Redakcijas komentārs: Kurš stiprāks – Satversme vai Veidenbaums? 

Kopš Lielās franču revolūcijas laika jēdziens vienlīdzība ir gluži kā sarkanais lakats Spānijas buļļu cīņās. Pavicināja, izaicināja un uzvarēja vai zaudēja. Skatītāji vēro arēnu un azartā aiztur elpu, lai uzgavilētu matadoram par izveicību vai noelstos par asiņaino spēles iznākumu. Vienkārša un dzīvnieciska cīņa, kas balstās uz veiksmi un pieredzi, nevis vienlīdzību. Gluži tāpat kā Latvijas vienlīdzības pretstati.

Anita Kantāne - DB galvenās redaktores vietniece, 2018. gada 05. septembris plkst. 7:59

Foto: no DB arhīva

Mums ir Satversme, kurā teikts, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Mums ir Veidenbaums, kurš dzejojis, ka dūrei tik spēks. Kur mēs esam nonākuši? Nekur tālāk neesam tikuši, kaut gan jēdziens vienlīdzība ir kļuvis par brīvbiļeti uz eiropiešu sirdīm. Cilvēki grib dzīvot ar apziņu par sociālo taisnīgumu, kuru var izteikt arī matemātiskā izteiksmē, piemēram, ar Džini koeficientu. Latvija nav visnevienlīdzīgākā Eiropas valsts, taču nav arī starp valstīm, kur iedzīvotājiem ir vienlīdzīgi dzīves apstākļi, ienākumi, iespējas.

Salīdzināšanai - 2015. gadā Latvijai Džini koeficients bija ap 35%, un šis rādītājs bija viens no sliktākajiem Eiropā. Tas parāda, cik vienlīdzīgi ir ienākumi starp dažādām sabiedrības grupām un cik liela ir plaisa starp bagātākajiem un trūcīgākajiem. Piemēram, Zviedrijai Džini koeficients bija 25%.

Mums ir Satversme, kurā teikts, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Mums ir Veidenbaums, kurš dzejojis, ka dūrei tik spēks.

Nevienlīdzība veidojas gan starp reģionu un galvaspilsētas iedzīvotājiem, ienākumu plaisa veidojas arī starp vīriešu un sieviešu profesiju atalgojumu, netaisnīga ir arī iespēja saņemt izglītību. Statistikas metodei otrā pusē, protams, stāv reāli valsts iedzīvotāji, kuri kādu laiku pacieš nevienlīdzīgo situāciju un, iespējams, diezgan laimīgi dzīvo. Dzīvo tik ilgi, kamēr pacietības mērs nav pilns un nevienlīdzība pati kā baļķis acī sāk durties. Piemēram, kad reģiona iedzīvotāji ziņās dzird, ka Rīgā sabiedriskajā transportā daudzi brauc bez maksas, tas īsti līdz smadzenēm neaiziet, kamēr pats nesāc izmantot nevienlīdzības augļus. Iespēja visiem vispārizglītojošo skolu audzēkņiem Rīgā sabiedriskajā transportā braukt bez maksas ir nevienlīdzības auglis, kas galvaspilsētu padara par valsti valstī. Kādreiz par Ventspili tā mēdza teikt, bet Rīga pārspļauj mazo ostas pilsētu.

Šī ir nevienlīdzības daļa, kura matemātiskajos aprēķinos, visticamāk, neietilps, jo teorētiski visas pašvaldības nodrošina bērnu nokļūšanu uz skolu. Atšķirība ir tā, ka Rīgā bērni brauc bez maksas ne tikai uz skolu, bet visu laiku. Neliels nevienlīdzības piemērs, taču no sīkumiem veidojas kopaina.

Tuvojoties vēlēšanām, nevienlīdzību «palīdz» saredzēt arī politiskie oponenti. Tad īstā sabiedrības nevienlīdzība tiek upurēta politiskiem solījumiem. Šādos brīžos vēršu cīņu sarkanā lupatiņa tiek novicināta vēlētāju acu priekšā, un pirms vēlēšanām arvien attopamies situācijā – ir aitas, ir cirpēji. Jautājums pirms katrām vēlēšanām – kurš paņems aitādu? Gluži kā nezinīšu tautai, nevis reņģēdājiem.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 27. augusts plkst. 7:32

Nesen DB rakstīja par riska kapitāla jomas lēnāko attīstību Latvijā un attiecīgi...

2018. gada 24. augusts plkst. 7:34

Nule kā Latvijas Televīzijas ziņu raidījums Panorāma vēstīja, ka Tautas panorāmas ietvaros,...

2018. gada 20. augusts plkst. 7:31

Dzīvokļu īres tirgū pieprasījums daudzkārt pārsniedz piedāvājumu, un tā bums pašlaik sasniedzis...

2018. gada 17. augusts plkst. 7:40

Visi ir vienlīdzīgi, tomēr daži ir vienlīdzīgāki par citiem. Šie Orvela vārdi...

2018. gada 15. augusts plkst. 9:55

Žurnāls The Economist vienā no saviem pēdējiem numuriem publicējis rakstu, kurā eksperti pārliecinoši...

Nepalaid garām

Šodien Ventspilī tika prezentēta jaunā koncertzāle «Latvija»....

Biznesa portāls Db.lv bija liecinieks situācijai, kad kāda sieviete SIA «Ilgezeem» tirdzniecības...

Jaunlaicenē ražotās cementēto koka ēveļskaidu plātnes tiek realizētas ne tikai Eiropā, bet...

Asociācija LANĪDA turpina publicēt ikmēneša nekustamā īpašuma tirgus cenu indikatoru....

Jau 22.sezonu Saulkrastos strādā Velosipēdu muzejs, kas ļauj ielūkoties Latvijas velosipēdu ražošanas...