ieguldīt četrus miljonus eiro tropisko garneļu audzētavas būvniecībā...

2019. gada 22. maijs plkst. 6:17

Vēl nav pateikts «jā» SIA Gallusman plānotajam Ovostar Union olu produktu ražotnes...

2019. gada 20. maijs plkst. 12:45

Latvijai līdz 2021. gada 1. maijam nacionālajos tiesību aktos jāpārņem Eiropas Savienības...

2019. gada 17. maijs plkst. 10:00

Šonedēļ rubrikā Kā top? portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā top zīmola Druvas saldējums produkcija...

2019. gada 16. maijs plkst. 11:42

Izejvielas pavasarī kļūst dārgākas, tāpēc, lai noturētu cenu, SIA Paplāte Nr.1 laikus...

2019. gada 16. maijs plkst. 11:06

«Orkla Latvija» uzstādījusi jaunu iekārtu «Laimas» zefīru «Maigums» automatizētai iepakošanai...