Jaunākais izdevums

Mūsu nacionālās lidsabiedrības airBaltic apgrozījums un peļņa turpina kāpt, pasažieru skaits palielinās, floti papildina arvien jaunas modernās Airbus A220-300 lidmašīnas.

Kompānija saņem prestižas starptautiskas balvas, turpina izvērsties Baltijā, kaļ plānus par jaunu tirgu iekarošanu Eiropā, un tās vadītāja Martina Gausa vārdiem izsakoties ‒ ir īsta zvaigzne. Lai uzņēmuma biznesa plāna Destination 2025 ieceres īstenotu pilnībā, tostarp palielinātu gaisa kuģu skaitu līdz 80 vienībām, ar saviem ienākumiem un no bankām aizņemtiem līdzekļiem gan nepietiek.

Pēc tam, kad ar Krieviju saistīto investoru vācieti Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu (par 52 milj. eiro ieguva teju 20% airBaltic akciju) nomainīja dānis Larss Tūsens, politiķi daudz runāja par to, ka nākamais solis ir stratēģiskā investora atrašana. Kad ar vecākā brāļa – globālas lidsabiedrības izskatā – atrašanu nevedās, netika smādēts arī finanšu investors. Precinieka meklētāju – finanšu konsultantu Lazard Freres – nu ir nomainījusi Ņujorkā bāzētā investīciju banka Greenhill, bet airBaltic roku pagaidām neviens publiski nav lūdzis. Līdz ar to nākas domāt par citiem naudas piesaistes veidiem, jo tirgū potenciāls lidotgribētāju izskatā esot un tādēļ nebūtu prātīgi samazināt uzņēmuma izaugsmes tempus.

Viena iespēja nepieciešamo līdzekļu piesaistei ir īstenot sākotnējo – lielāko Baltijā ‒ publisko piedāvājumu (IPO), kotējot lidsabiedrību biržā. M. Gausa ieskatā, kompānija vairs nav tālu no tādiem rādītājiem, lai IPO būtu veiksmīgs. Taču ir vēl viena naudas piesaistes iespēja, par ko uzņēmuma vadītājs runā. Viņaprāt, naudu airBaltic vajadzētu ieguldīt ... valstij, jo tā būtu laba investīcija (varētu pelnīt kādus 6% gadā, turklāt vēl darbavietas, nodokļi). Cilvēkiem gan ir īsa atmiņa, bet ne tik ļoti, lai neatcerētos, ka gan politiķi, gan pats M. Gauss savulaik teica, ka valsts naudu lidsabiedrībai vairāk nevajadzēs.

Kādi šādai cilvēku kacināšanai varētu būt iemesli? Iespējams, viens ir no sērijas «paēdušais neēdušo nesaprot», un, cilvēks, esot šeit Latvijā laimīgs (jo ienākumi kompānijā virs miljona), nenolasa, ka valstij ir pietiekami daudz sfēru, kur akūti trūkst naudas. Otrs varētu būt tas, ka izaugsmes tempu saglabāšanai skaidrībā par to, būs vai nebūs investors/nauda, vajadzētu tikt vēl šogad. Tā kā airBaltic pircēji rindā nestāv un neko vairāk par balvām mūsu zvaigznei dot negrib, nākas naudu atkal diedelēt valstij. Tam gan – lai apietu satiksmes ministru un pārdotu šo lielisko iespēju iedzīvotājiem, varētu būt nepieciešami tikpat miglā tīti vingrinājumi kā ar iepriekšminēto privāto investoru piesaisti, par kuru naudas izcelsmi (un tās iepludināšanas cenu un veidu) publiskās annāles klusē. Līdz ar to pagaidām galvenais jautājums – kur tiks ņemta nauda kompānijas biznesa plāna īstenošanai – paliek neatbildēts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) izsludinātajā iepirkuma Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija: būvniecība” pirmajā kārtā saņemti četru kandidātu pieteikumi un kvalifikācijas dokumenti, informē uzņēmuma pārstāve Ella Pētermane.

Interesi piedalīties iepirkumā paudusi personu apvienība INABELEC, personu apvienība Siemens-TSO-BMGS, personu apvienība Cobra-Arčers un personu apvienība LREC.

Iepirkuma komisija izskatīs kandidātu iesniegtos kvalifikācijas dokumentus un rakstiski informēs kandidātus par tālāko dalību iepirkumā. Iepirkums attiecas uz Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas pirmā posma īstenošanu. Tā ietvaros līdz 2023.gada beigām plānots elektrificēt dzelzceļa līnijas – Daugavpils–Krustpils, Rēzekne-Krustpils un Krustpils-Rīga, veicot to elektroapgādes sistēmas, kontakttīkla, signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas un sakaru sistēmas, sliežu ceļu, tehniskās drošības sistēmas, ēku un būvju izbūvi/pārbūvi, tādējādi līdz 2023.gadam nodrošinot viena pilnībā elektrificēta tranzīta koridora funkcionalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Uzņēmējs: Vēja parka realizācija Dobeles un Tukuma novadā būs iespējama

Armanda Vilcāne, 01.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēja parka būvniecība Dobeles un Tukuma novadā ļaus samazināt elektroenerģijas deficītu un palielinās Latvijas energoneatkarību.

To intervijā DB norāda SIA Eolus valdes loceklis Gatis Galviņš. Viņš uzsver, ka šobrīd daļa Latvijai nepieciešamās elektroenerģijas tiek importēta no citām valstīm, tāpēc primāri būtu nepieciešams domāt par jaunu jaudu uzstādīšanu. Plānots, ka vēja parks gadā spēs saražot 0,7 teravatstundas elektroenerģijas, kas ir aptuveni 10% no Latvijas elektroenerģijas gada patēriņa. Paredzams, ka kopējās projekta investīcijas varētu sasniegt 250 miljonus eiro, projekta attīstītāji sola, ka vēja parka būvniecība neradīs negatīvu ietekmi uz apkārtējo vidi un cilvēkiem.

Fragments no intervijas

SIA Eolus iecere Dobeles un Tukuma novadā būvēt līdz šim Latvijā lielāko vēja elektrostaciju parku sabiedrībā raisījusi diezgan lielu neizpratni un neapmierinātību. Kā jūs skaidrotu šo reakciju?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts budžeta iesaiste 259 miljonu eiro apmērā elektrovilcienu iegādei ir apliecinājums, ka tie tiks iegādāti, jo būtu kauns, ja Latvija trešo reizi neizmantotu iespēju un paliktu bez jaunajiem vilcieniem, šorīt intervijā LTV raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš atgādināja, ka tas noteikti nav viena gada darījums un līdz 2024.gadam par minēto summu tiks iegādātas arī rezerves daļas, iekļauta apkope un citas pozīcijas. Premjers minētajam darījumam vilka paralēles ar nesen iegādātajiem «Black Hawk» helikopteriem.

Tāpat viņš uzsvēra, ka minētajam darījumam nav tiešas saistības ar dzelzceļa elektrifikācijas projektu, lai gan viņš augstu novērtēja arī šo projektu, jo tas kalpos kā drošības spilvens, kas kalpos brīdī, kad tiek pārorientētas kravas un meklēti jauni klienti.

Jau ziņots, ka AS «Pasažieru vilciens» (PV) līdz 2024.gadam elektrovilcienu rezerves daļu fonda un vilcienu uzturēšanas iekārtu, kā arī vilcienu depo izbūvē varēs ieguldīt līdz 259 miljoniem eiro no valsts budžeta, pēc vakardienas Ministru kabineta (MK) sēdes žurnālistiem pastāstīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada pirmajam mēnesim jau redzamas beigas, un interesanti, ka vismaz pagaidām akciju tirgiem padevies viens no pašiem veiksmīgākajiem gada startiem vēsturē. Tas noticis, neskatoties uz pamatā arvien spēcīgākiem pieņēmumiem, ka globālajai ekonomikai izaugsmes ziņā jau klājas un pārskatāmā nākotnē turpinās klāties grūtāk.

Tam it kā būtu jānozīmē lielāks pesimisms finanšu tirgos, lai gan no tā tos šoreiz, šķiet, vismaz daļēji paglābusi centrālo banku retorika. Janvāra sākumā ASV Federālo rezervju sistēma deva mājienus, ka savā likmju paaugstināšanās ceļā tā droši vien būs uzmanīgāka (ASV CB atšķirībā no citiem jau kādu laiku paaugstina likmes). Par to, ka šogad varētu izpalikt eiro likmju paaugstināšana, pagājušonedēļ lika domāt arī Eiropas Centrālās bankas teiktais. Iestāde pamatā uzsvēra lielākus riskus ekonomikai, lai gan oficiālais ziņojums ietver tikai to, ka likmes netiks kustinātas vismaz līdz rudenim. Tikmēr tirgū tiek runāts, ka reālistiskāk eiro likmes varētu tikt skartas vien 2020. gada vidū. Iespējams, varēs teikt, ka centrālās bankas finanšu tirgu atkal būs ievadījušas mērenā «Risk On» stadijā. Turklāt nav pat izslēgts, ka tas, galu galā, materializēsies labākos efektos arī ekonomikai.

Komentāri

Pievienot komentāru