Jaunākais izdevums

Lidostas "Rīga" tehnisko dienestu ēkas pamatos 10.novembrī ielikta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Ēkā šobrīd uzsākti vērienīgi pārbūves darbi, kas paredz pilnībā rekonstruēt darba telpas 4000 m2 platībā lidostas atbalsta dienestu vajadzībām, kā arī siltināt ap 6000 m2 lielu platību.

Kopš darbu uzsākšanas ēkā tiek veikti nepieciešamie demontāžas darbi, atbrīvojot vietu jauni veidojamām būvkonstrukcijām. Tiek izbūvēti jauni pāļi, pamatu sijas un kolonnas, kā arī uzsākta pārsegumu būvniecība.

"Iemūrējot ēkas pamatos kapsulu ar vēstījumu nākotnei, mēs vispirms domājam par mūsu šīsdienas darbiniekiem, kuri līdz ar rekonstruēto ēku iegūs modernas un ērtas darbavietas. Tomēr tikpat svarīgas lidostai “Rīga” ir arī rūpes par nākamajām paaudzēm. Tāpēc šo ēku veidojam videi draudzīgu un ilgtspējīgu, izmantojot labākās prasmes un tehnoloģijas, kādas šodien ir pieejamas," norāda lidostas "Rīga" valdes loceklis Normunds Feierbergs.

"Šodien būvējam ar skatu uz nākotni – tā, lai ēka būtu ērta, funkcionāla un energoefektīva. Lai arī projekts ir ar saviem izaicinājumiem, jo būve celta pagājušajā gadsimtā, mēs to pārbūvējam atbilstoši mūsdienu prasībām, izbūvējot arī jaunu apjomu. Kapsulā liekam līmeņrādi kā kvalitātes apliecinājumu un simbolisku izlīmeņotāju starp veco un jauno apjomu," piebilst būvniecības uzņēmuma RERE Grupa valdes priekšsēdētāja Mārīte Straume.

Būvniecības projekts paredz pārbūvēt ne tikai tehnisko dienestu ēku, bet arī inženiertīklu izbūvi, vides pieejamības risinājuma sakārtošanu, kā arī teritorijas labiekārtošanas darbus.

Pārbūves darbu budžets ir 9,6 miljoni eiro, no kuriem 83 % lidosta segs no sava investīciju budžeta, savukārt 17 % līdzfinansēs ES Kohēzijas fonds. Ar būvnieku noslēgtais līgums paredz, ka darbi jāpabeidz līdz līdz 2023. gada beigām.

Projekta būvniecības ierosinātājs ir VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”. Būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību nodrošina SIA”NAMS”, bet būvuzraudzību – SIA “P.M.G.” Galvenais būvuzņēmējs ir RERE Grupa meitas uzņēmums SIA “RERE Meistari”.

Pagājušā gadsimta 70. gados celtās tehnisko dienestu ēkas rekonstrukcija ir viena no atbalstītajām aktivitātēm ES Kohēzijas fonda projektā “Drošas un videi draudzīgas infrastruktūras attīstība starptautiskajā lidostā “Rīga””.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Lidosta iegādāsies sprāgstvielu atklāšanas sistēmu rokas bagāžas pārbaudei

Db.lv, 30.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot drošas un videi draudzīgas lidostas infrastruktūras attīstības projektus, lidosta “Rīga”, izmantojot ES Kohēzijas fonda finansējuma ietaupījumu, iegādāsies jaunu sprāgstvielu atklāšanas sistēmu pasažieru rokas bagāžas pārbaudei.

To paredz ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru parakstītie līguma grozījumi par Kohēzijas fonda līdzekļu izlietojumu.

“Lidosta “Rīga” jau ir noslēgusi līgumu un īsteno jaunas sprāgstvielu atklāšanas sistēmas uzstādīšanu un integrāciju lidostas bagāžas apkalpošanas infrastruktūrā, lai atbilstoši jaunākajām prasībām pārbaudītu pasažieru reģistrēto bagāžu. Līdz ar līguma grozījumiem ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par trešā standarta prasībām atbilstošas sistēmas iegādi un uzstādīšanu arī rokas bagāžas kontrolei mēs būtiski modernizējam visu bagāžas kontroli lidostā,” norāda lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Līdz ar jaunās rentgena pārbaudes sistēmas uzstādīšanu, kam jānoslēdzas līdz 2023. gada beigām, tiks vienkāršots un paātrināts rokas bagāžas kontroles process, jo pasažieriem vairs nebūs nepieciešams pirms drošības pārbaudes no rokas bagāžas izņemt šķidrumus un elektrotehniku. Jaunā sistēma arī uzlabos iespējas atklāt aizliegtos priekšmetus, tā uzlabojot gan drošības pārbaužu kvalitāti, gan epidemioloģisko drošību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Inflācija un ģeopolitika neapturēs lidostas attīstību

Māris Ķirsons, 05.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas atkāpšanās ļauj strauji atjaunot aviopasažieru skaitu un, neraugoties uz lidojumu neesamību uz un no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas, lidosta Rīga īstenos jaunā pasažieru termināļa būvniecību, kura izmaksās korekcijas varētu ieviest inflācija.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta valsts akciju sabiedrības Starptautiskā lidosta Rīga valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa norāda, ka pašlaik uzmanības centrā ir vairāki būtiski projekti, kuri mainīs lidostu, – biznesa parks, kura mērķis ir palielināt ar aviāciju nesaistītos ienākumus, bet tālākā perspektīvā – Rail Baltica dzelzceļa ienākšana lidostā.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija lidostā?

Notiek strauja atgūšanās no Covid-19 pandēmijas krīzes – vairāk pasažieru, tūristu, vairāk tūrisma galamērķu (pašlaik 91, kas ir tuvu 2019. gada skaitam 100), bet salīdzinoši maz tranzīta pasažieru. Tādu situāciju, kāda bija 2020. gada aprīlī, maijā, kad lidosta Rīga bija slēgta, neatceros, kaut arī aviācijas nozarē strādāju kopš 1987. gada. Protams, lidosta Rīga nebūt nebija vienīgā, kura šajā laikā bija slēgta, jo tādā situācijā bija teju visas Eiropas lidostas, izņemot dažas, kuras darbojās ļoti ierobežotā diapazonā. 2020. gadā apkalpoto pasažieru skaita kritums sasniedza nepieredzētus 70%. Un šis sarukums varēja būt vēl lielāks, ja nebūtu izcili labu rezultātu 2020. gada pirmajos mēnešos līdz Covid-19 pandēmijai. Ceru, ka šādi laiki ir pagātne. Šā gada pirmajā pusgadā apkalpots tikpat pasažieru, cik visā 2020. gadā kopā. 2022. gada maijā apkalpoti 474 000 pasažieru, kas ir pat vairāk nekā 2021. gada pirmajā pusgadā. Skaitļi runā paši par sevi. Pēc pašreizējām prognozēm 2022. gada jūlijā tiks pārspēts arī 2021. gada kopējais apkalpoto pasažieru skaits – 2,35 miljoni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidosta “Rīga” šā gada septiņos mēnešos apkalpojusi 2,8 miljonus pasažieru - par 302% vairāk nekā pērn šajā periodā, liecina operatīvie dati par lidostas darbības rezultātiem 2022.gada septiņos mēnešos.

Šā gada jūlijā lidostā apkalpoti gandrīz 606 tūkstoši pasažieru, un, salīdzinot ar pagājušā gada jūliju, pasažieru skaits ir pieaudzis par 104 procentiem. Gada septītajā mēnesī lidosta “Rīga” ir sasniegusi 72 % no pirmskrīzes pasažieru skaita, bet gada griezumā – 64 % no 2019.gada rādītājiem.

Pakāpenisku lēnu pieaugumu lidostā “Rīga” uzrāda arī tranzīta pasažieru plūsma, kas būtiski samazinājās pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā. Aviokompānijām veidojot jaunus tranzīta maršrutu piedāvājumus, jūlijā jau vairāk nekā piektā daļa (23 %) ceļotāju izmantoja Rīgu kā pārsēšanās punktu uz tālākiem galamērķiem.

Vairāk nekā pusi (54 %) jeb 331,6 tūkstošus pasažieru jūlijā pārvadāja nacionālā aviokompānija “airBaltic”, izpildot arī vislielāko lidojumu skaitu – 2880 lidojumus (56 %) savukārt gandrīz 28 % jeb 168,4 tūkstoši pasažieru izmantoja Īrijas zemo cenu aviokompāniju “Ryanair”, kas veica 974 lidojumus jeb ap 19 % no visiem apkalpotajiem lidojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Lidosta Rīga samazinās apgaismojuma intensitāti un apkures temperatūru

Db.lv, 28.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā lidosta "Rīga" enerģijas taupīšanai no nākamās nedēļas samazinās apgaismojuma intensitāti iekštelpās un ārpus telpām, kā arī pielāgos apkures temperatūru terminālī un darba telpās, informē lidostas pārstāvji.

Kompānijā atzīmē, ka ir izstrādāts lidostas enerģijas taupības pasākumu kopums 2022.-2023.gada apkures sezonai.

Lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa norāda, ka lidostas darba procesu specifikas un augsto drošuma prasību dēļ iespējas samazināt enerģijas patēriņu ir ierobežotas, tomēr ir izstrādāts pasākumu kopums, kas ļaus, saglabājot atbilstošu drošuma līmeni, samazināt enerģijas patēriņu gaidāmajā apkures sezonā. Šie pasākumi skars gan klientus, gan darbiniekus, tāpēc lidosta aicina ikvienu uz sapratni un atsaucību.

Pasažieriem un lidostas termināļa apmeklētājiem jārēķinās, ka terminālī no nākamās nedēļas gaisa temperatūra tiks nodrošināta 19-20 grādu robežās. Tur, kur tas iespējams - gan terminālī, gan darba telpās, gan lidostas teritorijā ārpus telpām - tiks samazināta apgaismojuma intensitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidosta “Rīga” un SIA “RERE Meistari” parakstījuši līgumu par lidostas tehnisko dienestu ēkas rekonstrukciju, kuras gaitā paredzēts siltināt ap 6000 m2 lielu platību, bet 4000 m2 platībā pilnībā pārbūvēs darba telpas lidostas atbalsta dienestu vajadzībām.

“Līdz ar rekonstrukciju mūsu darbinieki iegūs gan mūsdienīgas darba telpas un tiks atrisināti vides pieejamības jautājumi, gan arī tas ļaus optimālāk izmantot mūsu resursus, paaugstināt ēkas energoefektivitātes klasi, kas ir nozīmīgs solis pretim lidostas ilgtspējas stratēģijas mērķiem,” uzsver lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Ģenerāluzņēmēja pārstāvis, AS RERE Grupa valdes loceklis Edgars Vēveris norāda: "Būvniecības projekts ietver ne tikai tehnisko dienestu ēkas pārbūvi, bet arī inženiertīklu izbūvi, vides pieejamības risinājuma sakārtošanu, kā arī teritorijas labiekārtošanas darbus. Projekta ietvaros tiks uzlabota tehnisko dienestu ēkas energoefektivitāte un ergonomika, kas ilgtermiņā samazinās enerģijas patēriņu un sekmēs uzturēšanās izdevumu samazināšanos, kā arī ļaus tehniskajam personālam efektīvāk veikt savu darbu.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsludinot starptautisku konkursu investoru un attīstītāju piesaistei, lidosta “Rīga” uzsāk stratēģiski nozīmīgā RIX Airport City projekta ieviešanu.

Mērķis ir 10 gadu laikā izveidot progresīvu nākotnes lidostas pilsētu, kas sniedz ne tikai tradicionālos aviācijas pakalpojumus, bet rada vidi dažāda veida uzņēmējdarbības attīstībai, piedāvā multimodālus transporta savienojumus un dod pienesumu iedzīvotājiem un reģiona tautsaimniecībai kopumā.

“Mūsdienu lidostas ir vairāk nekā tikai aviosatiksmes pieturvietas. Līdzīgi kā agrāk ostas un dzelzceļa stacijas, mūsdienu lidostas rada ap sevi jaunas kvalitātes biznesa ekosistēmas. Stratēģiskais savienojums ar Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļu, kas savienos Baltijas valstu galvaspilsētas ar dzelzceļa tīkliem Somijā, Polijā un Vācijā, ir lieliska iespēja lidostai “Rīga” kļūt par jaunākās paaudzes Ziemeļeiropas satiksmes, darījumu un tūrisma centru. Mūsu mērķis ir radīt uz cilvēkiem orientētu lidostas pilsētu, kas pati ir galamērķis ar vērtību – uzņēmējdarbībai, jauniem pakalpojumiem un atpūtai,” attīstības vīziju iezīmē lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidosta "Rīga" ziemas sezonā, kas sāksies 30.oktobrī, piedāvās tiešos lidojumus uz 74 galamērķiem, informēj VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" pārstāvji.

Visplašāko galamērķu klāstu no lidostas "Rīga" nodrošinās nacionālā aviokompānija "airBaltic", kas plāno lidojumus 45 tiešajos maršrutos. To vidū būs arī divi īpaši jaunumi - Marrākeša Marokā un Grankanārija Kanāriju salās.

Līdz ar šo maršrutu atklāšanu 31.oktobrī un 1.novembrī "airBaltic" nodrošinās tiešu regulāro aviosatiksmi starp Latviju un Āfriku. Lidojumi abos jaunajos maršrutos plānoti līdz nākamā gada marta beigām.

Vairākos "airBaltic" maršrutos, tai skaitā uz Tallinu, Helsinkiem, Stokholmu un Briseli lidojumu biežums ziemas sezonā būs lielāks nekā iepriekšējā ziemā. Tāpat pasažieri varēs doties uz ziemas atpūtas galamērķiem Zalcburgā un Veronā, četras reizes nedēļā notiks lidojumi uz Dubaiju un sešas reizes nedēļā - uz Tenerifi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar aviācijas nozares ilgtermiņa attīstības prognozēm nākamajos desmit līdz piecpadsmit gados globālā līmenī pārvadāto pasažieru skaits dubultosies. Šobrīd Eiropas gaisa telpa un arī lidostu infrastruktūra nav gatava šādam attīstības scenārijam. Tādēļ investīcijas krīzes laikā dod priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem, un pašlaik var redzēt tālredzīgo lēmumu un ieguldījumu atdevi ne tikai lidostā Rīga, bet arī nacionālās aviokompānijas airBaltic kontekstā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars. Viņš norāda, ka nākotnē aviācija saskarsies ar vairākiem izaicinājumiem, kā būtiskāko norādot spēju pielāgoties aviācijas infrastruktūras nākotnes kapacitātes vajadzībām un spēju saglabāt konkurētspēju, ieviešot Zaļā kursa iniciatīvas. Vienlaikus gaisa pārvadājumu brīvais tirgus veicina inovācijas, kuras paver jaunas biznesa iespējas, kādas līdz šim būtu grūti iedomāties. Par šīm un daudzām citām problēmām, kā arī iespējām un to risinājumiem tika runāts ikgadējā aviācijas nozares forumā.

Kāda ir pašreizējā situācija aviācijas nozarē?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #27

DB, 05.07.2022

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas atkāpšanās ļauj strauji atjaunot aviopasažieru skaitu un, neraugoties uz lidojumu neesamību uz un no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas, lidosta Rīga īstenos jaunā pasažieru termināļa būvniecību, kura izmaksās korekcijas varētu ieviest inflācija.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta valsts akciju sabiedrības Starptautiskā lidosta Rīga valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Vēl uzņēmēju žurnālā Dienas Bizness 5.jūlija numurā lasi:

• Tēma

Darbaspēka cenas aug atšķirīgi un par lēnu

• Aktuāli

Izīrētāji pamanījuši iespēju nopelnīt

• Finanses

Indexo grib pārtraukt finanšu pakalpojumu sniedzēju snaudienu. Intervija ar pensiju pārvaldītāja AS IPAS Indexo valdes priekšsēdētāju Valdi Siksni

Uzņēmējdarbība

Uzņēmumu dzimstība nākotnes neskaidrības ēnā

• Aviācija

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica dzelzceļa stacijas projektā pie lidostas Rīga uzsākti Latvijā pirmās garākās dzelzceļa estakādes būvniecības darbi.

Ir izbūvēti pirmie pāļi estakādei, pa kuru kursēs ātrgaitas vilciens starp lidostas staciju, Rīgas centru, Baltiju un pārējo Eiropu. Tā būs Latvijā unikāla būve, sliežu ceļam tiekot paceltam virs zemes, lai netraucētu satiksmi uz lidostu. Būvdarbu norises laikā tiek nodrošināta satiksmes plūsma.

"Turpinās pirmā ātrgaitas dzelzceļa un avio savienojuma izbūve Baltijā, nākotnē nodrošinot gan pasažieru, gan kravu pārvadājumus. Izteiksmīgs jaunās stacijas ēkas siluets pacelsies augstu virs zemes, jo Rail Baltica vilcienu ceļi lidostas teritorijā būs uz estakādēm. Rail Baltica stacijas ēkas ārējā veidolā dominēs koka elementi, pati ēka projektēta, lai būtu gan ērta un funkcionāla, gan iespējami energoefektīva," uzsver SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris. "Topošā Rail Baltica stacija sinerģijā ar lidostas Rīga attīstības iecerēm ir katalizators, stiprinot Rīgu kā Baltijas un Ziemeļvalstu satiksme mezglu."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsākt lidojumus uz Krieviju un Baltkrieviju pašlaik būtu milzīga kļūda, tāpēc mēs aktīvi meklējam iespējas, kā šos zaudētos tirgus aizstāt ar citiem, norāda Martins Gauss, AS AirBaltic Corporation (airBaltic) valdes priekšsēdētājs.

Pašlaik airBaltic ir pilnībā pārtraucis lidojumus uz Krieviju un Baltkrieviju, kā arī Ukrainu, kas nozīmē, ka Rīgas lidosta ir zaudējusi lielu daļu transfēra pasažieru, atzīmē M.Gauss, uzsverot, ka kara ietekme uz aviācijas nozari ir milzīga. Aviokompānijas visā Eiropā pašlaik cieš milzīgus zaudējumus, taču mēs ceram, ka konflikts drīz atrisināsies un mēs varēsim atkal atsākt lidojumus uz Ukrainu, to esam gatavi darīt kaut rīt, norāda M.Gauss.

Kopš mūsu pēdējās sarunas nav pagājis pat gads, taču pasaule šajā laikā piedzīvojusi neskaitāmus satricinājumus, tajā skaitā Krievijas agresiju Ukrainā. Kā šis notikums kopumā ietekmējis aviokompāniju darbu?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviokompānija “Norwegian” no 1.jūnija uzsāks regulārus lidojumus līdz trīs reizēm nedēļā maršrutā Rīga – Tronheima.

Lidojumi tiek plānoti visas vasaras sezonas garumā.

“Norwegian” strādā lidostā “Rīga” kopš 2005. gada nogales un pašlaik no Rīgas piedāvā lidojumus uz Oslo piecas līdz deviņas reizes nedēļā, uz Stokholmu trīs līdz sešas reizes nedēļā un uz Kopenhāgenu divas līdz četras reizes nedēļā.

“Pievienojot šiem trim esošajiem galamērķiem Tronheimu, aviokompānija Rīgā atgriežas pie tā galamērķu skaita un lidojumu biežuma, kāds tas bija pirms pandēmijas 2019. gadā. Pasažieriem būs pieejami četri lidojumu maršruti, kas Baltiju savieno ar svarīgiem tūrisma un darījumu braucienu virzieniem Skandināvijā,” uzsver lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot kara Ukrainā ietekmi uz dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projektu, Satiksmes ministrija (SM) atzīst, ka īstermiņā tā ietekme vēl nav jūtama, taču ilgtermiņā zināmas sekas lielāki ģeopolitiski satricinājumi var radīt, jo ir būtiski sašūpotas materiālu piegādes ķēdes.

Tā teikts SM ziņojumā par aktualitātēm un progresu dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" tapšanas projektā, ko otrdien uzklausīja valdība.

Lai problēmas atrisinātu, notiek konsultācijas starp Eiropas partneriem, teikts ziņojumā.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K) uzsver, ka līdz ar kara sākšanos Ukrainā "Rail Baltica" projekta ģeopolitiskā nozīme ir būtiski augusi un tādēļ ir nepieciešams konkrēts plāns, kā to uzbūvēt ātrāk, nekā plānots.

Pašlaik turpinās Rīgas Centrālā multimodālā mezgla sekcijas un "Rail Baltica" starptautiskās lidostas Rīga multimodālā transporta mezgla sekcijas būvniecība, kā arī norisinās būvdarbu iepirkums "Rail Baltica" pamattrases izbūvei. 2022.gada 31.janvārī ir sākts atsavināšanas process un izsniegtas pilnvaras, noslēgti pilnvarojuma, lietošanas vai lietošanas tiesību aprobežošanas līgumi būvdarbu uzsākšanai 204 nekustamajos īpašumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kā energoresursu krīzes apstākļos saglabāt Ziemassvētku dekoratīvo apgaismojumu?

Sadarbības materiāls, 24.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nikolā Tesla intervijā žurnālistiem 1889.gadā esot teicis - viss ir Gaisma un viņš vēlas izgaismot visu planētu Zeme, tam šeit esot pietiekami daudz elektrības. Ir pagājuši nedaudz vairāk kā 130 gadi un šobrīd gluži negaidīti esam nonākuši situācijā, kad visā Eiropā tiek apsvērta gan energoražotāju veida maiņa, gan visdažādākie taupības pasākumi patēriņa un izmaksu mazināšanai. Kā privātpersonas, tā uzņēmumi un valsts iestādes nopietni izvērtē iespējas samazināt elektroenerģijas lietošanu, tai skaitā arī ēku un ielu apgaismošanai… Loģiski, rodas jautājums - laikā, kad tik strauji un neparedzami aug energoresursu izmaksas, vai ierastais mākslīgais apgaismojums kļūs par luksuspreci jeb tomēr varēsim arī turpmāk atļauties kvalitatīvu gaismu mājokļos un darbavietās, svētku rotājumus, ielu un fasāžu izgaismošanu?

Vilnis Burtnieks, Adam Decolight Latvia izpilddirektors, uzskata, ka apgaismojumam tiks piešķirta vēl lielāka nozīme un tas iegūs jaunu vērtību, jo, kas bijis pašsaprotams, ne vienmēr ticis pietiekami novērtēts. Pirmkārt, apgaismojums ir praktiska nepieciešamība ekonomikā – nav iespējama daudzu nozaru pastāvēšana bez kvalitatīvas gaismas, otrkārt, augs sabiedrības izpratne par gaismas sniegto drošības un komforta sajūtu. Līdz ar to tiks meklēti energoefektīvāki, individualizētāki risinājumi un tas notiek jau tagad. Vairākas Latvijas pašvaldības paziņojušas, ka pāriet uz ekonomiskajiem LED gaismekļiem, nomainot iepriekšējos, un to dara arī uzņēmumi. Tā ir pozitīva tendence, un tas nozīmē, ka gaisma būs. Jā, būsim taupīgāki, izmantosim modernākas, energoefektīvākas tehnoloģijas, bet gaismu saglabāsim. Jo gaisma – tās nav tikai dekorācijas un skaistāka vide, tā ir drošība un veselība, labsajūta un pozitīvas emocijas. Labs piemērs ir Tallinas pašvaldības tālredzīgais lēmums - pandēmijas laikā pilsēta apzināti investēja daudz vairāk līdzekļu dažādos gaismas objektos un dekoros, veicinot cilvēkus vairāk pavadīt laiku ārā arī gada tumšākajos mēnešos, kamēr Latvijā “baudījām” komandantstundas mājas režīmā… Un sabiedrība arvien vairāk novērtē dekoratīvā apgaismojuma efektus un to pozitīvo ietekmi uz cilvēku noskaņojumu. Gaisma rada prieku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošā biznesa centra New Hanza apkaimē Rīgas klusajā centrā durvis vēris apgaismojuma projektēšanas un tirdzniecības uzņēmuma SIA Lumenu Centrs salons, piedāvājot klātienē aplūkot un izbaudīt mūsdienīga apgaismojuma sniegtās iespējas un efektus.

Uzskatāmai mūsdienu tehnoloģiju un iespēju demonstrēšanai salonā izveidota pieredzes istaba, kas ļauj iepazīt jaunākās tendences apgaismojuma pasaulē un izmēģināt dažādus gaismas veidus, efektus, to funkciju vadību. Salonā pasūtāmi un iegādājami arī slavenu dizaineru apgaismes ķermeņi, mēbeles un interjera priekšmeti.

Salonam izvēlētās telpas vēsturiskā namā Ausekļa ielā 5 uzņēmums iegādājies un rekonstruējis, vēloties demonstrēt minimālistisku objektu un modernu mēbeļu apvienojumu klasiskā interjerā. Vietas izvēlei noteicošais bijis atrašanās vieta klusajā Rīgas centrā, vēsturiska ēka un lieli skatlogi, kā arī daudzi apkaimē esošie un topošie objekti, ērta sasniedzamība ar auto, velo vai kājām. “Esam viens no retajiem uzņēmumiem konkurentu vidū, kas salona telpas ir iegādājies īpašumā. Mūsu līdzšinējā pieredze ļauj būt pietiekami pārliecinātiem par sevi, ko apliecina patstāvīgais pieprasījums pēc mūsu pakalpojumiem un ilggadējā sadarbība ar Eiropā vadošiem ražotājiem un vietējiem sadarbības partneriem. Tāpēc nolēmām investēt prāvus līdzekļus šī īpašuma iegādē un salona izveidē. Ar jauno lokāciju vēlamies piesaistīt vēl vairāk privātos klientus, ne tikai dominējošo projektu izstrādi uzņēmumiem un valsts objektiem. Ar katru gadu realizējam aizvien vairāk lielākus privātos objektus, taču vēlamies vēl vairāk attīstīt vidējā segmenta projektus - daudzdzīvokļu ēkas, dzīvokļus, privātmājas, fasādes – to visu darām, veidojot bezmaksas aprēķinus, apgaismojuma vizualizācijas, dokumentāciju metu konkursiem” stāsta SIA Lumenu Centra valdes loceklis Tomass Martinsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Industriālo nekustamo īpašumu attīstītājs UAB “Sirin Development” ir parakstījis līgumu par 12 000 kvadrātmetru lielas noliktavas nomu ar UAB “Kesko Senukai”.

Uzņēmums no “Sirin Development” nomās noliktavas ar kopējo platību 20 000 m2 loģistikas parkā “Rumbula”, Maskavas ielā, Rīgā.

“Atrašanās vieta, tuvumā esošā lidosta un osta, kā arī pilsētas centrs tikai palielina pieprasījumu pēc šī loģistikas parka. Tuvākajā nākotnē plānojam vēl vienu šī parka attīstības posmu un jau nākamgad varēsim piedāvāt tirgū modernas A+ klases noliktavas 28 000 kvadrātmetru platībā,” saka “Sirin Development” izpilddirektors Laurins Kuzavas

Kā stāsta “Kesko Senukai Digital” operāciju vadītājs Ķēstutis Statulevičs (Kęstutis Statulevičius), šis loģistikas centrs tika izraudzīts, jo tas atrodas ģeogrāfiski izdevīgā vietā, lai apkalpotu visas trīs Baltijas valstis. Jaunā atrašanās vieta ļauj uzņēmumam apstrādāt gandrīz divreiz vairāk pasūtījumu nekā iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas informācijas tehnoloģiju nozarē noticis darījums, kura ietvaros elektrotīklu un ēku vadības sistēmu inženiertehnisko risinājumu uzņēmums SIA “Echoo Group” paplašinājis savu darbību, iegādājoties kapitāldaļas Latvijas automatizācijas sistēmu ražošanas uzņēmumā SIA “BISS”.

Darījuma rezultātā SIA “Echoo Group” kompetenci ēku automatizācijas un inženiertehniskās sistēmās papildinās SIA “BISS” pieredze automatizācijas sistēmu izstrādē un ražošanā, tādējādi nodrošinot inovatīvus risinājumus augošam pieprasījumam pēc mūsdienīgas dzīves telpas.

“Paplašināšanās ir daļa no Echoo Group izaugsmes stratēģijas un ieceres kļūt par vadošo ēku un pilsētu automatizācijas sistēmu ražotāju Baltijā. Mūsu ilgtermiņa plānos ietilpst darbības paplašināšana jaunos virzienos, tajā skaitā attīstot viedās pilsētas infrastruktūras, autostāvvietu pārvaldības un citus datu apstrādes risinājumus. Šobrīd tiek realizēts uzņēmumu integrācijas plāns, kā arī norisinās darbs pie jaunu produktu un pakalpojumu izstrādes un ieviešanas tirgū,” atzīmē Echoo Group īpašnieki Gļebs Kiseļovs un Annija Eizenarma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, pieaudzis par 2,6%, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pēc provizoriskām aplēsēm, IKP ietekmēja kritums ražojošajās nozarēs par 0,4% un pakalpojumu nozaru pieaugums par 4,1%.

Vienlaikus, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas ekonomikā minētajā laika periodā bijis pieaugums par 2,5%.

Savukārt 2022.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2022.gada pirmo ceturksni -, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 1,4%.

Izvērsts ziņojums par precizēto IKP apmēru un izmaiņām šogad otrajā ceturksnī tiks publicēts 31.augustā.

Pēc statistikas pārvaldes datiem, 2021.gadā Latvijas IKP pieauga kopumā par 4,5%.

Bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš teic - 2. ceturkšņa IKP dati ir pārsteidzoši slikti. Balstoties uz pieejamo informāciju par nozarēm, šķita, ka IKP salīdzinājumā ar 1.ceturksni nav daudz mainījies, bet gada griezumā varētu būt pieaudzis par apmēram 4%. Izrādās, saskaņā ar sākotnējo novērtējumu IKP ceturkšņa griezumā ir samazinājies par 1,4%, bet gada griezumā audzis vien par 2,6%. 1.ceturksnī skaitļi bija krasi atšķirīgi – pieaugums attiecīgi par 3,6% un 6,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nacionālo interešu objekts – kas tas ir?

Olavs Cers, "Zvērinātu advokātu biroja CersJurkāns” partneris, Guna Pūce, “Zvērinātu advokātu biroja CersJurkāns” jurista palīgs, 05.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada 30. augustā tika publiski izziņots, ka Ministru kabinets ir vienojies piešķirt nacionālo interešu objekta statusu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālim pie Saulkrastiem. Jau iepriekš publiski ir daudz diskutēts par šī projekta nepieciešamību un tā ekonomiskajiem plusiem un mīnusiem, tāpat arī pret šāda termināļa izveidi ir iebilduši Saulkrastu iedzīvotāji. Līdz ar to daudziem lasītājiem aktuāls ir jautājums – kas tad īsti ir šis „nacionālo interešu objekts” un kādas priekšrocības sniedz šāds statuss?

Vispirms jau tiksim skaidrībā, no kura likuma izriet nacionālo interešu objekta definīcija, un kā tiek pieņemts lēmums par šāda objekta izveidi. Teritorijas attīstības plānošanas likuma 1. panta pirmās daļas 7. punktā noteikts: “Nacionālo interešu objekti — teritorijas un objekti, kas nepieciešami būtisku sabiedrības interešu nodrošināšanai, dabas resursu aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai.” Turpat tālāk arī norādīts, ka nacionālo interešu objektus un to izmantošanas nosacījumus nosaka, izveido un apstiprina Ministru kabinets. Savukārt priekšlikumus par nacionālo interešu objekta izveidošanu sagatavo un virza apstiprināšanai Ministru kabinetā attiecīgā nozares ministrija sadarbībā ar vietējām pašvaldībām, kuru teritoriju ietekmēs šis objekts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Ne Saeima, ne valdība pat nenojauš, kāda katastrofa mums tuvojas

Armanda Vilciņa, 17.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visas krīzes nevar pārvarēt ar vieniem un tiem pašiem paņēmieniem, kas Latvijas gadījumā ir naudas aizņemšanās, jo tas grauj vietējo ekonomiku un tautsaimniecību, domā Jāzeps Šņepsts, AS Preiļu siers valdes priekšsēdētājs.

Nauda, ko esam aizņēmušies un gadiem uz nebēdu tērējuši, inflāciju Latvijā uzdzinusi līdz tādam līmenim, kādu drīz vairs nevarēsim atļauties, spriež J. Šņepsts. Es baidos, ka gada beigās inflācija sasniegs jau 50%, bet valsts ārējais parāds, atbilstoši ekspertu prognozēm, tuvākajā laikā varētu pietuvoties jau 60% robežai no iekšzemes kopprodukta (IKP), atzīmē uzņēmējs. Šādā gadījumā valstij vienkārši nebūs naudas, un es ļoti šaubos, ka mums tiks piešķirts vēl kāds aizdevums, kā rezultātā nebūs iespējams ne pacelt algas, ne pensijas – liela daļa Latvijas sabiedrības faktiski kļūs par maznodrošinātajiem, kas nevarēs atļauties nodrošināt pat savas pamatvajadzības, secina J. Šņepsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic pasūtījusi kopumā 24 elektriskās automašīnas, lai nodrošinātu virszemes apkalpošanu lidostā, veiktu tehniskās un citas funkcijas.

Uzņēmums lidostas Rīga peronā jau uzstādījis septiņas uzlādes stacijas, bet līdz gada beigām paredzēts uzstādīt vēl 15.

“Ilgtspējība ir mūsu nākotnes attīstības pamatā. Tāpēc mēs jau pērn nolēmām, ka visi uzņēmuma iegādātie automobiļi būs elektriski. Šodien mūsu perona apkalpošanas kolēģi jau izmanto pirmās elektriskās automašīnas, ko esam iegādājušies,” komentē airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

Aprīlī Latvijas lidsabiedrība airBaltic saņēmusi augstāko vērtējumu starp Latvijas zīmoliem Eiropas Ilgtspējīgu zīmolu indeksā (Sustainable Brand Index) transporta un ceļojumu nozarē.

Pētījums veikts laika posmā no 2021. gada decembra līdz 2022. gada februārim, un tajā tika analizēts, kā sabiedrības attieksme pret ilgtspēju ietekmē zīmola veidošanu, komunikāciju un uzņēmējdarbības attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ienākošais tūrisms Latvijā atgūstas daudz lēnāk nekā Baltijas kaimiņvalstīs, jo noteiktie ierobežojumi Covid-19 pandēmijas izplatībai bija bargāki, vienlaikus papildu izaicinājumu radījis karš Ukrainā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava. Viņa norāda, ka pagātni nav iespējams mainīt un nav mūsu spēkos ietekmēt notikušo, tāpēc ir jākoncentrējas darbam visa veida ārvalstu tūristu piesaistei, un tikai tā var sasniegt atbilstošus rezultātus.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija ienākošā tūrisma jomā?

Viss atkarīgs, ar ko pašreizējo 2022. gada situāciju salīdzina. Ja šajā gadā Latviju apmeklējušo ārvalstu tūristu skaitu salīdzina ar 2021. gadu, tad ir labi rādītāji, jo ir būtisks šādu ceļotāju pieaugums. Jāatgādina, ka 2021. gadā bija vairāki mēneši, kad nekāda ceļošana nebija iespējama, un to ļoti sāpīgi izjuta ienākošā tūrisma sfēra visās valstīs. Lai mazinātu pandēmijas izplatību, Latvijā vairākus mēnešus neviens ārvalstu tūrists pat nevarēja iebraukt. Savukārt pavisam citādi vērtēsim 2022. gadā sasniegto rezultātu, to salīdzinot ar pirmspandēmijas laikā – 2019. gadā – iespēto.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izraudzīta apvienotās kapitālsabiedrības Rīgas nami padome

Db.lv, 14.06.2022

Par padomes locekli nekustamo īpašumu pārvaldības jomā ir ievēlēts Andris Vārna, kurš šobrīd ir VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes loceklis.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “Rīgas nami” dalībnieku sapulcē 14. jūnijā tika pieņemts lēmums izveidot SIA “Rīgas nami” padomi trīs locekļu sastāvā, apstiprinot attiecīgos statūtu grozījumus.

Par padomes locekli nekustamo īpašumu pārvaldības jomā ir ievēlēts Andris Vārna, kurš šobrīd ir VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes loceklis. A. Vārna ir sertificēts nekustamo īpašumu pārvaldnieks, kā arī ir ieguvis ekonomista kvalifikāciju uzņēmējdarbības vadībā Rīgas Tehniskajā universitātē.

Par padomes locekli finanšu jautājumu, risku vadības un iekšējās kontroles sistēmas jomā ir ievēlēta Ilze Bukulde, kura ir ieguvusi profesionālo maģistra grādu uzņēmumu un organizāciju vadīšanā un finansēs, pabeidzot studijas Rīgas Biznesa skolā ar izcilību, un sociālo zinātņu maģistra grādu ekonomikā Latvijas Universitātē. Viņa līdzšinējā darba pieredzē ir pildījusi “PATA GRUPA” un AS “PATA SALDUS” finanšu direktores un valdes locekles pienākumus, kā arī bijusi Lielo korporatīvo klientu segmenta vadītāja AS “SEB banka”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošā dzelzceļa projekta "Rail Baltica" Salaspils Intermodālā kravu termināļa būvprojektēšana izmaksās aptuveni 6,9 miljonus eiro, ceturtdien būvprojektēšanas līguma parakstīšanas pasākumā aģentūrai LETA sacīja projekta ieviesēja Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Būvprojektu izstrādās Latvijas uzņēmums SIA "BRD projekts" un Itālijas uzņēmums "Sintagma S.r.l.", tāpat līgums paredz autoruzraudzību līdz termināļa nodošanai ekspluatācijā.

Salaspils kravu terminālim "Rail Baltica" projektā ir stratēģiski un ekonomiski svarīga nozīme, lai Latvijā attīstītu daudzveidīgu kravu pārvadājumu iespējas starptautiskajos kravu pārvadājumu koridoros, ar lielu izaugsmes potenciālu tieši ziemeļu-dienvidu virzienā.

Kravu termināļa projektēšana ilgs aptuveni divus gadus, pēc tās pabeigšanas sāksies termināļa būvdarbi, kas ilgs vēl divus līdz trīs gadus. Vingris sacīja, ka kravu termināļa būvdarbu iepirkums varētu tikt izsludināts jau 2023.gadā, lai uzreiz pēc projektēšanas pabeigšanas varētu sākt būvniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru