Reāls atspoguļojums – antireklāma emigrācijai 

Labākā dzīvē aizbraukušie «atsitas» Londonas būvlaukumos

Imants Vīksne, Analītiskās žurnālistikas darbnīca 6K, 28.5.2018
1/4

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Londonas Karaliskā tiesa aprīlī uz septiņiem gadiem cietumā notiesājusi rumāņu vergturi, kurš kādā demontāžas objektā paverdzināja 15 strādniekus. Kāda tam saistība ar Latviju? Tāda, ka Londonas nekustamo īpašumu tirgū pašlaik ieplūst milzīga nauda, tostarp Krievijas miljardieriem piederoša, un būvlaukumos ir daudz mūsu tautiešu, kas svešumā devušies labākas dzīves meklējumos, bet realitātē sastopas ar pazemojumiem, meliem un vilšanos. Arī tāda ir emigrācijas seja.

Dodoties projām no Latvijas, daudzi savai zemei velta skarbus vārdus: cilvēki ir «ne tādi», valdība – «ne tāda», darba devēji skopi. Pat ziema un vasara – nekāda. Un tad viņi aizbrauc uz «normālu» valsti, piemēram, Angliju. Kāds varbūt arī sāk savu jauno, skaisto un bagāto dzīvi jau ar pirmo dienu, taču lielai daļai vispirms jāpiedzīvo smags kritiens. Izrādās, ka tā «normālā» valsts pret imigrantiem izturas pat ļoti skarbi. Nule Lielbritānijā publicēts plašs pētījums par vienu no iecienītākajām darba nozarēm – būvniecību – vienā no populārākajiem Austrumeiropas viesstrādnieku galamērķiem – Londonā. Tur skaistai un bagātai dzīvei nepieciešams īpašs rūdījums un iemaņas. Ne katram izdodas, un šo pieredzi ir vērts popularizēt. Varbūt kādam tā būs iespēja atgriezties mājās vai neaizbraukt, jo nekur taču nav tik labi...

Ļaunums kā stūrakmens

Īsais pētījuma kopsavilkums ir šāds: Londonā vairāk nekā puse būvniecībā nodarbināto strādnieku ir migranti. Latvieši ir to skaitā. Pusei nav rakstiska līguma, puse spiesti strādāt nedrošos apstākļos, 36% saskārušies ar to, ka nav saņēmuši solīto atalgojumu, un tikpat daudziem nav skaidri samaksas noteikumi. Trešdaļa darbā piedzīvojuši verbālu vai fizisku ietekmēšanu. Tas noskaidrots pētījumā Ļodzīgie pamati: darbaspēka ekspluatācija būvniecības sektorā Londonā. Pētījumu veikusi sabiedriskā organizācija FLEX (Focus on Labour Exploitation), kas cīnās pret moderno verdzību. To pārpublicējuši daudzi profesionālie izdevumi, jo temats ir aktuāls, īpaši Lielbritānijas izstāšanās kontekstā. Un pie pašreizējiem būvniecības apjomiem darbaspēks no Eiropas Savienības ir industrijai vitāli nepieciešams. Saskaņā ar britu aplēsēm, no 2015. līdz 2019. gadam celtniecības industrijai ir nepieciešami 224 tūkstoši jaunu rekrūšu. Briti paši saprot, ka attieksme pret darbaspēku ievērojami jāuzlabo. Pērn viņu varas iestādes ziņoja arī par desmit latviešiem, kas atbrīvoti no verdzības. Šie strādnieki saņēma ļoti mazu atalgojumu, piekļuve bankas kontiem bija liegta, sadzīves apstākļi – briesmīgi. Taču principā, ja nav gluži runa par draudiem un vardarbību, kas figurēja rumāņu vergtura lietā, šāds gadījums ne ar ko īpašu neizceļas. Pētījums apliecina, ka viesstrādnieku ļaunprātīga izmantošana Londonā ir sistēma, kas nodrošina konkurētspēju nozarē.

Britu veiktais pētījums uzrāda vairākas lielas problēmas. Darba devējiem nepieciešama darbaspēka fleksibilitāte, ar to saprotot iespēju noalgot cilvēkus uz vienu dienu, nedēļu. Tie ir mazatalgoti darbi, kuros strādājošajam faktiski nav nekādu garantiju. Cilvēkus pieņem darbā ar mutisku vienošanos un atlaiž bez brīdinājuma. Viņiem trūkst arī izpratnes par darba noteikumiem un atalgojumu. Darbu piedāvā aģentūra, savukārt maksā jumta kompānija (Umbrella Company), caur kuru attīstītāji pārskaita algas un nomaksā strādnieku nodokļus. Un, ja pielīgtā summa netiek samaksāta, cilvēks tiek futbolēts starp šiem trim, kamēr pats padodas. Turklāt viņš, iespējams, nemaz nezina, kas ir viņa darba devējs. Papildu faktors, kas padara viesstrādniekus sociāli neaizsargātus, ir pašnodarbinātā statuss. Uz viņiem neattiecas nedz valstī noteiktā minimālā ienākuma garantijas, nedz arī darba laika ierobežojumi. Latvijas viesstrādnieku vidū tā saucamā pašnodarbinātība tuvojas 40%.

Visu rakstu Reāls atspoguļojums – antireklāma emigrācijai lasiet 28. maija laikrakstā Dienas Bizness.

Tevi varētu interesēt

Vidēji iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās par 74 cilvēkiem dienā. Kopumā pēdējo 27 gadu...

Interneta personāla atlases uzņēmuma «CV-Online Latvia» ikgadējā atalgojuma pētījumā secināts,...

Šā gada janvārī darba ņēmēju skaits, kuri maksā valsts sociālās apdrošināšanas maksājumus,...

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja trešdien paziņoja, ka Krievijas valsts ir atbildīga par...

Pēdējos gados ir palielinājies iznsiegto darba atļauju skaits Latvijā citu valstu pilsoņiem. Ja...

Nepalaid garām

LR Ģenerālprokuratūra, izmeklējot lietu par it kā 50 miljonu eiro naudas atmazgāšanas...

Eiropas Savienības prioritātes ir mainījušās. Tuvākajā laikā var sākt mainīties Eiropas ekonomiskie...

"Dienas Bizness" sadarbībā ar "Lursoft" ik gadu izdod zīmola izdevumu "TOP 500",...

No šīs sadaļas

Siguldā veidojas 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā sabiedrībai atvērts un dabai...

Lai radītu specifiskus produktus farmācijas, medicīnas, biotehnoloģijas, pārtikas un citās nozarēs,...

Biroju aprīkojuma biennāle ar to pavadošajiem satelītpasākumiem Milānā durvis vērs nākamgad,...

Klasika izteiksmīgā interjerā, nepazaudējot mājīgumu un funkcionalitāti - šādas vadlīnijas...

Par saviem globālajiem panākumiem video straumēšanas kompānijai Netflix ir jāpasakās netradicionālajai...

LTRK padomes un tās priekšsēdētāja vēlēšanas solās būt īpaši karstas...

«Darbaspēka problēma ir vistraģiskākā. Nodokļi un viss pārējais ir pakārtoti,» reģionālajam...

«Viss radošais, labākais man ir nācis, sēžot pie sava galda uz sava...

Skaidrs, ka, par spīti visiem negatīvajiem aspektiem, atvērtais birojs tik viegli savas pozīcijas...

Turīgākajās valstīs iedzīvotāji strādā daudz mazāk darba stundu...