Redakcijas komentārs: Krīzes laika risinājumiem jāliek punkts 

Nule kā klajā nākušajā Fiskālās padomes ziņojumā cita starpā ir atrodamas šādas rindas: «Darbaspēka pieejamības problēmu risināšanai jāpārtrauc krīzes laika ekonomikas stimulēšanas pasākumi, piemēram, tā dēvētā «simtlatnieku» programma un mikrouzņēmumu regulējums, kā arī jādomā par jaunām strukturālajām reformām.»

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 19.02.2019

Foto: no DB arhīva

Fiskālās padomes teiktajā īpašu uzmanību piesaista minētais par mikrouzņēmumu regulējuma pārtraukšanu. Par to, ka tas nav optimāls risinājums pašreizējā ekonomiskajā situācijā, ir runājusi gan Finanšu ministrija, gan vairāki ekonomikas eksperti. Arī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) jau pirms pāris gadiem ir atzinusi, ka mikrouzņēmumu regulējums savu laiku ir pārdzīvojis. LDDK eksperts Jānis Hermanis pirms pāris dienām tvītoja: «Kamēr ekonomikas apjoms sasniedz jaunus rekordus, joprojām 78 tūkstoši strādā MUN režīmā ar zemām sociālajam iemaksām un garantijām. MUN tika ieviests krīzes laikā, lai veicinātu cilvēku iesaistīšanos uzņēmējdarbībā. Šobrīd uzņēmēji nevar atrast darbiniekus par 1000 € algu.»

Par mikrouzņēmuma regulējuma ēnas pusēm ir runāts gana daudz – nodokļu optimizācija, konkurences kropļošana, zemas strādājošo sociālās garantijas, nepilnvērtīga iesaiste solidārajā sociālās apdrošināšanas sistēmā. Jāteic, ka pret šo regulējumu ir vērsušās arī vairākas nozares, kuru pārstāvji norāda, ka mikrouzņēmumu dalība publiskajos iepirkumos kropļo konkurenci, jo tie spēj piedāvāt zemākas cenas nekā parastajā nodokļu režīmā strādājošie uzņēmumi. Par to runājuši gan būvnieki, gan drošības uzņēmumi, gan arī reklāmas nozare. Aktīvs mikrouzņēmumu pretinieks ir Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Pašreizējā situācijā neaktuāli ir kļuvuši arī tādi šā regulējuma aizstāvju argumenti kā tas, ka tiek veicināta nodarbinātība, cilvēki neprasa pabalstus, bet nopelna paši. Jau pāris gadus absolūti novecojis ir krīzes laika mērķis mazināt bezdarbu. Ņemot vērā darbinieku trūkumu uzņēmumos, kas strādā tradicionālā režīmā, zūd jebkāds attaisnojums mikrouzņēmuma regulējumam ar mazākiem nodokļiem. Vai kāds var loģiski argumentēt, kādēļ, piemēram, ir nepieciešami mikrouzņēmumi, kas sniedz pakalpojumus sabiedriskajās attiecībās vai grāmatvežu vai juristu pakalpojumus?

Tirgus ir pārpilns ar tradicionālajā nodokļu režīmā strādājošiem pakalpojumu sniedzējiem, kuriem turklāt trūkst darbinieku. Ja kāds negrib strādāt citu pakļautībā, vienmēr var reģistrēties kā pašnodarbinātais. Cita lieta, ka tikko nodibinātiem uzņēmumiem pirmos pāris gadus varētu būt kādas nodokļu atlaides, taču saglabāt mikrouzņēmuma regulējumu kā pastāvīgu nodokļu režīmu pašreizējos darbaspēka deficīta apstākļos nav nekāda pamata. Izņemot, protams, nodokļu optimizāciju, kuras turpmāka neiespējamība dažiem varētu šķist sāpīga.

Jaunākais izdevums