DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Neliet ūdeni caurā mucā

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 21.02.2019

Foto: no DB arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

Ja līdz marta sākumam 2019. gada budžetā nebūs rasti līdzekļi, lai pildītu pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, tad aprīlī pedagogi pulcēsies protesta akcijā, bet, ja tas nelīdzēs, tad notiks streiks, tā aģentūrai LETA paudusi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Skaidrs, ka pedagogi ir pelnījuši lielākas algas. Taču tāpat ir skaidrs, ka šā gada budžetā finansējuma algu palielināšanai nav. Izveidojusies teju strupceļa situācija. Tomēr ir vērts uz to palūkoties dziļāk. Valdība pērn patiešām apstiprināja pedagogu algu paaugstināšanas grafiku līdz 2022. gadam. Tajā pašā laikā tika atrunāts, ka par piešķiramajiem līdzekļiem katram gadam lems atsevišķi un, kas ir ļoti svarīgi, – algu palielināšana ir tieši saistāma ar skolu tīkla sakārtošanu un optimizēšanu. Ja gribam būt godīgi, tad pagaidām skolu tīkla sakārtošanā ne tuvu nav vedies tik labi, lai varētu runāt par sasaisti ar algu pieaugumu.

Ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs, kurš kopā ar kolēģiem izdevniecībā Jāņa sēta veica Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pasūtītu pētījumu par Latvijas skolu tīklu, pauda, ka vairums pagājušajā gadā veikto skolu tīkla optimizācijas darbu faktiski nav nesuši cerētos līdzekļu ietaupījumus, jo reorganizācijas notikušas «uz papīra». Ja LIZDA apgalvo, ka saskaņā ar OECD datiem Latvijā ir viszemākās skolotāju algas, tad būtu jāsaka arī tālākais – saskaņā ar OECD datiem Latvijā ir mazākais skolēnu skaits uz vienu skolotāju no visām OECD dalībvalstīm. Tāpat Latvija no sava budžeta izglītībai procentuāli tērē visvairāk no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas saistīts ar neracionālo skolu tīklu.

Rezumējot: ļoti maz skolēnu uz vienu skolotāju, dārgs un neefektīvs pustukšu skolu tīkls un zemas algas skolotājiem. Ziniet, man tā šķiet likumsakarība. Ja mēs jau pašlaik izglītībai procentuāli tērējam visvairāk no dalībvalstīm, vai tiešām būtu mērķtiecīgi šo īpatsvaru vēl palielināt, turklāt to darot uz budžeta deficīta rēķina? Vai tomēr gudrāk nebūtu sakārtot skolu tīklu, lai nauda nav jātērē pustukšu skolu uzturēšanai, un samazināt skolotāju skaitu? Tad atbrīvojušus līdzekļus tiešām varētu novirzīt pedagogu algu paaugstināšanai. LIZDA apgalvojumiem, ka skolu optimizācija nedos nepieciešamos līdzekļus algu paaugstināšanai, nav pamata, jo, kā jau minēts, saskaņā ar J. Turlaju, pagaidām reformas notikušas tikai «uz papīra».

Faktiski pedagogiem pamata streikam nav, jo, pārskatot ziņu lentas, ir redzams, ka pērn, pieņemot lēmumu par algu paaugstināšanas grafiku, ir uzsvērta sasaiste ar skolu tīkla sakārtošanu un ekonomikas izaugsmi. Situācijā, kad ir negatīva fiskālā telpa un budžeta deficītu nav iespējams palielināt, prasības par algu paaugstinājumu nav izpildāmas. Vēl jo vairāk – priekšnoteikums par skolu tīkla sakārtošanu tā arī nav izpildīts. Neliesim ūdeni caurā mucā.