Jaunākais izdevums

2017.gada oktobra beigās Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) uzskaitē bija 61014 bezdarbnieki, informē NVA.

Reģistrēto bezdarbnieku skaits mēneša laikā samazinājies par 447 cilvēkiem. Reģistrētā bezdarba līmenis valstī salīdzinājumā ar 2017. gada septembri palicis nemainīgs un bija 6,6%.

Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis oktobra beigās bija Rīgas reģionā – 4,2%, bet augstākais Latgales reģionā – 15,6%. Kurzemes reģionā reģistrētā bezdarba līmenis oktobra beigās bija 7,2%, Vidzemē – 7,0% un Zemgalē – 6,0%.

Septembrī pastāvīgā darbā iekārtojušies 4154 NVA reģistrētie bezdarbnieki. Oktobra beigās NVA datu bāzē bija 12636 aktuālās brīvās darba vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Banku analītiķi: Uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu

LETA, 15.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārskatāma nākotnē uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu, brīdina banku analītiķi.

«Swedbank» galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece sacīja, ka Latvijā bezdarba līmenis turpināja samazināties, neskatoties uz lēnāku ekonomikas izaugsmi otrajā ceturksnī. Tas saruka līdz 6,4%, kas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā pērn otrajā ceturksnī. Šajā periodā bezdarbnieku skaits samazinājās par 18%, kas ir gandrīz piektā daļa.

«Ņemot vērā ekonomikas izaugsmes bremzēšanos varēja gaidīt, ka bezdarbnieku skaits vairs nesamazināsies tik strauji kā iepriekšējos ceturkšņos, tomēr tā vietā ieraudzījām straujāko kritumu pēdējo piecu gadu laikā. Bezdarba līmenis šobrīd jau ir zemāks nekā 2008.gadā. Norises darba tirgū diktē demogrāfija. Bezdarbā redzam kritumu, galvenokārt tāpēc ka samazinās iedzīvotāju skaits, nevis tādēļ, ka liela daļa bezdarbnieku būtu iekārtojusies darbā – tas nav noticis,» atzina Buceniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 8,7 %, kas ir par 0,9 procentpunktiem zemāks nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Dati atklāj, ka 2017. gadā 85,4 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki. Salīdzinot ar 2016. gadu, bezdarbnieku skaits ir sarucis par 9,9 tūkstošiem jeb 10,4 %. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 7,7 % un 9,8 %).

2017. gada 4. ceturksnī, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,4 procentpunktiem un bija 8,1 %. 4. ceturksnī 79,7 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 4,4 tūkstošiem jeb 5,2 % mazāk nekā 3. ceturksnī.

CSP dati atklāj, ka kopš 2008. gada 3. ceturkšņa bezdarba līmenis Latvijā pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju (izņemot 2015. gada 1. ceturksni, kad tas bija vienāds ar ES vidējo rādītāju). 2017. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (8,5 %) par 1,2 procentpunktiem pārsniedza vidējo rādītāju ES (7,3 %). 2017. gada 4. ceturksnī Latvijā joprojām saglabājas augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs – Igaunijā bezdarba līmenis bija 5,3 %, bet Lietuvā – 6,7 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomisti: Darba tirgus vēl arvien būs ekonomikas karstais punkts

Žanete Hāka, 22.02.2019

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš

Sekmīgā ekonomikas attīstība 2018. gadā nodrošināja tālāku darba tirgus rādītāju uzlabošanos. Gan nodarbinātības kāpums, gan bezdarba kritums paātrinājās. Šogad pārmaiņas darba tirgū turpināsies līdzšinējā virzienā, taču jau lēnāk. Ja 2018. gadā nodarbinātība pieauga par 1,6%, tad šogad kāpums varētu būt apmēram procentu liels. Bremzēšanās visdrīzāk jau ir sākusies — ja pērnā pirmajos trīs ceturkšņos nodarbināto skaits gada griezumā auga vidēji par 1,9%, tad 4.ceturksnī par 0,8%.

Spēcīgākais ekonomikas sildītājs pērn bija celtniecība — nozare, kas spēj strauji palielināt strādājošo skaitu, ja ir pasūtījumi. Labi attīstījās arī tādas darbietilpīgas nozares kā tūrisms, informācijas tehnoloģijas, biznesa pakalpojumi. Šogad celtniecība augs krietni pieticīgāk nekā pērn, bet pārējās vadošās nozares varētu attīstīties līdzīgi.

Vidējais bezdarba līmenis pērn samazinājās par 1,3 procentpunktiem, līdz 7,4%. Jo īpaši strauji samazinās īstermiņa bezdarbnieku skaits. Augošais ilgstoši nestrādājošo īpatsvars ir galvenokārt reģionālo kontrastu atspoguļojums, kas ir tikai pakāpeniski atrisināma problēma, arī tas bremzēs bezdarba tālāku samazināšanos.

Šie dati parāda — lai arī palielināt strādājošo skaitu nav viegli, tas ir iespējams. Salīdzinājums ar ziemeļu kaimiņiem vēsta, ka to ir iespējams turpināt. Starpība starp nodarbinātības līmeni Igaunijā un Latvijā pērnā gada nogalē bija 4,6 procentpunkti (attiecīgi 69,1% un 64,5%). Nodarbinātība abās valstīs kopš krīzes augusi līdzīgi, bet starpība svārstījusies bez noteiktas tendences. Darbinieku piesaiste un noturēšana kaimiņvalsts uzņēmumiem bijusi skaudra problēma jau vairākus gadus, taču nodarbinātības līmenis ir sasniedzis augstāku līmeni, nekā jebkurš spēja iztēloties. Tas parāda — Latvijā imigrācija noteikti ir viens no risinājumiem, bet prioritāte joprojām ir nodarbinātības līmeņa palielināšana. Panākot Igaunijas līmeni, Latvijā strādājošo skaitu vēl var palielināt par vairākiem desmitiem tūkstošu cilvēku.

Par nodarbinātības palielināšanas iespējām signalizē arī atšķirīgais vīriešu un sieviešu bezdarba līmenis, pērn attiecīgi 8,4% un 6,4%. 2007. gadā bezdarbs starp vīriešiem bija 6,5%. Lai arī kopumā nodarbinātības līmenis pērn sasniedza rekordu, visaktīvākajās vecuma grupās — starp 25 un 54 gadu vecumu, augstākie nodarbinātības līmeņi joprojām ir 2006. – 2007. gadā reģistrētie.

Attīstības stratēģijā “ko nedarīt” ir vismaz tikpat svarīgs punkts kā “ko darīt”. Pieņemt lēmumu kaut ko nedarīt — neattīstīt kādu nozari, kādu apvidu, politiķiem var būt ļoti grūti. Arī uzņēmumu vadītājiem lēmumi par nedarīšanu var sagādāt emocionālas ciešanas. Cilvēki mēdz izvairīties no situācijām, kas viņiem rada diskomfortu. Tad lēmumu (ne)pieņēmēju vietā izvēles izdara dzīve. Dzīves nosaukums šobrīd ir “darba tirgus”.

Iespējams, ka visbanālākā patiesība, ko vien var pavēstīt par ekonomikas attīstību, ir tās atkarība no darba ražīguma kāpuma. Šajā procesā ir pozitīvā, bet ir arī negatīvā dienaskārtība. Darba ražīguma audzēšana notiek gan ar pozitīvām pārmaiņām daļā uzņēmumu, gan ar mazāk efektīvu uzņēmumu darbības pārtraukšanu. Ekonomikas lejupslīdes ciklā to, ka uzņēmuma vēsture ir beigusies, visbiežāk pavēsta nodokļu inspektors vai banka. Augšupejas ciklā šis ziņnesis ir darba tirgus. Ziņnešu vainošana par ziņām ir ļoti sena un tradīcijām bagāta nodarbošanās.

Latvijā imigrācija ir notikusi un notiks nākotnē. Tā ir vajadzīga ne tikai ekonomisku apsvērumu dēļ. Taču dažu uzņēmēju un viņu pārstāvošo organizāciju precīzi neizteiktā, bet nojaušamā vēlme ar imigrāciju atgriezt darba tirgū pēcpadomju ēras vidēji aritmētisko stāvokli, ir vēlmju domāšana. Šī ēra bija kā laiks pēc vētras mežā, kas ir izgāzusi daudzus vecus kokus, paverot iespējas izaugt jaunajiem, kas citādi nonīktu bez saules. Tas bija lielisks iespēju logs uzņēmīgiem cilvēkiem, kas ir gandrīz aizvēries. Arī turpmāk mežā laiku pa laikam kāds koks nolūzīs, bet par tā atbrīvoto vietu būs liela konkurence.

Ir cerības nākotnē izvairīties no strādājošo skaita sarukuma Latvijā, taču ir skaidrs, ka strauji augt tas nevarēs. Tomēr ir nozares, kuras spēs no pārējās ekonomikas paņemt tik strādājošo, cik vien vēlēsies, jo tās ir ļoti maksātspējīgas, te pirmkārt jāmin informācijas tehnoloģijas un dažādi biznesa pakalpojumi, atsevišķas rūpniecības apakšnozares. Kādam citam no šiem cilvēkiem būs jāatvadās.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā 72,8 tūkstoši iedzīvotāju bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Galerijā augstāk - ekonomistu komentāri un prognozes par jaunākajiem darba tirgus datiem!

Salīdzinot ar 2017. gadu, bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 12,6 tūkstošiem jeb 14,8 %. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 7,4 %, kas ir par 1,3 procentpunktiem zemāks nekā 2017. gadā. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 6,4 % un 8,4 %).

2018. gada 4. ceturksnī, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,1 procentpunktu un bija 6,9 %. 4. ceturksnī 67,1 tūkstotis iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 1,7 tūkstošiem jeb 2,5 % mazāk nekā 3. ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais reģistrētā bezdarba līmenis 2019. gadā varētu būt 5,9% apmērā, liecina Labklājības ministrijas prognozes.

Būtiskāks reģistrētā bezdarba samazinājums sagaidāms otrajā un trešajā ceturksnī, ko lielā mērā ietekmēs sezonālā darba iespēju pieaugums šajā periodā. Savukārt 2019. gada beigās reģistrētā bezdarba līmenis varētu nokristies līdz 5,7%, rudens pusē līdz 50 tūkstošiem samazinoties arī reģistrēto bezdarbnieku skaitam. Bezdarba mazināšanos ietekmēs arī demogrāfiskie faktori, jo samazinās darbaspējīgo iedzīvotāju skaits kopumā.

Kopumā sagaidāms, ka arī 2019. gadā darba tirgus situācija uzlabosies – lai gan mainīga, tomēr vēl arvien ir samērā labvēlīga situācija eksporta tirgos, vērojams augošs mājsaimniecību patēriņš, ES fondu līdzekļu pieejamība, kā arī aktivitāte būvniecības nozarē sekmēs arī nodarbinātības kāpumu, jaunu darbavietu veidošanos, bezdarba mazināšanos, ienākumu pieaugumu nodarbinātajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šā gada oktobrī bezdarba līmenis bija 8,2%, kas bija astotais augstākais rādītājs starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, par kurām pieejami dati, ceturtdien informēja ES statistikas pārvalde «Eurostat».

Pēc «Eurostat» datiem, augstāks nekā Latvijā ES dalībvalstu vidū bezdarba līmenis oktobrī bijis Spānijā - 16,7%, Itālijā - 11,1%, Horvātijā - 10,5%, Kiprā - 10,2%, Francijā - 9,4%, Somijā - 8,7%, kā arī Portugālē - 8,5%.

Savukārt zemākais bezdarba līmenis oktobrī reģistrēts Čehijā - 2,7%, Maltā - 3,5% un Vācijā - 3,6%.

Lietuvā bezdarba līmenis šā gada desmitajā mēnesī bija 7,1%.

ES vidēji bezdarbs, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, oktobrī samazinājies no 7,5% līdz 7,4%, kas zemākais līmenis kopš 2008.gada novembra. 2016.gada oktobrī bezdarba līmenis ES bija 8,3%.

Eirozonas 19 dalībvalstīs vidēji bezdarbs oktobrī samazinājies no 8,9% līdz 8,8%, kas ir zemākais līmenis kopš 2009.gada janvāra. Pērn oktobrī bezdarba līmenis eirozonā bija 9,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novembrī reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā pieaudzis līdz 6,7%, kas ir par 0,1 procentpunktu vairāk nekā oktobrī, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotā informācija.

Novembra sākumā NVA uzskaitē bija 61 014 bezdarbnieks, bet mēneša beigās - 61 538 bezdarbnieki, tādējādi reģistrēto bezdarbnieku skaits mēneša laikā palielinājies par 524 cilvēkiem.

Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis novembrī bija Rīgas reģionā - nemainīgi 4,2%, bet augstākais Latgales reģionā - 15,7%, kas ir par 0,1 procentpunktu vairāk nekā oktobrī. Kurzemes reģionā reģistrētā bezdarba līmenis novembra beigās pieaudzis līdz 7,3%, kas ir par 0,1 procentpunktu vairāk. Vidzemē un Zemgalē bezdarbs novembrī pieaudzis par 0,2 procentpunktiem, proti, Vidzemē bezdarba līmenis palielinājies līdz 7,2%, bet Zemgalē - līdz 6,2%.

Rīgā reģistrētā bezdarba līmenis novembrī palicis nemainīgs - 4%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Bezdarba līmenis Latvijā jūlija beigās saglabājies 6,4% apmērā

LETA, 10.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad jūlija beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 6,4% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir tāpat kā mēnesi iepriekš, aģentūra LETA uzzināja Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA).

2018.gada jūnija beigās NVA bija reģistrēti kopumā 58 888 bezdarbnieki, kas ir par 231 cilvēkiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, kad aģentūrā bija reģistrēti 59 119 bezdarbnieki.

Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis jūlija beigās tāpat kā mēnesi iepriekš bija Rīgas reģionā - 4,2%, bet augstākais reģistrētā bezdarba līmenis bija Latgales reģionā - 14,7%, kas ir samazinājums par 0,2 procentpunktiem.

Savukārt Zemgales reģionā un arī Vidzemē reģistrētā bezdarba līmenis jūnijā samazinājies par 0,1 procentpunktu un bija attiecīgi 5,8% un 6,4%, bet Kurzemē reģistrētā bezdarba līmenis nav mainījies un jūlija beigās joprojām bija 7,1%.

NVA dati arī liecina, ka Rīgā reģistrētā bezdarba līmenis šogad jūlija beigās bija 4,1% pretstatā 4% mēnesi iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) uzskaitē septembra beigās bija reģistrēti 52 595 bezdarbnieki, no kuriem 8516 jeb 16,2% bija jaunieši vecumā no 15 līdz 29 gadiem, liecina NVA publiskotie dati.

No šiem jauniešiem 6,2% darba meklējumos ir ilgstoši, 5% ir personas pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, bet 4,9% - jaunieši ar invaliditāti.

Aplūkojot jauniešu - bezdarbnieku pēdējās nodarbošanās, secināms, ka visvairāk jeb 386 jauniešiem pēdējā profesija bijusi pārdevējs konsultants, 289 - mazumtirdzniecības veikala pārdevējs, 240 - palīgstrādnieks, bet 158 - klientu apkalpošanas speciālists.

Vēl 153 jauniešiem pēdējā profesija bijusi pavārs, 134 - viesmīlis, 129 - krupjē, 108 - projektu vadītājs, bet 86 - noliktavas darbinieks.

Šī gada deviņos mēnešos darbā iekārtojušies 12 270 bezdarbnieki vecumā no 15-29 gadiem, no kuriem 3629 jeb 29,6% darbu ieguvuši pēc kāda aktīvā NVA pasākuma pabeigšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Darbaspēka trūkums darba devējiem liek straujāk celt algas.

Darba tirgus problēmas parasti atrisina ekonomikas krīze, trešdien preses konferencē sacīja Fiskālās disciplīnas padomes iekšzemes kopprodukta darba grupas vadītājs, Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja uz problēmām darba tirgū, kurā vērojams darbaspēka trūkums. Kazāks atzina, ka darbaspēka trūkums parasti novērojams laikā, kad strauji aug ekonomika, tomēr iepriekšējā pieredze liecina, ka darba tirgus problēmas atrisinās nākamā krīze.

Pēc Kazāka teiktā, darbaspēka trūkums darba devējiem liek straujāk celt algas un pagājušajā gadā algu kāpums varētu būt bijis 7% apmērā.

Ekonomista vērtējumā, algu kāpumam ir arī pozitīvs efekts, jo tādējādi tiek mazināta emigrācija. Tajā pašā laikā algu kāpumam būtu jāiet roku rokā ar ražīgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pērn novembrī bezdarba līmenis bija 8,1%, kas bija septītais augstākais rādītājs starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, par kurām pieejami dati, otrdien informēja ES statistikas pārvalde «Eurostat».

Pēc «Eurostat» datiem, augstāks nekā Latvijā ES dalībvalstu vidū bezdarba līmenis novembrī bijis Spānijā - 16,7%, Itālijā un Kiprā - 11%, Horvātijā - 10,4%, Francijā - 9,2%, Somijā - 8,4%, kā arī Portugālē - 8,2%.

Savukārt zemākais bezdarba līmenis novembrī reģistrēts Čehijā - 2,5%, Vācijā un Maltā - 3,6%.

Lietuvā bezdarba līmenis pērnā gada vienpadsmitajā mēnesī bija 7%.

ES vidēji bezdarbs, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, novembrī samazinājies no 7,4% līdz 7,3%, kas zemākais līmenis kopš 2008.gada oktobra. 2016.gada novembrī bezdarba līmenis ES bija 8,3%.

Eirozonas 19 dalībvalstīs vidēji bezdarbs novembrī samazinājies no 8,8% līdz 8,7%, kas ir zemākais līmenis kopš 2009.gada janvāra. 2016.gada oktobrī bezdarba līmenis eirozonā bija 9,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba tirgu no pārlieku lielas atdzišanas turpmāk turēs valdības atbalsta programmas, kuru efektivitāte būs izšķiroša, nosakot ekonomikas tālākās atgūšanās pozīcijas, un, jo vairāk darbinieku tiks noturēti darba tirgū, jo spēcīgāka tā būs, norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Augstākais līmenis

Šī gada pirmajā ceturksnī bezdarbs Latvijā ir palielinājies līdz augstākajam līmenim pēdējos divos gados un sasniedza 7,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati. Salīdzinājumā ar 2019. gada pēdējo ceturksni bezdarbs Latvijā ir pieaudzis par 1,4 procentpunktiem, kas ir straujākais bezdarba kāpums Latvijā kopš 2009. gada, saka AS "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš Taču COVID-19 izraisītā krīze ekonomikā un ne tikai attīstās ļoti dinamiski, tādēļ mēnesi vai divus veci makroekonomiskie rādītāji faktiski jau ir novecojuši un maz raksturo situāciju ekonomikā šobrīd. Tas redzams arī darba tirgū. Kopš marta beigām bezdarbs Latvijā ir strauji audzis un reģistrētais bezdarbs šobrīd pārsniedz 8%, savukārt, skaitot klāt dīkstāves pabalstu saņēmējus, faktiskais bezdarbs ir sasniedzis 13%. Tik augsts bezdarbs Latvijā pēdējos reizi piedzīvots 2013. gadā un pēc eksperta prognozēm, bezdarbs šogad kopumā Latvijā varētu sasniegt 10%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc būtiskā bezdarba līmeņa krituma pagājušajā gadā, kad bezdarba līmenis pēc darbaspēka apsekojuma bija samazinājies par 0,9 procentpunktiem, bezdarba samazināšanās turpinās arī šogad un ir pat kļuvusi vēl straujāka. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie darbaspēka apsekojuma dati šā gada pirmajā ceturksnī bezdarba līmenis ir samazinājies līdz 8,2% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem un ir par 1,2 procentpunktiem zemāks nekā pirms gada.

Bezdarba līmeņa samazināšanās pamatā ir jau vairāk nekā gadu vērojamā straujā ekonomikas izaugsme, kas būtiski palielinājusi pieprasījumu pēc darbiniekiem, īpaši tādās pašlaik ļoti strauji augošās nozarēs kā informācijas tehnoloģijas un būvniecība. Kopējais tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits šā gada pirmajā ceturksnī bijis par 15,5 tūkstošiem jeb par 1,8% lielāks nekā attiecīgajā ceturksnī pirms gada.

Šāds nodarbināto skaita pieaugums ir straujākais kopš 2015.gada beigām un vienlaikus atspoguļojas arī augošā darba ņēmēju skaitā, kuri maksā sociālās apdrošināšanas iemaksas vispārējā kārtībā. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem darba ņēmēju skaits šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo ceturksni, palielinājies aptuveni par 2,2%, uzrādot straujāko kāpumu kopš 2012.gada. Līdzās straujajai ekonomikas izaugsmei šādu kāpumu ir veicinājušas arī izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa regulējumā, veicinot strādājošo pāreju no mikrouzņēmumiem uz sociāli daudz aizsargātākajiem darba ņēmējiem parastajā nodokļu maksāšanas režīmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šā gada maijā bezdarba līmenis bija 7,4%, un tas bija augstāks līmenis nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina pirmdien publiskotie ES statistikas biroja «Eurostat» dati, kas apkopoti par 24 bloka dalībvalstīm.

Pēc «Eurostat» datiem, augstāks nekā Latvijā ES dalībvalstu vidū bezdarba līmenis maijā bijis Spānijā - 15,8%, Itālijā - 10,7%, Francijā - 9,2%, Horvātijā - 8,9%, Kiprā - 8,4%, Somijā - 7,9%.

Savukārt zemākais bezdarba līmenis maijā reģistrēts Čehijā - 2,3%, Vācijā - 3,4% un Polijā - 3,8%.

Lietuvā bezdarba līmenis šā gada piektajā mēnesī bija 6,8%.

ES vidēji bezdarba līmenis, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, maijā veidoja 7%, tam saglabājoties nemainīgam salīdzinājumā ar aprīli un zemākajā līmenī kopš 2008.gada augusta. 2017.gada maijā bezdarba līmenis ES bija 7,7%.

Eirozonas dalībvalstīs vidēji bezdarba līmenis maijā bija 8,4%, tam arī saglabājoties nemainīgam salīdzinājumā ar aprīli un zemākajā līmenī kopš 2008.gada decembra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Covid-19 izplatībai noteikti bija negatīva ietekme uz darba tirgu, tas nebija apstājies nevienu brīdi, un šobrīd darba tirgū vērojama attīstība, informēja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.

Aprīlis bija tas mēnesis, kad visstraujāk pieauga bezdarbnieku skaits un visstraujāk kritās reģistrēto vakanču skaits, norāda Simsone. Iztirzāti skaidrojot situāciju darba tirgū pēdējo trīs mēnešu laikā,

NVA direktore norāda, ka aprīlī, salīdzinot ar marta beigām, reģistrēto bezdarbnieku kopskaits ir palielinājies par 10 991 cilvēku, bet no 1. līdz 29.maijam, salīdzinot ar aprīļa beigām, reģistrēto bezdarbnieku skaits bija pieaudzis par 3466 personām. Tagad, pēc NVA direktores paustā, situācija sāk stabilizēties, un jaunreģistrēto bezdarbnieku skaits samazinās - ja aprīlī bezdarbnieka statuss tika piešķirts 15 826 cilvēkiem, tad no 1. līdz 27.maijam - 7713.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 8,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Savukārt salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,4 procentpunktiem, bet gada laikā – par 1,0 procentpunktu.

CSP dati atklāj, ka 2017. gada 3. ceturksnī valstī bija 84,1 tūkstotis bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 10,3 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada un par 2,5 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

Statistikas pārvaldē atzīmē, ka kopš 2008. gada 3. ceturkšņa bezdarba līmenis Latvijā pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju (izņemot 2015. gada 1. ceturksni, kad tas bija vienāds). 2017. gada 2. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (8,9 %) par 1,3 procentpunktiem pārsniedza vidējo rādītāju ES (7,6 %). 2017. gada 3. ceturksnī Latvijā joprojām saglabājas augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs – Igaunijā bezdarba līmenis bija 5,2 %, bet Lietuvā – 6,6 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada jūnijā faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 9,8 %, kas salīdzinājumā ar maiju ir par 0,2 procentpunktiem vairāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma dati.

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētā bezdarba līmenis bija 8,6 %, un salīdzinājumā ar maiju pieaugums ir par 0,2 procentpunktiem. Arī salīdzinājumā ar pagājušā gada jūniju bezdarba līmenī vērojams pieaugums – 3,5 procentpunkti faktiskā bezdarba līmenim un 2,6 procentpunkti reģistrētā bezdarba līmenim.

2020. gada jūnijā Latvijā bija 95,2 tūkstoši bezdarbnieku, kas ir par 1,7 tūkstošiem vairāk nekā maijā un par 34,4 tūkstošiem vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Pēdējo četru mēnešu laikā kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas, salīdzinot ar 2020. gada februāra faktiskā mēneša bezdarba datiem, bezdarbnieku skaits pieaudzis par 24,2 tūkstošiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maijā Latvijā par 0,4 procentpunktiem pret aprīli pieaudzis faktiskā bezdarba līmenis, sasniedzot 9,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma dati.

Reģistrētā bezdarba līmenis ir 8,4 %, un salīdzinājumā ar aprīli pieaugums arī ir par 0,4 procentpunktiem. Bezdarba pieaugums pret pērnā gada maiju ir – 3,3 procentpunkti faktiskā bezdarba līmenim un 2,3 procentpunkti reģistrētā bezdarba līmenim.

50% no tūrismā strādājošajiem bez darba 

Vairāk nekā puse no Latvijas tūrisma un viesmīlības nozarē nodarbinātajiem pašlaik atrodas...

2020. gada maijā Latvijā bija 93,5 tūkstoši bezdarbnieku, kas ir par 4 tūkstošiem vairāk nekā aprīlī un par 32,6 tūkstošiem vairāk nekā pērn. Pēdējo 3 mēnešu laikā kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas salīdzinājumā ar 2020. gada februāra faktiskā mēneša bezdarba datiem, bezdarbnieku skaits pieaudzis par 22,5 tūkstošiem.

Reģistrētā un faktiskā bezdarba līmeni aprēķina, izmantojot NVA datus un CSP veiktā Darbaspēka apsekojuma datus. NVA dati ir tikai par darbspējas vecuma iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eirozonas reformas: vai pienācis laiks fiskālās politikas pārmaiņām?

Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts, 18.04.2018

1. attēls. Nominālais budžeta deficīts eiro zonas valstīs periodā no 1997. līdz 2016. gadam (% no IKP)

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas ekonomiskā izaugsme 2017. gadā sasniedza 2.3%, turpinot pēdējos gados vērojamo ekonomikas atlabšanu. Šķiet, ka pašreizējā ekonomiskā augšupeja atzīmē beigu punktu ieilgušam lejupslīdes un stagnācijas periodam, kas raisījis daudz jautājumu par eirozonas nākotni. Vai eirozonas fiskālai politikai pienācis laiks pārmaiņām?

Kopš vienotas valūtas ieviešanas 1999. gadā, tālāka eiro zonas integrācija ir bijusi visai gausa. Īpaši izteikti to var novērot fiskālās politikas jomā. Atšķirībā no citām monetārajām savienībām – eiro zonā faktiski nepastāv centralizēts budžets, līdz ar to visas fiskālās politikas sviras atrodas dalībvalstu rokās. Proti, lēmumi par nodokļu regulējuma pārmaiņām, tēriņiem aizsardzībai un pensiju indeksāciju netiek pieņemti centralizēti Eiropas institūcijās – tos pieņem dalībvalstu valdības. Līdz ar to arī atbildībai par fiskālās politikas sekām būtu jāgulstas uz pašu dalībvalstu pleciem, un, palielinoties atsevišķu valstu maksātnespējas draudiem, citām monetārās savienības valstīm nevajadzētu ciest. Tomēr vēl salīdzinoši nesenā Grieķijas krīze atgādina, ka realitātē aina ir citāda un bažas par atsevišķu dalībvalstu fiskālās politikas ilgtspēju ir saistošas gan eiro zonai kopumā, gan arī pārējām tās dalībvalstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pirmo reizi kopš Covid-19 parādīšanās novērojams neliels bezdarba sarukums

LETA, 07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš marta beigām, parādoties Covid-19, bezdarbs strauji pieauga, tomēr tagad, vadoties pēc operatīvajiem datiem, pirmo reizi novērojams neliels bezdarba sarukums, informē Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.

Par to liecina arī NVA apkopotie dati par 30.jūniju un 31.jūliju, no kuriem izriet, ka šajā laika periodā reģistrēto bezdarbnieku skaits valstī samazinājās par 268 cilvēkiem. Pagājušā mēneša beigās šāds statuss bija oficiāli noteikts kopumā 77 998 iedzīvotājiem, savukārt jūnija beigās - 78 266. Lai gan Latgales reģionā bezdarbnieku skaits šajā laika periodā ir pieaudzis, visur citur tas ir krities.

Raugoties procentuāli, bezdarba sarukums par 0,1% novērojams Kurzemes reģionā, savukārt par 0,2% - Zemgales reģionā.

Neliels pieaugums, pēc NVA direktores paustā, novērojams arī reģistrēto vakanču skaitā. Lai gan vasarā tradicionāli pieaug pieprasījums pēc sezonālajiem darbiem, arī tādas nozares, kam nav sezonāls raksturs, piemēram, transporta pārvadājumi un būvniecības sadaļa, kuru neietekmē sezona, saglabāja pieprasījumu pēc darbaspēka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eirozonas ekonomikā iepriecinošas vēsmas, taču bažas rada inflācija

Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa, 08.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gads eirozonā nesis ļoti iepriecinošas vēsmas. Izaugsme visa gada garumā pozitīvi pārsteidza. Straujāka globālā izaugsme kāpināja pieprasījumu pēc Eiropas uzņēmumu saražotā, būtiski uzlabojās situācija darba tirgū, bezdarbs turpināja samazināties visa gada garumā.

Turklāt aizvien spēcīgāku izaugsmi redzam ne tikai pāris veiksmīgākajās eirozonas valstīs, bet situācija gada laikā būtiski uzlabojusies visā eirozonā.

Tomēr uz visu šo labo ziņu fona bažas rada inflācija. Tā vietā, lai tā sekotu līdzi ekonomikas izaugsmes tempiem, kā varētu gaidīt, tā turpina būt zema. Kādi tam iemesli un vai nesenais izaugsmes tempu kāpums ietver sevī pazīmes, ka drīzumā inflācija tomēr atsāks pieaugt?

Izaugsmi eirozonā sekmējusi atbalstošā monetārā politika, kas pēdējos trīs gadus aktīvi nodrošinājusi ilgāka termiņa un lētu finansējumu. Tāpat eiro zonai aizvien vairāk palīdzējusi arī ārējā vide un globālā ekonomika, kas pēc pāris zemas izaugsmes gadiem atsākusi strauji augt. Par to, ka situācija uzlabojusies, liecina dažādu aptauju dati. Tie rāda, ka uzņēmēju un patērētāju optimisms par eiro zonas ekonomikā notiekošo ir augstāks nekā pirmskrīzes gados.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Saņemti 15 uzņēmumu pieteikumi par plānotu kolektīvo atlaišanu

LETA, 27.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) līdz šim saņēmusi 15 uzņēmumu pieteikumus par plānotu kolektīvo atlaišanu, kas skars kopumā apmēram 3000 nodarbināto, piektdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja aģentūras direktore Evita Simsone.

Viņa informēja, ka lielākais atbrīvojamo darbinieku skaits, kā arī visvairāk uzņēmumu, kuri plāno atlaist darbiniekus, ir Rīgā un Rīgas reģionā.

Tāpat Simsone minēja, ka kolektīvās atlaišanas paredzētas samērā plašā nozaru spektrā, tostarp tūrismā, pasažieru pārvadājumos, citos transporta un loģistikas pakalpojumos, kā arī atkritumu apsaimniekošanā u.c

Simsone atzina, ka pagaidām nevar runāt par nozīmīgām izmaiņām reģistrētā bezdarba datos. "Šobrīd mēs vēl nevaram runāt par nozīmīgām izmaiņām bezdarba statistikā - bezdarba līmenis ir cēlies nedaudz, sasniedzot 6,4% līdzšinējo 6,3% vietā," viņa sacīja.

NVA vadītāja norādīja, ka aprīļa vidū, kad beigsies šobrīd noteiktais ārkārtējās situācijas termiņš, varētu būt redzams, cik strauji valstī ir audzis reģistrētā bezdarba līmenis. "Šobrīd mēs atturamies no jebkādu prognožu izteikšanas," sacīja Simsone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvijas ekonomikas izaugsme šogad varētu sasniegt 4,2%

Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departaments, 02.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas vērtējums par Latvijas ekonomikas izaugsmi 2017. gadā un prognozēm 2018. gadam

Latvijas ekonomikas izaugsme 2017. gadā bija ievērojami straujāka nekā iepriekšējos gados.2017. gada trīs ceturkšņos iekšzemes kopprodukts ( IKP) bija par 4,7% lielāks nekā pirms gada attiecīgajā periodā. Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2017. gadā kopumā IKP varētu pieaugt par vismaz 4,5%. Salīdzinājumam iepriekšējos četros gados vidējais IKP pieauguma temps bija 2-3%.

Izaugsmes paātrināšanos 2017. gadā sekmēja situācijas uzlabošanās ārējā vidē, intensīvāka ES struktūrfondu investīciju veikšana un darba samaksas pieaugums.

Pēdējos gados stabili aug eksports, privātais un valsts patēriņš. Eksporta apjomi ir sasnieguši līdz šim augstāko līmeni. Eksportu pozitīvi ietekmē ārējā pieprasījuma pieaugums. 2017. gada trīs ceturkšņos, salīdzinot ar 2016. gada trīs ceturkšņiem, eksports pieauga par 4,1%. Savukārt, jūtami uzlabojumi darba tirgū un iedzīvotāju ienākumu pieaugums sekmē privātā patēriņa izaugsmi. 2017. gada trīs ceturkšņos privātais patēriņš pieauga par 4,9%. Arī valsts patēriņš šajā periodā būtiski palielinājās – par 4,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada 2. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 8,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,5 procentpunktu, bet gada laikā – par 0,6 procentpunktiem.

2017. gada 2. ceturksnī 86,6 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 7,9 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada un par 4,7 tūkstošiem mazāk nekā ceturksni iepriekš.

Bezdarba līmenis Latvijā pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju (izņemot 2015. gada 1. ceturksni, kad tas bija vienāds). 2017. gada 1. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (9,4 %) par 1,1 procentpunktu pārsniedza vidējo rādītāju ES (8,3 %). 2017. gada 2. ceturksnī Latvijā joprojām saglabājas augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs (Igaunijā un Lietuvā – 7,0 %).

CSP dati atklāj, ka 2017. gada 2. ceturksnī par 0,7 procentpunktiem samazinājies ilgstošo bezdarbnieku, kuri nevar atrast darbu 12 mēnešus un ilgāk, īpatsvars bezdarbnieku skaitā. Tas samazinājies no 40,3 % 2016. gada 2. ceturksnī līdz 39,6 % 2017. gada 2. ceturksnī. Gada laikā ilgstošo bezdarbnieku skaits saruka par 4,0 tūkstošiem un 2017. gada 2. ceturksnī tas bija 34,0 tūkstoši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomisti: Darba tirgus uzkarst

Db.lv, 15.08.2018

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis

Šā gada 2. ceturksnī bezdarba līmenis samazinājās līdz 7.7%. Bezdarba līmenis gada laikā ir sarucis par 1.2 procentpunktiem jeb 11.2 tūkstošiem. Tomēr bez darba joprojām ir 75.4 tūkstoši. Tikmēr nodarbinātība ir sasniegusi 64.4%, kas jau ir pārsniegusi pirmskrīzes līmeni, tomēr, salīdzinot ar Igauniju (~68%), vēl ir kur tiekties.

Visi nosacījumi ekonomikā veicinās bezdarba tālāku rukšanu. Taču tālākās iespējas straujākam kritumam kļūst ierobežotākas, kā dēļ risinājumu prasīs arvien niansētāku pieeju. Arvien izteiktāk parādās strukturālās problēmas, kad prasmes uz zināšanas neatbilst darba tirgus vajadzībām, kā arī reģionālais aspekts, kas bezdarbu noteiktās vietās uzturēs salīdzinoši augstu. Tādejādi turpmākie risinājumi meklējami mājokļu pieejamībā vietās, kur ekonomiskā aktivitāte sit augstu vilni, jāmeklē risinājumi iedzīvotāju mobilitātes veicināšanai, jāpilnveido un jāuzlabo nepieciešamo prasmju apguves iespējas bezdarbniekiem. Neskatoties uz to, nāksies risināt imigrācijas jautājumu, kas visticamāk aktīvāk virzīsies pēc vēlēšanām.

Tā kā bezdarbnieku resurss pamazām tiek izsmelts, vērtējot darba tirgu, jāpievērš uzmanību arī ekonomiski neaktīvajiem iedzīvotājiem, kuru skaits otrajā ceturksnī veidoja 428 tūkstošus. No tiem tikai 57 tūkstošiem ir augstākā izglītība, 140 tūkstošiem pamatizglītība vai zemāka par to. 230 tūkstošiem ir vidējā vai profesionālā izglītība. Tas ir resurss, kas prasa padziļinātu izpēti par iemesliem, kā dēļ šī iedzīvotāju daļa ir ekonomiski neaktīva. Tomēr tas, ka šajā grupā ir relatīvi mazs skaits ar augstāko izglītību parāda, ka atbilstoša motivācija un iespējas iegūt vai uzlabot zināšanas, kā arī elastīgākas darba iespējas var šos cilvēkus ieinteresēt iesaistīties darba tirgū.

Jāpiezīmē, ka Latvijā joprojām saglabājas augstākais bezdarba līmenis  Baltijas valstīs 7.7%. Igaunijā bezdarba līmenis bija 5.1%, bet Lietuvā 5.9%.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada 2. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 7,7 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,5 procentpunktiem, bet gada laikā – par 1,2 procentpunktiem.

2. ceturksnī bija 75,4 tūkstoši bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 11,2 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada un par 4,6 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējāceturksnī.

Kopš 2008. gada 3. ceturkšņa bezdarba līmenis Latvijā pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju (izņemot 2015. gada 1. ceturksni, kad tas bija vienāds). 2018. gada 1. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (8,2 %) par 0,8 procentpunktiem pārsniedza vidējo rādītāju ES (7,4 %). 2. ceturksnī Latvijā joprojām saglabājas augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs – 7,7 %. Igaunijā bezdarba līmenis bija 5,1 %, bet Lietuvā – 5,9 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eirozonas algu mistērija: nekas vairāk par reģionālu specifiku?

Latvijas Bankas ekonomists Vents Vīksna, 14.09.2018

1. attēls. Darba tirgus rādītāji un cenu dinamika eirozonā

Avots: Eurostat datubāze, Latvijas Bankas aprēķins.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Komentāri

Pievienot komentāru