Jaunākais izdevums

Veicot ministriju budžetu auditus, Finanšu ministrija «atradusi» papildu 50 miljonus eiro, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Ministrijas šo naudu varēs izmantot savām nākamā gada prioritātēm.

Reizniece-Ozola norādīja, ka pērn mehāniski pārskatot ministriju budžetus, samazinot tos par 3%, iegūti 12 miljoni eiro. Šogad auditi bijuši darbietilpīgāki un līdz ar to arī rezultāts labāks.

Nauda ministriju budžetos «atrasta» dažādās pozīcijās, tostarp, ņemot vērā, ka enerģijas cenas kritušās, tāpat novērstas funkciju dublēšanās. Pēc ministres teiktā, viena no lielākajām summām atrasta Izglītības un zinātnes ministrijā.

Reizniece-Ozola atzina, ka ministri bijuši pretimnākoši auditu veikšanai un visas ministrijas bija atbalstošas.

Patlaban darbs vēl turpinoties, piemēram, tiek pārskatīts Veselības ministrijas budžets. Ministre gan piebilda, ka iekšējās rezervēs Veselības ministrijā nav pietiekami resursi savu prioritāšu finansēšanai.

Līdz 31.maijam Finanšu ministrija sagatavos valdībai ziņojumu par atrasto papildu naudu un tās iespējamo izlietojumu.

Kā ziņots, marta beigās Ministru prezidents Māris Kučinskis informēja, ka nākamā gada valsts budžeta fiskālā telpa būs 50 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Tūrisma nozare Latvijā kā ekonomikas spogulis

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile, 20.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan tūrisma nozarei Latvijas tautsaimniecības ienākumu struktūrā nav salīdzinoši nozīmīga loma, tomēr tā veic sociālekonomiski svarīgu funkciju.

Tā nodrošina darbu ne vien klasiskajās ar tūrismu saistītajās vietās - viesnīcās, restorānos, pasažieru pārvadājumos, gidu pakalpojumu jomā u.tml., bet veicina ienākumu plūsmu valstī arī netieši, proti, nodrošinot ienākumus tūrisma nozarei piesaistītajām precēm un pakalpojumiem (piemēram, suvenīru tirdzniecība, dažādi izklaides pasākumi, medicīnas pakalpojumi, vides labiekārtošana u.c.).

Ierasts, ka biežāk vērtējam tūrismu, vadoties pēc šajā nozarē gūtajiem ienākumiem. Tomēr, kas notiek sētas otrā pusē? Proti, kāda ir Latvijas iedzīvotāju ceļošanas paradumu tendence? Cik daudz tērējam ceļošanai? Un - vai ceļošanas aktivitātes varētu ko liecināt par Latvijas ekonomikas stāvokli? Par to šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neviens negrib atpalikt bruņošanās sacensībā - valstu militārie tēriņi skrien debesīs

Pasaules kopējie tēriņi militārām vajadzībām sasnieguši 1,82 triljonus ASV dolāru, kas ir visvairāk kopš Aukstā kara beigām, liecina Stokholmas Starptautiskā Miera pētījumu institūta apkopotie dati (SIPRI), ja precīzāk, tad kopš 1988. gada, kad šādi dati vispār ir pieejami.

Kopumā globālā mērogā militārie tēriņi 2018. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, auguši par 2,6%. Pasaules ģeopolitika tradicionāli nekad nav pilnībā mierīga, un šobrīd, šķiet, pat drīzāk turpina plaukt labs fons tam, lai valstis turpinātu piedalīties aktīvākā bruņošanās maratonā. Jau ziņots, ka pēdējā laikā daudzas pasaules valdības dod visai skaidrus mājienus par militāro tēriņu palielināšanu. Turklāt lielā daļā gadījumu šāds process no plāniem pārgājis uz reāliem darbiem. Šāda situācija, protams, rada pamatu zināmai trauksmei, lai gan skaidrs ir tas, ka notiekošais par labu nāk tiem uzņēmumiem, kas savu darbību saista ar militārā aprīkojuma un dažādu ieroču ražošanu. Ja bruņojas kaimiņš, tad arī pašam nākas audzēt militāros tēriņus. Pieejamie dati arī liecina - no 2011. gada līdz 2018. gadam globālā mērogā militāro konfliktu upuru skaits trīskāršojies, ja salīdzina ar iepriekšējo septiņu gadu periodu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Db viedoklis: Atgriežamies uz deflācijas laikmeta robežas

Mārtiņš Apinis, žurnālists, 10.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar apkures tarifu samazināšanos iedzīvotāju maki dažādiem tēriņiem varētu vērties plašāk. Ja tas nenotiks, valsts ekonomika pamazām var zaudēt apgriezienus.

Nule kā publicētie dati par cenu pārmaiņām valstī liecina par iespēju Latvijas patērētājiem baudīt to, ko piesardzīgi varētu saukt par dzīves dārdzības samazināšanos. Līdz šim varējām runāt, ka inflācija valstī ir zema un pēdējā laikā, rēķinot gada izteiksmē, tā pārsvarā bija mērāma procentu desmitdaļās.

Tomēr šobrīd vārds «inflācija» pamazām sāk pārvērsties par pagātnes kategoriju un jau divus mēnešus Latvijā ir vērojama deflācija. Ja paraugāmies uz notiekošā pozitīvajiem aspektiem, pašreizējo cenu izmaiņu kontekstā lielākie ieguvēji varētu būt tieši mazāk turīgie iedzīvotāji, kuru budžets pārsvarā ir orientēts uz pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem. Gan šo, gan arī turīgāko sabiedrības daļu noteikti var iepriecināt fakts, ka cenu samazinājuma galvgalī ir siltumenerģija, kuras cena vidēji valstī oktobrī salīdzinājumā par pagājušā gada desmito mēnesi ir sarukusi par 13,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Kuras pasaules valstis visvairāk atvēl veselības aprūpei?

Žanete Hāka, 10.11.2015

10. Kanāda

Veselības aprūpes izdevumi uz vienu iedzīvotāju: 4351 dolārs
Izdevumi no IKP: 10,2%
Aptaukošanās koeficients: 25,8%
Sagaidāmais dzīves ilgums: 81,5 gadi

Foto: Freeimages

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē kopumā tēriņi veselības aprūpei kopš 1980.gada ir ievērojami auguši, raksta portāls 24/7 Wall St.

Tā, piemēram, 1990.gadu beigās un 2000.gadu sākumā veselības aprūpes tēriņi pasaulē auga straujāk nekā ekonomika, taču 2009.gadā krīzes ietekmes dēļ tā atslāba. Ekonomiskās sadarbības un attīstības valstu organizācija izveidojusi jaunāko veselības apskatu, kurā iekļauti arī dati par veselības aprūpes tēriņiem uz vienu iedzīvotāju.

Veselības aprūpes tēriņi aptver tādus izdevumus kā medicīnas algas un medicīnisko procedūru apmaksu, kā arī farmaceitisko produktu apmaksu un citas izmaksas. Lielu daļu veido tieši farmaceitisko produktu apmaksa, liecina pētījums.

Kā liecina pētījums, 2013.gadā OECD valstis kopumā farmācijas līdzekļiem iztērēja 800 miljardus ASV dolāru jeb aptuveni 20% no kopējā veselības aprūpes finansējuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) valdību tēriņi 2018. gadā bijuši 46,7% apmērā no IKP, liecina Eurostat apkopotie dati.

Pēdējo gadu laikā šī attiecība nedaudz sarūk, kur, piemēram, 2012. gadā tā atradās gandrīz pie 50% no reģiona IKP.

Daļēji tas ir noticis fiskālās taupības rezultātā. Liela ietekme gan ir bijusi tam, ka Eiropas ekonomika palielinājusies (tiesa gan, pārsvarā - ļoti, ļoti lēni). Ja tā aug, pie aptuveni vieniem un tiem pašiem vai pat lielākiem tēriņiem, attiecība izskatās nedaudz jaukāka. Vislielāko daļu no šiem tēriņiem aizņem sociālā aizsardzība (tas ietver, piemēram, pensijas) - tai ES tiek atvētīti 19,2% no IKP (jeb 41,2% no kopējiem tēriņiem).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Samazināto PVN medikamentiem neatcels; meklēs citus risinājumus veselības nozares finansēšanai

LETA, 18.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk netiks skatīts jautājums par samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atcelšanu medikamentiem, bet meklēts cits risinājums veselības nozares finansēšanai, šodien pēc koalīcijas partneru sēdes žurnālistiem atzina premjers Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš stāstīja, ka samazinātā PVN atcelšana medikamentiem bija Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) priekšlikums, ko izvērtēja Veselības ministrija (VM) un secināja, ka šāds priekšlikums nav atbalstāms.

Kučinskis atzina, ka līdz ar to veselības aprūpes finansēšanai tiks meklēti citi risinājumi, par kuriem plānots panākt vienošanos šo nedēļu laikā.

Šī jautājuma risināšanai ir izstrādāts laika grafiks - šonedēļ nodokļu reformu vadības darba grupā un nākamnedēļ koalīcijā un Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes sēdē, informēja Kučinskis.

Kā vēstīts, iepriekš Finanšu ministrija (FM) norādīja, ka vērtēs priekšlikumu atcelt samazināto PVN likmi medikamentiem un medicīnisko iekārtu piegādēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada sākums mēdz būt piesātināts ar mēģinājumiem pildīt dažādas jaunas apņemšanās. Gluži vai tradīcija ir solījumi, piemēram, vairāk sportot, ēst veselīgāk, nomest svaru utt. Šajā periodā gan var padomāt vēl par to, kā nākamajiem gadiem izveidot kādu daudzmaz jēdzīgu finanšu plānu.

Piemēram, Fidelity Investments aptauja rāda, ka gandrīz 70% ASV iedzīvotāji gada beigās apcer to finanšu sakārtošanu vai uzlabošanu. Turklāt eksperti mēdz teikt - patiesībā gadu mija tam nebūt nav tas pats sliktākais mirklis.

Nosacīti sliktākas ziņas jau ir tās, ka ar kādu pliku mērķu, lai kādi tie arī nebūtu, nospraušanu parasti nepietiek. Lai tos piepildītu, jāieliek zināms darbs. Vērā gan var ņemt dažus padomos, lai palielinātu iespējamību, ka šie mērķi tomēr tiks sasniegti.Katrā ziņā krāšana ir ļoti svarīga dzīves daļa, kas paredz, ka tiek izveidots kāds labklājības spilvens, kuru pēc tam var tērēt vai nu aktuālajām vajadzībām, vai turpināt glabāt mazāk baltām dienām. Šāda spilvena esamībai vajadzētu nozīmēt arī mierīgāku ikdienas naktsmieru. Dažādi pētījumi un arī prakse gan rāda, ka liela daļa cilvēku par krāšanu domā vai nu nepietiekami vai novēloti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Eurostat: Latvijā lielākie izdevumi aizsardzībai no IKP Eiropas Savienībā

LETA, 02.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā tēriņi aizsardzībai veido 2,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), līdz ar to Latvijā šis rādītājs ir lielākais no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, liecina pirmdien publiskotie ES statistikas departamenta "Eurostat" jaunākie dati, kas apkopoti par 2018.gadu.

Mūsu valstij seko Igaunija un Grieķija (abās valstīs 2% no IKP), Kipra un Lielbritānija, kas aplūkotajā laika posmā vēl bija bloka dalībniece (abās valstīs 1,9%), un Francija (1,8%).

Lietuvā aizsardzības finansējums sasniedz 1,7% no IKP, tādējādi Baltijas valstīs šie rādītāji ir lielāki nekā ES vidēji.

Savukārt mazākais šī finansējuma apjoms fiksēts Īrijā (0,3% no IKP), Luksemburgā un Maltā (abās valstīs 0,5%), kā arī Austrijā (0,6%).

ES vidēji valdību izdevumi aizsardzībai 2018.gadā bija 1,3% no IKP.

Tikmēr Baltijas valstu tēriņi aizsardzībai attiecībā pret kopējo izdevumu apjomu arī ir lielāki nekā ES vidēji. Latvijā šie izdevumi veido 5,5% no kopējiem valsts tēriņiem, Lietuvā - 5,1%, bet Igaunijā - 5,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā tēriņi sociālajai aizsardzībai attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) ir otri zemākie Eiropas Savienībā (ES), bet Lietuvā un Igaunijā tie ir nedaudz lielāki kā mūsu valstī, liecina piektdien publiskotie ES statistikas departamenta «Eurostat» jaunākie dati, kas apkopoti par 2015.gadu.

Saskaņā ar tiem Latvijas izdevumi sociālajai aizsardzībai atbilst 14,9% no IKP. Zemāki kā mūsu valstī izdevumi sociālajai aizsardzībai ir vien Rumānijā, kur šis rādītājs veido 14,6% no IKP. Lietuvā tie ir 15,6% no IKP, bet Igaunijā tie ir 16,4% no IKP. Tālāk seko Īrija (16,7% no IKP), Malta (17,5%), Bulgārija (17,9%) un Slovākija (18,3%).

ES dalībvalstu vidū vislielākais valsts finansējums sociālajai aizsardzībai ir Francijā (33,9% no IKP), Dānijā (32,3%), Somijā (31,6%), Beļģijā (30,4%), Nīderlandē un Austrijā (abās valstīs 30,2%), kā arī Itālijā (30%).

ES vidēji valdību izdevumi sociālajai aizsardzībai 2015.gadā bija 29% no IKP.

Lielāko daļu no sociālās aizsardzības izdevumiem ES veido vecuma pensijas un dažādās traģēdijās izdzīvojušo pabalsti. ES tie veido 45,2% no kopējiem sociālajiem pabalstiem. Vislielākais šādu pabalstu izdevumu īpatsvars ir Grieķijā (65,4%), Itālijā un Portugālē (abās valstīs 58,3%), Rumānijā (55,2%) un Kiprā (54,9%). Latvijā tie veido 50,2% no kopējiem sociālo pabalstu izdevumiem, Lietuvā - 47,%, bet Igaunijā - 43,9%. Savukārt vismazākais to īpatsvars ir Īrijā (32,9%), Luksemburgā (38,5%) un Vācijā (39,1%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādās izteiktākas atšķirības starp lielajiem un mazajiem advokātu birojiem, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rodoties konkrētākām atšķirībām starp lielākiem un mazākiem birojiem, advokātu pakalpojumu jomā Latvijas tirgus kļūst arvien attīstītāks un līdzvērtīgāks bagātākajām Eiropas valstīm. Tā, šī gada sākumā pabeidzot apvienošanos, Cobalt (iepriekš – Raidla Lejiņš & Norcous) un Borenius komandas izveidoja Latvijā lielāko advokātu biroju pēc zvērināto advokātu un to palīgu skaita, liecina Latvijas Zvērinātu advokātu padomē pieejamie dati. Vērtējot topa datus, jāņem vērā, ka tradicionāli lielāko biroju komandās papildus advokātiem darbojas arī juristi, kas nav advokatūras biedri. Līdz ar to, piemēram, Cobalt kopējais speciālistu skaits ir gandrīz 50, neskaitot administratīvo personālu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Baltijas valstu ekonomikas izskatās pārāk labi, lai tā turpinātos mūžīgi

Žanete Hāka, 07.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visu trīs Baltijas valstu ekonomikās ir iestājies spēcīgas attīstības periods, ko veicina gan iekšzemes, gan ārējie faktori, uzskata Nordea bankas eksperti.

Ārējie faktori ietver Rietumvalstu ekonomiku stabilo izaugsmi un Krievijas ekonomikas atveseļošanos pēc krīzes. Iekšzemes mērogā stabils atalgojuma pieaugums un pārliecinoša patērētāju uzticība turpināja veicināt iekšzemes patēriņu par spīti inflācijas ietekmei, savukārt jaunu ES fondu līdzekļu ieplūšana stimulēja valsts investīcijas.

Tomēr Baltijas valstis nedrīkstētu ieslīgt pašapmierinātībā, jo darbaspēka trūkums un zemais produktivitātes līmenis var kavēt turpmāko ekonomisko attīstību, ja vien netiks palielinātas investīcijas produktivitātes paaugstināšanai un veiktas nepieciešamās strukturālās reformas.Vēl viens ilgtermiņa risks izriet no pārlieku labvēlīgām monetārajām un fiskālajām politikām, kā rezultātā var palielināties iekšzemes inflācijas negatīvā ietekme un radīt vēl vienu nekustamā īpašuma burbuli. Lai arī ir sagaidāms, ka ECB jau šogad sāks noteikt stingrāku monetāro politiku, tā tikai ļoti pakāpeniski samazinās savus monetāros stimulus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbinieku slimības lapu apmaksai pērn visvairāk naudas tērējuši apstrādes rūpniecības uzņēmumi; rosina vērtēt Igaunijas pieredzi, kur slimības lapas no pirmās dienas apmaksā valsts

Darba devēju interešu pārstāvis – Latvijas darba devēju konfederācija (LDDK) – uzskata, ka pašreiz valsts ir nepamatoti uzdevusi darba devējiem pirmo 10 darbinieka slimības dienu apmaksu, arī gadījumos, kad nodarbinātais nav arodslimnieks vai nav guvis traumu darba vietā. LDDK atbalsta Igaunijas modeli, kurā no pirmās darbinieka slimības dienas to apmaksu veic valsts, nevis darba devējs, uzsver LDDK jurists, darba tiesību eksperts Andris Alksnis.

Kopumā darba devējiem šādas izmaksas ir lielas un augošas. Pērn vislielākie darba devēju tēriņi – 9,67 milj. eiro apmērā – par darbnespējas lapu apmaksu bija apstrādes rūpniecībā, kur ir otrs lielākais nodarbināto skaits – 116,3 tūkst. Savukārt vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, kur ir par 12,6 tūkst. nodarbināto vairāk jeb 128,9 tūkst. cilvēku, darba devēju tēriņi par darbnespējas lapu apmaksu bija par 2,75 milj. eiro mazāki jeb 6,92 milj. eiro, liecina aplēses pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizejošais 2018. gads Latvijai bijis ekonomiskās izaugsmes gads – audzis iekšzemes kopprodukts, nodarbinātības līmenis, darba samaksa valstī, kā arī piedzīvota vērienīga nodokļu reforma, kas īstenota ar mērķi vairot gan valsts, gan iedzīvotāju labklājību, norāda Swedbank Finanšu institūta eksperti.

Lai gan ekonomikas eksperti šo gadu finanšu jomā vērtē pozitīvi, Latvijas iedzīvotāji ir krietni piesardzīgāki un viņu noskaņojums nav tik optimistisks.

Teju puse jeb 42% iedzīvotāju uzskata, ka viņu finanšu situācija šajā laikā nav būtiski mainījusies, un tikai 28% – ka tā ir uzlabojusies, liecina

«Šis gads bijis bagāts ar dažādiem valstiska mēroga notikumiem, kas ietekmējuši mājsaimniecību finanses. Vērienīgā nodokļu reforma izmaiņas viesusi dažādu ienākumu veidu un apmēra saņēmējiem, tāpat mainītas pievienotā vērtības nodokļa likmes, akcīzes nodokļi, kā arī saņemšanas kārtība un apjoms virknei pabalstu. Visas iepriekšminētās pārmaiņas Latvijas iedzīvotāji varēja sajust gan ienākumu, gan arī izdevumu jomā, jo, par spīti tam, ka kopējā finanšu situācija uzlabojusies – ienākumi, nodarbinātības līmenis, mājsaimniecību noguldījumu un kopējo uzkrājumu līmenis audzis, sasniedzot aizvien jaunus rekordus, palielinājušies arī izdevumi. Atsevišķas preces un pakalpojumi iedzīvotājiem šogad izmaksājuši dārgāk nekā pērn, piemēram, degviela, siltumenerģija, dažādas pārtikas preces un veselības aprūpe, tādēļ arī kopējais vērtējums ir mērenāks,» skaidro Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo divu mēnešu laikā Covid-19 ietekmes dēļ būtiski mainījies cilvēku dzīvesveids un līdz ar to arī ikdienas izdevumi.

"Luminor" bankas dati atklāj, ka Latvijas iedzīvotāji kopš marta sākuma savus ikdienas tēriņus kopumā samazinājuši par 34%.

Salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, Latvijā iedzīvotāju izdevumu samazinājums ir vislielākais – Lietuvā tie ir 26%, bet Igaunijā 28%.

"Novērojumi liecina, ka krīzes situācijā cilvēki ir spējuši "savilkt jostas" un krasi samazināt ikdienas tēriņus teju visās kategorijās. Likumsakarīgi, ka, salīdzinot ar laiku pirms Covid-19 ierobežojumiem, visās trīs Baltijas valstīs visstraujāk jeb par 93-94% samazinājusies vidējā summa, ko cilvēki tērē par ceļošanu un atpūtu ārpus mājas. Tāpat ievērojami samazinājušies arī izdevumi par citām lietām, kas nav pirmās nepieciešamības preču vidū – apģērbs, transports un maltītes restorānos, par ko visu Baltijas valstu iedzīvotāji tagad tērē aptuveni par 60-70% mazāk naudas," saka Normunds Rudzītis, "Luminor"Privātpersonu segmenta vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontroles audita laikā Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) darbiniekus nepameta sajūta, ka VK pārstāvji birojā ieradušies jau ar gatavu negatīvu, iespējams, politiski motivētu viedokli par RTAB darbu, kuru diez vai būs iespējams mainīt, atbildot uz VK revīzijas secinājumiem, savā paziņojumā presei norāda RTAB.

«Lai arī revīzija ilga aptuveni gadu, VK revidenti, diemžēl, tā arī nesaprata, kā strādā mūsdienu mārketings tūrisma sekmēšanā un kāda ir RTAB vieta kopējā tūrisma ekosistēmā, jo revidenti apšauba biroja vajadzības eksistenci principā. Mūsu skatījumā, tā ir konceptuāla kļūda. RTAB vienmēr vēlās saglabāt konstruktivitāti sadarbībā ar VK, bet vienlaikus mums ir tiesības arī sagaidīt revidentu profesionālu izpratni par jomu, kurā revīzija tiek veikta,» teikts biroja paziņojumā.

RTAB norāda, ka pašvaldības un tūrisma industrijas kopīgi veidotas struktūras eksistē daudzās pasaules pilsētās un Rīga neesot unikāla savā izvēlē šādu biroju izveidot. «VK apgalvo, ka revīzijas laikā netika gūti pierādījumi, ka šāds lēmums (dibināt RTAB) bija pamatots ar finanšu aprēķiniem, prognozēm par pozitīvu ietekmi uz tūrisma attīstību Rīgā. Diemžēl, pārliecināšanai nelīdzēja skaitļi, ka kopš 2009.gada, kad ekonomiskās krīzes epicentrā tika izveidots RTAB un startēja zīmols »Live Riga«, tūristu skaits ir vairākkārt pieaudzis. Tā 2009.gadā bija 0,7 miljoni tūristu, bet 2018.gadā 3,5 miljoni. Gadā tūrisms ekonomikā ienes gandrīz vienu miljardu eiro,» uzsver RTAB.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Uz nodokļu reformas rētām

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 12.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts budžeta iesniegšana Saeimā šogad notikusi it kā bez liekas nagu maukšanas nodokļu izmaiņu jomā, par ko valdību jau paslavējuši arī uzņēmēji.

Finanšu ministre valdības darbu novērtējusi ar «ļoti labi». Tomēr valdībai raitais solis padevies, tikai pateicoties nodokļu politikas bīdīšanas stratēģijai – asinis nolaistas un lielākās kaujas izcīnītas jau nodokļu reformas tapšanas gaitā. Tagad, «miera laikā», budžets Saeimā ieslīdēja nepieredzēti gludi, ja neskaita tradicionālo ķīvēšanos ap izglītības un veselības finansēšanu, tika meklēta nauda ceļiem, kā arī pievienojās matu skaldīšana par demogrāfijas veicināšanas pasākumiem, piemēram, daudzbērnu ģimeņu pabalstiem (dīvainā kārtā tieši labklājības ministram cenšoties pazemināt atbalsta likmi). Nākamā gada budžetā veselībai atvēlētā nauda pirmo reizi pārsniegusi miljardu eiro, un ar nākamo gadu beidzot spējam atvēlēt 2% no IKP valsts aizsardzībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Miljoni komandējumu koferos

Raivis Bahšteins - DB galvenās redaktores vietnieks, 02.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Valsts pārvalde ar nelielu valdības grūdienu beidzot pašoptimizējas un algos mazāk darbinieku, tomēr palicēji – vērtīgākie darbinieki – ceļos dedzīgāk.

Gaisa telpā, kas virzienā no Rīgas uz Briseli, jau izdilis tunelis pasažieru lidmašīnas pretskata šķērsgriezuma formā. Tik bieži mūsu valsts sejas, žaketes, rokasspiedieni un oficiāli smaidi lidinās turp un atpakaļ. Jācer, ka katru reizi no 40, kad Veselības ministrijas delegāti devās uz Eiropas pukstošo sirdi pagājušā gada laikā, tas patiešām bija iztērēto avioizmešu un valsts budžeta līdzekļu vērts.

Magnētiskā Brisele saprotamu iemeslu dēļ ir ministriju ārvalstu komandējumu līdere, tomēr DB apkopotajās ministriju darba braucienu listēs (plašāk DB 01.02.2018.) atrodami arī nepopulārāki, toties krietni dārgāki ierēdnieciskā tūrisma galamērķi, piemēram, eksotiskās Filipīnas, Taizeme un Austrālija. Tikmēr portāls db.lv ziņo, ka Rīgas domes deputātus pērn vilinājis gluži cits pievilkšanas pols (burtiski saskaņots ar to partejisko piederību) un tie pamatā viesojušies tādās Austrumu metropolēs kā Minska, Maskava, Smoļenska un Kazaņa. Neatbildēts paliek jautājums par pienesumu pašvaldības iedzīvotājiem no iztērētās naudas deputātu un viņu koferu pārvadāšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Sabiedrība šķiet noskaņota mazākai valsts lomai

Didzis Meļķis, DB starptautisko ziņu redaktors, 10.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu bēdīgās iekasēšanas risinājums ir esošās situācijas fiksēšana, valsts funkciju revīzija un problemātiskāko daļu nodošana privātajam sektoram

It kā Latvijas ļaužu gaidas pret valsti ir lielas, jo valdība tiek lamāta, ka gana nedod šo un pienācīgi nedara to. Citiem vārdiem sakot, tiek sagaidīta t.s. lielā valdība. Bet tikpat labi tās var būt sekas neapdomīgiem solījumiem no politiskās elites puses, kuru pildīšana nemaz nav iespējama. Tā liek domāt arī publiskā sektora visai mazā loma Latvijas ekonomikā – valsts tēriņi ir vien 36% līdz 37% no IKP, salīdzinot ar 48% līdz 49% vidējo rādītāju Eiropas Savienībā. Tā acīmredzamais iemesls ir nodokļu ienākumu zemais līmenis Latvijā – 28% no IKP, kas arī par 11% atpaliek no ES vidējā līmeņa.

Par maz iekasējam? Ne obligāti. Jo skaitļu ziņā Latvijas sabiedriskā sektora apmērs nav ne mazs, ne liels. Tā vienkārši ir proporcija, un pareizais jautājums ir – cik labi tas, ko populāri dēvējam par valsti, pilda šo savu proporcionālo lomu jeb cik veicinoša attiecībā uz pārējo tautsaimniecības daļu ir tās politika? Ļoti iespējams, ka latviešu it kā sagaidītās lielās valdības lielums ir paradoksāls un slēpjas tieši tās nerealizētajā mazumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Budžetā šogad negaidīti aug izdevumi bezdarbnieku un slimības pabalstiem

Dienas Bizness, 04.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālā budžeta izdevumi slimības, bezdarbnieku un vecāku pabalstiem pēdējos gados auguši, taču īpaši satraucošs pieaugums piedzīvots šā gada pirmajos mēnešos, svētdien vēstīja LNT Ziņas Sešos.

Par to satraukumu neslēpj finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS). «Vecāku pabalsta izmaksas ir priecīga ziņa, par to mēs nevarētu bēdāties. Bet, ja mums būtiski pieaug slimības pabalsta un bezdarbnieku pabalsta izmaksas, tad tā gan ir lieta, kur daļēji ir sociālekonomiski faktori, bet daļēji, pieņemu, tur ir sistēmiskas problēmas, kuras noteikti būtu jāatrisina» uzskata ministre.

Slimības pabalstos šā gada pirmajos piecos mēnešos tērēti 61,2 miljoni eiro jeb par teju 13 miljoniem eiro vairāk nekā pērn šajā laika posmā. Savukārt bezdarbnieku pabalstos izmaksāts 51,1 miljons eiro jeb par teju deviņiem miljoniem vairāk nekā aizvadītā gada sākumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Iedzīvotāji vēlas progresīvo nodokli un augstāku neapliekamo minimumu

Žanete Hāka, 24.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot gaidāmo reformu Latvijas nodokļu sistēmā, kā visvairāk vajadzīgās pārmaiņas Latvijas iedzīvotāji min neapliekamā minimuma palielināšanu (46%) un nodokļu diferenciāciju atkarībā̄ no ienākumiem, paredzot to progresivitāti (81%), liecina Swedbank Finanšu institūta šā gada aprīlī veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.

«Valdības plānotā Latvijas nodokļu sistēmas reforma skars ikvienu Latvijas iedzīvotāju, tāpēc vēlējāmies noskaidrot – ko cilvēki visvairāk sagaida un vēlas izmainīt nodokļu jomā. No atbildēm redzams, ka iedzīvotāju atbildes kopumā vērstas uz sociālās nevienlīdzības mazināšanu, kas ir viens no šīs reformas mērķiem. Vienlaikus arī liels izaicinājums, kas skar ekonomikas veicināšanu, nodokļu iekasēšanas efektivitāti un ēnu ekonomikas mazināšanu. Pozitīvi ir tas, ka virkne jau sen apspriestu, bet nerisinātu jautājumu nodokļu jomā, tagad tiek apskatīti plašākā kontekstā, tiek piedāvāti konkrēti risinājumi, lai paaugstinātu Latvijas ekonomikas konkurētspēju un mazinātu nevienlīdzību,» saka Reinis Jansons, Finanšu institūta vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada pirmajā pusē Latvijā ievērojami palielinājies no ārvalstu tūristu pirkumiem iekasētais naudas apjoms, sasniedzot 46% pieaugumu attiecībā pret 2016.gada pirmo pusgadu, liecina Global Blue Latvija apkopotie dati.

Visaktīvāk iepirkušies viesi no Krievijas, ļaujot secināt, ka austrumu kaimiņvalsts iedzīvotāji ir pārvarējuši pērn novēroto nevēlēšanos tērēt naudu un atkal Rīgas apmeklējumu izmanto, lai iegādātos elektrotehniku, apģērbus, juvelierizstrādājumus un citas preces. Dati rāda, ka ievērojami audzis arī tālāku zemju iedzīvotāju Tax Free pirkumu apjoms, jo īpaši Izraēlas, Uzbekistānas un Ķīnas tūristu.

Tirdzniecības kompleksa Spice, kur tiek veikta vairāk nekā ceturtā daļa no visiem Latvijas Tax Free pirkumiem, apkopotā informācija liecina, ka šā gada pirmajā pusgadā vislielāko tūristu apmeklējuma pieaugumu piedzīvoja elektrotehnikas veikali. Tajos ieņēmumi no preču pārdošanas ārpus Eiropas Savienības mītošajiem pircējiem divkāršojušies un pat trīskāršojušies. Dubultojies arī juvelierizstrādājumu tirdzniecības apjoms, bet apģērbu veikalos apgrozījuma pieaugums atkarībā no zīmola svārstās 20-60% robežās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomisti: Lai Baltija sasniegtu Ziemeļvalstu labklājību, būs vajadzīgas vairākas desmitgades

Lelde Petrāne, 03.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm pastāv būtiskas dzīves līmeņa atšķirības, taču ar mērķtiecīgu rīcību tās ir iespējams samazināt, ir pārliecināti SEB bankas ekonomisti Baltijas valstīs, kuri 2. oktobrī tikās Igaunijas pilsētā Vīlandē, lai apspriestu ekonomiskās labklājības Latvijā, Lietuvā un Igaunijā tuvināšanu bagāto Ziemeļvalstu standartiem.

Pēdējo gadu laikā dzīves līmenis Baltijas valstīs ir strauji uzlabojies. Lai arī finanšu krīze Baltijas valstis skāra krietni smagāk nekā Rietumvalstis, gan Latvija, gan Lietuva un Igaunija ir atguvušas krīzes laikā zaudēto un spējušas demonstrēt IKP izaugsmi krietni virs 3% atzīmes. Straujas darba tirgus atgūšanās rezultātā pašlaik nodarbinātības līmenis ir krietni augstāks nekā pirmskrīzes laikā. Augstais pieprasījums pēc darbaspēka ir veicinājis algu pieaugumu – pēdējo trīs gadu laikā vidējais atalgojums Igaunijā ir pieaudzis par 22%, Latvijā par 24% un Lietuvā pat par 30%.

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda: «Neraugoties uz šiem panākumiem, cilvēka dabā ir sevi salīdzināt ar tiem, kam klājas vēl labāk. Ziemeļvalstis atrodas no mums netālu gan ģeogrāfiski, gan kultūras ziņā, tādēļ Baltijas iedzīvotājiem patīk sevi salīdzināt ar turīgo Skandināviju. Pat pēc dzīvošanas izmaksu korekcijas Zviedrijas un Somijas IKP uz vienu iedzīvotāju 1.5 līdz 2 reizes pārsniedz Baltijas valstu līmeni. Somijas ekonomikas stagnācijas dēļ Baltijai ir izdevies nedaudz pietuvoties šīs valsts līmenim, savukārt straujā izaugsme Zviedrijā konverģenci ir padarījusi vēl grūtāk sasniedzamu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eurostat: Latvijas mājsaimniecību izdevumi pārtikai pērn lielāki nekā ES vidēji

LETA, 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas mājsaimniecības pārtikas un bezalkoholisko dzērienu iegādei pērn tērējušas 17,8% no kopējiem izdevumiem, kas ir augstāks līmenis nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" pirmdien publicētie dati par 27 bloka dalībvalstīm.

Visvairāk pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem pagājušajā gadā tērējušas mājsaimniecības Rumānijā (27,8% no kopējiem izdevumiem), tai seko Lietuva (20,9%), Igaunija (19,6%), Bulgārija (19,1%), Horvātija (18,8%), Ungārija (18,1%) un Latvija. Savukārt vismazākā izdevumu daļu šo produktu iegādei 2018.gadā bijusi mājsaimniecībām Lielbritānijā (7,8%), Īrijā (8,7%), Luksemburgā (9,1%), Austrijā (9,7%) un Vācijā (10,8%).

ES vidēji mājsaimniecības pārtikas un bezalkoholisko dzērienu iegādei tērējušas 12,1% no saviem kopējiem izdevumiem. "Eurostat" norāda, ka pārtikas produkti un bezalkoholiskie dzērieni ir trešā nozīmīgākā mājsaimniecību izdevumu kategorija pēc tēriņiem mājokļu uzturēšanai, ūdensapgādei, elektroenerģijas, gāzes un citu kurināmo iegādei, kas veido 24% no kopējiem izdevumiem, un tēriņiem transportam, kas sasniedz 13,2% no mājsaimniecību izdevumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Reģionu pilsētu iedzīvotājiem ir lielāki izdevumi par mājokli un pārtiku nekā rīdziniekiem

Lelde Petrāne, 20.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Latvijas sabiedrībā iesakņojies uzskats, ka vislielākā dzīves dārdzība ir galvaspilsētā Rīgā, reģionu pilsētu iedzīvotājiem pārtikas un mājokļu izdevumu slogs attiecībā pret ienākumiem ir krietni lielāks nekā rīdziniekiem.

Tā, piemēram, rīdzinieku ģimenei mājokļa izdevumiem vien jāatvēl vidēji 10% no saviem ikmēneša ienākumiem, kamēr jēkabpiliešiem – 14,4%, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktais pētījums. Rīga līdz ar Ventspili un Jelgavu ir trīs dzīvošanai izdevīgākās pilsētas, vērtējot mājokļa un pārtikas izmaksu īpatsvaru pret attiecīgās pilsētas vidējiem ienākumiem.

Pētījuma ietvaros salīdzinātas divas galvenās sadzīves izmaksu pozīcijas – izdevumi pārtikas iegādei un mājokļa uzturēšanai – septiņās Latvijas pilsētās: Rīgā, Liepājā, Jēkabpilī, Daugavpilī, Ventspilī, Valmierā un Jelgavā. Izdevumi tika aprēķināti četru cilvēku ģimenei (divi pieaugušie un divi bērni), pieņemot, ka abi vecāki strādā un saņem pilsētā fiksēto vidējo darba algu, bet ģimene dzīvo 70m2 lielā dzīvoklī nerenovētā daudzdzīvokļu namā, un namu apsaimniekošanas maksā tiek iekļauti arī maksājumi par veidoto uzkrājumu fondu. Savukārt pētījumā definētais pārtikas grozs veidots, pamatojoties uz rekomendācijām, kas atbilst cilvēkam nepieciešamās enerģijas patēriņam un veselīga uztura principiem. Dati par pārtikas grozā iekļauto produktu cenām apkopoti attiecīgo pilsētu lielākajos lielveikalos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Tekošā konta pārpalikums sasniedzis 93,4 miljonus eiro

Žanete Hāka, 02.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada 3. ceturksnī tekošais konts veidoja 93.4 milj. eiro pārpalikumu (1.5% no iekšzemes kopprodukta (IKP)), liecina Latvijas Bankas dati.

3. ceturksnis bija viens no retajiem ilgākā laika periodā, kad preču un pakalpojumu bilance bija pozitīva (1.5% no IKP), tā vēstot, ka preču un pakalpojumu eksports veidojis pārsvaru pār importu. No vienas puses, šādi dati iepriecina, tomēr, no otras puses, pozitīva bilance veidojusies uz importa sarukuma rēķina. Savukārt importa mazināšanās nenotiek importa aizstāšanas ar vietējā tirgū ražotām precēm dēļ, bet gan saistībā ar naftas cenas stagnāciju, vāju pieprasījumu pēc izejvielām, kas savukārt atspoguļo vāju ārējo pieprasījumu un nepietiekamas investīcijas ražošanā. Pārpalikuma veidošanos veicināja arī pakalpojumu eksporta palielināšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru