Redakcijas komentārs: Pārāki tikai debesīs 

Pēdējos desmit gados Rīga un Klaipēda ir sacentušās par lielākās Baltijas valstu ostas statusu, jo Ventspils šajā cīņā zaudēja jau 2008. gadā. Abu ostu sekmes bijušas mainīgas – te viena ir priekšā, te otra ar pāris miljonu tonnu lielāku kravu apgrozījumu. Vēl 2015. gadā Latvijas osta bija priekšā par pusotru miljonu tonnu, bet 2016. gadā atkal Lietuvas osta par trīs miljoniem tonnu. Taču pērnais gads bija citāds. Līdzīgi kā savulaik Tallinas gadījumā, tagad arī mūsu galvaspilsētas ostā ir skaidri redzamas Krievijas izcelsmes kravu aizplūšanas sekas. Kravu apgrozījums Rīgas ostā pērn saruka par 9,2% līdz 33,7 miljoniem tonnu, turpretim Klaipēda jau ceturto gadu pēc kārtas piedzīvoja pieaugumu – šoreiz par 7,2% līdz 43 miljoniem tonnu. Līdz ar to Lietuvas osta ir priekšā par nepilniem 10 miljoniem tonnu, un ir grūti iedomāties, kā Rīga to varētu iedzīt, ja sagaidāms Krievijas tranzīta kravu apjomu kritums.

Egons Mudulis - DB žurnālists, 18.1.2018

Foto: no DB arhīva

Jau pirms Saeimas vēlēšanām Jaunā Konservatīvā partija solīja, ka visas trīs Latvijas lielās ostas ir jāpaliek zem valsts jumta, tādēļ ASV sankcijas pret Aivaru Lembergu un vairākām juridiskajām personām ir uzlūkojamas kā politisko solījumu pildīšana un vienlaikus politiskās varas pārvēršana ekonomiskajā.

Līdzīga situācija tai, kāda ir, tā sakot, uz jūras, valda arī sauszemē. Kaimiņvalsts kravu autopārvadājumu sektors ir spēcīgāks nekā mūsējais, un arī Lietuvas dzelzceļš Latvijas konkurentu ir apsteidzis, pats pērn piedzīvojot izaugsmi un pie reizes vērojot kravu pārvadājumu sarukumu mūsu tranzīta koridorā. Un, it kā ar to nepietiktu, sāli uz brūcēm kaimiņi mums uzkaisījuši arī pasažieru pārvadājumu jomā pa dzelzceļu. Nule kā lietuvieši atklājuši maršrutu Viļņa‒Daugavpils‒Viļņa, par ko abu valstu iedzīvotāji droši vien viņiem būs visai pateicīgi, jo līdztekus autobusam nu arī ar vilcienu var doties baudīt kaimiņu kultūru vai iepirkšanos otras valsts veikalos. Tikmēr mēs gadiem ilgi neveiksmīgi mokāmies un nekādi nespējam tikt pie jauniem vilcieniem, nemaz nerunājot par to, ka varētu mēģināt veikt pasažieru pārvadājumus Lietuvas virzienā. Šajā kaimiņvalsts dzelzceļa izgājienā nozares spēlētāji un speciālisti gan redz ne tikai lietuviešu vēlmi ar nerentabliem pārvadājumiem piesaistīt tūristus, tādējādi dodot pienesumu tautsaimniecībai kopumā, bet arī centienus kārtīgi iztestēt Latvijas dzelzceļa satiksmes sistēmu, lai nākotnē radītu konkurenci mūsu trim kravu pārvadātājiem. Kaimiņi pagaidām to noliedz, bet katrs pats var spriest, cik viņu liegšanās ir ticama, zinot, ka gadiem ilgi esam klausījušies par lietuviešu vēlmi atjaunot nojauktās sliedes Latvijas virzienā vai redzējuši viņus liekam sprunguļus Rail Baltica projekta riteņos. Arī šajā jaunās sliežu infrastruktūras projektā viņi mums ir priekšā, jo Latvijā neviens nespēj atbildēt, kādas kravas un par kādu cenu vedīsim, bet Lietuvā jau sen gatavi multimodālie dzelzceļa termināļi. Mēs gan varam mierināt sevi, ka vismaz aviācijas jomā esam kaimiņiem priekšā.

Lai gan apkalpoto pasažieru skaita ziņā trīs Lietuvas lidostas kopumā min Rīgai uz papēžiem, gaisā joprojām noteicēji esam mēs, jo mums ir nacionālā lidsabiedrība airBaltic. Bet tas arī viss, ar ko esam pārāki par kaimiņiem transporta jomā.

Tevi varētu interesēt

Neatbildēts ir jautājums (tiesa, ar skaidri saprotamu potenciālo atbildi) par to, kas notiks ar valsts ieguldīto naudu metalurga mīta uzturēšanā.

Mūsu politikas un valstiski nozīmīgu jautājumu risināšanas kultūras līmeņa paraugstundu varējām vērot gadumijā.

Turpinoties «Rail Baltica» būvprojektēšanas fāzei, decembra beigās izsludināti pirmie būvprojektu...

Neatbilstoši notikušas sabiedriskās apspriešanas dēļ vides aizsardzības un reģionālās attīstības...

Uzsākot «Rail Baltica» projektēšanas fāzi, AS «RB Rail» tikās ar 30 Eiropas,...

Nepalaid garām

Dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta īstenotāji atklājuši pirmās nākotnes infrastruktūras...

Nākamajā gadā uzņēmējiem gaidāms ne viens vien izaicinājums, taču tajā pašā laikā...

Par čeku loterijas devumu ēnu ekonomikas apkarošanā un nodokļu ieņēmumu palielināšanā varēs...

Ekonomikas izaugsmes bremzēšanās ir vērojama, taču vismaz tuvāko gadu laikā tik dziļa...

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi saredz iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, taču ļaut strādāt...

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...