Jaunākais izdevums

Z/s Kalnzaķi, kas ir slēpošanas kalna Reiņa trase saimnieki, izsludinājusi desmit iepirkumu konkursus par tehnikas un cita aprīkojuma iegādi, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā publicētā informācija.

Paredzēts iegādāties gan bērnu slēpošanas parka aprīkojumu, gan golfa bumbiņu mazgātāju, bērnu slēpošanas apmācības iekārtu – karuseli, mazu platību miglotāju, elektromobīli, slēpošana un snovborda nomas inventāru, kā arī uzglabāšanas un apkopes iekārtu, arī divus sniega lielgabalus. Konkurss izsludināts arī par videonovērošanas tīkla un arhīva izveidi. Tomēr uzņēmuma īpašnieks Olavs Legzdiņš nevēlējās plašāk stāstīt par attīstības plāniem līdz viss nebūs pilnīgi izlemts, un tas varētu būt tikai pēc diviem līdz trim mēnešiem.

Reiņa trase atrodas Krimuldas novada, Krimuldas pagastā. Kā darbības mērķi uzņēmumam norādīti augkopība, biškopība, lopkopība, lauku tūrisms un ar to saistītie pakalpojumi, lauksaimniecības produktu ražošana, pirmapstrāde un pārstrāde, graudkopība, lauksaimniecības tehnikas serviss un pakalpojumi, sabiedriskā ēdināšana, tirdzniecība, kokapstrāde, transporta pakalpojumi, maksas pakalpojumi, starpniecība, liecina Lursoft pieejamā informācija. Uzņēmums reģistrēts 1993. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Žagarkalna pārstāvis: «Šogad iet pavisam bēdīgi»

NOZARE.LV, 21.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šosezon Latvijas kalnu slēpošanas trašu apsaimniekotāji lielākoties strādā ar zaudējumiem, paredzot pat tikai pusi no plānotajiem ienākumiem, liecina Nozare.lv veiktā aptauja.

Pēc Cēsu Žagarkalna pārstāvja teiktā, kalns vēl darbojas, tiesa, tikai galvenās trases un pamazām tiek saskatīta finiša taisne. Pagaidām sniegs vēl esot, bet, kas notiks pēc šīs nedēļas nogales, nav paredzams.

«Šogad iet pavisam bēdīgi, plānots, ka iekasēsim tikai pusi no paredzētajiem sezonas ienākumiem. Ja nākamais gads būs tāds pats, tad, domāju, ka daudziem kalniem būs «jāklapē savas bodītes ciet»,» atzīst Žagarkalns pārstāvis.

Nedaudz cerīgāka situācija šogad ir Latvijas augstākā kalna Gaiziņkalna slēpošanas trasei Golgāts Madonas novadā. Tur pagaidām temperatūra stabili turas ap mīnus 3 grādiem, trasē nodrošinot stabilu sniega kārtu un to, ka sezonu būs iespējams nedaudz pagarināt. Tomēr, kā atzina Golgāta īpašnieks Juris Stradiņš, iecerētais apgrozījums nav sasniegts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pensiju 2. līmeņa uzkrājumu apmērs veicina jaunu dalībnieku interesi par šo tirgu, nākamajā gadā varam sagaidīt pārvaldīšanas komisiju samazinājumu, kā arī klientiem varētu būt pieejami pensiju plāni, kas akcijās ļautu ieguldīt līdz pat 75% no līdzekļiem

To intervijā DB atklāj Nordea Pensions Latvia valdes loceklis Iļja Arefjevs. «Informatīvajā telpā aizvien biežāk ir dzirdami tādi izteicieni kā «tuvojas demogrāfiskā katastrofa» un «vecumdienu apokalipse», taču es neesmu šādu epitetu piekritējs,» atzīst I. Arefjevs.

Kā Latvijas pensiju sistēma izskatās, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm?

Mūsu sabiedrība nenoliedzami pakāpeniski noveco. Līdzīgas tendences ir novērojamas arī citur Eiropā, taču Baltijā situāciju pasliktina tas, ka daudzi jaunieši aizbrauc strādāt uz citām valstīm. Jā, objektīvi raugoties, mums ir nepietiekama pensiju kapitāla problēma, bet tas nebūs smagākais brīdis Latvijas vēsturē. Turklāt šāds liktenis draud visai Eiropai – daudzas attīstītās valstis jau ir saskārušās ar to, kamēr mums vēl ir laiks meklēt risinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

CSDD: Īpašnieki pretojās Biķernieku trases attīstībai, jo vēlas pārdot zemi par neadekvāti augstu cenu

LETA, 20.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) pārņēma Biķernieku trases apsaimniekošanu, visu laiku ir bijusi vērojama privātīpašnieku pretdarbība trases attīstībai, aģentūrai LETA sacīja CSDD Sabiedrisko attiecību daļā.

CSDD norādīja, ka nacionālā Biķernieku kompleksā sporta bāze ir visai sabiedrībai nozīmīgs sporta un atpūtas komplekss, kuru uzticēts pārvaldīt CSDD. «Diemžēl daļa no trases atrodas uz privātīpašnieku zemes. Jau pārņemot šo trasi apsaimniekošanā, visu laiku ir bijusi vērojama privātīpašnieku pretdarbība trases attīstībai. Īpašnieki nav slēpuši neapmierinātību, ka trase tika nodota CSDD. Viņu mērķis bija novest trasi līdz bankrotam un iegūt trases zemi savā īpašumā. Pārņemot trasi, viņu nodomi tika izjaukti, pasargājot trasi no bankrota,» skaidroja CSDD.

Direkcijā apgalvoja, ka no trases pārņemšanas brīža arī sākās pretdarbība no īpašnieku puses. «Īpašnieki pretojās jebkurai attīstībai, jo viņi vēlas pārdot zemi par neadekvāti augstu cenu. Līdz ar to mums nav pārsteigums, ka īpašnieki vēlas, lai trasei atņemtu nacionālās sporta bāzes statusu,» informēja CSDD.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemas prieki bija īsi. Tikai vienu dienu - 24. decembrī - izdevās darboties Žagarkalna slēpošanas trasei. Mājaslapā esošā informācija liecina - tā atkal slēgta. Slēgta ir Reiņa trase, un arī Rāmkalnu trases mājaslapas termometrā redzamais skaitlis ar pluszīmi neko labu slēpot gribētājiem neliecina, vēsta laikraksts Diena.

Žagarkalna īpašnieks Juris Žagars stāstījis, ka neko tādu pēdējo 11 gadu laikā nav piedzīvojis: «Šoziem esam bijuši vaļā vienu dienu - kad pirms Ziemassvētkiem vienu nakti bija neliels mīnusiņš. Mums jau dabiskā sniega kupenas nevajag, galvenais, lai ir vismaz trīs grādi zem nulles, jo tad var sākt strādāt sniega pūtējs. Tomēr tā kā šoziem nekad nav gājis.»

J. Žagars prognozē, ka siltās ziemas dēļ ieņēmumi no slēpošanas būs par 30% mazāki nekā ierasts. Viņš cer, ka biznesu siltā ziema nopietni neiedragās: «Jostu esam savilkuši jau krīzes gados un neko jaunu pirkuši neesam. Turklāt šis ir tāds bizness, ka bankai ienākumu kritumu var paskaidrot, vienkārši palūdzot paskatīties pa logu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zināmi rezultāti z/s Kalnzaķi, kas ir slēpošanas kalna Reiņa trase saimnieki, izsludinātajos desmit iepirkumu konkursos par tehnikas un cita aprīkojuma iegādi, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā publicētā informācija.

Z/s Kalnazaķi iegādāsies golfa inventāru no SIA GolfShop.lv. Piedāvātā līgumcena ir 16,32 tūkst. Ls. Plānots iegādāties arī bērnu slēpošanas apmācības iekārta – karuseli no Somijas uzņēmuma Kessu Oy par 15,11 tūkst. Ls un divus sniega lielgabalus par 44,98 tūkst. Ls.

Savukārt no uzņēmuma Dietmar Tomfohrde z/s Kalnazaķi plāno iepirkt elektromobili par 8,76 tūkst. Ls, mazu platību miglotāju par 1,84 tūkst. Ls un golfa bumbiņu mazgātāju – 2,28 tūkst. Ls.

Plānots arī iegādāties slēpju servisa inventāru no SIA Jānius par 929,5 Ls, slēpošanas un snovborda nomas inventāra, uzglabāšanas un apkopes iekārtu no SIA Iks sports par 67,54 tūkst. Ls un bērnu slēpošanas parka aprīkojumu no SIA Sniega Tehnika par 11,25 tūkst. Ls, liecina informācija IUB mājaslapā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgstošais sausais laiks traucē kuģošanu pa dažiem Vācijas galvenajiem ūdensceļiem - Reinas un Elbas upēm, ziņo thelocal.de.

Pašreizējais ūdens līmenis Reinas upē ir vidēji 1,5 metrus zem vidējā, taču Kaubā, Reinzemē-Pfalcā upes dziļums sasniedzot vien 56 centimetrus. Turklāt saskaņā ar aplēsēm šis jau tā zemais līmenis līdz nedēļas beigām varētu sarukt vēl par pieciem centimetriem.

«Kuģiem ir pārāk grūti pārvietoties šādos seklos ūdeņos. Cieš uzņēmumi,» skaidrojis kāds no kuģotājiem. Viņš stāstījis, ka uzņēmumiem kuģos ar 4000 tonnu kapacitāti jākrauj vien 1000 tonnas.

Daudzas baržas Reinā esot iestrēgušas. Daļa prāmju pakalpojumu atcelti jau kopš sestdienas.

«Var saskatīt ikvienu akmeni upes gultnē,» sacījusi Susanne Maula no prāmju kompānijas Rheinfähre Maul.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liela daļa Latvijas slēpošanas trašu šajā nedēļas nogalē, līdz ar gaisa temperatūras pazemināšanos, plāno sākt mākslīgā sniega pūšanu un atklāt vai turpināt sezonu, liecina informācija slēpošanas trašu mājaslapās.

Kā pastāstīja atpūtas kompleksa "Golgāts Vestienas novadā pārstāvis Juris Stradiņš, ņemot vērā, ka laika apstākļi kļuvuši vairāk ziemas periodam atbilstoši, sestdien, 14.janvārī, plkst.10 paredzēts, ka apmeklētājiem būs pieejama ne tikai slēpošanas trase Mazais Golgāts, bet arī slēpošanas trase "Lielais Golgāts", distanču slēpošanas trase Apkārt Gaiziņam, lielā kameršļūkšanas trase (320 metri), kā arī kameršļūkšanas trase bērniem.

Stradiņš prognozē, ka atpūtas komplekss darbu turpinās arī nākamnedēļ. Savukārt iespējamos zaudējumus kompleksa vadība vēl nerēķina. «Patlaban par finansiālajiem rezultātiem nedomājam. To skatīsimies sezonas beigās. Taču sūdzēties nevaram - esam izdarījuši visu, ko varējām,» klāsta Stradiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Katram sava Latvija un formula tās apceļošanai

Linda Zalāne, 04.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katram ir sava Latvija. Viens gūst enerģiju, esot tuvāk dabai, cits – iepazīstot mūsu valstī esošās baznīcas, pilis, mazo pilsētu arhitektūru.

Svarīgākā ir vēlme izzināt un meklēt līdz šim neiepazīto. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, un katram no tiem bija sava formula Latvijas apceļošanai.

Jūras vilināti

Finalmente piedzīvojumu vadītāja Baiba Ābelniece ir pārliecināta, ka Latvijas dabas lielā vērtība ir jūras krasts. Šogad izveidots maršruts Jūrtaka, kas palīdz plānot pārgājienu gar visu Latvijas piekrasti. Jūrtakas mājaslapā var iepazīties ar ieteikumiem un uzzināt, kur labāk iet gar pašu jūras krastu un kur plānot maršrutu pa kāpām, šajās vietās arī izveidota marķēta distance (norādes uz kokiem). Interesanti, ka, vidēji dienā veicot 15–20 km, visu Latvijas jūras piekrasti var noiet 30 dienās. Jūras vilināta tikusi arī reputācijas vadības kompānijas Lejiņa un Šleiers vadītāja Dagnija Lejiņa, kura Latviju apceļo, dodoties pārgājienos, visbiežāk – gar jūru, tos mēro gan viena, gan kopā ar draugiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Pilna intervija ar Lattelecom Rīgas maratona direktoru: Ceļā uz zeltu

Linda Zalāne, 02.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelecom Rīgas maratons nav tikai priecīgas skrējēju sejas, izlieti sviedri un sportotprieks. Šim pasākumam ir savs devums Latvijas tautsaimniecībā

Nolūkā noskaidrot to, cik lielu «naudas pēdu» maratona norises dienās atstāj skrējēji un viņu līdzjutēji, veikts pētījums. Par to plašāk DB stāsta SIA Nords Event Communications valdes priekšsēdētājs, Lattelecom Rīgas maratona direktors Aigars Nords un pētījuma veicējs SIA KEKonsultācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Kehris.

Šogad maijā notiks 28. Lattelecom Rīgas maratons. Cik gadus Jūs esat pie šī pasākuma organizēšanas stūres?

Aigars Nords (A.N.): Šis būs 12. maratons, kuru organizēsim. Protams, ja atskatās uz to laiku, kad sākām, toreiz situācija bija cita. Skriešana nebija tik populāra, un arī mēs paši taustījāmies un domājām, kā šādu pasākumu noorganizēt, jo nevienam nebija pieredzes šajā jomā. Nezinājām, kā pareizi jāveic laika atskaite, kur ražo medaļas, kā pareizi rīkoties, lai varētu slēgt ielas. Nebija arī kam palūgt padomu. Paši kā komanda bijām braukuši uz ārvalstu maratoniem, taču tur pieredzi guvām tikai kā dalībnieki. Skaidras vīzijas mums nebija, un valdīja neziņa par to, kā un vai šis pasākums gūs atsaucību. Tā bija mana un komandas vēlme pamēģināt, jo mums pašiem patika skriet.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Latviešu būvētajā Phjončhanas snovborda trasē sākušās sacensības

Lelde Petrāne, 12.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#«Esam emociju pārpilni, un būs grūti atgūties no spilgtajiem iespaidiem, ko šeit esam guvuši.»

Latviešu būvētajā Phjončhanas 2018. gada Ziemas Olimpisko spēļu snovborda trasē svētdien notika pirmās slopestyle disciplīnas sacensības. Latviešu speciālisti no uzņēmuma We Build Parks.com (WBP) sadarbībā ar ilggadējo vācu partneri Schneestern Dienvidkorejā atrodas jau piekto nedēļu.

WBP grupas komanda no Baltic Snowpark Agency jau vairāk nekā mēnesi atrodas Dienvidkorejā, kur izbūvēja slopestyle trasi šā gada Ziemas Olimpiskajām spēlēm, kas notiek no 9. līdz 25. februārim. Darbi noritējuši bez aizķeršanās, izbūvētās platformu aprises ir milzīgas un sastāv no vairākām unikālām konstrukcijām.

Ar prieku pastāstījām mūsu ceļu no snovošanas piemājas pļavās līdz Olimpiskajai trasei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Atpūtas bāzē Gaiziņš nodedzis sniega ražošanas inventārs un pacēlāju tehnika

LETA, 03.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembra beigās ugunsgrēkā atpūtas bāzē «Gaiziņš» nodegusi lielā garāža, atstājot atpūtas bāzi praktiski bez visa, kas saistīts ar sniega ražošanu, aģentūrai LETA pastāstīja atpūtas bāzes «Gaiziņš» saimnieks Juris Stradiņš.

Ugunsgrēkā cietušajā ēkā atradās nozīmīga slēpošanas trasei nepieciešamā tehnika - sniega ražošanai nepieciešamā tehnika, pacēlāju tehnika, kabeļi un vēl daudzas citas lietas, kas slēpošanas trasei nepieciešamas abu lielo pacēlāju palaišanai. Ugunsgrēka radītie zaudējumi tiek lēsti 80 000 līdz 100 000 eiro apmērā.

Stradiņš atklāja, ka ugunsgrēkā cietusī ēka nebūt nav maza garāža, bet gan liela saimniecības ēka, kuras kopējā palīta bija 180 kvadrātmetri. Ņemot vērā, ka šīs ēkas būvniecība vēl nebija pabeigta un tā nebija nodota ekspluatācijā, tad arī nekas no tā visa nebija apdrošināts.

Taujāts par iespējamiem ugunsgrēka iemesliem, Stradiņš minēja, ka tas ir notikumu sakritību rezultāts. «Noprotam, ka pie vainas ir bijusi apkure, taču apkure tika pārtraukta vakarā un ugunsgrēks izcēlās no rīta. Vairākas dienas un arī liktenīgajā rītā mums bija liels vējš. Iespējams, ka vējš no sienas norāva reklāmas baneri un uzpūta to uz jumta pie skursteņa, kur tas ilgu laiku gruzdēja, izraisot ugunsgrēku,» klāstīja atpūtas bāzes saimnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pensiju plānos uzkrāti vairāk nekā 2,5 miljardi eiro

Žanete Hāka, 27.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā palielinās valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātie līdzekļi – 2016. gada 2. ceturksnī uzkrāto līdzekļu apjoms palielinājies par 102 miljoniem, kopumā pārsniedzot 2,5 miljardus eiro.

No šiem līdzekļiem aptuveni 2,1 miljardu veido dalībnieku veiktās iemaksas, bet 397 miljonus – fondu pārvaldītāju nodrošinātā peļņa 2. līmeņa pensiju sistēmas dalībniekiem, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Pensiju fondu apskats.

Savukārt privātajos pensiju fondos uzkrātā kapitāla vērtība šā gada 2. ceturksnī pieaugusi par 8,5 miljoniem eiro, sasniedzot 340,3 miljonus eiro. Pieaugumu nodrošinājušas dalībnieku iemaksas 14,1 miljona eiro apmērā un ieguldījumu peļņa 2,7 miljonu apmērā. Savukārt izmaksas no privātajiem pensiju fondiem trīs mēnešos veiktas 8,3 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Virvju trases izveide Pārdaugavas Esena dārzos iestrēgusi saskaņošanā

Laura Mazbērziņa, 03.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksbaņķiera Arnolda Laksas Pārdaugavā ierīkotajā brīvdabas atpūtas teritorijā Esena Pārdaugavas dārzi šā gada vasaras sezonā bija plānots atvērt virvju trasi, taču tās saskaņošanas process ar atbildīgajām institūcijām ir ieildzis un plāni atlikti uz nākamo gadu.

Kā vēstīts, brīvdabas atpūtas teritorija ierīkota 64 hektāru platībā un tika atklāta jūnija sākumā. Teritorijas vadīšanu A. Laksa ir uzticējis savai meitai Dinnijai.

Līdz ar citām aktivitātēm apmeklētājiem - atbilstoši fiziskajai sagatavotībai - plānots piedāvāt arī trīs virvju trases. Šobrīd tās ir gandrīz pabeigtas, taču nepieciešams būvvaldes apstiprinājums. Tagad tiek plānots, ka trases varētu tikt atklātas nākamā gada pavasarī. Ķiparu taka ir bērniem no 3 gadu vecuma, bet virju taka Esena Kalns ir divos posmos un dažādās grūtības pakāpēs.

«Virvju trase ir gandrīz pabeigta, un šobrīd mēs gaidām no būvvaldes apstiprinājumu. Diemžēl šis process ir pamatīgi ieildzis, jo iepriekš tika plānots trasi atvērt jau jūlijā, pēc tam oktobrī, bet šobrīd izskatās, ka tas notiks nākamā gada pavasarī. Trasei varētu būt labs potenciāls,» lēš D. Laksa. Virvju trases izveides kopējās izmaksas pārsniedz 70 tūkstošus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Paraksta līgumus par Rail Baltica projektēšanu Latvijā

Jānis Goldbergs, 05.07.2019

INECO pārstāvis Ignacio Fernandezs Kuenka (no kreisās), RB Rail valdes priekšsēdētājs Timo Rīhimeki un uzņēmuma IDOM valdes priekšsēdētājs Alvaro Rejs

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas, Vācijas, Spānijas un Latvijas uzņēmumi parakstījuši divus līgumus par 123 kilometrus garā Rail Baltica dzelzceļa posma projektēšanu.

Pirmais līgums parakstīts par centrālā posma projektēšanu no Upeslejām caur Rīgu uz Misu, savukārt otrais līgums - par pamattrases, kas vijas no Vangažiem caur Salaspili uz Misu, projektēšanu. Salaspilī paredzēts izbūvēt šķirošanas staciju, kas savienos Austrumu un Rietumu sliežu platumu Eiropā.

«Līdz ar šodien parakstītajiem līgumiem projektēšanas darbi jau uzsākti 411 kilometros no Rail Baltica līnijas, kas ir no Kauņas līdz Lietuvas – Latvijas robežai, no Pērnavas līdz Tallinai un Latvijas centrālajā daļā. Latvijā visi galvenie Rail Baltica elementi – dzelzceļa līnija Rīgā un Rail Baltica pasažieru stacijas Rīgas centrālajā stacijā un Starptautiskajā lidostā Rīga - ir sasnieguši projektēšanas fāzi,» uzrunā klātesošajiem sacīja RB Rail AS izpilddirektors Timo Rihimeki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā likt savam pensiju 2.līmeņa kapitālam pelnīt gan krītošos, gan augošos finanšu tirgos?

Luminor Pensions Latvia valdes priekšsēdētājs Iļja Arefjevs, 10.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No finanšu tirgus svārstībām nav iespējams izvairīties, un no tām nav arī jābaidās, ja mērķis ir vairot savu kapitālu.

Galvenais ir izvēlēties optimālo ieguldījuma stratēģiju atbilstoši savam ieguldījumu periodam un attieksmei pret risku. Kļūstot negatīvam pensiju plānu ienesīgumam, pirmā reakcija ir sašutums un pat pensiju sistēmas lietderīguma apšaubīšana. Bet ikdienas vai ikmēneša ieguldījumu vērtības svārstības nevar uzskatīt par finansiāliem zaudējumiem, gluži pretēji – tās var ļaut pelnīt ilgtermiņā.

Finanšu tirgus mīnusi nenozīmē zaudējumus klientiem

Izvērtējot finanšu tirgus rezultātus, svarīgi ņemt vērā, ka finanšu ieguldījumi parasti ir ilgtermiņa, tādēļ nevar izdarīt viennozīmīgus secinājumus pēc dažu mēnešu svārstībām. Arī pensiju fondu atdeve jāvērtē ilgtermiņā, līdzīgi kā iegādājoties mājokli vismaz uz 20 gadiem, par tā izdevīgumu nespriedīs, izvērtējot ikmēneša vērtību. Attīstoties ekonomikai kopumā un katram saimniekam kopjot savu nekustamo īpašumu, ir pamats uzskatīt, ka ilgtermiņā tā vērtība pieaugs. Taču šajā posmā sagaidāmi gan kāpuma, gan krituma periodi. Līdzīgi notiek arī finanšu tirgos. Situāciju ar ikdienas vai ikmēneša ieguldījumu vērtības svārstībām nevar īsti uzskatīt par finansiāliem zaudējumiem. Finansiāli zaudējumi gan mājokļa piemērā, gan finanšu ieguldījumos var rasties vien tad, ja ieguldījums tiek pārdots par zemāku vērtību, nekā tika iegādāts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperts: Latvijā pietrūkst agresīvāka pensiju 2.līmeņa plāna, kas varētu ieguldīt līdz 75% akciju

Žanete Hāka, 14.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā patlaban pensiju 2.plāna pārvaldītāji piedāvā trīs stratēģiju plānus – konservatīvos, sabalansētos un aktīvos, preses konferencē sacīja Nordea Pensions Latvia valdes loceklis Iļja Arefjevs.

Tiesa gan, populārākie ir aktīvie un konservatīvie pensiju plāni un sabalansētos plānus izvēlas tikai maza daļa iedzīvotāju. Konservatīvie pensiju plāni būtu jāizvēlas aptuveni desmit gadus pirms pensijas vecuma sasniegšanas, bet, sākot strādāt, vērts ieguldīt aktīvajos pensiju plānos, jo tas ļauj sasniegt augstākus ienesīguma rādītājus.

Sabalansētajos plānos ieteicams investēt 20 gadus pirms pensijas vecuma sasniegšanas, taču bieži vien iedzīvotāji neizprot, ko nozīmē sabalansētie pensiju plāni, līdz ar to izvēlas kādu no iepriekšminētajiem, uzsver Nordea Pensions Latvia pārstāvis.

I. Arefjevs uzsver, ka Latvijā patlaban maksimālais likumā noteiktais akciju īpatsvars, kādā var ieguldīt pensiju pārvaldnieki, ir pārāk zems – 50%, salīdzinoši pārējās Baltijas valstīs tas ir augstāks – Igaunijā tas ir 75%, bet Lietuvā – 100%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan Latvijas valsts fondēto pensiju shēmas plāni, gan privātie pensiju fondi saviem dalībniekiem spējuši nodrošināt būtisku ieguldījumu atdevi vidēji 3-4% apmērā.

Gada trešajā ceturksnī augstāku ienesīgumu ir nodrošinājuši sabalansētie un aktīvie pensiju plāni, kas vairāk līdzekļu iegulda akciju tirgos, liecina jaunākais Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Pensiju fondu apskats.

Valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātie līdzekļi palielinās, pieaug gan dalībnieku iemaksas, gan ieguldījumu peļņa, ko nodrošina pensiju pārvadītāji. 2016. gada 3. ceturksnī uzkrāto līdzekļu apjoms palielinājies par 136 miljoniem, no kā 101 miljons eiro ir iemaksas, bet 35 miljoni eiro – tīrais investīciju rezultāts (no kā atskaitīti visi ar līdzekļu pārvaldīšanu saistītie izdevumi). Kopumā 2.pensiju līmenī ir uzkrāti 2,647 miljardus eiro. No tiem 2,2 miljardus veido dalībnieku veiktās iemaksas, bet 432 miljonus – fondu pārvaldītāju nodrošinātā peļņa 2. līmeņa pensiju sistēmas dalībniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijā sācis darbu pirmais konservatīvais privāto pensiju plāns

Lelde Petrāne, 21.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbu sācis pirmais konservatīvais privāto pensiju plāns, ko izveidojusi ieguldījumu pārvaldes sabiedrība INVL Asset Management. Līdz šim Latvijā darbojās tikai sabalansētie un aktīvie privāto pensiju plāni.

Privātie pensiju fondi jeb pensiju sistēmas 3. līmenis ir iespēja veidot papildu uzkrājumus savai nākotnes pensijai – iemaksas brīvprātīgi veic pats cilvēks vai viņa darba devējs, tās tiek ieguldītas kādā no privāto pensiju fondu administrētiem pensiju plāniem. Pensiju 3. līmeņa kapitāls tiek uzkrāts un ieguldīts finanšu tirgos.

Uz novembra beigām kopējais uzkrātais privāto pensiju apjoms bija 362 miljoni eiro, un ieguldījumu pārvaldītāji šiem uzkrājumiem kopš gada sākuma nodrošināja 2,21% ienesīgumu. Papildu līdzekļus vecumdienām privātajos pensiju fondos Latvijā krāj 268,8 tūkstoši cilvēku. Latvijā šobrīd darbojas 6 privātie pensiju fondi, piedāvājot 17 dažādus pensiju plānus, kas atšķiras pēc līdzekļu ieguldīšanas stratēģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pensiju 2.līmeņa plānu pārvaldnieki atbild: kā uzlabot pensiju plānu darbību?

Žanete Hāka, 16.12.2016

Swedbank Ieguldījumu Pārvaldes Sabiedrības direktors Pēteris Stepiņš
Maksimālā akciju īpatsvara paaugstināšana, mūsuprāt, būtu atbalstāms ierosinājums. Tai pat laikā to nepieciešams veikt komplektā ar plašākām izmaiņām pensiju sistēmā. Piemēram, lai Latvijā varētu pilnvērtīgi piedāvāt t.s. life cycle jeb generation pensiju plānus kā Igaunijā, kad pensiju plānā, tuvojoties pensionēšanās vecumam, tiek samazināts risks, būtu nepieciešams padarīt pensiju sistēmas informāciju atvērtu. Proti, lai pensiju plānus piedāvājošām bankām, ja klients to atbalsta, būtu pieejama informācija par to, kuri ir šī pensiju plāna klienti. Tādējādi tas ļautu bankām un pensiju pārvaldniekiem piedāvāt labāk pielāgotus un atbilstošākas peļņas/riska attiecības pensiju plānus konkrētiem ieguldītājiem. Tas ļautu arī klientiem piedāvāt piemērotāko trešā pensiju līmeņa risinājumu, jo būtu informācija, cik konservatīvu stratēģiju klients ir izvēlējies otrajā līmenī. Pašreizējā situācija, kad nedz banka, nedz pārvaldnieks nezina, kuri ir viņu klienti, rada risku, kad nav iespējams aktīvi uzrunāt klientus, kuru pašreizējais pensiju ieguldījuma riska profils ir pārāk agresīvs vai tieši otrādi - pārāk konservatīvs.
Ja runā par citām idejām, ir dažas konkrētas problēmas. Piemēram, likumdošanas neprecizitātes riska kapitāla un alternatīvo ieguldījumu jomā, kas pretnostata abas jomas. Pretstatā sākotnējam iespaidam, termins riska kapitāls, raugoties mūsu reālos ieguldījumus, nozīmē arī stabilus uzņēmumus ar daudzu miljonu apgrozījumu, kam ir nepieciešams papildus kapitāls izaugsmei. Un pašreizējā problēma ir tāda, ka pensiju plāniem ir jāizvēlas ieguldīt dažādos pasaules alternatīvajos ieguldījumu fondos vai riska kapitālā, kas dod atdevi ilgākā termiņā, atbalsta inovatīvus vietējos ražotājus un veicina jaunas dara vietas, taču  īstermiņa atdevē zaudē dažādiem alternatīvajiem ieguldījumu fondiem. Mūsuprāt, rūpīgi salāgojot pensiju plānu intereses un drošību, ir iespējams veikt ilgtermiņa ieguldījumus šādos uzņēmumos ar pievilcīgu riska/peļņas līmeni pensiju plānu dalībnieku labā.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Portāls db.lv aptaujāja pensiju 2.līmeņa plānu pārvaldniekus par rosinājumiem, kādas izmaiņas būtu jāveic pensiju 2.līmenī, lai uzlabotu tā sniegumu.

Db.lv jau rakstīja, ka Latvijā patlaban pensiju 2.plāna pārvaldītāji piedāvā trīs stratēģiju plānus – konservatīvos, sabalansētos un aktīvos, preses konferencē sacīja Nordea Pensions Latvia valdes loceklis Iļja Arefjevs.

Tiesa gan, populārākie ir aktīvie un konservatīvie pensiju plāni un sabalansētos plānus izvēlas tikai maza daļa iedzīvotāju. Konservatīvie pensiju plāni būtu jāizvēlas aptuveni desmit gadus pirms pensijas vecuma sasniegšanas, bet, sākot strādāt, vērts ieguldīt aktīvajos pensiju plānos, jo tas ļauj sasniegt augstākus ienesīguma rādītājus.

Sabalansētajos plānos ieteicams investēt 20 gadus pirms pensijas vecuma sasniegšanas, taču bieži vien iedzīvotāji neizprot, ko nozīmē sabalansētie pensiju plāni, līdz ar to izvēlas kādu no iepriekšminētajiem, uzsver Nordea Pensions Latvia pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pensiju plāniem ļoti veiksmīgs pusgads. Kas turpmāk?

CBL Asset Management investīciju direktors, pensiju plānu pārvaldnieks Zigurds Vaikulis, 11.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā gada beigās un šī gada sākumā mediju telpā un sabiedrībā sākās īsta viļņošanās, konstatējot, ka 2018. gads ir bijis ļoti neveiksmīgs pensiju plānos uzkrātajam kapitālam.

Pensiju plāni, īpaši aktīvie, strādāja ar mīnusiem, sociālā nodokļa maksātāju uzkrātais pensiju kapitāls samazinājās. Pensiju nauda tiek izsaimniekota! Kurš par to atbildēs? Kas notiks ar mūsu senioriem? Skanēja šādi un līdzīgi izsaucieni. Pensiju pārvaldītāji un ekonomikas eksperti tolaik skaidroja, ka ekonomika attīstās cikliski, pasaules vērtspapīru tirgus dalībnieku garastāvoklis ir mainīgs kā Latvijas laikapstākļi un tas ietekmē arī finanšu instrumentu ienesīgumu. Tāpēc arī pensiju fondiem gadās gan veiksmīgāki, gan neveiksmīgāki periodi, taču ilgtermiņā profesionāli un pārdomāti pārvaldīti vērtspapīru portfeļi praktiski “garantēti” palielina uzkrāto kapitālu. Akcijās un obligācijās ir “iebūvēts” spēcīgs pozitīvas atdeves potenciāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Alus Labietis brūvētāji nākotnē cer būvēt rūpnīcu

Anda Asere, 24.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus mājbrūvētāji Reinis Pļaviņš un Edgars Melnis savu hobiju pārvērš biznesā; cer uzkrāt pieredzi un naudu, lai būvētu rūpnīcu.

«Ne man, ne Edgaram nav mērķa uztaisīt lētāko alu pilsētā, mūsu mērķis ir uztaisīt labāko, un tās ir divas dažādas lietas,» saka Reinis Pļaviņš, alus darbnīcas Labietis (SIA Zlaukts) līdz- īpašnieks. Viņa un Edgara Meļņa darīto alu, piemēram, esot novērtējis restorāns Vincents, kur to var nopirkt.

Reinis un Edgars ir alus mājbrūvētāji ar stāžu. Reinis uzsver, ka ir svarīgi mērīt pieredzi nevis gados, bet brūvējumu skaitā, jo ir mājbrūvētāji, kas to dara vienreiz gadā – uz Jāņiem, un tādiem pēc pieciem gadiem ir piecu gadu stāžs, bet tikai piecas alus šķirnes. Reiņa un Edgara «kontā» ir vairāk nekā simts brūvējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tik lielus zaudējumus noziegumi nav radījuši vairākus gadus

BNS, 16.02.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn noziegumos cietušajiem radīti 17 miljonus latu lieli zaudējumi, un tik lieli zaudējumi nav bijuši jau vairākus gadus.

Pērn noziegumos cietušajiem radīti 17 346 373 latus lieli zaudējumi, no kuriem atlīdzināti aptuveni 665 tūkstoši latu. Arests uzlikts 128 881 latu vērtam īpašumam, liecina prokuratūras apkopotie dati.

2009.gadā cietušajiem tika radīti 10 590 525 latus lieli zaudējumi, bet 2008.gadā - 14 491 875 latus lieli zaudējumi. 2007.gadā cietušajiem radīta aptuveni 17 miljonus latu liela skāde, bet vēl gadu agrāk - aptuveni 20 miljonus latu lieli zaudējumi.

Cietušie ir gan fiziskas, gan juridiskas personas, tostarp valsts.

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers trešdien prokuratūras gada pārskata sanāksmē šādus datus nosauca par diezgan šokējošiem un nelabvēlīgiem tiesīsbargājošām iestādēm. Līdz ar to šajā jomā jāveic milzīgs darbs, lai proporcijas tiktu izmainītas. "Šie skaitļi parāda, ka milzīgi zaudējumi tiek nodarīti," viņš uzsvēra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

FOTO: TOP 10 pēc apjoma lielākie automobiļu ražošanas nozares uzņēmumi Latvijā

Db.lv, 11.10.2018

SIA Bucher Municipal

Neto apgrozījums, milj.eiro (2017): 47.9

Neto apgrozījuma pārmaiņas, milj.eiro (2017/2013): 30.4

Neto apgrozījuma pārmaiņas, % (2017/2013): 174

Produkcijas apraksts: Komunālo mašīnu ražošana.

Citas piezīmes: 2015.-2016.g. atklāja trīs jaunas montāžas līnijas, kuras tika pārceltas no Lielbritānijas un Šveices rūpnīcām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salacgrīvas novada domes, Satiksmes ministrijas (SM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji pēc diskusijas par Rail Baltica trases novietojumu Salacgrīvā katrs palika pie sava viedokļa, un kompromiss tā arī netika atrasts.

SM pārstāvji paziņoja, ka uz valdību virzīs trases B2-2 variantu, kas nešķērso Natura 2000 teritoriju, jo alternatīvais C5 variants pārkāpj vismaz trīs normatīvos aktus. Turklāt var tikt zaudēti Rail Baltica trases izpētei atvēlētie 4 miljoni eiro. Arī VARAM pārstāvji norādīja, ka nav iespējams atbalstīt Natura 2000 šķērsojošo variantu, jo šis variants pārkāptu likumdošanu.

Salacgrīvas novada domes pārstāvis savukārt norādīja, ka ieturēs pauzi, konsultēsies ar vides speciālistiem un tad pieņems lēmumu, ko darīt tālāk.

Kā skaidroja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands, SM neiestājas ne par vienu, ne otru variantu, bet gan akceptē tādu risinājumu, kas ir reāli ieviešams un dod iespēju virzīt tālāk Rail Baltica projektu uz priekšu. Kā pasūtītājs SM tādēļ virzīs tikai vienu variantu. Valdības kompetencē esot lemt par tālāko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO, VIDEO: Līvu akvaparku papildina ātrgaitas skeletona trase

Zane Atlāce - Bistere, 03.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc 8 mēnešus ilgušiem būvniecības un renovācijas darbiem Līvu akvaparka āra pludmalē pabeigta 15 m augstas ūdens skeletona trases izbūve, informē uzņēmuma komunikācijas konsultante Iveta Balode.

Trasei ir divi skrejceļi, ar kopējo garumu 200m, un maksimāli sasniedzamo ātrumu 28km/h. Ātrgaitas nobrauciena kompleksa izbūvē investēti vairāk nekā 400 000 eiro.

Līdz ar to pabeigta āra un Līvu akvaparka kopējās 18 000 m2 atrakciju teritorijas būvniecības trešās kārtas pilnveide un noslēgta akvaparka nekustamā īpašuma attīstības pirmā fāze.Jaunā ātrgaitas ūdens skeletona (Water Slide Mat Racer) trases inženiertehnisko pārbaudi, atbilstoši ES standartiem EN 1069-1, EN 1069-2, veica lielākās sertifikācijas kompānijas, vācu TÜV SUD Tehniskās drošības eksperti. Pēc divu dienu ilga pārbaudes procesa, kura laikā tika veiktas ūdens skeletona trases kompleksa uzstādīšanas, savienojumu un diferencētu braukšanas ekipāžu svara kategoriju komplektācijas manuālās un digitalizētas pārbaudes, eksperts Fēlikss Fritzs sniedza pozitīvu atzinumu.

Komentāri

Pievienot komentāru