Latvijas finanšu iestāžu, kas ir Finanšu nozares asociācijas (FNA) biedri, klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad pirmajos divos mēnešos izkrāpti kopumā 2,6 miljoni eiro, liecina asociācijas publiskotā informācija.

2026. gada pirmajos divos mēnešos īstenoti kopumā 935 krāpšanas gadījumi.

Tostarp šogad pirmajos divos mēnešos konstatēti 423 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 1 033 232 eiro, 413 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 667 395 eiro, kā arī 99 cita veida krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 899 674 eiro.

Vienlaikus šogad pirmajos divos mēnešos novērsti 3963 krāpšanas gadījumi par kopumā 3,435 miljoniem eiro.

Tostarp izdevies novērst 1143 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 1 567 017 eiro, 1929 investīciju krāpšanas mēģinājumus par 1 341 007 eiro un 891 citu krāpšanas gadījumu par 527 086 eiro.

Asociācijā norādīja, ka 2026. gada februārī finanšu iestādes Latvijā novērsušas 1682 krāpšanas mēģinājumus gandrīz 1,37 miljonu eiro apmērā, taču krāpniekiem izdevās īstenot 375 krāpšanas gadījumus, kuros banku klientiem izkrāpti kopumā 920 198 eiro.

Iepriekš jau vēstīts, ka “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas deputāti ir iesnieguši grozījumus Krimināllikumā, piedāvājot ieviest kriminālatbildību fiziskām personām par iesaistīšanos aizliegtās vienošanās. Tikmēr Konkurences padome (KP) jau paziņojusi, ka saskata vairākus būtiskus riskus karteļu kriminalizācijas gadījumā.

Par karteļu izmeklēšanu atbildīgā iestāde uzskata, ka līdzšinējie rezultāti karteļvienošanos apkarošanā ir pierādījuši esošā administratīvā regulējuma efektivitāti. Tādēļ šobrīd būtiskāk ir saglabāt un pilnveidot esošo instrumentu klāstu administratīvajā procesā, kas veiksmīgi darbojas un ir raksturīgs lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu, nevis ieviest jaunu krimināltiesisku regulējumu, norādīja KP.

Ievērojot šī temata aktualitāti, Dienas Bizness nolēma apkopot informāciju par uzņēmumiem, kurus KP sodījusi par karteļiem kopš 2004. gada, lai iegūtu priekšstatu par to, kādu uzņēmumu vadītājus Saeimas deputāti vēlētos redzēt cietumā.

Konkurences padomes sodītie tirgus dalībnieki par horizontālu aizliegtu vienošanos noslēgšanu (2004-2025)

Rīgā, 27. novembrī, konferenču centrā ATTA Centre, jau ceturto gadu pēc kārtas notiks lielākais kapitāla tirgus notikums Baltijā – Baltic Capital Markets Conference 2025.

Konference kļuvusi par vadošo diskusiju platformu, kas pulcē nacionālos un starptautiskos politikas veidotājus, investorus, uzņēmējus, investīciju banku, konsultāciju un juridisko uzņēmumu pārstāvjus, kā arī citus nozares ekspertus, lai vienas dienas garumā dalītos pieredzē, idejās un stiprinātu sadarbību un veicinātu Baltijas kapitāla tirgus attīstību.

Konferences mērķis ir veicināt kvalitatīvu diskusiju par Baltijas kapitāla tirgus attīstību kā vienu no būtiskākajiem reģiona ekonomiskās transformācijas un izaugsmes faktoriem, virzot tautsaimniecību uz lielāku konkurētspēju un ilgtspējīgu labklājību.

Šis gads ir īpašs, jo konferences pirmo diskusiju paneli iesāks Baltijas valstu finanšu ministri – Arvils Ašeradens, Latvijas Republikas finanšu ministrs, Kristupas Vaitiekūnas, Lietuvas Republikas finanšu ministrs un Jürgen Ligi, Igaunijas Republikas finanšu ministrs.

Latvijas finanšu iestāžu, kas ir Finanšu nozares asociācijas (FNA) biedri, klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad pirmajos trijos mēnešos izkrāpti kopumā 4,156 miljoni eiro, liecina asociācijas publiskotā informācija.

2026. gada pirmajā ceturksnī īstenoti kopumā 1415 krāpšanas gadījumi.

Tostarp šogad pirmajos trijos mēnešos konstatēti 637 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 1 783 520 eiro, 616 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 1 155 884 eiro, kā arī 162 cita veida krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 1 216 611 eiro.

Vienlaikus šogad pirmajos trijos mēnešos novērsti 5613 krāpšanas gadījumi par kopumā 5,174 miljoniem eiro.

Tostarp izdevies novērst 1382 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 2 187 663 eiro, 2929 investīciju krāpšanas mēģinājumus par 2 124 388 eiro un 1302 citus krāpšanas mēģinājumus par 861 787 eiro.

Šogad martā Latvijas finanšu iestāžu klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, 480 krāpšanas gadījumos ir izkrāpti kopumā 1,556 miljoni eiro.

Latvijas apstrādes rūpniecība tradicionāli balstās uz trīs stratēģiski nozīmīgiem pamatelementiem – pārtikas pārstrādes, kokapstrādes un inženiertehniskajām nozarēm, kurās ietilpst metālapstrāde, mašīnbūve un elektronika. Šoreiz tuvāk paraudzīsimies uz metālapstrādi, kas, neskatoties uz vairākiem sarežģītiem gadiem, sāk demonstrēt mērenu atveseļošanās dinamiku.

Kopš 2023. gada pavasara metālapstrādes un mašīnbūves nozarē vērojama lejupslīdes tendence, ko veicinājušas gan Covid-19 pandēmijas radītās sekas, gan ģeopolitiskā nestabilitāte, ko izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā. Šie faktori ir būtiski ietekmējuši nozares attīstības dinamiku, aizstājot iepriekšējo izaugsmi ar ražošanas apjomu samazinājumu. Papildus tam nozari negatīvi ietekmē vājš pieprasījums un stagnējoša ekonomiskā situācija Eiropas galvenajos eksporta tirgos.

Kā uzsver Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas (MASOC) vadītājs Toms Grīnfelds, pieaugošā konkurence un cenu dempings ir kļuvuši par ikdienas izaicinājumu nozarē. Turklāt papildus ekonomiskajiem faktoriem uzņēmēji sastopas arī ar regulatīvajiem un birokrātiskajiem šķēršļiem Eiropas tirgū, kas kavē inovāciju ieviešanu un elastīgu pielāgošanos tirgus prasībām. Vienlaikus, neskatoties uz šiem izaicinājumiem, metālapstrādes un mašīnbūves sektors Latvijā demonstrē strukturālu noturību un pielāgošanās spējas, kas ļauj prognozēt pozitīvākas attīstības perspektīvas tuvākajā nākotnē.

Rīgā, 27. novembrī, konferenču centrā ATTA Centre jau ceturto gadu pēc kārtas notiks Baltic Capital Markets Conference 2025 – lielākais kapitāla tirgus notikums Baltijā.

Šī gada konference iezīmēs jaunu posmu Baltijas sadarbībā – pirmo diskusiju paneli atklās Baltijas valstu finanšu ministri, apliecinot kopīgu apņemšanos stiprināt reģiona kapitāla tirgu.

Diskusiju vadīs Uldis Cērps, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs, kurš kopā ar Baltijas valstu finanšu ministriem – Latvijas Republikas finanšu ministru Arvilu Ašeradenu, Lietuvas Republikas finanšu ministru Kristupas Vaitiekūnas, Igaunijas Republikas finanšu ministru Jürgen Ligi un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (EBRD) viceprezidentu, finanšu direktoru Burkhard Kübel-Sorger – diskutēs par Baltijas kapitāla tirgus nozīmi reģiona attīstībā.

Meža nozare ir viens no stratēģiski nozīmīgākajiem balstiem Latvijas tautsaimniecībā ar būtisku pienesumu gan iekšzemes kopproduktā, gan valsts eksporta struktūrā. Nozare, kas aptver mežsaimniecību, kokapstrādi un mēbeļu ražošanu, 2023. gadā nodrošināja 6% no IKP un veidoja 17% no kopējā preču eksporta jeb 3,3 miljardus eiro.

Šie rādītāji apliecina, ka meža nozare ne tikai ir lielākā ražojošā nozare Latvijā, bet arī viens no galvenajiem konkurētspējas un ekonomiskās stabilitātes virzītājiem.

Koks, koka izstrādājumi un kokogles joprojām ir Latvijas eksporta preču līderos, kas apliecina nozares nozīmi globālajā tirgū. Vienlaikus nozares izaugsme prasa arī mērķtiecīgu politiku un investīcijas inovācijās, apstrādes jaudu modernizēšanā un cilvēkkapitāla attīstībā, lai saglabātu konkurētspēju starptautiskā vidē.

Neraugoties uz iespaidīgajiem rezultātiem, meža nozarei ir virkne izaicinājumu – klimata mērķu ieviešana, globālās piegādes ķēžu pārkārtošanās un pieaugošās prasības attiecībā uz vides ilgtspēju. Tāpēc nepieciešama stratēģiska pieeja, kas ļauj līdzsvarot ekonomisko izaugsmi ar ilgtspējīgu resursu apsaimniekošanu.

AS “Reģionālā investīciju banka” (RIB) turpina finansēt dažādus attīstības projektus. Nozīmīga daļa RIB kredītportfeļa tiek novirzīta iniciatīvām, kas veicina sakārtotas, kvalitatīvas un ilgtspējīgas pilsētvides attīstību, atbalstot gan dzīvojamo, gan komerciālo nekustamo īpašumu projektus Rīgā un reģionos. Šī gada februārī RIB piešķīrusi 1,6 miljonu eiro finansējumu SIA “Vicman’s Capital” īres projekta attīstībai Rīgas vēsturiskā centra apkaimē.

RIB piešķirtais finansējums SIA “Vicman’s Capital” ietver saistību refinansēšanu, kā arī papildu investīcijas būvdarbu pabeigšanai un nākamās attīstības kārtas projektēšanai īpašumā Ģertrūdes ielā 131, Rīgā.

SIA “Vicman’s Capital” īpašumā ir renovēta piecu stāvu dzīvojamā ēka Ģertrūdes ielā 133, Rīgā, ar 33 labiekārtotiem dzīvokļiem. Daļa piešķirtā finansējuma paredzēta šīs ēkas būvdarbu pabeigšanai, otra daļa – blakus esošā zemesgabala attīstības ieceres virzībai ar mērķi pakāpeniski attīstīt šo kvartālu un radīt sakārtotu, mūsdienīgu pilsētvidi. Projekts veicina kvalitatīva īres fonda attīstību Rīgā un uzlabo šīs apkaimes apbūves vizuālo un funkcionālo kvalitāti.

Rīgā 27. novembrī jau ceturto gadu norisinājās Baltijā lielākā kapitāla tirgus konference Baltic Capital Markets Conference 2025, kas pulcēja vairāk nekā 500 dalībniekus un 35 runātājus – starptautiskos un vietējos investorus, uzņēmējus, regulatorus un politikas veidotājus, tostarp Latvijas Republikas Ministru prezidenti un visu trīs Baltijas valstu finanšu ministrus.

Vienota atziņa, kas izskanēja visās piecās diskusijās: Baltijas kapitāla tirgus potenciāls joprojām ir būtiski neizmantots, un tā attīstība ir priekšnoteikums reģiona ilgtermiņa ekonomiskajai noturībai, izaugsmei un drošībai. Ilgtermiņa konkurētspēja atkarīga no spējas piesaistīt un virzīt kapitālu.

Atklājot konferenci, Latvijas Republikas Ministru prezidente Evika Siliņa uzsvēra, ka Baltijas valstu konkurētspēja ilgtermiņā būs atkarīga no spējas novirzīt vairāk uzkrājumu investīcijās: “Attīstīts un vienots kapitāla tirgus nozīmē vairāk finansējuma uzņēmumiem, vairāk investīciju reģionā un lielāku turību ilgtermiņā. Eiropā un Baltijā pārāk daudz resursu stāv kontos un nenes peļņu. Tas kavē inovācijas, konkurētspēju un mūsu spēju attīstīt modernu ekonomiku. Baltijā potenciāls ir patiešām liels. Ar valsts uzņēmumu kotēšanu biržā mēs varam dot spēcīgu impulsu tirgum, iesaistot mūsu pašu iedzīvotājus un stiprinot viņu iespējas gūt investīciju atdevi. Gudras investīcijas uzņēmumu akcijās, obligācijās, inovācijās un jaunās tehnoloģijās, tostarp mākslīgajā intelektā, veicinās ekonomikas attīstību. Latvija un Eiropa var vairot savu konkurētspēju pasaulē!”

Tehnoloģiju un sakaru uzņēmumu SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) un SIA "Tet" daļu izpirkšanai no Zviedrijas telekomunikāciju kompānijas "Telia" izvēlēta finanšu un juridisko konsultantu komanda, kuras vadošais konsultants ir ASV bāzētais "J.P. Morgan", informēja AS "Latvenergo".

Konsorcijos ietilpst "J.P. Morgan", "A&O Shearman" un "Walless", kā arī "Deloitte", "Tegos" un "Hardiman Telecommunications".

Līgumi ar konsultantiem noslēgti iepriekšējās nedēļas izskaņā.

Līguma summa ir atkarīga no sasniegtā rezultāta, kas nozīmē, ka piesaistītais konsultants ir ieinteresēts labā rezultātā. Konkrētus līguma nosacījumus nevar izpaust, jo tas ir komercnoslēpums.

Konsultantu uzdevums būs strukturēt Tet un LMT daļu iegādi, veikt investoru atlasi, organizēt darījuma noslēgšanu un kopīgi ar uzņēmumiem izstrādāt attīstības stratēģiju. Tāpat tiks īstenota Tet un LMT padziļinātā izpēte jeb due diligence. Noslēdzot līgumu, konsultanti nekavējoties sākuši darbu, iepazīstoties ar abiem uzņēmumiem – Tet un LMT.

AS “Reģionālā investīciju banka” (RIB), atbalstot pilsētvides attīstības un revitalizācijas projektus, turpina 2024. gadā aizsākto sadarbību ar Igaunijas un Latvijas uzņēmējiem piederošo SIA “Matīsa 8” un pērnā gada nogalē piešķīra papildu finansējumu 700 tūkstošu eiro apmērā bijušās dzērienu rūpnīcas “Veldze” teritorijas attīstībai Rīgas centrā.

Projekta ietvaros kvartāls pakāpeniski tiks transformēts par daudzfunkcionālu platformu “Radošā rūpnīca Veldze”, kuras attīstībā tuvāko gadu laikā plānots ieguldīt aptuveni 3 miljonus eiro.

Pilsētvides attīstības projekti veido būtisku daļu no RIB darījumu portfeļa. RIB mērķtiecīgi sniedz finansējumu iniciatīvām, kas vērstas uz pilsētas teritoriju atjaunošanu un revitalizāciju, sekmējot to attīstību kā modernu, daudzfunkcionālu un iedzīvotājiem pievilcīgu dzīves vidi. Sadarbība ar SIA “Matīsa 8” tika uzsākta 2024. gadā.

Projekta sākotnējā posmā 2024. gadā RIB piešķīra 1,74 miljonu eiro finansējumu nekustamā īpašuma – 9080 kvadrātmetru liela zemesgabala ar uz tā esošajām vēsturiskajām rūpnīcas ēkām – iegādei. Savukārt pērnā gada izskaņā RIB piešķīra papildu finansējumu 700 tūkstošu eiro apmērā teritorijas attīstībai, tostarp remontdarbiem, infrastruktūras uzlabošanai un kvartāla labiekārtošanai. Gada laikā pēc objekta iegādes attīstītājs projektā jau investējis vairāk nekā vienu miljonu eiro un piesaistījis pirmos nomniekus, tostarp brokastu restorānu “KATKEVICH” un kafijas ražotāju “Tiny Giant Coffee Roastery”.

AS “Reģionālā investīciju banka” (RIB) piešķīrusi finansējumu 7,67 miljonu eiro apmērā kokapstrādes uzņēmumam SIA "Vudlande", tādējādi sekmējot uzņēmuma turpmāko izaugsmi, modernizāciju un darbības paplašināšanu, tai skaitā jaunu tirgu iekarošanu.

RIB piešķirtais finansējums ietver esošo finanšu saistību refinansēšanu 6,67 miljonu eiro apmērā, kā arī papildu līdzekļus viena miljona eiro apmērā apgrozāmajiem līdzekļiem, kas palīdzēs veicināt uzņēmuma attīstību.

SIA “Vudlande” ir viens no lielākajiem un stabilākajiem kokapstrādes nozares ražošanas uzņēmumiem Vidzemē, kas specializējies augstas kvalitātes kaltētu un ēvelētu zāģmateriālu ražošanā. SIA "Vudlande" savu darbību uzsāka 1994. gadā, un savas darbības laikā veiksmīgi attīstījusies, piedāvājot savu produkciju ne tikai Latvijā, bet arī eksportējot to uz Eiropas valstīm, Skandināviju un Lielbritāniju.

Pēdējo gadu laikā SIA “Vudlande” ievērojami modernizējusi ražošanu, tai skaitā uzstādītas jaunas žāvēšanas kameras un ēvelēšanas līnijas, paplašinātas noliktavas un loģistikas iespējas, kā arī uzņēmums uzsācis koksnes granulu ražošanu, tādējādi paplašinot savu produktu klāstu un stiprinot konkurētspēju tirgū. Papildus piešķirto finansējumu uzņēmums plāno izmantot, lai straujāk attīstītu uzņēmumu un paplašinātu savu darbību ārvalstīs.

Pēdējos gados būtiski paplašinājusies investoru piekļuve alternatīviem finansējuma veidiem, tostarp privātajai kreditēšanai, kas līdz šim lielākoties bija pieejama tikai institucionālajiem tirgus dalībniekiem.

Viktorija Vaitkevičiene, INVL Bridge Finance fonda vadošā partnere, intervijā DB norāda, ka to veicinājuši elastīgāki fondu risinājumi, lielāka caurskatāmība un vietējo pārvaldnieku kompetences pieaugums. Arvien vairāk investoru meklē stabilākus un prognozējamākus ienākumu avotus, bet uzņēmēji, kuri vēlas aizņemties naudu, - elastību un ātrumu, atzīmē V.Vaitkevičiene, uzsverot, ka privātais kapitāls tuvākajos gados kļūs par nozīmīgu virzītājspēku Latvijas ekonomikas attīstībā. Tas veicinās produktivitātes paaugstināšanu, uzņēmumu konsolidāciju, eksporta izaugsmi, kā arī atjaunojamās enerģijas un inovāciju attīstību, vienlaikus aizpildot plaisu starp banku finansējumu un kapitāla tirgiem, prognozē INVL Bridge Finance fonda vadošā partnere.

AS “Reģionālā investīciju banka” (RIB) izsniegusi SIA “FORTES” kredītu 696 tūkstošu eiro apmērā, nodrošinot atbalstu uzņēmuma turpmākai izaugsmei, tai skaitā esošo finanšu saistību refinansēšanu un papildu apgrozāmo līdzekļu iegūšanu.

SIA “FORTES” ir tehnoloģiju uzņēmums ar vairāk nekā 10 gadu pieredzi biomasas koģenerācijas staciju būvniecībā, izmantojot koksnes gazifikācijas tehnoloģiju. Uzņēmums īsteno biomasas koģenerācijas staciju projektus gan Eiropā, gan ārpus tās, tostarp Japānā.

Pateicoties RIB piešķirtajam finansējumam, SIA “FORTES” šoruden nodevusi ekspluatācijā divas jaunas koģenerācijas stacijas – vienu Ukrainā un vienu Japānā.

“Mūsu uzstādītās biomasas koģenerācijas stacijas ir aprīkotas ar inovatīvām koksnes gazifikācijas tehnoloģijām, kas cieto biomasu pārveido kokgāzē jeb singāzē, kuru izmanto elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanā. Stacijas spēj darboties arī autonomi jeb salas režīmā – elektroapgādes traucējumu vai tīkla bojājumu gadījumā tās automātiski pārslēdzas uz neatkarīgu darbību, nodrošinot nepārtrauktu elektroenerģijas un siltumenerģijas piegādi. Tas ir īpaši būtiski Ukrainā, ņemot vērā biežos elektroapgādes tīkla traucējumus,” stāsta SIA “FORTES” vadītājs Armands Zemītis.