Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozare Latvijā attīstījusies strauji un dinamiski. Tās īpatsvars iekšzemes kopproduktā 2022. gada ceturtajā ceturksnī bija sasniedzis jau 6%. Tomēr jaunākais Eiropas Savienības Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI) liecina, ka digitālā attīstība Latvijā ir ievērojami lēnāka nekā mūsu kaimiņvalstīs un ES kopumā.

Iespējams, ka mums tā jāuztver kā dzeltenā brīdinājuma kartīte: nevirzot digitālo transformāciju par valsts prioritāti, atpaliksim jomā, kurā kādreiz bijām vieni no līderiem.

Uzlabojuma tempu paātrināšanai nepieciešama saskaņota pieeja, kas ietver valsts atbalstu, iedzīvotāju un uzņēmēju iesaisti, kā arī vienotu normatīvo regulējumu un ilgtermiņa stratēģiju digitālās konkurētspējas veicināšanai. Tādēļ ir ļoti svarīgi veidot sadarbības tīklus starp valsts institūcijām, uzņēmumiem, izglītības iestādēm un citām iesaistītajām pusēm, kā arī īstenot vienotu IKT attīstību visos Latvijas reģionos. IKT nozarē darbojas 6,7 tūkstoši uzņēmumu ar 40,3 tūkstošiem nodarbināto, tās kopējais apgrozījums sasniedzis 4,7 miljardus eiro, bet peļņa – 598 miljonus eiro.

Pēdējos gados pašvaldību aktivitāte energoefektivitātes jomā būtiski pieaugusi, obligātās likuma prasības nav izpildījušas vien dažas.

Lai gan energoefektivitātes paaugstināšanā aktīvi iesaistījusies arī Rīga, pašlaik tā ir vienīgā republikas pilsēta, kurā vēl nav ieviesta energopārvaldības sistēma, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija. Likumā noteiktās prasības nav izpildījuši arī vairāki novadi, tajā skaitā Ķekava, Lielvārde, Mārupe, Ozolnieki, Olaine un Salaspils. EM gan norāda - nav izslēgts, ka kāda no minētajām pašvaldībām aktivitātes veic, bet ministrijai par to vēl nav paziņojusi.

Iesaistās brīvprātīgi

Lai gan pēdējos gados pašvaldību aktivitāte paaugstinājusies, energoefektivitātes pasākumi tajās joprojām tiek veikti retāk nekā privātajos uzņēmumos, novērojis Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs. «Arī pašvaldībām pieejamas Altum aizdevuma un granta programmas, kā arī citi finanšu instrumenti, taču efektivitātes veicināšanā tās nereti ir pasīvākas nekā uzņēmēji. Iespējams, papildu motivācija ir peļņa un konkurētspēja,» uzskata eksperts.

“CleanR Grupa”, kas pārvalda Latvijā vadošos uzņēmumus vides pakalpojumu jomā, pirmo gadu pēc restrukturizācijas noslēgusi ar stabili augošiem finanšu rezultātiem – apgrozījums kāpināts par 48%, sasniedzot 101 miljonu eiro, bet investīcijas Grupas pakalpojumu nodrošināšanā un vides nozares attīstībā bija astoņi miljoni eiro, liecina Grupas neauditētie rezultāti par 12 mēnešiem.

AS “CleanR Grupa” peļņa pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem jeb EBITDA sasniedza 19,7 miljonus eiro – par 77% vairāk nekā 2022. gadā. Grupas aktīvu vērtība 2023. gadā ir 91 miljons eiro – par 13% vairāk nekā 2022. gadā, pašu kapitāls saglabā spēcīgas pozīcijas – 51%.

“Šie rezultāti ir stabilitātes garants mūsu partneriem, investoru – obligacionāru – kopienai visā Baltijā, darbiniekiem un galu galā arī tautsaimniecībai. Vienlaikus tas mums paver iespējas ieguldīt izglītošanā par videi un valsts aprites ekonomikas mērķu sasniegšanā. Piemēram, pērn Grupas uzņēmums “CleanR” par saviem līdzekļiem Rīgā ieviesa modernu infrastruktūru – pazemes konteinerus, kas nu jau ir 34 daudzdzīvokļu namu pagalmos. Būtiski “zaļinājām” mūsu autoparku, pašlaik 42% no tā veido bezemisiju spēkrati, grupas uzņēmumos digitalizējām procesus, lai uzlabotu klientu apkalpošanu un samazinātu resursu patēriņu,” stāsta “CleanR Grupas” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Saeima ceturtdien, 3.martā, galīgajā lasījumā pieņēma Energoefektivitātes likumu, kas paredz lielajiem uzņēmumiem un elektroenerģijas patērētājiem uzlikt par pienākumu veikt energoauditus vai ieviest energopārvaldības sistēmu, piemēram, savās ēkās vai iekārtās, lai novērtētu enerģijas patēriņu un iespējas to ietaupīt, informē Saeimas Preses dienests.

Likums arī nodrošinās valsts energoefektivitātes rīcības plāna izstrādi un ieviešanu.

Energoaudits lielajiem uzņēmumiem būs jāveic regulāri. Kārtējās pārbaudes būs jāveic reizi četros gados, savukārt pirmā – gada laikā pēc uzņēmuma iekļaušanas Centrālās statistikas pārvaldes sarakstā. Tas attieksies uz lielajiem uzņēmumiem, kuri nodarbina vairāk nekā 249 darbiniekus vai kuriem pārskata gada apgrozījums pārsniedz 50 miljonus eiro un gada bilance kopumā 43 miljonus eiro. Tāpat tas attieksies uz lielajiem elektroenerģijas patērētājiem, kuru gada patēriņš pārsniedz 500 megavatstundas (Mwh). Jaunās prasības varētu skart ap 1000 uzņēmumu, iepriekš pauduši likumprojekta autori.

Tukuma novads, kura logo ir skanīgais sauklis «Uz Tukumu pēc smukuma», piedāvā ne tikai sakoptu vidi, bet arī darba vietas dažādu jomu speciālistiem; novadā īpaši trūkst inženieru un šuvēju, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Reģionālo pilsētu uzņēmējdarbības vides novērtējumā Tukums stabili turas augstajā piektajā vietā. Šogad novadā samazinājies bezdarba līmenis, plānotas investīcijas infrastruktūras sakārtošanai. Pašvaldība liek lielas cerības uz Tukuma lidostas kā nozīmīga transporta pārvadājumu mezgla izveidošanu un attīstību.

Bezdarbs samazinās

Pēc Tukuma novada pašvaldības veiktā mārketinga pētījuma, 2015. gadā plaši pazīstamais atskaņu virknējums «uz Tukumu pēc smukuma» kļuvis par oficiālo pilsētas zīmolu, kas ir reģistrēts kā preču zīme, stāsta Tukuma novada domes priekšsēdētājs Ēriks Lukmans. «Lai arī šis sauklis var kādam šķist nedaudz banāls, lielākā respondentu daļa to novērtēja kā pievilcīgu un atbilstošu. Tukumnieki ir lepni par savu pilsētu, uzņēmējdarbības vide nepārtraukti attīstās, bezdarba līmenis samazinās un bērnu dzimstība palielinās,» saka Ē. Lukmans. No 2010. līdz 2014. gadam bezdarbnieku skaits samazinājies turpat vai uz pusi – no 2430 līdz 1287 bezdarbniekiem. Pērn Tukuma novadā bezdarba līmenis bija vidēji 6,9%, kas bija zemāks par valsī vidējo – 7,6%. Pēc NVA datiem, 2015. gada pirmajos sešos mēnešos Tukuma novadā bezdarba līmenis ir samazinājies līdz 5,6%.