Jaunākais izdevums

Darbaspēka nodokļu slogu ir nepieciešams mazināt, uzskata finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Reira padomniece Mudrīte Grundule aģentūru LETA informēja, ka trešdien notikušajā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Budžeta un nodokļu politikas apakšpadomes sēdē finanšu ministrs norādījis uz apņemšanos turpināt darbaspēka nodokļu samazināšanu, īstenojot ilgtermiņa programmu.

"Konsekventi pēdējos desmit gados nodokļu slogs ir būtiski mazināts no 43,3% līdz 36,7% no iekšzemes kopprodukta nelielo algu saņēmējiem, un starpība ar kaimiņvalstīm ir sarukusi," stāstījis Reirs.

Viņš pauda pārliecību, ka darbaspēka nodokļu slogu ir nepieciešams mazināt, īpaši mazo un vidējo algu saņēmēju grupā. "Vērtējam iespēju pakāpeniski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa diferencētā neapliekamā minimuma apmēru līdz valstij noteiktās minimālās darba algas lielumam un iespēju mazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likmes," informēja Reirs vienlaikus piebilstot, ka jautājuma par VSAOI atlikšanu nav Finanšu ministrijas (FM) dienas kārtībā.

Jāskatās nevis kā patērētājiem, bet gan no biznesa iespēju viedokļa 

Mēs uzskatām, ka nevis jāceļ nodokļi un jāievaino mūsu konkurētspēja investīciju un...

Tāpat Reirs uzsvēra, ka sarunas par jebkādām nodokļu izmaiņām notiks nākamā gada budžeta sarunu kontekstā.

Ministrs atgādināja, ka valdība pērn septembrī FM uzdeva, konsultējoties ar sociālajiem un sadarbības partneriem un Latvijas Banku, līdz šā gada 1.jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par tālāku darbaspēka nodokļu sloga mazināšanu, īpaši mazo un vidējo algu saņēmēju grupā.

FM minēto uzdevumu ir veikusi un primāri izvērtējusi variantus pakāpeniski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) diferencētā neapliekamā minimuma apmēru līdz valstij noteiktās minimālās darba algas lielumam, kā arī tika vērtēti varianti mazināt VSAOI likmes.

FM aģentūru LETA informēja, ka trešdien NTSP tika informēta par ministrijas veikto iespējamo fiskālo ietekmi gadījumā, ja tiktu vērtētas darbaspēka nodokļu izmaiņas.

Ministrija aprēķinājusi, ka gadījumā, ja, piemēram, maksimālo diferencēto neapliekamo minimumu palielina no līdzšinējiem 300 eiro līdz 350 eiro, tas budžetam izmaksātu 28,2 miljonus eiro. Savukārt, nosakot diferencēto neapliekamo minimumu 350 eiro apmērā, vienlaikus paaugstinot ienākumu slieksni, līdz kuram piemēro diferencēto neapliekamo minimumu, no līdzšinējiem 500 eiro līdz 550 eiro, tas budžetam papildus izmaksātu 33,1 miljonu eiro.

Gadījumā, ja diferencētais neapliekamais minimums tiktu noteikts 350 eiro apmērā un ienākumu slieksnis - līdz 550 eiro, bet ienākumu slieksni, virs kura nepiemēro diferencēto neatliekamo minimumu, palielinātu no līdzšinējiem 1800 eiro līdz 2000 eiro, tas budžetam izmaksātu 45 miljonus eiro.

Savukārt, samazinot VSAOI likmi, piemēram, par vienu procentpunktu - no līdzšinējiem 34,09% līdz 33,09%, tad atkarībā no tā, kāds tiktu noteikts VSAOI likmē ietvertais darba devēja un darba ņēmēja maksājums, šādas izmaiņas budžetam izmaksātu ap 80 miljoniem eiro.

Kombinējot diferencētā neapliekamā minimuma paaugstināšanu un VSAOI likmes samazināšanu, FM aplēsusi, ka šīs izmaiņas, atkarībā no kombinācijas, budžetam izmaksātu no 112 miljoniem eiro līdz 124 miljoniem eiro.

FM uzsvēra, ka patlaban nenotiek sarunas par konkrētām izmaiņām nodokļos, bet ir sāktas diskusijas ar sociālajiem partneriem. Savukārt konkrētas izmaiņas nodokļos tiks skatītas kontekstā ar 2022.gada valsts budžetu.

Jau ziņots, ka koalīcija ir gatava vismaz apspriest Jaunās konservatīvās partijas (JKP) rosinājumu atlikt no 1.jūlija plānoto minimālo sociālo iemaksu ieviešanu, pirmdien, 17.maijā, pēc koalīcija sanāksmes žurnālistiem pavēstīja JKP līderis Jānis Bordāns.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) mediju pārstāvjiem pirmdien atzina, ka koalīcijas partneri JKP priekšlikumu par nodokļiem varētu pārrunāt nākamnedēļ.

Likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" no 1.jūlija paredzētās minimālās iemaksas ir obligāts maksājums, ko par katru katru sociāli apdrošināmo personu jāveic vismaz no valstī noteiktās minimālās mēneša algas. Minimālo iemaksu objekts ir trīs minimālās algas - 1500 eiro ceturksnī.

Ja persona ir nodarbināta pie vairākiem darba devējiem vai arī vienlaikus ir darba ņēmējs un pašnodarbinātais, tad ienākumus summēs, lai noteiktu, vai tie sasniedz minimālo obligāto iemaksu objektu.

Savukārt, ja darba ņēmējam vai darba ņēmējam, kurš vienlaikus ir pašnodarbinātais, summētais obligāto iemaksu objekts ceturksnī ir mazāks par 1500 eiro, obligātās iemaksas no saviem līdzekļiem piemaksās darba devējs.

Vairākas Saeimā pārstāvēto partiju frakcijas atbalstītu minimālo valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) ieviešanas termiņa pārcelšanu no 1.jūlija uz vēlāku laiku, izriet no partiju politiķu paustā maijā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) organizētajā uzņēmēju un politikas veidotāju diskusijā "Vai esošā nodokļu politika veicina tautsaimniecības attīstību?".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pieņēma grozījumus likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas paredz 2022.gadā palielināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu līdz 500 eiro pensionāriem.

Vienlaikus Saeima arī noteica, ka ar Ministru kabineta noteikumiem nepieciešams līdz 500 eiro paaugstināt arī diferencēto neapliekamo minimumu strādājošajiem. Minētie noteikumi gan vēl ir izstrādes procesā un nav apstiprināti.

Deputātu atbalstītās izmaiņas ir daļa no 2022.gada valsts budžeta projektu pavadošās likumprojektu paketes.

Kā skaidroja Finanšu ministrijā (FM), šajos grozījumos ir noteikts tikai pensionāra neapliekamais minimums no nākamā gada 1.janvāra 350 eiro mēnesī un no 1.jūlija - 500 eiro mēnesī. Savukārt strādājošiem diferencētais neapliekamais minimums vēsturiski tiek noteikts ar Ministru kabineta noteikumiem, kuri šobrīd tiekot izstrādāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien plkst.9 galīgajā lasījumā sāks skatīt 2021.gada budžeta likumprojektu pakotni. Darbs pie budžeta notiks daļēji attālināti e-Saeimas sistēmā.

Paši politiķi pieļauj, ka budžeta likumprojektu skatīšana varētu prasīt vismaz visu darba nedēļu, ja ne ilgāku laiku. Gaidāmas debates par 28 saistītajiem likumprojektiem, tāpēc parlaments šodien var netikt līdz lemšanai par nākamā gada valsts budžeta likumprojektu un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu 2021., 2022. un 2023.gadam.

Nākamgad konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,58 miljardi eiro, bet izdevumi - 10,76 miljardi eiro apmērā. Pamatbudžetā ieņēmumi plānoti 6,68 miljardi eiro, bet izdevumi - 7,84 miljardi eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 3,15 miljardi eiro, bet izdevumi - 3,17 miljardi eiro.

Ieņēmumu samazinājums nākamgad plānots 328 miljonu eiro apmērā, bet izdevumu palielinājums - 744 miljonu eiro apmērā, savukārt budžeta deficīts paredzēts 3,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2021.gada budžetu, paredzot kopējos izdevumus 10,758 miljardu eiro apmērā, bet ieņēmumus 9,579 miljonu eiro apmērā.

Par budžeta pieņemšanu nobalsoja 63 deputāti, bet 32 politiķi nobalsoja pret to.

Raksturojot nākamā gada budžetu, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pateicās visiem šajā procesā iesaistītajiem un atzina, ka likums tapis bezprecedenta apstākļos, kad Covid-19 pandēmija ir būtiski ietekmējusi dzīves.

"2020.gads iezīmējies pandēmijas zīmē. Budžetu sākām veidot pavasarī, un šis tas būtisks ir uzlabots pa tā izstrādes laiku," teica politiķis.

Kariņš atgādināja, ka nākamajā gadā, neskatoties uz pandēmiju un grūtībām ekonomikā, budžeta izdevumi tiek palielināti par vairāk nekā 300 miljoniem eiro. "Šajos apstākļos kopējais nodokļu slogs tiek samazināts, minimālā alga tiks palielināta līdz 500 eiro, mediķiem un pedagogiem būs pilnais algu pieaugums, tiks palielinātas minimālās pensijas un garantētais minimālais ienākums. No 1.jūlija ieviesīs minimālās sociālās iemaksas, un cilvēkiem, kuri nenopelna minimālo algu, būs nodokļos jāmaksā proporcionāli nopelnītajam," stāstīja premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Par 13 500 nodarbināto, kas nemaksā sociālo nodokli Latvijā, vairāk! Kas tie ir?

Jānis Goldbergs, 13.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada 1. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 869,3 tūkstoši jeb 63,2% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem cilvēki, kas Latvijā maksāja sociālo nodokli, ir par 67 849 mazāk, turklāt starpība aug. Iespējams, ka liela daļa no CSP jaunuzskaitītajiem nodarbinātajiem cilvēkiem sociālo nodokli maksā ārvalstīs, tomēr konkrētas atbildes uz šo jautājumu nav ne CSP, ne VID, ne VSAA.

Atbilstoši VID datiem tādi nodarbinātie, kas ir maksājuši sociālo nodokli, pērnā gada pēdējā ceturksnī vidēji ir 809 963, kas ir par 8512 nodarbinātajiem vairāk nekā šā gada pirmajā ceturksnī. Savukārt, ja salīdzina ar pērnā gada pirmo ceturksni, kad vidēji ceturksnī bija 798 873 cilvēki, kas maksāja sociālo nodokli, tad šā gada pirmajā ceturksnī pret pērnā gada pirmo ceturksni ir pieaugums par 2578 nodarbinātajiem. Jāteic, ziemas mēneši ir vislabāk salīdzināmie šajā ziņā, jo vasarā parādās sezonas strādnieki, kas maina ainu par aptuveni 20 tūkstošiem strādājošo. Parādība ir ikgadēja. Salīdzinoši ar pirmspandēmijas laiku 2020. un 2019. gadā ir redzams, ka nodarbināto skaits, kuri maksā sociālo nodokli, vai tādu skaits, kas saucami par reāli strādājošiem Latvijā, ir nedaudz samazinājies. Tajā pašā laikā šā gada nodarbināto skaits vēl aizvien ir lielāks nekā 2018. gadā vai 2017. gada pirmajos ceturkšņos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales reģiona padomes (ZRP) sēdi un Zemgales Biznesa klubu aizvadītajā nedēļā attālināti sanāca Zemgales uzņēmēji, uzmanību pievēršot vairākiem uzņēmējdarbības videi būtiskiem jautājumiem, tostarp – nodokļu politikai un "zaļajai" domāšanai.

“Nodokļiem ir jābūt samaksājamiem, viegli administrējamiem un konkurētspējīgiem vismaz ar kaimiņvalstīm. Diemžēl Latvijas nodokļu sistēma tāda vēl nav, īpaši, ja runājam par šogad īstenoto nodokļu reformu, kuras sagatavošanā daudzi uzņēmēju ierosinājumi netika vērā ņemti. Piemēram, mikrouzņēmuma nodokļu režīms līdz ar reformu praktiski tiek likvidēts, taču alternatīva netiek piedāvāta. Mazie uzņēmumi ir būtiska Latvijas ekonomikas sastāvdaļa, ko apliecina arī fakts, ka 2019.gadā mazā biznesa uzņēmumi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētajos nodokļos samaksājuši 2,95 miljardus eiro, tāpēc nepieciešams, lai šī joma tiktu sakārtota, ļaujot tai attīstīties,” atklājot Zemgales Biznesa klubu, uzsvēra LTRK Zemgales reģiona padomes vadītājs Imants Kanaška.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb vidējā alga pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1237 eiro, kas ir par 10,2% jeb 115 eiro vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ko par to saka banku analītiķi?

Mārtiņš Āboliņš, Citadeles ekonomists:

COVID-19 pandēmijas izraisītā ekonomikas lejupslīde un bezdarba pieaugums pagaidām nav būtiski ietekmējis darba samaksas pieaugumu Latvijā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada otrajā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā pieauga par 10,2 % salīdzinājumā ar 2020. gada 2. ceturksni un sasniedza 1237 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tas ir kārtējais signāls, ka situācija Latvijas darba tirgū uzlabojas un iedzīvotāju ienākumu kāpumu redzam arī Citadeles privātpersonu klientu kontu datos.

Tomēr kopējā situācija Latvijas darba tirgū joprojām ir neskaidra, jo darba tirgus rādītājus ietekmē ar Covid-19 saistītie ierobežojumi un valsts atbalsta pasākumi. Piemēram, dīkstāves pabalstu saņēmēji netiek uzskaitīti kā nodarbināti un no dīkstāves pabalstu vidējā apjoma ir redzams, ka dīkstāves pabalstus pārsvarā ir saņēmuši strādājošie ar relatīvi zemiem ienākumiem, jo vidējā pabalsta apmērs bija tuvs minimālā pabalsta lielumam. Tādēļ daļa no vidējās algas kāpuma, visticamāk, ir statistikas ilūzija un zīmīgi, ka vidējā darba samaksa Latvijā ir augusi straujāk nekā Igaunijā, lai arī ekonomikas pieaugums Igaunijā šogad ir bijis straujāks nekā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienīgais instruments valdībai, lai cīnītos pret inflāciju, ir virsplāna budžeta nodokļu ieņēmumus nelaist apgrozībā un tādējādi nebarot inflāciju.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta finanšu ministrs Jānis Reirs. Viņš atzīst, ka citas valstis ir pierādījušas skarbu patiesību: samazinātās nodokļu likmes nav garantija, ka preces vai pakalpojumi patiešām kļūs lētāki, turklāt valstij vajag naudu, ar ko finansēt drošību, izglītību, veselību u.tml., bet zemākas nodokļu likmes samazina finansējumu šīm svarīgajām sfērām.

Kāda ir situācija valsts makā?

Laba, jo ieņēmumu daļa pildās labi — iekasēts par 13,4% jeb 688,7 milj. eiro vairāk, nekā plānots. Tas notiek ne tikai, pateicoties inflācijai, bet jo īpaši, pateicoties pieaugušajai ekonomiskajai aktivitātei. Protams, februārī, iestājoties ģeopolitiskajai krīzei, ekonomiskās aktivitātes uz apmēram divām nedēļām pieklusa, taču pēc tam strauji atjaunojās, ko apliecina ne tikai eksporta pieauguma rādītāji. Lielāki ienākumi, nekā tika prognozēts pirmajā pusgadā, ir iedzīvotāju ienākuma nodoklī - par 26,6% ( jeb par 213,1 milj. eiro), pievienotās vērtības nodoklī - par 13,2% (jeb par 190,1 milj. eiro) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās - par 13,2% (jeb par 248,7 milj. eiro). Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu procentuālais pieaugums, kas ir būtiski lielāks nekā otrā darbaspēka nodoklī – valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās, pamatots ar diviem faktoriem: pirmkārt, cilvēku ienākumiem, kas nav saistīti ar darba algu, piemēram, nekustamā īpašuma u.tml. pārdošanu, izīrēšanu, par ko maksā tikai iedzīvotāju ienākuma nodokli; otrkārt, ir noteikti valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu griesti, virs kuriem šis maksājums nav jāveic, bet ir jāmaksā jau ievērojami lielāks iedzīvotāju ienākuma nodoklis, piemērojot likmi 31% apmērā, bet līdz attiecīgajai summai tiek piemērota likme tikai 23% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

2,39 reizes augstāka inflācija nekā vidēji eirozonā

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 15.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdztekus zemākiem ienākumiem un vienam no augstākajiem darbaspēka nodokļu slogam Eiropā Latvijas iedzīvotāju pirktspēju šobrīd iznīcina vairāk nekā 21,3% augstā vispārējā inflācija. Jebkuram vietējā tirgus uzņēmumam ir jautājums, kurš varēs nopirkt viņa ražojumu vai pakalpojumu ziemā pie jaunajiem tarifiem.

Paradoksāli, ka vidēji inflācija eirozonā ir tikai 8,9%.

Kā pēc izstāšanās no Savienības

Šogad Latvijā, kā arī Lietuvā un Igaunijā pieredzētā inflācija vairāk atgādina pagājušā gadsimta pēdējās desmitgades sākumu, kad valstis «stājās» ārā no PSRS. Situācijā, kad PSRS rubļa emisiju Baltijā kontrolēt neviens vairs nespēja, loģisks solis bija pāriet uz savu naudu, kuras emisiju kontrolētu paši un līdz ar to arī «iegrožotu» inflāciju. Vienlaikus tobrīd bija citi faktori – sociālisma sistēmā saimniekojošu, bet tirgus ekonomikā strādāt nespējošu vai neprotošu uzņēmumu slēgšana, darba vietu samazinājums, nespēja konkurēt, patērētāju dzīšanās pēc krāsaina iepakojuma, neraugoties uz produktu kvalitāti un ražošanas valsti, pāreja no deficīta pie šķietamas pārpilnības. Daļēji tā laika notikumu sekas ir jūtamas arī šodien, tomēr atliek cerēt, ka inflācijai šodien ir citi cēloņi. Kādēļ cerēt? Ja cēloņi ir tie paši, tad pēc noklusējuma iznāk, ka mēs pametam Eiropas Savienību vai arī Savienība pamet mūs!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stājas spēkā vairākas izmaiņas nodokļu jomā, kuras skars darba devējus, mikrouzņēmuma nodokļa maksātājus, saimnieciskās darbības veicējus, autoratlīdzības saņēmējus un izmaksātājus, un akcīzes nodokļa maksātājus, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Tostarp no 1.jūlija tiek ieviestas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (minimālās obligātās iemaksas). Ja darbinieka alga ceturksnī ir mazāka par trim Ministru kabineta noteiktajām minimālajām mēneša darba algām (2021.gadā - 500 eiro mēnesī, attiecīgi 1500 eiro ceturksnī), darba devējam no saviem līdzekļiem būs jāveic minimālās obligātās iemaksas no starpības starp 1500 eiro un deklarēto darbinieka darba algu (obligāto iemaksu objektu).

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķinās minimālās obligātās iemaksas, kas papildus jāveic darba devējam, un paziņos par šīm iemaksām Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

No 1.jūlija no mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbinieku darba algām turpmāk ir jāmaksā darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā, proti, iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) pilnā apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmējiem trūkst motivācijas apmaksāt potenciālo darbinieku studijas

Māris Ķirsons, 22.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba devēji pie pašreizējās Latvijas nodokļu sistēmas nav motivēti apmaksāt savu esošo vai potenciālo darbinieku studijas, jo maksa tiek aplikta ar darbaspēka nodokļiem, tāpēc šādu risinājumu jauno speciālistu piesaistē izmanto salīdzinoši reti, uzņēmēji uzskata, ka esošā kārtība jāmaina.

Ir paradoksāli, ka darba devējs saviem darbiniekiem var apmaksāt jebkādus kursus pat daudzu tūkstošu vai pat desmitu tūkstošu eiro apmērā un šos tēriņus neapliek nedz ar uzņēmumu ienākuma nodokli, nedz ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, nedz ar valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, savukārt ar darbaspēka nodokļiem pilnā apmērā apliek darba devēju maksājumus par potenciālā vai esošā darbinieka studijām, secina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents un Biznesa augstskolas Turība īpašnieks Aigars Rostovskis.

“Nesaprotu loģiku, kāpēc darba devēju maksājumi par konkrētu studentu mācībām būtu jāapliek ar darbaspēka nodokļiem, jo ieguvēji no šī procesa taču ir visi: students – izglītība, zināšanas un lielākas iespējas saņemt augstāku atalgojumu; darba devējs – jauni speciālisti, darbinieki nākotnē; valsts – lielāki nodokļu ieņēmumi, jo pasaules pieredze rāda, ka kvalificēts speciālists ar augstāko izglītību vienmēr saņem lielāku algu,” skaidro A. Rostovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā ceturksnī nodokļu ieņēmumi sasnieguši 2,716 miljardus eiro, kas ir par 344,89 milj. eiro jeb 14,5% vairāk nekā paredzēts šā gada ieņēmumu plānā — 2,37 miljardi eiro – atbilstošajam laikam.

Tādu nodokļu ieņēmumu plāna izpildi 2022. gada pirmajam ceturksnim rādīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme atzina, ka jau divus gadus dzīve notikusi Covid-19 pandēmijas krīzes apstākļos, bet ieņēmumi nodokļos, it īpaši darbaspēka nodokļos, ir bijuši ļoti labi.

“Šā gada pirmais ceturksnis priecē, jo lielākoties janvāris – februāris nodokļu ieņēmumos nav tie labākie mēneši, bet 2022. gadā gan valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (par 135 milj. eiro), gan iedzīvotāju ienākuma nodoklis (par 88,51 milj. eiro) ir pārpildījis ieņēmumu plānu, un es ceru, ka šāda situācija arī saglabāsies turpmāk,” skaidro I. Jaunzeme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijai nav izlēmības lieliem lēmumiem darbaspēka nodokļu izmaiņu jomā

LETA, 27.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai nav izlēmības attiecībā uz lieliem lēmumiem darbaspēka nodokļu izmaiņu jomā, ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas padomes loceklis Andris Vilks.

"Manuprāt, vienmēr var sūdzēties un meklēt labāko brīdi, bet šis gads noteikti būs salīdzinoši labvēlīgs, lai šo jautājumu risinātu, un risinātu ar lielāku pakāpi," teica Vilks, piebilstot, ka sociālā joma nekad nav bijusi pietiekami pievilcīga, dalot amatus, tādējādi gan nodarbinātības, gan arī sociālās lietas līdz šim ir palikušas salīdzinoši aizmugurē.

Vilkts arī atzīmēja, ka Latvijā spertie soļi attiecībā uz darbaspēka nodokļa sloga mazināšanu līdz šim ir bijuši "mazi", taču valdība ir apliecinājusi, ka spēj samērā ātri panākt vienošanos, piemēram, kad runa bija par "helikopteru naudu" pandēmijas krīzes laikā. "Tad, kad bija jāizšķiras par atbalstu ģimenēm un atbalstu bērniem, vairāki simti miljoni tika īsā brīdī piešķirti, valdībā īpaši nediskutējot. Šeit ir runa tieši par tiem pašiem dažiem simtiem miljonu. Tāpēc iespēja vienoties ir," teica Latvijas Bankas padomes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1280 eiro, un, salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni, mēneša vidējā alga palielinājās par 121 eiro jeb 10,4%, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas - par 4,4% no 8,09 līdz 8,44 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2021.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 3,4%, savukārt stundas samaksa samazinājās par 1,6%.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 940 eiro jeb 73,4% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 10,3%. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 6,3%.

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2021.gada trešajā ceturksnī bija 1003 eiro. Salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni (917 eiro), tā pieauga par 9,3%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada trešajā ceturksnī bija 749 eiro, un gada laikā tā pieauga par 8,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

2022. gada prognozes būvniecības nozarē

Mareks Kļaviņš “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs, 16.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada beigas ir ierasts laiks kopsavilkumiem un nākotnes prognozēm. Nekustamo īpašumu attīstība Rīgā zināmā mērā ir miglā tīta, jo to nākamgad ietekmēs vairāki šobrīd ne sevišķi precīzi prognozējami faktori, taču mēs vismaz zinām, no kuras puses šos izaicinājumus gaidīt. Un ir arī tādas jomas, kur varam cerēt uz pozitīvām pārmaiņām.

Kopumā aizejošais gads nekustamā īpašuma nozarei ir bijis labvēlīgs. Nekustamo īpašumu attīstītājiem nav trūcis iespēju pārdot jaunos mājokļus: pircējiem ir bijis operatīvi pieejams banku finansējums un “Altum” apsaimniekotās valsts atbalsta programmas, un pandēmijas laikā ne vienam vien pieauguši uzkrājumi, ko, uztraucoties par inflāciju, gribas gudri ieguldīt. Tā kā akciju tirgus daudziem šķiet sarežģīts, cilvēki izvēlas gadsimtiem senu un pārbaudītu ieguldījumu veidu – nekustamo īpašumu, bieži vien – jaunajos projektos, rēķinoties, ka ekspluatācijas izmaksas jaunam mājoklim ir krietni mazākas labākas energoefektivitātes dēļ un vidējā termiņā nebūs vajadzīgas papildu investīcijas, kas ir neizbēgamas vecākā mājoklī. Tāpat līdz ar Covid-19 ienākšanu mūsu ikdienā daudz vairāk novērtējam funkcionalitāti un ērtības, ko var sniegt mājoklis: ja jāvada sapulce, bet koncentrēties traucē kaimiņa televizora skaņas, cilvēki ātri vien pieņem lēmumu par dzīves telpas uzlabošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ļoti garām un asām debatēm Saeima šodien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Mikrouzņēmuma nodokļa likumā, kas paredz mainīt mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksāšanas kārtību.

Likumprojekts iekļauts nākamā gada valsts budžeta likumprojektu paketē. Par grozījumiem nobalsoja 57 deputāti, savukārt 32 politiķi balsoja pret.

Debates par 40 likumprojekta grozījumiem iesniegtajiem priekšlikumiem sākās vēl otrdien vakarā, tām turpinoties visu trešdienu un ceturtdienu, tādējādi kopumā prasot aptuveni 16 stundas, kļūstot par vēsturiski ilgāk debatēto budžetu pavadošo likumprojektu.

Deputāte Ļubova Švecova šo likumprojektu nodēvēja par "šedevru", uzsverot, ka tas tostarp ir "mazo uzņēmumu iznīcināšanas šedevrs". Opozīcijas deputāti kopumā bija ļoti negatīvi noskaņoti par piedāvātajām izmaiņām, asu kritiku veltot gan grozījumu kvalitātei, gan to ietekmei uz uzņēmējiem, kuri līdz šim strādājuši MUN režīmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #12

DB, 23.03.2021

Dalies ar šo rakstu

Mēs uzskatām, ka nevis jāceļ nodokļi un jāievaino mūsu konkurētspēja investīciju un darbaspēka piesaistē, bet gan ir jārada apstākļi, lai pie tām pašām likmēm bizness varētu nodrošināt augstākus apgrozījumus, augstākus peļņas rādītājus un pie viena tad arī kopumā lielāku nodokļu nomaksu.Tā intervijā Dienas Biznesam pauž finanšu ministrs Jānis Reirs.

Vēl uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 23. marta numurā:

  • Statistika - cik zaudējam, nespējot pielāgot ekonomiku pandēmijai?
  • Intervija- „Mēs uzskatām, ka nevis jāceļ nodokļi un jāievaino mūsu konkurētspēja investīciju un darbaspēka piesaistē, bet gan ir jārada apstākļi, lai pie tām pašām likmēm bizness varētu nodrošināt augstākus apgrozījumus, augstākus peļņas rādītājus un pie viena tad arī kopumā lielāku nodokļu nomaksu” – intervijā "Dienas Biznesam" pauž finanšu ministrs Jānis Reirs.
  • Tēma - jāpielāgojas vīrusa klātbūtnei. Par Eiropā iecerēto digitālo sertifikātu ceļošanai un ekonomika būs jāpasargā arī no nākotnes pandēmijām.
  • Finanšu tirgi - gals likmju brīvdienām, iespējams, agrāk, nekā gaidīts.
  • Personāls - krīzi pārdzīvos elastīgākie.
  • Viedoklis - Andrejs Belijs: Briest pārmaiņas gāzes nozares regulācijā.
  • Portrets - uzņēmēja Aiva Vīksna - biznesa lēdija ar nezūdošu enerģiju.
  • Tendences - Briest bagātības nodevu paisums. Jādomā par izaugsmi, nevis to, kā demotivēt strādāt un pelnīt.
  • Dienas Bizness Konferences - Koka izmantošanā būvniecībā.
  • Brīvdienu ceļvedis - Lauris Aleksejevs, restorāna 36.Line restaurant līdzīpašnieks.
  • Uzņēmumu jaunumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā dēvēto aplokšņu algu saņēmēju īpatsvars Igaunijā pērn sarucis līdz 4% salīdzinājumā ar 7% 2019.gadā, liecina pēc Igaunijas Nodokļu un muitas departamenta pasūtījuma veiktas aptaujas rezultāti.

Respondentu, kuri pazīst kādu, kurš saņem darba algu, par kuru netiek maksāti nodokļi, īpatsvars samazinājies līdz 24% salīdzinājumā ar 29% 2019.gadā, savukārt aptaujāto, kuri tādu rīcību uzskata par pareizu, īpatsvars samazinājies no 9% līdz 7%, liecina sabiedriskās domas pētījumu kompānijas "Norstat" veiktās aptaujas rezultāti.

Cilvēku, kurus neapmierina "aplokšņu algu" izmaksa, īpatsvars divu gadu laikā pieaudzis no 6% līdz 27%. Visvairāk cilvēkus neapmierina tas, ka ienākumi, par kuriem netiek samaksāti nodokļi, negarantē stabilitāti, neļauj kvalificēties hipotekārajam kredītam, samazina nākotnes pensiju un "aplokšņu algu" maksātāji veido negodīgas konkurences apstākļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 5,1%, salīdzinot ar 2020.gada attiecīgo periodu.

Tostarp otrajā ceturksnī pieaugums ekonomikā bijis straujāks, nekā sākotnēji lēsts - pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP audzis par 11,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Iepriekš tika vēstīts, ka, pēc ātrā novērtējuma datiem, Latvijas IKP otrajā ceturksnī palielinājies par 10,3%.

Vienlaikus, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP palielinājies par 4,4%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 14,8 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 8,1 miljards eiro.

2021.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecībā bija samazinājums par 3,1%, savukārt mežsaimniecībā un zivsaimniecībā bija pieaugums attiecīgi par 0,1% un 7,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas IKP pirmajā pusgadā pieaudzis par 4,7%

Db.lv, 31.08.2022

Pēdējos astoņos ceturkšņos pozitīvi attīstoties apstrādes rūpniecībai, tā devusi nozīmīgu ieguldījumu kopējās pievienotās vērtības pieaugumā, kas palielinājusies par 5,8%, tostarp izaugsme bija 16 nozarēs no 22.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 4,7%, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP audzis par 3% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP samazinājies par 1%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 17,7 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 9,52 miljardi eiro.

2022.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecības nozares darbība novērtēta ar 3,2% izaugsmi , tostarp augkopībā pieaugums bijis par 4,6%, bet lopkopībā bijis samazinājums par 0,5%. Mežsaimniecības un mežizstrādes nozares pieaugums bija 14,9% apmērā, savukārt zivsaimniecībā bija samazinājums par 1,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 1,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP samazinājās par 1,7 %.

2021. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecības nozares samazinājums novērtēts 3,9 % apmērā, mežsaimniecībā – par 3,3 %, bet zivsaimniecībā vērojams pieaugums par 40,6 %.

Pozitīvas attīstības tendences vērojamas visās galvenajās rūpniecības nozarēs – ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde pieauga par 1,4 %, apstrādes rūpniecība – par 1,6 %, bet elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana – par 11,2 %.

Apstrādes rūpniecības pievienotās vērtības palielinājumu par 1,6 % būtiski veicināja datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas un farmaceitisko vielu un farmaceitisko preparātu ražošanas nozares. Lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs vērojamas atšķirīgas tendences: koksnes un koka izstrādājumu ražošanā pieaugums par 2,5 %, bet pārtikas produktu ražošana samazinājās par 6,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā samazinājās par 3,6%, salīdzinot ar 2019.gadu, informē Centrālā statistikas pārvalde.

2020.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 29,334 miljardi eiro.

2020.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, saruka par 1,5%, savukārt pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem palielinājās par 1,1%.

Pēc statistikas pārvaldē vēstītā, ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2020.gada laikā pieauga par 0,4%, savukārt pakalpojumu nozaru samazinājās par 4,8%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē 2020.gadā bija pieaugums par 1,8%, ko galvenokārt ietekmēja produkcijas pieaugums augkopībā un lopkopībā - par 2,8%, mežsaimniecībā un mežizstrādē - par 1,1%, bet samazinājums par 5,8% bija zivsaimniecības nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energoresursu, citu materiālu un pakalpojumu cenu, kā arī atalgojuma pieaugums atkritumu apsaimniekotājus nostādījis situācijā, kad izmaksas līdzvērtīgas ieņēmumiem un to tālākais pieaugums nozīmēs strādāšanu ar zaudējumiem, tāpēc atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu tarifi būs augstāki

Atkritumu apsaimniekotāji, vairs nespējot akumulēt degvielas cenu sprādziena, atalgojumu un vispārējās inflācijas radīto izmaksu sadārdzinājumu, kā tas darīts iepriekšējos gados, ir spiesti palielināt nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksu,” par kritisko situāciju nozarē skaidro Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) izpilddirekcijas vadītājs Armands Nikolajevs.

Viņš atgādina, ka pēdējos gados atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi ne reizi nav lūguši palielināt atkritumu apsaimniekošanas maksu – gan energoresursu, gan darbaspēka izmaksu sadārdzinājumu uzņēmumi ir kompensējuši gan uz peļņas rēķina, gan efektivizējot loģistiku un izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 2,6 %, bet deviņu mēnešu laikā IKP ir samazinājies par 4,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Faktiskajās cenās IKP 3. ceturksnī bija 7,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP palielinājās par 7,1 %.

2020. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu viena no veiksmīgākajām nozarēm bija lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība – pieaugums par 6,3 %. Lauksaimniecībā produkcijas pieaugums novērtēts 5,5 % apmērā – labvēlīgo klimatisko apstākļu ietekmē augkopībā kāpums par 7,9 %, bet lopkopībā kritums par 0,9 %. Mežsaimniecībā savukārt pieaugums par 5,9 %, bet zivsaimniecībā – par 2,1 %.

Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība palielinājusies par 0,1 % – pieaugums bija vērojams 11 no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm. Būtiskākie pieaugumi vērojami datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē (par 16,1 %) un koksnes un koka izstrādājumu ražošanā (par 8,2 %). Pārtikas produktu ražošana palielinājās par 0,2 %. Savukārt ražošanas apjomu kritums vērojams nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 4,0 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 4,8 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, pieaudzis par 6,7%, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālajā statistikas pārvaldes dati.

Savukārt, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP 2022.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, palielinājies par 6,4%.

Vienlaikus šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2021.gada ceturto ceturksni - Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, audzis par 3,6%.

2022.gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 8,136 miljardi eiro.

Šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecības nozarē bija kāpums par 5,3%, tostarp augkopībā pieaugums bija par 11%, bet lopkopībā - par 2,3%. Zivsaimniecībā pieaugums šogad pirmajā ceturksnī bija 3,6% apmērā, savukārt mežsaimniecībā un mežizstrādē bija samazinājums par 7,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja likumprojektu Par valsts budžetu 2022.gadam, kurā nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 10,6 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi - 12,4 miljardu eiro apmērā.

2022.gada valsts budžetā nozīmīgs finansējums paredzēts ārstniecības personu, pedagogu un iekšlietu nozarē strādājošo darba samaksas pieaugumam. Tāpat paredzēti nozīmīgi papildu līdzekļi ar valsts drošību saistītiem pasākumiem, pieņemto lēmumu un saistību izpildei, kā arī citiem nozīmīgiem prioritārajiem pasākumiem.

Viena no valdības galvenajām prioritātēm nodokļu jomā ir darbaspēka nodokļu sloga mazināšana. Lai turpinātu mazināt darbaspēka nodokļu slogu zemu ienākumu saņēmējiem un uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju Baltijas valstu starpā, ir nepieciešams turpināt paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu, vienlaikus paaugstinot neapliekamo minimumu arī pensionāriem.

Komentāri

Pievienot komentāru