Jaunākais izdevums

Pandēmijas apstākļi izrādījušies ideāli, lai pasaulē uzņēmumi steigtos uz biržu un piesaistītu naudu.

Tā vismaz liecina dati par šogad notikušajiem sākotnējiem publiskajiem akciju piedāvājumiem (Initial public offering jeb IPO).

Proti, kopš šā gada sākuma pasaulē reģistrēti jau 875 IPO, kuros piesaistīti līdzekļi vismaz viena miljona ASV dolāru apmērā, ziņo Dealogic. Kopā šajos IPO piesaistīti 230 miljardi ASV dolāru.

Tādējādi gan šādu darījumu skaita, gan piesaistītas naudas apmērā ziņā dažu mēnešu ietvaros fiksēti jauni vēsturiskie rekordi.

Iepriekšējais rekords IPO skaita ziņā (592) pasaulē tiks fiksēts 2000. gadā pirms interneta akciju burbuļa plīšanas. Tad arī šajā pašā gada periodā ar IPO palīdzību tika piesaistīti 80 miljardi ASV dolāru (iepriekšējais rekords gada pirmajai daļai), kur šis rādītājs nu vienkārši nobāl pašreizējo apmēru priekšā. Šogad līdz šim ar IPO palīdzību piesaistītās naudas apmērs jau tagad pārspējot pilna gada rādītājus 21 no 26 iepriekšējiem gadiem, raksta Financial Times.

Jāatgādina, ka 2000. gadā notika viens no slavenākajiem akciju tirgus sabrukumiem mūsdienu finanšu vēsturē. Tirgus dalībnieki pirms šī notikuma vairākus gadus gluži vai neprātīgi par ļoti augstu cenu pirka dažādu interneta kompāniju akcijas, lai gan daudzi šie uzņēmumi bija mazi un bieži vien nespēja strādāt ar peļņu, kas galu galā noveda pie to bankrota. Kādā brīdī ballīte akciju tirgū beidzās un 31 mēneša laikā no 2000. gada marta Nasdaq Composite vērtība saruka aptuveni par 80%.Par būtisku daļu no IPO tirgus šoreiz ir atbildīgas tā saucamās SPAC (Special purpose acquisition company) kompānijas. Faktiski tas paredz čaulas kompānijas izveidi (kurai nav kāda komerciāla darbība), kas ar IPO piesaista kapitālu kāda eksistējoša uzņēmuma iegādei.

Nozares eksperti vērš uzmanību uz centrālo banku bezprecedenta centieniem stimulēt ekonomiku, kas pie zemes spiež procentu likmes (daudzu valstu parādam ienesīgums ir negatīvs). Šāda situācija uz ļoti lieso sagaidāmo procentu ienākumu fona nozīmē lielu pieprasījumu pēc jaunām akcijām – pat pie lielāka riska (ar jaunām kompānijām bieži vien tiek saistīts krietni lielāks risks, jo tās nevar lepoties ar garu korporatīvās peļņas un apgrozījuma vēsturi).Tāpat šobrīd gandrīz visi gaida strauju ekonomiku lēcienu ārā no pandēmijas bedres un patērētāju tēriņu palielināšanos. Domājams, arī daudzi uzņēmumi redz, kā veiksmīgi savus IPO plānus īsteno citi. Rezultātā uz biržu var turpināt mēģināt doties daudzi tie, kas savus šos plānus bija iesaldējuši līdz nedaudz saulainākam brīdim. Vismaz pašlaik arī investoru apetīte pēc šādiem IPO ir ļoti liela.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" iesniegusi Satiksmes ministrijai risinājumu, kā valstij atgūt vasarā uzņēmuma kapitālā ieguldītos 250 miljonus eiro, apliecināja "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss, piebilstot, ka priekšlikums, kā jau iepriekš ziņots, paredz aviokompānijas akciju pārdošanu biržā.

"Mēs esam iesnieguši informāciju, kā to piedāvājam darīt, Satiksmes ministrijai un ministrijai tā tālāk ir jāiesniedz Ministru kabinetam. Kā jau zināms, mēs piedāvājam sākt "airBaltic" akciju kotāciju biržā. Agrākais laiks varētu būt 2022.gada beigas vai 2023.gada sākums," teica Gauss.

airBaltic lūgs valdības atbalstu, ja pavasarī situācija neuzlabosies 

Covid-19 pandēmijas otrais vilnis ir izrādījies smagāks, nekā tika prognozēts iepriekš, bet...

Viņš pauda, ka akciju sākotnējam piedāvājumam (IPO) būtu jābūt tādā apmērā, lai valsts varētu atgūt vismaz 250 miljonus eiro, pārdodot jau esošās akcijas.

"Par šo plānu ir informēta arī Eiropas Komisija, jo tas bija iecerēts jau tad, kad mēs saņēmām naudu. Valdībai tas ir jāizskata un jāpasaka - jā, mēs tā darīsim," sacīja Gauss.

Viņš piebilda, ka alternatīvs risinājums ir atrast vienu pircēju, kurš būtu gatavs no valsts iegādāties "airBaltic" akcijas par 250 miljoniem eiro, taču tuvāko gadu laikā tas varētu būt visai maz ticams scenārijs. Turklāt, ja IPO būs veiksmīgs, par akcijām varēs iegūt vairāk nekā 250 miljonus eiro.

Gauss atklāja, ka aviokompānija rosinās valdību veikt IPO, kura apmērs būtu 500 miljoni eiro. "Vienlaikus konkrētus skaitļus minēt vēl būtu pāragri, jo mēs pat vēl neesam piesaistījuši bankas IPO rīkošanai. Taču mūsu mērķis noteikti ir lielākais IPO Baltijā, jo "airBaltic" stāsts no vienas puses ir globāls, no otras puses - ļoti lokāls. Un stāsts aviokompāniju IPO procesā gandrīz vienmēr ir svarīgāks nekā sausi skaitļi," viņš sacīja.

Tāpat Gauss minēja, ka "airBaltic" akcijas noteikti būtu jākotē biržā "Nasdaq Riga", lai tās vienkārši varētu iegādāties arī Latvijas iedzīvotāji, tomēr IPO ir iecerēts apjomīgs, tāpēc akcijas, visdrīzāk, tiks kotētas vēl kādā lielākā vērtspapīru tirgū.

"Es domāju, ka interese par "airBaltic" akcijām būs liela, jo mēs no šīs krīzes iziesim spēcīgi un izskatāmies labi uz daudzu citu aviokompāniju fona. [Norvēģijas zemo cenu aviokompānija] "Norwegian" jau iet uz bankrota procedūru un daudzi cīnās ar grūtībām daudz vairāk nekā "airBaltic". Tāpat mēs sagaidām, ka interese par akcijām būs ne tikai investoriem, bet arī Latvijas privātpersonām," sacīja Gauss.

Jau vēstīts, ka Eiropas Komisija pēc vairāku mēnešu izvērtēšanas jūlija sākumā atbalstīja Latvijas valdības lēmumu "airBaltic" pamatkapitālā ieguldīt 250 miljonus eiro, lai sniegtu atbalstu Covid-19 krīzes pārvarēšanai.

Vienlaikus Eiropas Komisijas lēmums paredz, ka Latvijai piecu līdz septiņu gadu laikā ieguldījums jāatgūst. Valdībai priekšlikums ieguldījuma atgūšanai Eiropas Komisijā ir jāiesniedz gada laikā, bet "airBaltic" priekšlikums par ieguldījuma atgūšanu valdībai bija jāiesniedz pusgada laikā.

"airBaltic" koncerna apgrozījums Covid-19 pandēmijas ietekmē šogad pirmajā pusgadā samazinājās par 63,6% - līdz 78,713 miljoniem eiro, savukārt koncerna zaudējumi pieauga gandrīz septiņas reizes un veidoja 184,77 miljonus eiro. Savukārt "airBaltic" auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 503,281 miljons eiro, kas ir par 23,1% vairāk nekā 2018.gadā, taču kompānija cieta zaudējumus 7,729 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Latvijas valstij pieder 96,14% balsstiesību "airBaltic" kapitālā, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 3,86%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Par nebanku kreditētāja DelfinGroup netiešo līdzīpašnieku kļuvusi Kesenfeldu ģimene

Db.lv, 07.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu uzņēmuma AS DelfinGroup akcionāra SIA L24 finance īpašnieku struktūrā šā gada aprīļa beigās notikušas izmaiņas, kuras šobrīd tiek reģistrētas LR Uzņēmumu reģistrā. Par SIA L24 finance īpašnieku netieši ir kļuvis Kesenfeldu ģimenes uzņēmums SIA ALI Investments, informē AS DelfinGroup.

Savukārt pārējā DelfinGroup akcionāru struktūrā izmaiņas nav notikušas. Uzņēmuma padomes priekšsēdētājs un lielākais uzņēmuma akcionārs Agris Evertovskis uzņēmumu kontrolē caur SIA EC finance un SIA AE consulting, kā arī 3,5% uzņēmuma joprojām pieder DelfinGroup menedžmenta komandai - valdes locekļiem. 6.maijā LR Uzņēmumu reģistrā reģistrētas izmaiņas veidā kā Agris Evertovskis īsteno kontroli uzņēmumā AS DelfinGroup.

"Martā paziņojām par DelfinGroup plāniem veikt sākotnējo publisko akciju piedāvājumu (IPO) Nasdaq Riga biržā un šobrīd jūtam pieaugošu interesi no potenciālo investoru puses. Kesenfeldu ģimene FinTech nozarē darbojas jau ilgstoši un veiksmīgi. Tāpēc šādu stabilu un pieredzējušu ilgtermiņa akcionāru klātesamība uzņēmumam nozīmīgas izaugsmes laikā noteikti dos papildus pievienoto vērtību. Mūsu biznesa attīstības redzējums sakrīt un esmu gandarīts, ka viņi ir izrādījuši uzticību un ir daļa no DelfinGroup turpmākā izaugsmes stāsta. Notikušās izmaiņas neko nemaina līdzšinējā uzņēmuma pārvaldībā un mēs turpinām strādāt, lai realizētu ieplānoto DelfinGroup ilgtermiņa izaugsmes stratēģiju," komentē AS DelfinGroup padomes priekšsēdētājs Agris Evertovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cena dažās pēdējās nedēļas turpinājusi pieaugt. Tam labvēlīgu fonu uzturējuši pasaules ietekmīgāko valdību stimuli, sabiedrību vakcinēšana pret Covid-19 vīrusu, makroekonomisko rādītāju uzlabošanās un daudzsološi uzņēmumu peļņas rādītāji.

Eksperti gan norāda, ka, neskatoties uz šādu kāpumu, pārlieks optimisms var būt nevietā.

Stimuli un optimisms

"Pieņēmusi 1,9 triljonu ASV dolāru vērtu programmu ekonomikas atveseļošanai no Covid-19 krīzes un izziņojusi plānu 10 gadu laikā ieguldīt infrastruktūras attīstībā 2,3 triljonus ASV dolārus, Baidena administrācija neapstājās un nāca klajā ar paziņojumu par vēl vienu valdības finansētu programmu, kas paredzēta ģimeņu atbalstam un kuras īstenošanai turpmāko 10 gadu laikā tiks iztērēti 1,8 triljoni ASV dolāri. Līdz ar to kopš gada sākuma ASV Demokrāti ir jau izplānojuši fiskālos stimulus aptuveni 6 triljonu ASV dolāru apmērā, kas nosacīti atbilst aptuveni 30% no ASV iekšzemes kopprodukta. Objektīvi jaunajām programmām, kuras plānots īstenot 10 gadu garumā, gan nevajadzētu viest investoros pārlieku optimismu. Valsts izdevumu palielinājums tiks gandrīz pilnībā segts nevis uzņemoties jaunu valsts parādu, bet gan paaugstinot nodokļus uzņēmumiem un īpaši turīgām privātpersonām. Piemēram, aprīlī tika paziņots, ka kapitāla pieauguma nodoklis noteiktām bagātnieku grupām nākotnē teju dubultosies un tiks palielināts no 20% līdz aptuveni 40%," stāsta Luminor Ieguldījumu stratēģis Vitālijs Siļvestrovs un piebilst, ka pagaidām investori gan izvēlas ignorēt gaidāmās negatīvās sekas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Decembra pirmajā pusē biržā ļoti veiksmīgi debitējis naktsmītņu rezervēšanas uzņēmums "Airbnb". Šī debija, šķiet, pārspējusi jebkādas pašas optimistiskās cerības, un uzņēmuma akcijas vērtība šāvusies debesīs.

Proti, pirmajā tirdzniecības dienā "Airbnb" akcijas cena ASV Nasdaq biržā palēcās par 112,8% - no 68 ASV dolāriem līdz 144,7 ASV dolāriem. Turklāt uz mirkli "Airbnb" akcijas cena pārkāpa pāri arī 160 ASV dolāru atzīmei, lai gan pēc tam tā no šādām astronomiskām pozīcijām atkāpās.

Katrā ziņā šāda "Airbnb" debija biržā kārtējo reizi apliecina šobrīd, šķiet, visai eiforisko finanšu tirgus stāvokli. Neskatoties uz pandēmiju un to, ka akcijas nebūt nav lētas, tirgus dalībnieki tās turpina iegādāties par arvien augstāku un augstāku cenu. To, kad pienāks kāds finanšu tirgus "savienošanās" punkts ar zemi, rādīs laiks. Vēsture liecina, ka pat neprātīgi cenu burbuļi var būt krietni ilgāka realitāte nekā sākotnēji tas varētu likties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Populārā mazumtirdzniecības ķēde "Fix Price" paziņojusi par vērienīgu IPO realizāciju Londonas un Maskavas biržās 2 miljardu ASV dolaru apmērā. Pēc šī darījuma "Fix Price" paziņojis par plāniem tuvāko 5 gadu laikā Baltijas valstīs atvērt ap 100 "Fix Price" franšīzes veikalus, kas ir īpaši populāri pasaulē tieši pandēmijas laikā.

Pēc IPO "Fix Price" vērtība sasniedz 8,3 miljardu ASV dolārus. Kompānijas līdzīpašnieka Sergeja Lomakina kapitāla vērtība tiek novērtēta 3,4miljardu ASV dolāru apmērā.

"Fix Price", kas pārvalda gan klātienes, gan tiešsaistes veikalus, pagājušajā mēnesī paziņoja par saviem sākotnējā publiskā piedāvājuma plāniem, kuru mērķis ir izmantot "Fix Price" veikalu ķēdes pieaugošo popularitāti laikā, kad pandēmija ir pazeminājusi daudzu pasaules iedzīvotāju pirktspēju.

"FIX Price" pārvalda vairāk nekā 4200 veikalus un tā pārdošanas apjoms pieaug 16 ceturkšņus pēc kārtas.

Darījums ir kļuvis par lielāko Krievijas sākotnējā publiskā piedāvājuma darījumu kopš 2012. gada, saskaņā ar "Interfax" aprēķinu. Uzņēmuma vērtība ir pieaugusi līdz 8,3 miljardiem ASV dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu nozares koncerns AS DelfinGroup šogad plāno veikt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) Nasdaq Riga biržā.

Emitējamo akciju daudzums un cena tiks paziņota pirms akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma oficiālas izziņošanas un atbilstoši regulatora apstiprinātam prospektam.

Papildu finansējuma piesaistes mērķis ir tirgus līdera pozīciju nostiprināšana un jaunu un inovatīvu patēriņa kreditēšanas produktu izstrāde dažādām sabiedrības grupām. Izmantojot jaunos finanšu tehnoloģiju risinājumus, DelfinGroup plāno vēl vairāk attīstīt patēriņa kreditēšanas biznesa virzienu, lai vēl veiksmīgāk konkurētu šajā segmentā, tai skaitā ar tradicionālajām bankām.

"AS DelfinGroup stabilā izaugsme un līdzšinējā veiksmīgā finansējuma piesaistes pieredze Nasdaq Riga biržā ļauj mums spert nākamo attīstības soli un uzsākt arī publisku uzņēmuma akciju kotāciju. Latvijā līdz šim startēt biržā ar savu akciju piedāvājumu ir uzdrīkstējušies visai nedaudzi uzņēmumi. Tāpēc ar savu rīcību vēlamies ne vien pavērt iespēju privātajiem un institucionālajiem investoriem piedalīties mūsu stabilās izaugsmes stāstā, bet arī iedvesmot citus Latvijas uzņēmumus startēt biržā. Plānojam, ka jauno akcionāru peļņu veidos ne vien akciju vērtības pieaugums, bet arī reizi ceturksnī izmaksātas dividendes. Pēdējo trīs gadu laikā uzņēmums dividendēs ir izmaksājis 6,730 miljonus eiro," teic AS DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

DelfinGroup padomē strādās arī Kokins un Bičevskis

Db.lv, 31.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu nozares koncerna AS DelfinGroup akcionāru sapulcē par jaunajiem padomes locekļiem apstiprināti Gatis Kokins, Edgars Voļskis, Mārtiņš Bičevskis un Jānis Pizičs.

Tāpat darbu padomē piecus gadus turpinās padomes priekšsēdētājs Agris Evertovskis.

"Šogad plānojam veikt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) Nasdaq Riga biržā, kas ir rets notikums ne vien Latvijā, bet visas Baltijas mērogā. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka uzņēmuma pārvaldības komandā ir papildinājums ar izciliem dažādu nozaru ekspertiem, kas palīdzēs nodrošināt DelfinGroup pārvaldības atbilstību augstākajiem korporatīvajiem standartiem ilgtermiņā. Mūsu nākotnes mērķis ir ne vien nostiprināt savas vadošās pozīcijas savā nozarē, bet arī kļūt par daudz sīvāku konkurentu tradicionālajām bankām patēriņa kreditēšanas segmentā," teic AS DelfinGroup padomes priekšsēdētājs un līdzdibinātājs Agris Evertovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Japānas investīciju gigants "Softbank Group" pagājušajā biznesa gadā, kas noslēdzās martā, strādāja ar 4,99 triljonu jenu (37,7 miljardu eiro) tīro peļņu, kas ir visu laiku kāda Japānas uzņēmuma lielākā peļņa, teikts trešdien publiskotajā kompānijas paziņojumā.

Biznesa gadā, kas noslēdzās 2020.gada martā, uzņēmums cieta zaudējumus 961,6 miljardu jenu apmērā, kas bija lielākie zaudējumi kompānijas vēsturē.

Peļņu pagājušajā biznesa gadā galvenokārt veicinājis tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu kāpums, ņemot vērā "Softbank Group" investīcijas šādās kompānijās.

Dienvidkorejas e-tirdzniecības gigants "Coupang", kurā "Softbank Group" veicis investīcijas, martā akciju sākotnējā publiskajā piedāvājumā (IPO) ieguva vairāk nekā četrus miljardus dolāru, šim kļūstot par ASV šogad līdz šim lielāko IPO.

Komentāri

Pievienot komentāru