Foto: no DB arhīva

Redakcijas komentārs: Dzīvojam eksperimentālajā stadijā 

Šobrīd, jo sevišķi priekšvēlēšanu noskaņā, daži politiķi mēdz atskaņot fanfaras, cik labi aug Latvijas ekonomika un valsts budžets pildās ar pārpalikumu. Citi atkal uzņēmuši meldiņu, ka viss ir slikti un uz sabrukuma sliekšņa.

Līva Melbārzde - DB galvenā redaktore, 2018. gada 10. septembris plkst. 6:10

Taču, lai saglabātu skaidru un objektīvu skatījumu uz situāciju, jāskatās ir uz faktiskajiem apstākļiem, un, ja runājam konkrēti par budžeta ieņēmumiem, tad ir viens liels un būtisks apstāklis, kas šobrīd neļauj esošo gadu salīdzināt ar iepriekšējo, un tā ir nodokļu reforma.

Piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) šogad pirmajos septiņos mēnešos budžetā ienesis mazāk nekā pērn. Tas ir it kā loģiski, jo IIN likme samazināta no 23% uz 20%, taču vienlaikus par 50 eiro ir pieaugusi minimālā alga. Var jau būt, ka iedzīvotāji tik aktīvi ir prasījuši IIN atmaksas, ka tagad budžetā ir tāds rezultāts, tomēr, ja valstī vidējā alga jau ir sasniegusi 1000 eiro, kā dažam politiķim patīk klāstīt, tad kāpēc IIN ieņēmumi tik ļoti atpaliek?

PVN, savukārt, ir gan iekasēts vairāk nekā pērn, taču mazāk, nekā bija plānots. Vai tas ir saistīts ar to, ka Finanšu ministrija savos prognožu aprēķinos kļūdījusies, vai varbūt ar to, ka Latvijas iedzīvotāji pastiprināti iepērkas kaimiņvalstīs? Bet varbūt ar to, ka notiek lielāka pārmaksātā PVN atmaksa? Trešā lielā lieta, kas ir uzkrītoša, ir uzņēmuma ienākuma nodoklis (UIN), kas šī gada pirmajos septiņos mēnešos jau iekasēts būtiski vairāk, nekā bija plānots pat visa gada laikā, kas atkal ir nodokļu reformas rezultāts saistībā ar jaunajiem šī nodokļa maksāšanas nosacījumiem, kas stājušies spēkā no 1. jūlija. Sakarā ar nodokļu reformu Latvijas uzņēmumi 2017. gadā uzrādīs rekordpeļņu, kas, visticamāk, sasniegs 3 miljardus eiro, tomēr pati par sevi tā nebūt vēl neliecina par Latvijas ekonomikas pieaugošo jaudu un ilgtspēju, bet gan varbūt tikai par to, ka uzņēmumu īpašnieki fiksē peļņu, pirms sākas pārmaiņas.

Nav šaubu, ka šī valdība pametīs politisko skatuvi, pozitīvu budžeta rādītāju ieskauta, tomēr tas nenozīmē, ka jaunā valdība arī nākamo gadu varēs sākt tikpat optimistiski. Fakts ir, ka šis brīdis ir tāda nodokļu reformas eksperimentālā starpstadija, kurā gan nevar apgalvot, ka viss ir slikti, taču arī eiforijai nav pamata tā vienkāršā iemesla dēļ, ka IKP rādītājiem tiešas korelācijas ar nodokļu ieņēmumiem nav. Jā, nodokļu ieņēmumus ceļ palielinātais socnodoklis un minimālā alga, bet tas automātiski nenozīmē arī dzīves līmeņa pieaugumu.

Var samērā droši apgalvot, ka bez igauņu un somu dzērājtūristiem Latvijas akcīzes nodokļa ieņēmumi nebūtu tik spoži kā tagad, jo Latvijā iedzīvotāju skaits turpina rukt. Nākas pilnībā piekrist tiem ekspremjeriem, kas savās pagājušās nedēļas uzrunās Ministru kabinetā norādīja - kamēr Latvijā nebūs cilvēku, kas šeit ar optimismu dzīvo, ne par kādu ilgtspēju, nemaz nerunājot par uzplaukumu, nav nozīmes runāt. Dzīvošana šodienai diemžēl joprojām ir Latvijas sabiedrības un arī valdošo politiķu būtiska iezīme, tāpēc šobrīd veiksmes stāstu un labo darbu uzskaitījums ir norakstāms uz priekšvēlēšanu reklāmu rēķina. Ne vairāk.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 03. septembris plkst. 7:34

Latviijā vidējā buto darba samaksa šā gada otrajā ceturksnī ir pārsniegusi 1000...

2018. gada 31. augusts plkst. 7:07

Jaunākais Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pārskats par bezdarba situāciju Latvijā jūnijā...

2018. gada 29. augusts plkst. 6:58

Pēdējo mēnešu laikā pret Dienas Biznesu vērsta masīva kampaņa ar mērķi pasludināt...

2018. gada 27. augusts plkst. 6:41

Savu pretinieku psiholoģiska ietekmēšana un pazemošana ir iecienīta metode Sorosa organizāciju...

2018. gada 27. augusts plkst. 7:32

Nesen DB rakstīja par riska kapitāla jomas lēnāko attīstību Latvijā un attiecīgi...

Nepalaid garām

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās...

Coworking Liepaja telpas par savu darba vietu sauc aptuveni 40 pastāvīgie biedri,...

Vēstniecība, pārstāvniecība, savrupnams, kultūras un darījumu centrs, muzejs, izstāžu telpa,...

Eksports ir viens no galvenajiem valsts attīstības virzītājspēkiem, un uzņēmumiem tas ir svarīgs solis...

Āgenskalns pēdējo gadu laikā ir kļuvis par arvien pieprasītāku vietu dzīvošanai, nereti...

Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens izglābj PNB Banku (bijušo Norvik Banku),...