Eiropas Savienības (ES) plāni ieviest stingrākus noteikumus, lai regulētu starptautisko reitingu aģentūru darbību, ir bīstami, jo tie ietekmēs reitingu noteikšanas kvalitāti un neatkarību, šodien paziņojusi starptautiskās reitingu aģentūras Moody's Investors Services vadība.

Es to redzu kā apsēstību apstrīdēt reitingu noteikšanas procesu kā tādu un vainot aģentūras eirozonas parādu krīzē. ES priekšlikumi nevar atjaunot investoru uzticību un atvieglot sabiedrības un Eiropas valstu piekļuvi kredītu tirgum,» skaidro Moody’s prezidents Maikls Madelains.

Eiropas Komisija (EK) šonedēļ nākusi klajā ar plāniem noteikt stingrākus starptautisko kredītreitingu aģentūras regulējošos noteikumus. Plānots, ka aģentūru lēmumu pieņemšanas procesam būs jākļūst caurspīdīgākam, un tām nāksies atbildēt par savām kļūdām. Tāpat ES projekta mērķi ir mazināt finanšu iestāžu aklo paļaušanos tikai uz kredītreitingiem ieguldījumu veikšanā, veikt biežāku kredītreitingu izvērtēšanu. Tiek arī paredzēts, ka emitentiem būtu ik pēc trim gadiem jāmaina aģentūras, kas tos novērtē. Turklāt sarežģītiem strukturētiem finanšu instrumentiem būs nepieciešami divi reitingi no divām dažādām kredītreitingu aģentūrām, un vienas kredītreitingu aģentūras lielam akciju turētājam nebūs ļauts vienlaicīgi būt citas kredītreitingu aģentūras lielam akciju turētājam.

No šā gada 1. janvāra VID ir ieviesta jaunā Nodokļu maksātāju reitinga sistēma. Publiski pieejamajam Reitingam ir informatīvs raksturs. Vienlaikus tā mērķis ir veicināt godīgas uzņēmējdarbības stiprināšanu un motivēt uzņēmumu uzlabot savu nodokļu samaksas disciplīnu.

Nedaudz ieskicējot Reitinga vēsturi, to var iedalīt trīs posmos. Pirmais posms ir pilotprojekta laiks no 2018. līdz 2020. gadam, kad Reitings bija ierobežoti pieejams (tikai pašam uzņēmējam) un ar ierobežoto rādītāju skaitu. Reitings bija kā rīks uzņēmumiem ar mērķi paraudzīties uz savu darbību no Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) puses. Otrajā posmā no 2020. līdz 2021. gadam norisinājās Reitinga paplašināšana, jo uzņēmumiem radās vairāki jautājumi par to, kā reitings ir izveidots. Tika paplašināts rādītāju skaits, tomēr informācija joprojām palika pieejama tikai uzņēmumam. Savukārt, sākot ar 2024. gadu, iesākās trešais posms – jaunā Nodokļu maksātāju reitinga sistēma. Proti, Reitings būs ar publiski pieejamiem elementiem aplūkojams VID publiskojamajā datubāzē no 2024. gada marta.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Eiropas Komisija (EK) apsver aizliegt reitingu aģentūrām publiskot kredītreitingu novērtējumus tām Eiropas Savienības (ES) valstīm, kas piedzīvojušas finansiāla rakstura grūtības, atsaucoties uz Vācijas laikrakstu Financial Times Deutschland, vēsta AFP.

ES iekšējā tirgus un pakalpojumu komisāra Mišela Barnjē izstrādātais priekšlikums ļaus Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei «uz laiku aizliegt» reitingu aģentūrām publiskot savas analīzes par finanšu nedienās nonākušo valstu maksātnespēju. Minētā laikraksta rīcībā esot nonācis priekšlikuma melnraksts.

M. Barnjē uzskata, ka valstu reitingu publiskošana «nepiemērotā brīdī» valstij, kas aizvada sarunas par starptautiskas palīdzības iegūšanu, var izraisīt «negatīvus efektus tās valsts finanšu stabilitātei, kas tālak destabilizē globālo ekonomiku».

Starptautiskās reitingu aģentūras, kā, piemēram, Moody’s, Standard & Poor’s un Fitch nereti tiek apsūdzētas nepareizā atsevišķu valstu finansiālās situācijas izpratnē, kas finanšu krīzi saasina vēl vairāk.

Trīs reitingu aģentūras no Ķīnas, Krievijas un ASV, izlēmušas kopīgi mest izaicinājuma cimdu esošajai globālo reitingu sistēmai, kurā patlaban dominē trīs ASV milži – Fitch, Moody’s un Standard & Poor’s (S&P).

Ķīnas Dagong Global Credit Ratings Co., ASV Egan-Jones Ratings un Krievijas RusRating kopīgi veidos jaunu reitingu aģentūru Universal Credit Rating Group. Jaunā aģentūra atradīsies Honkongā un tiks izveidota nākamo sešu mēnešu laikā. Patlaban nav vēl īsti izlemts investīciju apmērs, bet paredzēts, ka visām trim dalībniecēm tajā būs vienādas daļas.

Dagong vadītājs Guans Jianžongs (Guan Jianzhong) preses konferencē norādīja, ka interesi par jaunās institūcijas izteikušas daudzas citas pasaules kompānijas, tomēr Universal Credit Rating Group nekādā gadījumā nedrīkstēs darboties neviena no trijām lielajām aģentūrām. Tas esot saistīts ar atšķirīgām pozīcijām un izpratni, atsaucoties uz G. Jianžonga teikto, vēsta AFP.

Lēmumu pazemināt deviņu eirozonas valstu kredītreitingus aģentūras ir ilgi apsvērušas. Aģentūras vērtē valstu spēju atdot parādus, un pašlaik šī spēja kļūst vājāka, Db.lv pauda DNB bankas makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. «Drīzāk pārsteigumu ir radījis tas, ka pagāja tik ilgs laiks, līdz valstu kredīreitingi tika samazināti,» citējot CMC Markets tirgus analītiķi Maiklu Hevsonu (Michael Hewson), vēsta Associated Press.

Pirmkārt, palielinās šo Eiropas valstu parāds, turklāt aģentūras vērtē arī banku situāciju, un pašlaik, piemēram, Austrijas bankām ir diezgan lieli riski, norādīja P. Strautiņš. Analītiķi un eksperti ir norādījuši, ka reitingu samazinājums ir bijis plaši paredzams, tādējādi Standard&Poor’s paziņojums gan par Francijas trīskāršā A reitinga samazinājumu, gan citu Eiropas valstu kredītreitinga samazinājumu, radīja «pavisam nelielu šoku» obligāciju tirgos, vēsta Associated Press. Labā vēsts ir Vācijas AAA kredītreitinga saglabāšana, turklāt tā nākotnes prognozes paaugstinātas no negatīvām uz stabilām.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s samazinājusi 13 Itālijas bankām, kā arī vairākām kompānijām un pašvaldībām piešķirtos reitingus.

Moody’s reitingu samazinājums tostarp skāris divas Itālijas lielākās bankas – Intesa SanPaolo un Unicredit, kurām piešķirtie reitingi samazināti no A3 līdz Baa2, turklāt tiem noteikta negatīva nākotnes perspektīva.

Reitingu aģentūra samazinājusi Itālijas elektroenerģijas operatoru un gāzes kompānijas, kā arī 23 pašvaldību, tostarp Milānas un Neapoles reitingus.

Db.lv jau vēstīja, ka aizvadītajā nedēļā Moody’s par divām atzīmēm samazinājusi Itālijai piešķirto kredītreitingu, uzsverot Grieķijas iespējamo aiziešanas no eirozonas un Spānijas banku problēmu ietekmi uz Romu.

Itālijas reitingu Moody’s samazinājusi no A3 līdz Baa2, kā arī brīdinājusi par iespējamu reitingu tālāku «apcirpšanu», norādot, ka valsts, iespējams, piedzīvos straujāku aizņemšanās izmaksu kāpumu un zaudēs piekļuvi starptautiskajiem tirgiem.

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard & Poor’s (S&P) pazeminājusi Grieķijai piešķirto reitingu no CC līdz «selektīvai maksātnespējai». Tādējādi šī valsts kļuvusi par pirmo eirozonas dalībnieci, kurai piešķirts šāds reitings.

S&P «ir samazinājusi [Grieķijas] CC ilgtermiņa un C īstermiņa kredītreitingus līdz SD (selektīva maksātnespēja),» norādīja reitingu aģentūra, vēsta AFP.

Aģentūra skaidro, ka reitings samazināts ņemot vērā Grieķijas vienošanos ar parāda vērtspapīru īpašniekiem par tā norakstīšanu. S&P norādīja, ka, Grieķijas parāda restrukturizācijas procesam beidzoties, aģentūra pārskatīs valsts reitingu no jauna un, iespējams, to paaugstinās līdz CCC. Tiek prognozēts, ka līdzīgi rīkosies arī citas reitingu aģentūras, ieskaitot Moody’s Investors Service un Fitch Ratings.

Grieķijas valdība norāda, ka šāds solis bija gaidīts un tas neietekmēs banku nozari. «Šim reitingam nav nekādas ietekmes uz Grieķijas banku sistēmu,» uzsvēra valsts finanšu ministrija.

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch piektdien paaugstinājusi Latvijas kredītreitingu. Valsts kredītreitings ilgtermiņa saistībām vietējā un ārvalstu valūtā ir paaugstināts no BBB+ uz A-. Nākotnes prognozes (outlook) vērtējums ir noteikts stabils, informēja Finanšu ministrija.

«Šis ir trešais Latvijas kredītreitinga paaugstinājums pēdējā mēneša laikā, kas ir augsts novērtējums mūsu valsts un visas sabiedrības panāktajam. Fitch savu lēmumu pamato ar Latvijas pozitīvo ekonomikas izaugsmi, labiem valsts finanšu rādītājiem un panākumiem publisko finanšu sakārtošanā,» paziņojumā norādīja finanšu ministrs Andris Vilks.

Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi Fitch prognozē 3,6% apmērā 2014. gadā un 3,8% apmērā 2015. gadā. Reitingu aģentūra Latvijas budžeta deficītu arī turpmāk paredz gana zemā līmenī - vidēji 0,9% no IKP līdz 2016. gada beigām.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investors Service ir paaugstinājusi bankas Citadele ilgtermiņa reitingu no B2 uz B1, turklāt paaugstinājusi arī bankas nākotnes prognozi no stabilas uz pozitīvu, informē bankas pārstāvji.

Tādējādi bankas Citadele reitings šobrīd ir B1/Not Prime/E+ Positive.

Bankas Citadele reitinga pārskatīšanu Moody’s skaidro ar bankas finanšu rezultātu un pelnītspējas paaugstināšanos, kā arī kredītportfeļa kvalitātes uzlabošanos un privāto investoru ienākšanu bankas akcionāru sastāvā, kā rezultātā banka var veidot spēcīgāku kapitāla bāzi. Līdztekus Moody’s ir noteicis Citadelei kontraģenta reitingu Ba3(cr)/NP(cr).

«Fakts, ka viena no vadošajām reitingu aģentūrām pasaulē ir paaugstinājusi Citadeles reitingu, ir apliecinājums tam, ka Citadele attīstās pareizajā virzienā un akcionāru maiņa ir nākusi par labu bankas attīstības iespējām,» saka bankas Citadele valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis.

NATO 2023.gada samits notiks Lietuvā, pirmdien pavēstīja alianses dalībvalstu līderi.

Viņu kopīgajā paziņojumā teikts: "Mēs gaidām iespēju tikties Spānijā 2022.gadā, bet nākamajā gadā tikšanās notiks Lietuvā."

Šo informāciju žurnālistiem Briselē apstiprināja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.

"NATO komunikē Lietuva minēta kā nākamā valsts, kurā tiks organizēts NATO samits pēc 2022.gada tikšanās Spānijā," viņš sacīja.

Lietuvā 2005.gadā tika rīkota NATO valstu ārlietu ministru sanāksme, bet 2008.gadā - alianses valstu aizsardzības ministru sanāksme. Abi šie pasākumi norisinājās Viļņā.

Kā radiostacijai "Žiniu radijas" otrdien sacījusi prezidenta galvenā ārlietu padomniece Asta Skaisgirīte, tik liela mēroga pasākums Lietuvā vēl nav rīkots, tādēļ būs jāpaveic lieli sagatavošanās darbi.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s samazinājusi eirozonas glābšanas fondu kredītreitingus. Aģentūra līdz Aa1 samazinājusi gan Eiropas stabilitātes mehānismam (ESM), gan Eiropas finanšu stabilitātes mehānismam (EFSF), kurš savu darbu pārtrauks nākamgad, piešķirtos reitingus.

Moody’s arī pieļāvusi, ka abiem fondiem piešķirtie kredītreitingi varētu tikt samazināti vēl vairāk, vēsta Euobserver. Abos fondos Francija, kuras reitingu Moody’s nesen samazināja, ir otrs lielākais maksātājs.

«ESM un EFSF kredītriski ir cieši saistīti ar to tuvākajiem atbalstītājiem,» skaidrojot saistību starp Francijas un eirozonas glābšanas fondu kredītreitingu samazināšanu, norādīja Moody’s.

Tikmēr fondu vadītājs Klauss Rēglings norādījis, ka viņam ir grūti saprast Moody’s lēmumu. «Mēs nepiekrītam reitingu aģentūras pieejai, kas nav ņēmusi vērā ESM spēcīgo institucionālo tīklu, politisko apņēmību un kapitāla struktūru,» sacīja K. Rēglings. Moody’s rīcība arī nekādā veidā neietekmēs eirozonas fondu spējas izsniegt parādzīmes un aizņemties naudu.

Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns un Dienvidkorejas prezidents Muns Džēins piektdien sarokojās pāri Militārās demarkācijas līnijai, kas šķir abas valstis, veicot šo simbolisko un vēsturisko žestu pirms viņu samita.

«Es priecājos jūs satikt,» Muns sacīja Kimam pirms tam, kad Kims pārkāpa šo līniju, kļūdams par pirmo Ziemeļkorejas vadītāju, kurš spēris kāju Dienvidkorejā kopš 1953.gada pamiera, ar kuru beidzās Korejas karš.

Kims un Muns pēc tam uz īsu brīdi iegāja Ziemeļkorejas teritorijā, bet vēlāk devās uz samita norises vietu – Miera namu Panmundžomas pamiera ciema dienvidu pusē. Šis būs trešais samits starp Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas vadītājiem kopš Korejas kara beigām 1953. gadā.

Abu līderu tikšanās, protams, iepriekš tika rūpīgi izplānota. Abu valstu amatpersonas trīs dienas uz robežas plānoja un izmēģināja teju katru līderu soli. Bet pat ar visu to sastapšanās mirklis bija pārsteidzošs kontrasts atmosfērai, kas abu valstu starpā valdīja pirms gada, kad Ziemeļkoreja izmēģināja tālas darbības raķetes un apmainījās ar apvainojumiem ar Savienotajām Valstīm.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody's pazeminājusi bankai Citadele piešķirto ilgtermiņa depozītu reitingu no Ba3 līdz B2 līmenim. Aģentūra bankai saglabājusi līdzšinējo bankas finanšu stipruma reitingu E+ un arī īstermiņa reitingu Not Prime.

Moody's reitinga pazemināšanu saista ar zemo kapitāla līmeni, ko izraisījuši problemātiskie kredīti un relatīvi zemais uzkrājumu līmenis. Aģentūra prognozē, ka turpmāki ieguldījumi no valsts puses ir maz ticami, ja vien nebūs ļoti nepieciešami.

«Nestabilajā Eiropas valstu ekonomikas situācijā, kad virknei valstu un lielu uzņēmumu tiek pazemināti reitingi, ir loģiski, ka reitingu aģentūras ir piesardzīgas savos vērtējumos un reaģē atbilstoši tam, kas notiek tirgos Eiropā,» norāda bankas Citadele valdes priekšsēdētājs Juris Jākobsons, piebilstot, ka kopumā bankas Citadele darbības rādītāji atbilst bankas restrukturizācijas plānam, un vairākās pozīcijās ir labāki par plānotajiem.

Starptautiskās reitingu aģentūras Standard & Poor’s (S&P) lēmums samazināt Francijas un astoņu citu Eiropas valstu reitingus liecina par Eiropas Savienības (ES) izvēlētās stratēģijas nespēju apturēt parādu krīzes izplatīšanos, raksta ASV plašsaziņas līdzekļi, vēsta AFP.

«S&P piektdienas lēmumam par deviņu valstu, tostarp Francijas, Itālijas un Spānijas, reitingu samazināšanu jākalpo kā atgādinājumam Eiropas līderiem, ka to izvēlētā ekonomikas stratēģija, kura balstās taupības pasākumos, nedarbojas,» redakcijas slejā raksta The New York Times. «Pēc neskaitāmiem glābšanas plāniem, Eiropa joprojām ir visai tālu no krīzes atrisināšanas,» piebilst laikraksts.

Savukārt izdevums The Wall Street Journal (WSJ) uzsver, ka Francijai draudošais reitingu samazinājums «iespējams, bijis sliktāk glabātais finanšu noslēpums». «Līdzīgi kā tas bija ar ASV reitinga samazināšanu aizvadītajā vasarā, reitingu aģentūras nepasaka pasaulei vai tirgiem kaut ko jaunu,» raksta WSJ, piebilstot, ka S&P rīcība ilustrē, ka Eiropas darbības vienotās valūtas glābšanai nav apturējušas finanšu infekciju – bet gan tikai pastiprinājušas.

Ekonomiski strauji augošo lielvalstu grupa jeb tā dēvētā BRICS samitā svētdien vienojusies paātrināt savas reitingu aģentūras izveidi, lai konkurētu ar rietumvalstīs bāzētajām kredītreitingu aģentūrām.

Par šo vienošanos paziņojis Indijas premjerministrs Narendra Modi, lai gan konkrēts termiņš reitingu aģentūras izveidei netiek sniegts.

«Lai vēl vairāk samazinātu atšķirības starp globālajām finanšu struktūrām, mēs esam vienojušies paātrināt BRICS reitingu aģentūras izveidi,» norādīja Modi. «Pēdējos gados BRICS ir aktīvi piedalījusies globālo izmaiņu un attīstības veicināšanā.»

Ziņas par šādu ieceri izplatās laikā, kad BRICS valstis izsaka aizvien bargāku kritiku reitingu aģentūrām Moody's, Standard&Poor's un Fitch Ratings, kas ir bāzētas rietumvalstīs un ir labvēlīgas to ekonomikām.

Starptautiskās reitingu aģentūras Fitch Ratings (Fitch) Latvijas nākotnes novērtējuma samazināšana no pozitīva uz stabilu valsts pievilcību investoru acīs nepasliktinās, uzskata biznesa portāla Nozare.lv aptaujātie ekonomisti.

Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna stāstīja, ka Fitch, samazinot Latvijas kredītreitinga nākotnes vērtējumu no pozitīva uz stabilu, mazina varbūtību, ka drīzumā reitings varētu būt paaugstināts. Tomēr pats reitings netika samazināts un joprojām ir investīciju zonā. Tādējādi tas Latvijas pievilcību investoru acīs nepasliktina,» uzsvēra Strašuna.

Arī DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš sacīja, ka Fitch lēmums nenozīmē, ka Latvija būs investoriem mazāk pievilcīga.

Pēc viņa sacītā, aģentūra nesagaida, ka Latvijas kļūs pievilcīgāka tuvākajā nākotnē. Reitingu aģentūra nevērtē mūsu pievilcību visiem investoriem, bet tieši mums aizdotās naudas drošību - cik liels ir defolta risks. Aģentūra nevērtē, cik izdevīgi vai neizdevīgi ir ieguldīt naudu Latvijas uzņēmumu kapitālā, lai arī tiešo investīciju veicēji aģentūras viedokli, bez šaubām, var ņemt vērā, sacīja Strautiņš.

Biedrība Baltijas asociācija – transports un loģistika (BATL) izsaka gandarījumu, ka asociācijas pirms gada iniciētās aktivitātes par nepieciešamību Rīgā rīkot 16+1 formāta samitu, lai aktivizētu sadarbību starp Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīm un Ķīnu, vainagojušās panākumiem, un valdību vadītāju sanāksme kā arī biznesa forums noritējis augstā līmenī.

16+1 samits dos Latvijas un Ķīnas uzņēmējiem jaunas sadarbības iespējas, tomēr Latvijai pēc veiksmīgi aizvadītā samita nevajadzētu ieslīgt pašapmierinātībā un jābūt gatavai šīs iespējas izmantot. Ministru prezidents Māris Kučinskis paziņojis, ka forumā bijušas daudzas sarunas un noslēgti daudzi nodomu protokoli. Tranzīta nozare no premjerministra sagaida skaidras atbildes uz jautājumiem – kas mainījies pēc samita Latvijas globālās konkurētspējas uzlabošanai tranzīta jomā, konkrēti kādas vienošanās panāktas, ar ko mēs valsts politikas līmenī esam kļuvuši interesantāki potenciālajiem sadarbības partneriem, un kādi ir plānoti turpmākie rīcības soļi.

Privatizācijai Latvijā ir sena vēsture, tomēr jau 2003.gadā valdība apzinājās, ka tās mērķi ir sasniegti un privatizācijas process ir jāvirza noslēguma fāzē, uzskata Valsts kontrole.

2005.gadā tika pieņemts Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums, radot normatīvo bāzi, kam vajadzēja sekmēt privatizācijas procesa drīzu pabeigšanu. Tomēr termiņi privatizācijas pabeigšanai tā arī netika noteikti, un privatizācija joprojām turpinās.

Kā konstatēja Valsts kontrole revīzijā Kas valstī notiek valsts īpašumu privatizācijas jomā?, privatizācija patiešām atrodas tās galējā noslēguma fāzē, un tā tas turpinās vismaz pēdējos septiņus gadus – to laikā papildus iepriekšējo gadu apjomam privatizēti vien 3% no kopējā privatizējamo valsts dzīvokļu skaita, izlietoti 2% privatizācijas sertifikātu. Privatizācijas aģentūras valdījumā atlicis vien neliels skaits privatizējamu īpašumu, un pēdējos gados to skaits nav būtiski mainījies, jo zema ir privātpersonu interese tos privatizēt. Starp šiem īpašumiem ir 20 dzīvojamās mājas, 81 dzīvokļu īpašums, 46 valsts nekustamā īpašuma objekti, 695 valsts zemesgabali, informē kontroles pārstāvji.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody’s samazinājusi 15 pasaules lielāko banku reitingus, tādējādi atspoguļojot kapitāla trūkuma riskus, ar kuriem tās saskaras, vēsta Reuters.

Aģentūra par vienu pakāpi samazinājusi reitingus vienai no Eiropas lielākajām bankām HSBC, kā arī bankām Bank of America, Royal Bank of Scotland un Societe Generale.

Savukārt par divām pakāpēm reitingi «griezti» tādiem finanšu gigantiem kā – Barclays, BNP Paribas, Royal Bank of Canada, Citigroup, Goldman Sachs Group, JPMorgan Chase, Credit Agricole, Morgan Stanley, UBS un Deutsche Bank.

Par trijām pakāpēm Moody’s samazinājusi Credit Suisse reitingu (no Aa1 līdz A1), tādējādi pārsteidzot analītiķus.

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Lielbritānijai atņēmusi prestižo AAA kredītreitingu, samazinot to līdz AA+, savu lēmumu skaidrojot ar sliktākām valsts ekonomikas un fiskālajām prognozēm.

Reitingu aģentūra norāda, ka Lielbritānijas valdības parāds 2015. – 2016. gadā sasniegs 101% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) un samazināties sāks tikai 2017. – 2018. gadā. Iepriekš Fitch lēsa, ka laika posmā no 2015. līdz 2016. gadam, Lielbritānijas parāds sasniegs 97% no IKP.

Tāpat aģentūra norādījusi uz augstāku nekā iepriekš prognozēts budžeta deficītu, kas liecina par Lielbritānijas vārgulīgo izaugsmi pēdējo gadu laikā. Tam par iemeslu lielākoties bijusi eirozonas krīzes ietekme.

Fitch skaidro, ka, neskatoties uz Lielbritānijas finanšu elastīgumu, kuru veicinājis fakts, ka valstij ir pašai sava valūta, tomēr «fiskālā telpa», kas nepieciešama, lai amortizētu finanšu satricinājumus, nav savienojama ar AAA reitingu.

ASV valdība plāno iesūdzēt tiesā starptautisko kredītreitingu aģentūru Standard & Poor’s (S&P) saistībā ar organizācijas sniegto hipotekāro vērtspapīru novērtējumu pirms 2008. gada finanšu krīzes.

Tiesas procesā tiks pievērsta uzmanība S&P piešķirtajiem augstajiem reitingiem hipotēkām nodrošinātajiem vērtspapīriem, kuru vērtība vēlāk ievērojami samazinājās. S&P norādījusi, ka paredzētā tiesvedība ir bez jebkāda pamata un noliegusi savu lomu notikušajā.

Reitingu aģentūra arī uzsver, ka tiekot sodīta par nespēju prognozēt finanšu krīzes iestāšanos un ir nepareizi uzskatīt, ka tās reitingu piešķiršanu motivējušas komerciāla labuma gūšanas iespējas.

ASV valdība pēdējos trīs gadus pētījusi S&P darbību pirmskrīzes laikā, lai saprastu, vai reitingu aģentūras vadītāji ignorējuši kompānijā noteiktos standartus, lai izvērstu spekulēšanu ar hipotēkām saistītos darījumos, raksta The Wall Street Journal.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Kaut arī ASV politiķi pēdējā brīdī panāca vienošanos par parāda griestu paaugstināšanu un valdības darba atsākšanu, tas pagaidām ir tikai īslaicīgs problēmas risinājums un finansējums valdībai atkal beigsies nākamā gada 15. janvārī, bet parāda griesti tiek paaugstināti tikai līdz 7. februārim.

Gandrīz divas nedēļas ilgās diskusijas ir veicinājušas bažas tirgū par iespējamu ASV kredītreitinga samazinājumu. Otrdien jau Fitch Ratings paziņoja, ka tā var samazināt ASV parāda reitingu, tiesa gan, Fitch Ratings un Moody’s pagaidām ASV ir saglabājušas augstāko kredītreitingu – AAA un Aaa. Savukārt Standard&Poor’s ASV reitingu 2011. gada augustā samazināja līdz AA+.

Kā liecina portāla 24/7 Wall St. apkopotā informācija, pēdējo divu gadu laikā trīs lielo valstu reitingu ir samazinājusi vismaz viena starptautiska kredītreitingu aģentūra – tās ir ASV, Lielbritānija un Francija. Piešķirot valstij reitingu, aģentūras ņem vērā vairākus faktorus, ieskaitot valsts politisko vidi. 24/7 Wall St. apkopojis 11 valstis ar vislabāko kredītreitingu – AAA - visās starptautiskajās reitingu aģentūrās. Lielākajā daļā no šīm valstīm ir stabila politiskā vide, bagātas ekonomikas ar augstu IKP uz iedzīvotāja līmeni.