Mēs dzīvojam sarežģītā lojalitātes apliecināšanas laikā, kad nākas izvēlēties starp draugiem un draugiem. No vienas puses - tas ir mulsinoši, ka nevaram vienā lielā un draudzīgā kompānijā, piemēram, kā Rietumi, aiziet liberālā vēstures saulrietā. No otras puses - tā tas acīmredzot ir domāts, ka draugi kļūdās, ka patiesa draudzība balstās principos, ne emocijās vai izdevīgumā un prasa šos principus jeb vērtības apliecināt.
Tāpēc lieliskais Eiropas vēstures zinātājs Timotijs Snaiders ir sarakstījis arī latviešu valodā lasāmo grāmatiņu Par tirāniju. Tā sevišķi ir adresēta «Trampa laika» amerikāņiem, bet visnotaļ noderīga arī ikvienam šajos laikos dzīvojošajam, lai neieslīgtu intelektuālā un morālā laiskumā, pirms tiec parauts līdzi maldīgi un maldinoši informētu izvēļu straumē.
«Brīvības cena ir modrība,» T. Snaiders citē amerikāņu cilvēktiesību aktīvista Vendela Filipsa teikto pirms pusotra gadsimta. Turklāt tā nav modrība pret kaut kādiem tur sliktajiem «viņiem», bet gan pirmām kārtām pret paša laisko «es». Profesora Snaidera 20. gadsimta vēstures mācību «divdesmit baušļi», kā šos kompaktos, precīzos formulējumus anotācijā dēvē Valters Nollendorfs, vismaz manā lasījumā centrējas ap vadmotīvu, ko vienā vārdā var saukt par uzņēmīgumu jeb par aktīvu dzīves pozīciju.
Pasaules mainīguma un pat draugu svārstīguma dēļ tieši uzņēmīgums ir izšķirīgs, lai mēs saglabātu un nostiprinātu to, ko esam sasnieguši, un virzītos tālāk. Uzņēmīgums ir biznesa pamatā, tomēr tas ir daudz vairāk par to. Ar pašu kapitāla atdeves un citu efektivitātes mērījumu skaitļiem izsakāmie uzņēmīguma augļi ir paši zemākie spēcīgas sabiedrības kokā.
Lai tos – biznesa mērķus – sasniegtu droši, uzņēmējam kā uzņēmīgam cilvēkam ir jāsniedzas pēc augļiem augstākos zaros – pēc vērtībām. Brīvā tirgus ekonomikā tas nozīmē pirmām kārtām sniegties un dzīties pēc brīvības un neuzskatīt to par pašsaprotamu vai par statisku. «Tautas brīvības manna ir jāievāc ik dienas, citādi tā var sasmakt,» raisot biblisku alūziju, saka V. Filipss.
Tas nozīmē dzīvot nevis ar «rubļiem acīs», kā tas tautā labi ticis formulēts vēl padomju ekonomiskajā sistēmā, bet gan ar skatu uz augļiem augstākajos zaros. T. Snaiders tos nosauc vārdos, un citu starpā tur ir ‒ «sargies no vienpartijas valsts», «uzņemies atbildību pār pasauli» un «atceries profesionālo ētiku». Profesionāļa mērķis ir augstāks par algas dienu, priekšraksta izpildi un priekšniecības apmierinātību. Arī viensētas brīvība rīkoties ir atkarīga no miera un brīvības pagastā un pasaulē. Un visbeidzot – par savām vērtībām ir jāiestājas organizēti.
Ja es nebūtu žurnālists, es principiāli atrastu kādu partiju, kurā iestāties un tad jau to bakstīt no iekšpuses vēlamajā virzienā, nevis tikai no ārpuses. Jebkurā gadījumā ir jau arī profesionālās un nevalstiskās organizācijas – kas nu kuram atbilst, lai šodien ievāktu svaigus brīvības augļus, neļaujot brīvībai sasmakt līdz konformismam un tirānijai.