Redakcijas komentārs: Pirmais mēģinājums mainīt nodokļu reformu 

Lai arī ziediņu, odziņu un citu nodokļu reformas velšu ienākšanās gaidāma vien uz nākamā gada sākumu, daļa ražas gūstama jau tagad. Diemžēl šī raža izrādījusies bojāta un knapi lietojama, par ko gan nevajadzētu brīnīties, jo uzņēmēji par to nodokļu reformas ieviesējus brīdināja jau tajā brīdī, kad šī brāķīgā sēkla tika vēl tikai gatavota sējai.

Līva Melbārzde - DB galvenā redaktore, 2018. gada 13. septembris plkst. 7:23

Foto: no DB arhīva

Tomēr atbildīgajiem ministriem bija pašiem sava, liela galva uz pleciem, un rezultāti tagad neizpaliek. Runa ir par Uzņēmuma ienākuma nodokļa grozījumiem, kā rezultātā uzņēmumiem savu peļņu vairs nav izdevīgi atvēlēt sporta, kultūras un citu sabiedriskā labuma organizāciju atbalstam. Iznākums ir likumsakarīgs – šīm organizācijām vairs neizdodas savilkt galus. To visu papildināja vēl banku krīze un, lai arī daži ministri uzsvēra, ka ABLV bankas aizvēršanai nu nekāda efekta uz Latvijas ekonomiku nebūšot, tad tomēr tāds ir gan – kaut vai nevalstiskajām organizācijām, jo šī banka bija tiešām dāsna ziedotāja.

Taču izlietu ūdeni jau vairs nesasmelsi. Arī politiķi šo brāķi tagad ir pamanījuši un, jo īpaši priekšvēlēšanu gaisotnē, cenšas piedāvāt kaut kādus risinājumus, kas, iespējams, nemaz tādi nav, tomēr palīdz vismaz demonstrēt aktivitāti. Tā pieci Saeimas deputāti – Hosams Abu Meri, Edgars Putra, Jānis Upenieks, Gaidis Bērziņš un Astrīda Harju ir iesnieguši grozījumus Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, paredzot, ka iedzīvotājs 1% no sava samaksātā IIN varētu brīvprātīgi atvēlēt kādai nevalstiskajai organizācijai. Varētu domāt, cik skaisti, – cilvēks beidzot varēs izvēlēties, kur nonāk viņa nodokļi! Bet te slēpjas savs āķis. Lai varētu šo 1% kādai organizācijai atvēlēt, cilvēkam būs jāizdara īpaša atzīme VID EDS sistēmā – ja ar šīm tehnoloģijām esat uz «jūs», tad diemžēl nekā – naudiņa paliks budžetā. Turklāt kārtība, kādā iedzīvotājs šo savu izvēli varētu izdarīt, vēl jānosaka MK noteikumiem. Tādu nav, līdz ar to šis priekšlikums ir tikai teorija.

Izrādās, deputāti šoreiz nav paslinkojuši un šo ideju aizguvuši no ārzemju piemēriem. Ja citur tas strādā, kāpēc nevarētu strādāt arī Latvijā? Taču šoreiz šī atsauce uz labiem piemēriem nav īsti vietā, jo cilvēkiem vajag laiku, lai pierastu pie jaunās sistēmas. Līdz ar to, pēc ārzemju pieredzes, nevalstiskās organizācijas vismaz pirmajos gados var cerēt labi ja uz 0,1% no kopumā ieturētā IIN. Pārvēršot skaitļos, tie, piemēram, šogad varētu būt 1,73 miljoni eiro. Šis niecīgais piliens jūrā nu nekādi nekompensē 12–15 milj. eiro lielo ziedojumu kritumu sporta organizācijām. Līdz ar to problēma vismaz tagad visiem ir skaidri redzama, bet piedāvātie risinājumi šobrīd ir tikai kosmētiski – darba grupa premjera Māra Kučinska vadībā, atsevišķu deputātu priekšvēlēšanu «zīmēšanās», kas neparāda neko vairāk par to, ka šīs valdības «labajiem darbiem» ir nepieciešamas būtiskas korekcijas.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 07. septembris plkst. 7:53

Ik pa laikam kāds medijs pievērš uzmanību Koalīcijas padomei, un vairumā gadījumu...

2018. gada 05. septembris plkst. 7:59

Kopš Lielās franču revolūcijas laika jēdziens vienlīdzība ir gluži kā sarkanais lakats...

2018. gada 04. septembris plkst. 7:09

Šogad skolas gaitas uzsākuši 18 443 pirmklasnieki. Negatīvās demogrāfijas dēļ skolēnu skaits...

2018. gada 03. septembris plkst. 7:34

Latviijā vidējā buto darba samaksa šā gada otrajā ceturksnī ir pārsniegusi 1000...

2018. gada 29. augusts plkst. 6:58

Pēdējo mēnešu laikā pret Dienas Biznesu vērsta masīva kampaņa ar mērķi pasludināt...

Nepalaid garām

Šodien Ventspilī tika prezentēta jaunā koncertzāle «Latvija»....

Biznesa portāls Db.lv bija liecinieks situācijai, kad kāda sieviete SIA «Ilgezeem» tirdzniecības...

Jaunlaicenē ražotās cementēto koka ēveļskaidu plātnes tiek realizētas ne tikai Eiropā, bet...

Asociācija LANĪDA turpina publicēt ikmēneša nekustamā īpašuma tirgus cenu indikatoru....

Jau 22.sezonu Saulkrastos strādā Velosipēdu muzejs, kas ļauj ielūkoties Latvijas velosipēdu ražošanas...