Jaunākais izdevums

FRS līdz nākamā gada beigām vēl piecas, sešas reizes var uzspiest pa dolāra likmju palielināšanas pogām

Rekordzemo likmju laiki pamazām tuvojas izskaņai, un šajā ziņā zīmīgu soli šonedēļ spērusi ASV Federālo rezervju sistēma (FRS). Iestāde savu galveno ASV dolāra refinansēšanas likmi paaugstinājusi par 25 bāzes procentpunktiem līdz 0,75%‒1% koridoram.

Šāda likmju paaugstināšana nozīmē, ka pasaules ietekmīgākā banka pakāpeniski virzās stingrākas monetārās politikas virzienā, kuras mērķis ir krietni atšķirīgs no pēdējo gadu laikā ierastās bezprecedenta stimulēšanas. Centrālā banka, ceļot likmes, domā par inflācijas iegrožošanu un ekonomikas pārkaršanas nepieļaušanu. Protams, pašlaik teikt, ka ASV ekonomika būtu uzkarsusi, nevar. Drīzāk var runāt par to, ka ekonomikas vēnu vairs nav nepieciešams tik ļoti piekabināt klāt FRS zāļu sistēmai ‒ pacients (ASV ekonomika) pēc ilgstošas gulēšanas vairāk vai mazāk slīpā stadijā atkal mēģina pārvietoties pašu spēkiem (notiek monetārās politikas «normalizācija»). Tiesa gan, ja centrālā banka nerīkojās proaktīvi, tad šādi pārkaršanas riski pastāv.

Tāpat jāņem vērā, ka likmes tiek palielinātas no ļoti zema līmeņa, kas nozīmē, ka paaugstinājuma ietekme nav tik jūtama. Tomēr, ja FRS, kas ir pasaules centrālo banku flagmanis, rīkojas un dolāru likmes pieaug, tad ar zināmu laika nobīdi līdzīgus lēmumus var sākt gaidīt arī no citiem monetārās politikas noteicējiem.

Visu rakstu Sadārdzina naudu lasiet 17. marta laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Zemo procentu likmju vide: četri iemesli pārlieku nesatraukties par Latvijas kredītiestāžu spēju pielāgoties

Latvijas Bankas ekonomists Pēteris Kloks, 20.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekšējā nedēļā Latvijas Bankas Ekspertu saruna vētīja, cik lielā mērā mājsaimniecības un uzņēmumi ir izmantojušas unikālās iespējas, ko atnesis zemo procentu likmju laikmets. Taču ne visiem jaunie apstākļi nozīmē jaunas iespējas. Eiropas Centrālā banka (ECB) savā jaunākajā Finanšu stabilitātes pārskatā secina, ka zemo procentu likmju vide palielina finanšu stabilitātes riskus Eiropā, t.sk. kredītiestādēs.

Stabila Latvijas finanšu sistēma ļaus mājsaimniecībām un uzņēmumiem labāk izmantot zemo procentu likmju laikmeta priekšrocības. Tādēļ, turpinot diskusiju, jāvaicā, – kā zemās procentu likmes ietekmē Latvijas kredītiestādes un to finanšu stabilitāti un ko šajā ziņā mainīs pakāpeniskais procentu likmju pieaugums ASV?

Kamēr mājsaimniecības priecājas par rekordzemām kredītu izmaksām, Latvijas kredītiestādes saskaras par rekordzemiem procentu ienākumiem, ko tās gūst, kreditējot tautsaimniecību. Jaunākie dati liecina, ka 2016. gadā kopējie kredītiestāžu sektora procentu ienākumi no kredītu izsniegšanas tautsaimniecībai ir par 36% zemāki kā pirms pieciem gadiem un par 2% zemāki kā pērn, un kritums ir straujāks kā kopējā kredītportfeļa samazināšanās. Turklāt zemi vai negatīvi ir arī procentu ienākumi no ieguldījumiem Latvijas un ārvalstu parāda vērtspapīros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Viedoklis: Vai zemākas procentu likmes apdraud fiskālo disciplīnu?

Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Tkačevs un Kārlis Vilerts, 14.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēckrīzes periodā eirozonas un citu attīstīto valstu izaugsmes temps bijis labākajā gadījumā mērens, bet inflācija – daudz zemāka par Eirosistēmas noteikto mērķi, kas ir tuvu, bet zem 2%.

Lai veicinātu tautsaimniecības attīstību un tādējādi nodrošinātu vēlamo inflācijas līmeni, Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome izmantojusi virkni standarta un nestandarta monetārās politikas instrumentus, t.sk. procentu likmju samazināšanu un Paplašināto aktīvu iegādes programmu (PAPP).

Līdzīgi rīkojušās arī citas lielāko valūtas zonu centrālās bankas, t.sk. ASV Federālo rezervju sistēma, Anglijas Banka un Japānas Banka. Šādas monetārās politikas rezultātā vairākums attīstīto valstu valdības obligāciju procentu likmes sasniegušas rekordzemu līmeni, dodot iespēju valstu valdībām aizņemties līdz šim neierasti lēti (1. attēls).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Zemo procentu laikmeta ietekme uz investoru rīcību fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū

Latvijas Bankas ekonomists Erlands Krongorns, 12.06.2018

Mājsaimniecību un nefinanšu uzņēmumu eiro noguldījumu vidējās svērtās gada procentu likmes jauniem darījumiem Latvijas kredītiestādēs

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Manam draugam eiroskeptiķim – 4 gadi ar eiro

Egils Kaužēns un Ginters Bušs, Latvijas Bankas ekonomisti, 11.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājuši nu jau 4 gadi, kopš Latvija ir eirozonā un mūsu nauda ir eiro. Iespējams, daudziem jau būs aizmirsies, cik «karstas» diskusijas sabiedrībā bija pirms eiro ieviešanas.

Tajā laikā Latvijas Bankas pārstāvji plašākai sabiedrībai skaidroja eiro ieviešanas ietekmi uz tautsaimniecību, iespējamos riskus un gaidāmos ieguvumus, kuri tika izteikti precīzi izmērāmos skaitļos. Diskusija notika arī par emocionālām lietām, tostarp kolēģis Gundars Dāvidsons uzrakstīja vēstuli eiroskeptiķim, kurā skaidroja savu atbalstošo pozīciju.

Tagad ir pienācis laiks atskatīties uz to, kā tad Latvija ir izmantojusi eiro radītās priekšrocības, kā arī – vai ir piepildījies kas no tā, par ko pirms Eiropas vienotās valūtas ieviešanas brīdināja eiroskeptiķi.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka cilvēki ir novērtējuši ieguvumus no eiro ieviešanas. Vienlaikus joprojām šad un tad izskan eiroskeptiķu kritika. Tāpēc šajā rakstā:

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Viedoklis: Ilgā zemo procentu likmju perioda riski eirozonā

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 18.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā bankas (ECB) Padome 2009. gadā veica strauju savu noteikto likmju samazināšanu, kad galveno refinansēšanas operāciju likme tika samazināta līdz 1%. Savukārt 2014. gadā tā tika samazināta līdz 0.05%. Var teikt, ka zemu procentu likmju periods eiro zonā ir jau 8 gadus. Bet runa nav par konkrētu laika perioda ilgumu, bet par riskiem un to uzkrāšanos.

Jāpiekrīt tiem finanšu ekonomistiem, kuriem ir pārliecība, ka ilgstošs periods ar zemām procentu likmēm palielina nākotnes riskus un krīžu iespējamību, viņi iesaka regulāri izskatīt iespēju sākt procentu likmju palielinājumu un nelietderīgi neizmantot zemo procentu likmju periodu ilgāk, nekā tas patiešām būtu nepieciešams.

Sers Džons Templetons (amerikāņu-angļu finansists, filantrops un vairāku grāmatu autors) kļuva pazīstams kā globālo kopējo ieguldījumu fondu viens no radītājiem un labi izprata ekonomikas un finanšu tirgus cikliskumu. Daži principi vienmēr paliek nemainīgi, arī tas, ka ar laiku jebkurā sistēmā parādās riski. Vēsturiski visai bieži pārāk augsts un straujš kāda aktīva cenas pieaugums pēc tam mijas ar šī aktīva strauju cenas kritumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

ASV monetārā politika – kas tālāk?

Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa, 20.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februāra sākumā Džeroms Pauels (Jerome Powell) pārņēma ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadības grožus.

Finanšu tirgi viņam bija sagatavojuši diezgan iespaidīgu sagaidīšanas dāvanu. Pēc viena no ilgākajiem miera un kāpuma perioda finanšu tirgos – visā pasaulē sākās tirgus korekcijas jeb pēc strauja pieauguma pagājušā gada beigās akciju cenas ASV divu nedēļas laikā ir atgriezušās pērnā gada beigu līmenī. Tieši tagad finanšu tirgi ir sākuši šaubīties par to, vai zemo procentu likmju periods nebeigsies ātrāk, nekā iepriekš iecerēts. Bet vai tam ir pamats?

Šī gada februāra sākumā, pēc izaicinājumu pilniem četriem gadiem, beidzās ASV FRS vadītājas Džanetas Jelenas (Janet Yellen) pilnvaru termiņš. Viņa bija ne tikai pirmā sieviete, kas ieņēmusi šo amatu, bet arī 39 gadu laikā pirmā no FRS vadītājiem, kura netika nominēta šim amatam uz otro termiņu. 2014. gada sākumā, kad Jelenai tika uzticēts šis amats, ASV tautsaimniecība bija atkopšanās stadijā, turklāt aktīvas stimulējošas monetārās politikas balstīta. Jelena savā vadības laikā uzsāka pakāpenisku virzību monetārās politikas normalizēšanas virzienā. FRS atsāka paaugstināt procentu likmes, pēc septiņu gadu procentu likmju atrašanās rekordzemā līmenī (1. attēls).

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Augošās dolāra Libor likmes sagādā galvassāpes aizņēmējiem visā pasaulē

Dienas Bizness, 21.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstermiņa finansējuma tirgi sāk just augošā ASV dolāru Libor ietekmi, raksta Bloomberg.

Pēdējo nedēļu laikā pieredzētajam Libor pieaugumam varētu būt tehniski iemesli, kas nozīmē, ka tas visdrīzāk neraida brīdinājuma signālus, kā tas bija kredītu krīzes laikā. Tajā pašā laikā tas padara finansējumu dārgāku daļai aizņēmēju ārpus ASV.

Trīs mēnešu Libor likme otrdien pieauga līdz 2,25%, kas ir augstākais līmenis kopš 2008.gada. Pašreizējās tirgus dalībnieku bažas ir par to, ka šis Libor izrāviens varētu turpināt līdzšinējo tendenci, tādējādi aizņēmēji un amatpersonas dažādos pasaules finanšu tirgos patlaban sāk raudzīties uz šo faktu ar piesardzību.

«Patlaban ir vairāku faktoru kopums, kas padara stingrākus finansiālos nosacījumus,» norāda Russ Certo, piebilstot, ka bankām aizvien ir ārkārtīgi liela likviditāte, taču nu jau par dārgāku cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV dolāru Libor strauji pārlēcis pāri 2% barjerai

Tirgus dalībniekiem gaidot augstāku inflāciju un tai sekojošu attiecīgu reakciju no pasaules ietekmīgāko centrālo banku puses, pēdējā laikā visai strauji palielinājusies starpbanku likmju Libor USD vērtība. Piemēram, trīs mēnešu Libor USD no pagājušā gada decembra vidus 1,6% nu ir uzlēkusi virs 2% atzīmes un sasniegusi augstāko līmeni kopš 2008. gada. Vēl 2015. gadā trīs mēnešu Libor USD likmes vērtība atradās pie 0,3% atzīmes, bet 2014. gadā tā bija tuvāk 0,2%.

Šīs likmes palielināšanās nozīmē, ka maksājumi pieaug visiem tiem, kuriem šai likmei piesaistīti aizdevumi. Augstāk ceļo arī citu termiņu šo likmju vērtība, un, piemēram, 12 mēnešu Libor USD šobrīd pārsniegusi 2,5%. Šāds Libor likmju kāpums atgādina to, ka rekordzemo likmju laiki kļūst par pagātni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Par cik palielināsies mājokļa kredīta maksājums, augot Euribor likmēm?

Žanete Hāka, 10.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No to klientu viedokļa, kas sava mājokļa iegādei saņēmuši hipotekāro kredītu, šis ir brīdis, kad iespējams novērtēt reālu ieguvumu no eiro ieviešanas Latvijā, pašreizējo tirgus situāciju raksturo SEB bankas Kreditēšanas pārvaldes vadītājs Māris Larionovs. Viņš uzsver, ka vēl kādu brīdi kredītu maksātāji ir drošībā un vēl vismaz pāris gadus par maksājumu pieaugumu nav jāsatraucas.

Vairāk nekā 99% no SEB bankas hipotekāro kredītu portfeļa ir eiro, tādēļ absolūtajam vairākumam klientu šobrīd nav jābažījas par Eiropas Centrālās bankas (ECB) politiku, un eiro sadārdzināšanās neatstāj būtisku ietekmi uz mājsaimniecības budžetu – pie nosacījuma, ja arī savus ienākumus viņi saņem eiro valūtā. Iemesls bažām varētu būt tiem uzņēmumiem, kas eksportē savu produkciju un samaksu saņem ASV dolāros, Lielbritānijas mārciņās vai kādā citā valūtā, kas zaudē vērtību pret eiro, jo valūtu kursu izmaiņu rezultātā to ražotā produkcija kļūst dārgāka eksporta tirgos un daļēji zaudē konkurētspēju, skaidro M. Larionovs.

Visā Eiropā paātrinās ekonomiskā izaugsme, un viss liecina, ka ultrazemo procentu likmju laiks tuvojas izskaņai. Arī Eiropas Centrālā banka, visticamāk, pakāpeniski atsāks palielināt procentu likmes, atgriežot tās pozitīvā teritorijā. Tas nozīmē, ka Euribor (it īpaši īsajiem termiņiem: 3 un 6 mēnešiem) tuvāko gadu laikā atkal kļūs par faktoru, kas ietekmēs kredītņēmēju mēnešu maksājuma apjomu. Tādēļ, pat, ja bankas tuvākajā laikā nemainīs klientiem piedāvātas fiksētās likmes ilgtermiņa aizdevumiem, klientu mēneša maksājumu apjoms var pieaugt mainīgo (bāzes) likmju ietekmē. Savukārt, no otras puses, pakāpeniski pieaugot naudas resursu cenai tirgū, tuvākajos gados no bankām varēs sagaidīt arī lielākas procentu likmes termiņnoguldījumiem un depozītiem, un tas būs izdevīgi noguldītājiem, skaidro eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Parādu nastas turpinās smacēt

Jānis Šķupelis, DB Investors redaktors, 26.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rekordzemo procentlikmju laiki mūžīgi neilgs, bet tas daudziem kādā brīdī sadārdzinās aizņemšanās un parādu pārfinansēšanas izmaksas, un norēķināties par apjomīgām saistībām būs arvien grūtāk.

Pagājušonedēļ, piemēram, Eiropas Centrālā banka centās tirgus dalībniekus mierināt, ka iestāde strādās pie tā, lai zemu likmju laiki būtu aktuāli vēl ilgi. Tiesa gan, šobrīd daudzi tāpat gaida, ka Vecā kontinenta centrālie baņķieri par pakāpenisku bezprecedenta ekonomikas stimulēšanas pasākumu beigu sākumu mājienus dos jau rudenī. Nešaubīgi milzīgas ieguvējas no pēdējo gadu centrālo banku politikas ir bijušas valdības, kurām viss notiekošais starptautiskajā finanšu tirgū ļāvis ļoti lēti piesaistīt naudu pat uz ļoti gariem termiņiem. Vēl nesen nebija brīnums tas, ka negatīvā teritorijā atradās vidēja un pat garāka termiņa (Vācijas 10 gadu) obligāciju ienesīgums. Arī Latvijai starptautiskajā tirgū izdevies emitēt obligācijas ar vēsturiski viszemākajām likmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperts: Naudas drukāšanas un vērtspapīru uzpirkšanas programmu laikmets tuvojas izskaņai

Žanete Hāka, 22.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomikā ir vērojami labvēlīgi apstākļi ātrākai izaugsmei, savukārt eirozonas noskaņojuma rādītāju līmenis augstākais kopš 2011. gada. Tas atsauksies arī labākos izaugsmes nosacījumos Latvijā, secināts SEB bankas jaunākajā ekonomikas apskatā Nordic Outlook.

Kopš globālās ekonomiskās krīzes ir pagājuši astoņi gadi, ko ASV, Eiropa un citi pasaules reģioni pavadījuši izdevumu samazināšanas un restrukturizācijas aktivitātēs. Taču šobrīd ir pazīmes, kas liecina, pasaules ekonomika pāriet jaunā ciklā – investīciju ciklā, ko raksturos vēlme ieguldīt, lai varētu vairāk pelnīt.

Pamazām iezīmējas arī izmaiņas centrālo banku politikā. Sāk noslēgties nulles procentu likmju un naudas drukāšanas posms.

Globālās krīzes cirstās brūces ir apārstētas, un arī centrālo banku politika lēnām atgriežas normālā gultnē. Tas nozīmē, ka naudas drukāšanas un vērtspapīru uzpirkšanas programmu laikmets tuvojas izskaņai, vērtē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ECB banku uzraudzības funkcija veic jutīguma analīzi, kas vērsta uz procentu likmju pārmaiņu ietekmi

Žanete Hāka, 02.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas (ECB) banku uzraudzības funkcija veic jutīguma analīzi, kas vērsta uz procentu likmju pārmaiņu ietekmi, informē ECB.

ECB šodien ikgadējā uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa (UPNP) ietvaros uzsāka tieši uzraudzīto banku netirdzniecības portfeļu jutīguma analīzi, galveno uzmanību pievēršot procentu likmju pārmaiņām.

Šā stresa testa mērķis ir nodrošināt ECB pietiekamu informāciju, lai izprastu netirdzniecības portfeļos ietverto aktīvu un pasīvu un neto procentu ieņēmumu procentu likmju jutīgumu pret hipotētiskām procentu likmju pārmaiņām. Visiem pārējiem nosacījumiem saglabājoties nemainīgiem, nav gaidāmas banku kopējā kapitāla pieprasījuma – prasību un norāžu – pārmaiņas.

ECB banku uzraugi piemēros sešus hipotētiskus procentu likmju šokus atbilstoši Bāzeles Banku uzraudzības komitejas 2016. gada aprīlī publicētajā dokumentā Standards – Interest rate risk in the banking book (Standarti – netirdzniecības portfeļa procentu likmju risks") noteiktajiem standartiem. Šie šoku scenāriji ietver dažādas procentu likmju līknes līmeņa un formas pārmaiņas, sniedzot uzraugiem informāciju par kapitāla ekonomiskās vērtības un neto procentu ieņēmumu aplēšu pārmaiņām, kādas gaidāmas pēc katra no šokiem. Šie šoki neatspoguļo euro zonas reālās procentu likmju norišu prognozes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada 1. janvārī stāsies spēkā teju divas reizes paaugstinātā akcīzes nodokļa likme saldinātajiem dzērieniem, kuros cukura daudzums pārsniegs 8 gramus.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu ) komisijas darba rezultāts, izskatot grozījumus akcīzes nodokļa likumā, kuri gan vēl tiks skatīti parlamenta plenārsēdē. Pēc ilgākām diskusijām atbildīgā komisija atbalstīja mazāku akcīzes nodokļa pieaugumu, nekā sākotnēji iecerēts. Proti, bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 8 gramiem (neieskaitot) uz 100 mililitriem - akcīzes nodokļa likme būs 7,4 eiro, bet dzērieniem ar cukura saturu no 8 gramiem (ieskaitot) uz 100 mililitriem - 14 eiro.

Turklāt šāda novitātē spēkā būs no 2022. gada 1. janvāra, nevis 2021. gada 1. janvāra vai 2021. gada 1. jūlija, jo tādējādi varēs ietaupīt 23 000 eiro nodokļu administrētāji, jo ar 2022. gadu notiek pāreja uz jauniem maksājumu administratīvo sistēmu, kurā akcīzes nodokļa deklarācijas tajā sāks strādāt ar 2022. gadu. Interesanti, ka pašlaik par šāda nodokļa ieviešanu ziņu nav nedz no Igaunijas, nedz arī Lietuvas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par aizejošā gada norisēm nekustamā īpašuma tirgū ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari

"Latio", 27.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gads tuvojas izskaņai, un šajā laikā parasti atskatāmies uz paveikto, sasniegto, un iezīmējam jaunā gada aprises. Nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio" apkopojis būtiskākās šā gada norises Latvijas nekustamā īpašuma tirgū un ielūkojies, kas sagaidāms nākamgad. Lai palīdzētu Ziemassvētku vecītim sarūpēt dāvanas, "Latio" nāca talkā un dāvanu maisam pievienoja savu artavu, jo par aizejošā gada norisēm ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari.

2019. gadā bijuši īpaši atzīmējami notikumi gan nekustamā īpašuma (NĪ) nozarē, gan arī politikā, kas to veido.

Šis gads atnesa ierobežojumus darījumos ar skaidru naudu. Kopš 2019. gada 1. maija nodokļu maksātāji, tajā skaitā – fiziskas personas, kuras neveic saimniecisko darbību, vairs nedrīkstēja veikt atsavināšanas darījumus ar nekustamo īpašumu skaidrā naudā neatkarīgi no darījuma summas. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" pārejas noteikumi paredz, ka uz tādiem nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumiem, kuri noslēgti pirms 2019. gada 1. maija un kuru darbība turpinās pēc šā datuma, un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta skaidras naudas norēķinu veidā, aizliegums norēķināties skaidrā naudā būs spēkā no 2020. gada 1. janvāra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada otrajā ceturksnī globālo saistību apmērs pirmo reizi vēsturē pārsoļojis pāri apaļajai 250 triljonu ASV dolāru atzīmei, liecina Starptautiskā Finanšu institūta (Institute of International Finance jeb IIF) dati.

Vairāk nekā par 60% no jauna parāda pieauguma iepriekšējo 12 mēnešu laikā (līdz jūlijam) bijusi atbildīga aizņemšanās ASV un Ķīnā. Pagaidām nav vērojamas pazīmes, ka parāda pieaugums varētu bremzēties. Tiek lēsts, ka šā gada beigās pasaules kopējais parāds pārsniegs 255 triljonus ASV dolārus, kas būtu aptuveni trīs reizes vairāk nekā globālās tautsaimniecības apmērs (savukārt uz vienu planētas iedzīvotāju tie ir aptuveni 32,5 tūkst. ASV dolāru) jeb ap 320% no tās IKP. 2000. gadā tie bija 170% no IKP.

IIF arī brīdinājis, ka pēdējā laikā vairākas attīstības reģiona valstis centīgi aizņēmušās ārvalstu valūtās, kas tām var radīt zināmus izaicinājumus nākotnē, ja to ekonomikas sabremzēsies straujāk. Uz pārējo fona šajā ziņā tika izcelta Turcija, Meksika un Čīle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Rīgā top Eiropas prasībām atbilstoša atkritumu šķirošanas sistēma

Evija Pinķe, Rīgas domes Vides pārvaldes priekšniece, 11.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd atkritumu apsaimniekošanā Rīga tiek galā ar pamatuzdevumu – izvest atkritumus, tomēr ar atkritumu apjomu samazināšanu un šķirošanu pagaidām vēl esam pagājušajā gadsimtā.

Rīgu raksturo ierobežotas dalītās vākšanas iespējas, atkritumu izvešanas automašīnas, kuru darba mūžs tuvojas izskaņai. Apdraudēta ir arī Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteikto vides mērķu sasniegšana – ja Rīgā netiks ieviesta atbilstoša šķirošanas infrastruktūra, Latvija nespēs panākt, ka 2020.gadā tiks pārstrādāti 50% sadzīves atkritumu, un jau 2035.gadā sasniegt situāciju, kad poligonos tiek noglabāti ne vairāk kā 10% no sadzīves atkritumiem.

Tāpēc Rīga jau vairākus gadus strādā pie atkritumu saimniecības modernizācijas projekta – šobrīd darbs ir finiša taisnē. Rīgas mērķi, plānojot atkritumu saimniecības modernizāciju, bija iegūt zemāko iespējamo cenu par kvalitatīvu un modernu pakalpojumu, vienlaicīgi netērējot pašvaldības līdzekļus sistēmas ieviešanai, un nodrošināt, lai visā Rīgas teritorijā būtu viena cena visiem iedzīvotājiem, pa vienu ielu kursētu viens atkritumu apsaimniekošanas auto, mazinot sastrēgumus, troksni un CO2 izmešu daudzumu, un lai iedzīvotājiem būtu plašas šķirošanas iespējas. Pirms pieņemt lēmumu par optimālā apsaimniekošanas modeļa izvēli, tika veikts detalizēts, neatkarīgs pētījums. Šis pētījums arī bija pamats publiskās un privātās partnerības izvēlei, ko apstiprināja gan Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA), gan Finanšu ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

ECB šefa krēslā - ne balodis, ne vanags, bet – pūce!

Jānis Šķupelis, 13.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lagarda preses konferencē nedaudz optimistiskāka; sola pārskatīt iestādes stratēģiju

Šo ceturtdien finanšu pasaules uzmanības centrā nonāca Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksme un tai sekojošā preses konference, kuru pirmo reizi stūrēja jaunā iestādes prezidente Kristīne Lagarda.

Pēdējos gados ierasta situācija, kad finanšu tirgus dalībnieki tver katru ECB šefa izteikto zilbi (un pat vēro kaklasaites krāsu), kam tad var būt ietekme uz dažādu finanšu aktīvu vērtību. Galu galā - tieši centrālo banku gan reālie darbi, gan solījumi bijuši viens no pīlāriem, uz kura no iepriekšējās finanšu krīzes balstījies nozīmīgāko finanšu aktīvu cenu pieaugums. Katrā ziņā ECB vadības komunikācijas prasmēm var būt milzīga ietekme uz tirgus gaidām, kas attiecīgi var būt labi (ja ziņa nodota daudzmaz veiksmīgi) vai slikti, ja pēc kāda šāda ziņojuma drīzāk valda pamatīgs apmulsums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Procentlikmju kāpums izskatās neizbēgams

Jānis Šķupelis, Elīza Grīnberga, speciāli DB, 25.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Procentlikmju kāpums izskatās neizbēgams, lai gan pamata prognoze joprojām ir, ka šis process būs lēzens; tirgus paredzējumi gan lēni pielāgojoties straujākas inflācijas gaidām, trašdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pasaules ekonomika turpina augt straujāk, un, lai nepieļautu kādus pārkaršanas momentus, ietekmīgākajām centrālajām bankām nāksies rosīties likmju ziņā. Šajā ziņā priekšzīmi rāda ASV Federālo rezervju sistēma, kas pēdējo gadu laikā jau veic pakāpenisku dolāra likmju koriģēšanu uz augstāku līmeni. Rezultātā šobrīd ASV dolāra bāzes likme noteikta 1,5% līdz 1,75% koridorā. Šis apstāklis un gaidas, ka likmes virziens pārskatāmā nākotnē būs vērsts augšup, arī palīdzējis populārajai ASV dolāra trīs mēnešu termiņa Libor likmei sasniegt 2,35% atzīmi.

Vēl pagājušā gada beigās minētā termiņa dolāru Libor likmes vērtība atradās pie 1,7% atzīmes, bet 2015. gada beigās – pie 0,32% atzīmes. Ja nenotiek nekas dramatisks, tad līdzīgi procesi gaidāmi arī pārējā pasaulē, piemēram, Eiropā, kura arī ilgstoši pieradusi pie rekordzemām procentlikmēm. Mums trīs mēnešu Euribor likme joprojām ir visai dziļi negatīvajos ūdeņos un šīs nedēļas sākumā atradās pie -0,328 atzīmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada pirmajam mēnesim jau redzamas beigas, un interesanti, ka vismaz pagaidām akciju tirgiem padevies viens no pašiem veiksmīgākajiem gada startiem vēsturē. Tas noticis, neskatoties uz pamatā arvien spēcīgākiem pieņēmumiem, ka globālajai ekonomikai izaugsmes ziņā jau klājas un pārskatāmā nākotnē turpinās klāties grūtāk.

Tam it kā būtu jānozīmē lielāks pesimisms finanšu tirgos, lai gan no tā tos šoreiz, šķiet, vismaz daļēji paglābusi centrālo banku retorika. Janvāra sākumā ASV Federālo rezervju sistēma deva mājienus, ka savā likmju paaugstināšanās ceļā tā droši vien būs uzmanīgāka (ASV CB atšķirībā no citiem jau kādu laiku paaugstina likmes). Par to, ka šogad varētu izpalikt eiro likmju paaugstināšana, pagājušonedēļ lika domāt arī Eiropas Centrālās bankas teiktais. Iestāde pamatā uzsvēra lielākus riskus ekonomikai, lai gan oficiālais ziņojums ietver tikai to, ka likmes netiks kustinātas vismaz līdz rudenim. Tikmēr tirgū tiek runāts, ka reālistiskāk eiro likmes varētu tikt skartas vien 2020. gada vidū. Iespējams, varēs teikt, ka centrālās bankas finanšu tirgu atkal būs ievadījušas mērenā «Risk On» stadijā. Turklāt nav pat izslēgts, ka tas, galu galā, materializēsies labākos efektos arī ekonomikai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Bankas: Latvijas aizņemšanās starptautiskajos tirgos vērtējama kā veiksmīga

Žanete Hāka, 10.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas aizņemšanās starptautiskajos tirgos vērtējama kā veiksmīga, aģentūrai LETA atzina banku pārstāvji, pozitīvi vērtējot arī Valsts kases lēmumu emitēt eiroobligācijas ar 30 gadu termiņu.

Tostarp Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece aģentūrai LETA norādīja, ka Latvijas aizņemšanās starptautiskajos tirgos ir vērtējama pozitīvi.

"Šobrīd procentu likmes ir ļoti zemā līmenī, un diez vai tās tuvākajā nākotnē būs īpaši zemākas. Jau šobrīd redzam, ka ASV centrālā banka ir atsākusi celt bāzes likmes. Sagaidāms, ka Eiropas Centrālā banka nākamajos pāris gados mazinās kvantitatīvās mīkstināšanas (QE) pasākumus un, iespējams, jau nākamā gada beigās sāks celt bāzes procentu likmes, kas pakāpeniski aizņemšanos padarīs dārgāku. Tas nozīmē, ka šis ir labs laiks, lai aizņemtos. Ņemot vērā, ka procentu (kupona) maksājumi ir fiksēti, tad, aizņemoties uz ilgāku laiku, ir iespēja ilgāk gūt labumu no šī brīža zemajām likmēm," norādīja Buceniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ko finanšu dati var pastāstīt par dabisko procentu likmi?

Latvijas Bankas ekonomists Viktors Ajevskis, 14.01.2019

1 .attēls. ASV valdības viena gada un 10 gadu obligāciju peļņas likme (%)

Avots: ASV Federālo rezervju sistēmas valde

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau vairākas desmitgades ir novērojams: lai gan īstermiņā procentu likmes mainās, ilgtermiņa tendence ir bijusi tikai uz leju.

Šāda tendence vērojama gan Eiropā, gan ASV. Japānā ilgtermiņa procentu likmes jau ilgāku laiku atrodas tuvu pie nulles līmeņa.

Katrā krīzē centrālās bankas samazina likmes, taču, ekonomikai atkopjoties, tās neatgriežas iepriekšējā līmenī. Kas ir likmju samazinājuma iemesls, un par ko tas liecina?

Pētnieki apgalvoja, ka no 1980. līdz 2000. gadam zemākas inflācijas gaidas bija galvenais faktors, kā dēļ procentu likmes samazinājās. Taču pēdējā laikā faktiskā inflācija, kā arī uz apsekojumu balstītas inflācijas gaidas ir stabilizējušās tuvu 2%. Tomēr procentu likmju samazināšanās kopš 2000. gada atspoguļo dažādus noturīgus ekonomiskos faktorus (par to sīkāk iepriekšējā rakstā [1]). Šie ilgtermiņa reālie faktori, piemēram, lēnāks produktivitātes pieaugums un iedzīvotāju novecošana ietekmē globālo ietaupījumu apjomu un ieguldījumus un var samazināt ienesīgumu, samazinot īstermiņa inflācijas koriģētās procentu likmes stabilo līmeni (Laubach un Williams (2016), Gagnon et al. (2016)). Šo reālo likmi bieži sauc par dabisku vai neitrālu procentu likmi vai vienkārši «r-zvaigzne», vai r*. Tomēr citi pētnieki noraida pierādījumus par jaunu, zemāku līdzsvara reālo likmi un piešķir mazāku nozīmi noturīgajiem faktoriem (Kiley (2015), Lo un Rogoff (2015), Taylor un Wieland (2016)). Viņi apgalvo, ka pēdējā desmitgadē procentu likmes samazinājās tādēļ, ka pēc 2008. gada finanšu krīzes seko īslaicīgi faktori, piemēram, kredītu tirgus atsvirošanās (deleveraging). Beidzoties šim pārejas periodam, likmēm vajadzētu atgriezties vēsturiskajos līmeņos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav tā, ka uz ASV dolāra fona ļoti labi izskatītos kāda cita lielā valūta, – būtībā notiek sacensība, kura no tām varētu būt mazāk neglīta.

Kopš šā gada sākuma eiro cena ASV dolāros ir paspējusi pieaugt, sarukt, pieaugt atkal un pēc tam vēlreiz sarukt. Ja janvāra pirmajā pusē eiro cena bija palēkusies līdz 1,155 ASV dolāru atzīmei, tad piektdien tā dzīvojās pie 1,134 ASV dolāriem. Pašlaik joprojām tiek gaidīts, ka šis gads eiro cenai varētu būt veiksmīgs, lai gan tirgus dalībnieki, runājot par eiro/ASV dolāra pieaugumu, pārsvarā mīl šīm prognozēm piekabināt klāt dažādas atrunas. Daļēji par to, ka nākotne ir visai neskaidra, liecina arī minētā šā gada sākuma eiro/ASV dolāra «mētāšanās». Gaidas ietekmējis skatījums uz varenāko centrālo banku rīcību. No ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) vairs netiek gaidīti likmju paaugstinājumi, un arī Eiropas Centrālā banka (ECB) droši vien ko tādu nedarīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieņēmumi, ka pie kādiem sarežģījumiem ekonomikai un finanšu tirgiem palīgā atkal steigsies centrālās bankas, izrādījušies pareizi.

Šīs nedēļas pirmajā daļā ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) veica ārkārtas dolāru refinansēšanas likmes samazināšanu. Likme tika apcirpta uzreiz par pusprocentpunktu līdz 1%-1,25% koridoram. Šis ir pirmais FRS ārkārtas likmju samazinājums kopš 2008. gada finanšu krīzes.

Šādā veidā pasaules ietekmīgākā centrālā banka mēģina apdrošināt ekonomiku pret augošo recesijas risku, ko atnesušas bailes par koronavīrusa izplatīšanos. "Vīrusam un mēriem, kas pieņemti, lai to ierobežotu, kādu laiku būs ietekme uz ekonomiku gan šeit, gan ārvalstīs. Procentlikmju samazinājums nemazinās infekcijas izplatīšanos un nerisinās arī "bojāto" piegāžu ķēžu jautājumu – mēs to saprotam. Tomēr ticam, ka šāda rīcība ekonomikai nodrošinās jēgpilnu atbalstu," otrdien teica FRS šefs Džeroms Pouels.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Rosina atlikt no 1. marta iecerēto akcīzes nodokļa palielinājumu alkoholam

Māris Ķirsons, 21.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai jāatliek no 1. marta iecerētais akcīzes nodokļa palielinājums alkoholiskajiem dzērieniem, jo cerēto papildu ienākumu var nebūt un sāks apsīkt alkohola pierobežas tirdzniecība.

To intervijā DB stāsta Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols. Viņš norāda, ka vēstules ar šādu aicinājumu, kas pamatots ar ekonomisko ieguvumu un zaudējumu analīzi, tostarp akcīzes nodokļa ieņēmumu samazināšanos, ir nosūtītas gan Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, gan Finanšu ministrijai.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija alkohola tirdzniecībā Baltijā?

Pēdējo gadu laikā alkohola tirdzniecībā Baltijā norisinājušās būtiskas pārmaiņas, kuru rezultātā lielākais ieguvējs ir Latvijas valsts budžets. Tas saistīts ar atšķirīgajām akcīzes nodokļa likmēm, kā arī to, kādu politiku nodokļu izmaiņās ir izvēlējusies katra valsts. Mūsu ziemeļu kaimiņvalsts Igaunija no 2014. līdz 2017. gadam strauji palielināja akcīzes nodokļa likmes. Tā rezultātā 2017. gadā Igaunijā akcīzes nodoklis par vienu litru 40 grādīgā alkohola bija 3,76 eiro lielāks nekā Latvijā. Tam vēl jāpierēķina klāt pievienotās vērtības nodokļa efekts. Rezultātā šī starpība jau pārsniedza piecus eiro, bet atsevišķai produkcijai – pat 5,5 eiro līmeni uz litru grādīgā alkohola. Tādējādi jau 2016. gadā Latvijas pierobežā, kur nodokļa likmes un tādējādi arī cenas ir citas, alkoholu iegādājās 231 000 cilvēku jeb 21% Igaunijas iedzīvotāju, bet 2017. gadā šis kaimiņvalsts pircēju skaits pieauga līdz 385 000 cilvēku jeb 35% Igaunijas iedzīvotāju. Igaunijas valsts makam un tirgotājiem šāda situācija radīja bažas, jo strauji samazinājās nodokļu ieņēmumi budžetā. Tāpēc Igaunija atteicās no tālākas akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanas alkoholiskajiem dzērieniem. Savukārt Latvijā bija iezīmēts mērens akcīzes nodokļa kāpums, tomēr nodokļu reformas rezultātā tā sākotnējais grafiks tika mainīts. Šogad Igaunijā ir paredzētas parlamenta vēlēšanas, un neviena no tajās startēt plānojušajām partijām vismaz pagaidām nav solījusi akcīzes nodokļa likmju alkoholam tālāku paaugstināšanos. Vēl vairāk – ir skaidras indikācijas, ka augstākās akcīzes nodokļa likmes varētu tikt samazinātas, lai tādējādi atgūtu pircējus, kuri līdz šim aktīvi papildinājuši Latvijas valsts budžetu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas.

1. Uzmanība atkal uz riskiem

Maijā pasaules finanšu tirgos tomēr sākusi iezagties zināma nepārliecība. Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas. Viens no tiem ir ASV un Ķīnas attiecības, kuras kļūst arvien saspīlētākas.

ASV politiķu vidū izskanējusi eksperimentālā ideja par ASV parāda "atcelšanu", ko tur Ķīna (tā savas rezerves nobāzē galvenokārt ASV obligācijās). Daži politikas komentētāji to pat salīdzinājuši ar kaut ko līdzīgu kara pieteikšanai. ASV vadība paudusi milzīgu neapmierinātību, ka Ķīnas apsolītā ASV preču pirkšana nenotiek tik strauji. Piemēram, "Bloomberg" ziņo, ka ASV un Ķīnas attiecības izskatās sliktākās kopš 1979. gada. Tāpat ASV prezidents Donalds Tramps solījis cieši "skatīties" uz Ņujorkas biržā kotētajām Ķīnas kompānijām. Tiek arī runāts par to, ka ASV valdība grib panākt Ķīnas uzņēmumu izņemšanu no ASV piegāžu ķēdēm. Piemēram, piektdien ASV jau lēma, ka Ķīnas Huawei rada draudus ASV drošībai, un tā vairs nepiegādās tai vajadzīgos mikročipus. Augusi ASV un Ķīnas konfrontācija arī gandrīz visos citos iespējamos jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru