Jaunākais izdevums

2022. gada februārī, salīdzinot ar 2021. gada februāri, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 25,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 33,2 %, eksportētajai produkcijai – par 19,0 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas pieauga par 23,2 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 15,5 %.

Ražotāju cenu līmeni visvairāk ietekmēja cenu pieaugums elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā; koksnes, koka un korķa izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā; pārtikas produktu ražošanā, kā arī atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā, materiālu pārstrādē.

2022. gada februārī, salīdzinot ar janvāri, ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā nemainījās. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis samazinājās par 0,2 %, savukārt eksportētajai produkcijai palielinājās par 0,2 %. Eksportam uz eirozonas valstīm ražotāju cenu līmenis palielinājās par 0,8 %, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm samazinājās par 0,3 %.

Paaugstinoša ietekme bija cenu pieaugumam pārtikas produktu ražošanā; poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā. Pazeminoša ietekme bija cenu samazinājumam elektroenerģijas tirdzniecībā un ražošanā, kā arī gāzes apgādē.

Informācija par ražotāju cenu pārmaiņām rūpniecībā 2022. gada martā tiks publicēta 25. aprīlī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Cenu kāpums Latvijā šobrīd jau līdzinās 2007. un 2008. gadā pieredzētajam

Db.lv, 08.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā pēdējos mēnešos ir bijis viens no straujākajiem pēdējo 20 gadu laikā, un inflācijas dinamika šobrīd jau līdzinās 2007. - 2008. gadā pieredzētajam, norāda banku analītiķi.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, novembrī patēriņa cenas Latvijā palielinājās par 7,5 % salīdzinājumā ar 2020. gada novembri, savukārt tikai kopš šī gada augusta patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 3,7 %. Lai arī patēriņa cenu kāpums šobrīd līdzinās 2006. – 2008. gada periodam, inflācijas iemesli šoreiz ir citi. Šobrīd Latvijas ekonomikā nav vērojamas būtiskas ekonomikas nesabalansētības vai pārmērības, un inflāciju pamatā ir izraisījuši ārējie faktori.

Patēriņa cenas Latvijā šobrīd visvairāk ietekmē naftas cenu kāpums un enerģētikas krīze Eiropā, kas ir izveidojusies dažādu ekonomisku un politisku faktoru, kā arī laikapstākļu rezultātā, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas rūpniecībā vidējais ražotājcenu līmenis šogad janvārī, salīdzinot ar 2021.gada janvāri, pieaudzis par 27%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis gada laikā ir audzis par 34,6%, savukārt eksportētajai produkcijai ražotājcenu līmenis palielinājies par 20,5%.

Eksportam uz eirozonas valstīm ražotājcenas salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri ir pieaugušas par 23,9%, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm - par 17,6%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka ražotājcenu līmeni attiecīgajā periodā visvairāk ietekmēja cenu pieaugums elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā, koksnes, koka un korķa izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā, pārtikas produktu ražošanā, kā arī atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā, materiālu pārstrādē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augošās inflācijas apstākļos pārmērīga valsts budžeta deficīta kāpināšana stimulē inflāciju, kas palielina sociālo spriedzi, kā arī mazina uzņēmumu konkurētspēju.

To jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā Nr. 17 par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju atzīst Fiskālās disciplīnas padome.

Kā norāda Padome, budžeta likumā ieplānotie līdzekļi neparedzētiem gadījumiem 2022. gadam šobrīd jau ir iztērēti un valdības lēmums janvāra sākumā šīs programmas finansējumu palielināt par 300 miljoniem eiro kāpinās šī gada budžeta deficītu. Šobrīd koalīcijas partijas ir vienojušās par jauniem atbalsta mehānismiem, kas kompensētu enerģijas cenu pieaugumu 260 miljonu eiro apmērā. Tas varētu radīt nepieciešamību vēl palielināt līdzekļus neparedzētiem gadījumiem un neizbēgami novedīs pie lielāka budžeta deficīta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paļauties tikai uz vienu sašķidrinātās dabasgāzes termināli ir tehniski riskanti, tāpēc mums steidzami jādomā par otra reģionālā termināļa būvniecību, atzīmē Joahims Hokerts, AS Gaso valdes loceklis.

(LNG) termināļa un Inčukalna pazemes gāzes krātuves jaudas ir pietiekamas, lai pilnībā apgādātu visas trīs Baltijas valstis, taču nedrīkst aizmirst, ka mums pieejama tikai daļa no tām, tāpēc vēl viens terminālis reģionam ir vitāli nepieciešams, uzsver J. Hokerts. Viņš norāda, ka ilgtermiņā liela loma Baltijas valstu enerģētiskās drošības stiprināšanā būs arī atjaunojamajiem energoresursiem, taču tie, visticamāk, mums nepalīdzēs izdzīvot nākamo apkures sezonu. Jaunu ražošanas jaudu uzstādīšanai vajadzīgs ilgāks laiks, tāpēc šajā ziemā būs jāmeklē citi risinājumi, spriež J. Hokerts.

Visa pasaule šobrīd saskaras ar būtisku energoresursu cenu kāpumu. Kādas ir jūsu prognozes – vai arī ilgtermiņā cenu līmenis saglabāsies tik augsts?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Inflācija var apēst konkurētspēju

Māris Ķirsons, 13.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tautsaimniecība Latvijā 2022. gadā augs, jo būs augsts pieprasījums no ārvalstu tirgiem, turklāt Latvijā būs pieejami ES struktūrfondu līdzekļi, tomēr par bīstamāko klupšanas akmeni uzņēmēji uzskata izmaksas audzējošu augstāku inflāciju nekā citās eirozonas valstīs, kas kaitē konkurētspēja.

Fragments no raksta

Par to, ka Latvijas tautsaimniecība rāpsies ārā no Covid-19 radītās bedres, ir pārliecināts ekonomists, SIA Primekss īpašnieks Jānis Ošlejs. Viņaprāt, nav tik svarīgi, vai, rēķinot (prognozējot) IKP pieaugumu, var pilnībā izslēgt inflācijas ietekmi, piemēram, vai konkrētā prece (izejviela) ietilpst aprēķina grozā vai ne.

“IKP aprēķina formula = saražotās preces un pakalpojumi + eksports - imports. Un, piemēram, jo dārgāki kļūst importētie energoresursi (gāze, degviela), jo mazāks kļūst mūsu IKP. Un ar to, ar ko, piemēram, koksnes izstrādājumi (un ne tikai), vinnējam – iegūstam lielākus ienākumus no to eksporta, sedzam tos papildu izdevumus, ko samaksājam par tiem pašiem importētajiem energoresursiem,” stāsta J. Ošlejs. Viņš norāda, ka pārdošanas cenas pieaug ne tikai Latvijā ražotajām precēm (un pakalpojumiem), bet arī citās valstīs ražotajām precēm un pakalpojumiem. “Ko iegūstam eksportā, to pazaudējam importā,” secina J. Ošlejs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētikas krīze Eiropā ir būtisks risks Latvijas rūpniecībai. Daudzi uzņēmumi ir nonākuši pamatīgās "cenu šķērēs" - izejvielu cenas joprojām augstas, elektrības dārdzība ir nomācoša, bet pārdošanas cenas krīt. Tomēr kopumā apstrādes rūpniecībā šogad sagaidāma izaugsme 3 -4% apmērā, prognozē banku analītiķi.

Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš atzīmē, ka apstrādes rūpniecības kopējie rādītāji pērn novembrī bija "ļoti pelēcīgi". "Taču detalizēta datu aina ir ļoti kontrastaina, gluži kā jebkurā saimnieciskās dzīves jomā pēdējā laikā, vai tās būtu patēriņa cenu pārmaiņas vai pakalpojumu eksports," saka .Strautiņš.

Vairākās nozarēs sniegums ir izcils, līdzīgi kā 2021.gadā kopumā. Tostarp autobūve auga par 33,7%, ķīmijas rūpniecība par 30%, dzērienu ražošana par 24,1%, mēbeļu ražošana par 16,4%, metālapstrāde par 13,8%. "Kā jau pierasts, pārtikas ražošanas frontē bez pārmaiņām, pieaugums par 0,5%, šī nozare ir īsts stabilitātes garants," saka P.Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atrast labas un kvalitatīvas ziemas riepas nav nemaz tik vienkārši. Ja vēlies ekonomēt līdzekļus, tad izvēle krīt par labu vissezonas riepām, taču prātīgāk un no ilgtermiņa viedokļa labāk meklēt kvalitatīvas ziemas riepas. Ielūkosimies, kuras ir top ziemas riepas interneta veikalā Riepas1.lv.

Ziemas riepas vs vissezonas riepas: kādas ir atšķirības?

Katru gadu ziemas sezonā no 1. decembra Latvijā visiem spēkratiem jābūt aprīkotiem ar klimatiskiem apstākļiem atbilstošām riepām - šajā gadījumā ziemas riepām. Ziemas riepas ir īpašas ar to, ka tām ir mīkstāka gumija, platākas centrālās rievas un protektors ir ar vairāk rievām un ribām. Ir trīs dažādu veidu ziemas riepas - cietā sastāva neradžotās riepas, mīkstā sastāva neradžotās riepas un radžotās riepas. Izvēloties ziemas riepas, jāņem vērā vairāki faktori, kā, piemēram, nobraukums ikdienā, ceļu veids (asfalts, grants, zemes ceļi), par kuriem ikdienā dosies, vide, kurā atrodies (pilsēta, lauki, meži, reljefs) un paredzamā ziema (slapja, auksta, sniegota, ar atkalām un tamlīdzīgi).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstot Baltijas atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudas un meklējot jaunus risinājumus elektroenerģijas izmaksu kāpuma mazināšanai, energouzņēmums Enefit sācis pilotprojektu Latvijas mājsaimniecībām, piedāvājot tiešā veidā iegādāties elektrību no vietējiem vēja parkiem.

Tādējādi tiek veicināta atteikšanās no energoresursu importa, jo vēja enerģijas spēkstacijas jau šobrīd uzrāda būtiski zemākas ražošanas izmaksas, kas ļauj piedāvāt par aptuveni 30% zemāku fiksēto elektrības cenu nekā aktuālie piedāvājumi Latvijas tirgū.

Pilotprojekts paredz jaunas iespējas lietotāju un ražotāju sadarbībai ar abpusēju ieguvumu.

Mājsaimniecībām tiek piedāvāta iespēja slēgt līgumu ar vēja enerģijas ražotājiem un vienoties par ilgtermiņā fiksētu un izdevīgāku elektroenerģijas cenu, kamēr ražotājs iegūst patēriņa garantijas un iespēju stabili plānot savu attīstību.

Pašlaik vienošanās ar Baltijas vēja parku attīstītājiem paredz fiksētu cenu sešu gadu periodam, garantējot vienas kilovatstundas cenu 0,164 eiro. Salīdzinājumam – šī brīža vidējā elektroenerģijas cena fiksētas cenas līgumiem Latvijā svārstās ap 0,23 eiro par kilovatstundu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

"Nabadzīgajā" Luksemburgā PVN pārtikai – 3%, "turīgajā" Latvijā – 21%

Māris Ķirsons, 06.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairums no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo īpaši turīgākās, pārtikai piemēro zemāku pievienotās vērtības nodokļa likmi. Tikai četras valstis, tostarp Latvija, to nedara!

Lauksaimnieki ceļ trauksmi – resursu sadārdzinājuma dēļ pieaug ražošanas izmaksas, kā rezultātā vietējā pārtika kļūst un arī kļūs arvien dārgāka. Lauksaimnieki vienbalsīgi un uzstājīgi pieprasa valdībai pazemināt PVN likmi visai pārtikai – no 21% līdz 5%.

Konferences PVN samazinājums pārtikai kā sabiedrību iesaistošs faktors Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanai rezolūcijā lauksaimnieki norāda, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir radījis milzīgu ietekmi uz globālo ekonomiku. Savukārt pasaules vadošās institūcijas jau izteikušas nopietnas bažas par tuvākā gada laikā iespējamo pārtikas trūkumu daudzās valstīs un pat iespējamo badu atsevišķos reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru