Redakcijas komentārs: Autortiesību direktīva nonākusi kritikas krustugunīs 

Viens no Eiropas Savienības intelektuāļu un interneta lietotāju karstākajiem strīdiem ir par 26. martā Eiropas Parlamentā (EP) pieņemto Direktīvu par autortiesībām digitālajā vienotajā tirgū, kas gan vēl jāpieņem Eiropas Padomē.

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 28.3.2019

Foto: no DB arhīva

Jaunā direktīva paredz, ka turpmāk lielās interneta platformas, piemēram, Youtube, Facebook un Google New, būs tieši atbildīgas par tajās augšuplādēto saturu: tām vajadzēs slēgt vienošanos ar publicētā satura autortiesību turētājiem – ierakstu kompānijām, izdevniecībām un medijiem, nodrošinot pienācīgu atlīdzību izpildītājiem un žurnālistiem, no kuru darba šīs platformas gūst peļņu.

Tāpat paredzēts, ka interneta platformām augšupielādes brīdī būs jāspēj identificēt ar autortiesībām aizsargātu saturu, tādējādi aizliedzot to publicēt bez līguma ar autoru. Jāteic, ka direktīvai ir gan karsti atbalstītāji (piemēram, Lady Gaga), gan asi kritiķi. Vislielākās diskusijas izsauc direktīvas 13. pants, kas paredz, ka tiešsaistes platformas, kurās to lietotāji augšuplādē saturu un dalās ar to, ir atbildīgas, lai šis saturs nepārkāpj autortiesības. Tas nozīmē, ka jebkuras tīmekļa vietnes, kurās ir liels daudzums lietotāju radīta satura (YouTube, Twitter un Facebook) ir atbildīgas par satura izņemšanu, ja tas pārkāpj autortiesības. Lai to īstenotu, tiešraides platformām būs jāizmanto satura atpazīšanas tehnoloģijas jeb augšupielādes filtri. Taču, kā norāda 13. panta kritiķi, šie filtri nespēs atpazīt parodijas un interneta mēmes (attēls, video, teksta fragments, kas ir plaši izplatīts interneta vidē ar nelielām variācijām).

Raksts turpinās pēc reklāmas

Līdz ar to tiek runāts par cenzūru un vārda brīvības ierobežošanu interneta vidē. EP locekle no Vācijas Jūlija Reda tvīto, ka direktīvas 13.pants nozīmē “tumšo laiku iestāšanos interneta vidē”. Vairāk nekā 50 Vācijas pilsētās protestos piedalījās ap 100 000 jauniešu gan no nevalstiskajām organizācijām, gan digitālo brīvību aizstāvji, kas izteica savu nepatiku pret 13. pantu. Lielākās jauniešu bažas ir, ka augšuplādes filtri cenzēs saturu un neļaus augšuplādēt arī mēmes un parodijas, kā arī tikai teksta fragmentus.

«Mēs neesam boti» – tāds uzraksts bija redzams daudzu protestētāju plakātos. Tas ir uzskatāms piemērs tam, kā karote darvas var sabojāt medus mucu. Jo iebildumi nav pret galveno direktīvas būtību – lielajiem tehnoloģiju gigantiem ir jāmaksā autoriem, kuru radītais saturs publicēts to platformās. Taču īpašu filtru ieviešana, kas cenzēs un izņems saturu, nav pieņemama daudziem interneta lietotājiem, īpaši tā sauktajiem youtuberiem. Tas, ka visā Eiropā protestos tik aktīvi iesaistījās jaunieši, ir apliecinājums tam, ka vārda brīvība ir svēta lieta un cenzūra netiek atbalstīta.

Tevi varētu interesēt

Lielbritānijas parlaments, nesekojot tradīcijai par izpildvaras noteicošo lomu, ir pārņēmis kontroli...

Pašlaik spēkā esošā samazinātā PVN likme (5%) Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem...

Vienmēr esmu aizstāvējusi domu, ka lielos valsts un pašvaldības uzņēmumos un iestādēs...

Pašlaik Latvijā ir septiņi nodokļu režīmi, no kuriem četri neparedz sociālo aizsardzību, tāpēc...

Viena no spilgtām liecībām par Latvijas ekonomikas izaugsmi un iedzīvotāju pirktspējas palielināšanos...

Nepalaid garām

Nākamajā gadā uzņēmējiem gaidāms ne viens vien izaicinājums, taču tajā pašā laikā...

Par čeku loterijas devumu ēnu ekonomikas apkarošanā un nodokļu ieņēmumu palielināšanā varēs...

Ekonomikas izaugsmes bremzēšanās ir vērojama, taču vismaz tuvāko gadu laikā tik dziļa...

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi saredz iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, taču ļaut strādāt...

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...