Būvniecība un īpašums

Renovēs Liepājas teātra ēkas

Vēsma Lēvalde, 06.04.2011

Jaunākais izdevums

Liepājas pašvaldība parakstījusi būvniecības līgumu par Liepājas teātra ēku kompleksa siltināšanas, renovācijas un vides labiekārtošanas darbu uzsākšanu.

Atklāta konkursa rezultātā izraudzīts būvuzņēmējs SIA Būvnieks. Būvniecības darbu kopējās izmaksas ir 728,5 tūkstoši latu. Tehnisko projektu teātra ēkām izstrādājusi SIA Agroprojekts un SIA IK projekts. Projekta ietvaros paredzēts veikt logu un durvju nomaiņu, sienu siltināšanu, jumta nomaiņu, ventilācijas sistēmas uzstādīšanu, apkures, ugunsdrošības un ūdens apgādes sistēmas modernizāciju.

Saskaņā ar noslēgto līgumu SIA Būvnieks apņemas visus projektā paredzētos darbus pabeigt 210 dienu laikā pēc būvatļaujas saņemšanas, bet ne vēlāk kā līdz šā gada 31.oktobrim.

Būvdarbi Liepājas teātra ēkā tiks veikti ES Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansētā pašvaldības projekta Liepājas kultūras iestāžu rekonstrukcija un energoefektivitātes paaugstināšana ietvaros.

Šī projekta ietvaros tiks renovētas arī Liepājas muzeja un Liepājas Latviešu biedrības nama ēkas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas teātru vadība vīrusa Covid-19 uzliesmojuma laikā meklē jaunus risinājumus un cer uz valsts atbalstu šajā krīzes situācijā.

Saskaņā ar valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas kārtību laika posmā no 14.marta līdz 13. aprīlim nenotiek neviena no Dailes teātra repertuārā ieplānotajām izrādēm un teātra ēka ir piekļuvei slēgta.

Kā zināms, diviem no Dailes teātra darbiniekiem ir konstatēts pozitīvs Covid-19 testa rezultāts. Kā informē Dailes teātra direktors Juris Žagars, abiem darbiniekiem saslimšana norit vieglā formā un paredzama drīza izveseļošanās.

Šobrīd darbs teātrī iespēju robežās tiek organizēts attālināti. J.Žagars norāda, ka teātra administrācija šādi funkcionē samērā veiksmīgi, saziņai izmantojot "Skype" konferences, telefonsarunas un e-pastu. Klātbūtnes trūkums, protams, ir liels izaicinājums, taču administratīvais darbs var notikt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Gods un… nedaudz slavas

Vēsma Lēvalde, 26.02.2013

Pusaudži vēl nav iemācījušies melot par savām sajūtām. Tāpēc viņi ir mūsu auditorija, saka Goda teātra dibinātājs Kaspars Gods.

Foto: Aigars Hibneris

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Gods un… jeb Goda teātris plāno pavasarī atstāt Kurzemes Biznesa inkubatoru, jo ir veiksmīgi «izperējušies».

Neatkarīgais teātris ir pierādījis, ka spēj pastāvēt, veidot izrādes, godīgi samaksāt autoratlīdzību visiem iestudējumā iesaistītajiem cilvēkiem, nomaksāt nodokļus un – galvenais – to novērtē skatītāji. «Strādājam nišā, kurā Latvijā ir diezgan tukšs – mūsu izrādes domātas bērniem, pusaudžiem, jauniešiem,» atklāj Goda teātra dibinātājs Kaspars Gods.

Patlaban top jau piektais neatkarīgā teātra iestudējums – dramaturģes Rasas Bugavičutes luga Tikai nesaki nevienam…. Ar četriem iepriekšējiem iestudējumiem apbraukātas aptuveni 30 Latvijas skolas, lēš K.Gods. «Pusaudži vēl nav iemācījušies melot par savām sajūtām. Tāpēc viņi ir mūsu auditorija. Ja redzēs, ka tā ir lieta, tad tā arī pateiks,» apgalvo teātra dibinātājs. Pagaidām atsauksmes ir labas, viņš palepojas. Tomēr nav arī tā, ka ikvienā vietā gaida atplestām rokām. «Visas skolas jau nemaz nevar mūs atļauties,» viņš atzīst. Ja uz skolu iepriekš braucis teātris ar kāda projekta vai pašvaldības piešķirtu finansējumu, tad rodas neizpratne – kāpēc tie mums varēja rādīt par velti vai 30 santīmiem, bet te biļete maksā divus latus, stāsta Kaspars. Taču lētāk tirgot biļetes liedz saimnieciskais aprēķins – autoratlīdzības, nodokļi, transporta izdevumi. Jau drīz pēc darbības sākšanas nākusi sapratne, ka stacionāras telpas uzturēt nevarēs un pēc tām īsti nav vajadzības. Goda teātra izrādēs spēlē Liepājas teātra aktieri, taču viņi visi ir krietni noslogoti pamatdarbā, un ar to jārēķinās neatkarīgajam teātrim. Ja Liepājas teātrim būtu sava Mazā zāle ar pastāvīgu repertuāru, tas būtu citādi, skaidro aktieris un uzņēmējs. Taču uzturēt telpas, ja iestudējumi top salīdzinoši reti, nav iespējams. Toties viņiem ir sava Melnā kaste, kuru pērn izmantoja festivālā Summer Sound brīvdabas kinoseansiem. Tā ir saliekama metāla un koka konstrukcija, ko radījis mākslinieks Reinis Kuncītis. Tajā ir soli 250 skatītājiem, un to var nolikt brīvdabā, taču primārais mērķis ir iekštelpās radīt civilizētus apstākļus teātra mākslai, kino, izstādēm – jebkam, kas prasa norobežotu telpu. Šovasar, kad «lielais teātris» dosies atvaļinājumā, to varēs izmēģināt izbraukumos, pieļauj K.Gods. «Kaste labi iekļaujas dabā, un, ja skatītāji var redzēt debesis, tā ir forša, sirreāla sajūta,» stāsta idejas autors. Mēģinājumiem telpas ļauj izmantot Liepājas teātris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Liepājnieki radījuši universālu melno kasti

Dienas Bizness, 10.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājnieki izgatavojuši melnu kasti, kur varēs skatīties teātra izrādes, kinofilmas vai pat svinēt kāzas. Tā ir pārvietojama metāla un koka konstrukcija, kas izveidota Liepājas neatkarīgā teātra Goda teātris vajadzībām, vēsta Latvijas Radio.

Saliekamajā teātra zālē izveidotas 250 skatītāju vietas. Konstrukcija ir izjaucama un to iespējams pielāgot mazākiem pasākumiem. Saliekamā teātra zāle nodēvēta par Black Box. Liepājas teātra aktieris un Goda teātra dibinātājs Kaspars Gods radio pastāstīja, ka novērojis – Latvijas skolās ir pietiekami labas aktu zāles, kur rādīt teātri, savukārt deviņi reiz 18 metri ir skolas zāles volejbola laukuma izmērs, pēc kura arī tapusi Black Box.

Pārvietojamo teātri radījis dizainers Reinis Kuncītis. Tas bijis aplūkojams arī mūzikas festivālā Summer Sound. Liepājas parkā to izdevies gan veiksmīgi salikt, gan izjaukt. Pārvietojamā teātra sols, kas paredzēts skatītājiem, saliekams vienkārši un ātri, bet pašas konstrukcijas uzmeistarošanai vajadzīgas vismaz divas stundas, vēsta radio.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Liepājas teātris ievieš otru abonementa izrādi

Vēsma Lēvalde, 14.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā kā šajā sezonā strauji audzis skatītāju skaits, nākamajā - 107. sezonā - Liepājas teātris ieviesis 2. abonementu.

Tas nozīmē, ka tā īpašnieki varēs apmeklēt katra abonementā piedāvātā jauniestudējuma 2. pirmizrādi, informē teātris. Abonementu cena neatšķiras no 1.abonementa. Skatītāju skaits šajā sezonā pārsniedzis 75 tūkstošus. Ieskaitot viesizrādes gan Latvijā, gan ārvalstīs, šosezon nospēlētas gandrīz 200 izrādes.

Visvairāk tikusi spēlēta izrāde bērniem Pelnrušķīte (režisors Leons Leščinskis) – kopumā 22. reizes. Otrajā vietā ir mūzikls Pūt, vējiņi! (režisors Dž.Dž.Džilindžers) – 20 reizes, bet trešajā vietā tā paša režisora iestudētā komēdija Atsaldētais, kas skatītājiem rādīta 18 reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Reģionālo koncertzāļu darbībai prasa valsts atbalstu

Vēsma Lēvalde, 27.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rēzeknes, Liepājas un Cēsu pašvaldību pārstāvji tikšanās laikā kultūras ministrei Žanetei Junzemei - Grendei pieprasījuši ilgtermiņa atbalsta programmu reģionālo kultūras centru atbalstam.

«Valstij ir finansiāli jāatbalsta topošo koncertzāļu darbība nākotnē. Tie būs visa reģiona, ne tikai Liepājas, Cēsu un Rēzeknes, nozīmīgi kultūras centri. Kvalitatīvi kultūras procesi un profesionālās mākslas pieejamība ir jānodrošina ne tikai Rīgā, bet arī cilvēkiem reģionos. Ar šādu mērķi reģionālo koncertzāļu programma valstī tiek īstenota,» sarunā ar kultūras ministri uzsvēra Liepājas domes priekšsēdētāja vietniece Silva Golde.

Sarunu mērķis ir panākt, lai valsts līmenī tiktu izstrādāta un apstiprināta skaidra ilgtermiņa programma reģionālo koncertzāļu atbalstam, nodrošinot iedzīvotājus ar kvalitatīviem kultūras pasākumiem un uzlabojot cilvēku dzīves kvalitāti, skaidro S. Golde. «Tas būtu taisnīgi, jo Rīgā gandrīz visas profesionālās mākslas institūcijas tiek finansētas no valsts budžeta – Latvijas Nacionālā opera, Latvijas Nacionālais teātris, Dailes teātris, muzeji, savukārt reģionu pašvaldībām pašām jāatrod līdzekļi kultūras iestāžu uzturēšanai un attīstībai,» tā Silva Golde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tūrisma sezona Liepājā plūks pirmos augļus Muzeju naktī

Vēsma Lēvalde, 07.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar amatnieku un kultūras festivālu Līvas ciems un muzeju nakts akciju Akti naktī 18.maijā Liepājā sāksies aktīvā tūrisma sezona.

Oficiālā tūrisma sezonas atklāšana gan paredzēta 11.maijā, kad Liepājā notiks velobrauciens ar devīzi Tērpies tvīdā, brauc uz kino!, tomēr tradicionāli lielāka tūristu plūsma pilsētā manāma ar Līvas ciema norisi.

18. un 19. maijā jau 11. reizi Liepājas ostas promenādē norisināsies amatniecības un tradicionālās kultūras festivāls Līvas ciems, kurā apvienota amatniecība, folklora, radošums, vēsture un mūsdienīga tās interpretācija. Tajā piedalīsies vairāk nekā 200 amatnieku, kuri gan tirgosies ar saviem darinājumiem, gan demonstrēs amata prasmes, iesaistot apmeklētājus.

Līvas ciema tirgū šogad izcelta kokamatniecība. Dažādās kokapstrādes meistardarbnīcās būs iespējams izmēģināt roku koka grebšanā, virpošanā un gravēšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Liepāju atzīst par jaunu jūgendstila centru Eiropā

Vēsma Lēvalde, 28.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arhitektūras dienu ietvaros Liepājā atklāta izstāde Jūgendstils Liepājā, kas šovasar guvusi augstu atzinību 1. Starptautiskajā Jūgendstila kongresā Barselonā.

Arhitektūras dienu ietvaros Liepājas muzejā bija iespēja noklausīties Rīgas Tehniskās universitātes profesora Jāņa Krastiņa referātu Kosmopolītisms un latviešu jūgendstils Liepājā, kā arī tika atklāta Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) izstāde Jūgendstils Liepājā, kas būs apskatāma līdz gada beigām.

Liepājas reālais tēls atšķiras no jebkuras citas pilsētas tēla, un to veicina jūgendstila ēkas. Tas ir vietējais jūgends ar starptautisku mērogu un nozīmi, savā referātā uzsvēra Jānis Krastiņš. Izstādes atklāšanā profesors stāstīja, ka Barselonas kongresā starptautiski atzīti eksperti nosaukuši Liepāju par jaunatklātu jūgenda centru Eiropā. J. Krastiņš atzīmēja, ka pakāpeniski esam sākuši apzināties šī arhitektūras stila vērtības un ka Liepāja labi iekļaujas Eiropas jūgenstila pilsētu tīklā, bet tas daudziem šajā gadā bijis liels pārsteigums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Liepājas teātra apmeklētāju skaits pārsniedz iedzīvotāju skaitu pilsētā

Vēsma Lēvalde, 02.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas teātris 2012. gadā nospēlējis 205 izrādes, pulcējot 81,7 tūkstošus skatītāju.

Tas nozīmē, ka teātra izrādes noskatījies vairāk cilvēku, nekā Liepājā ir iedzīvotāju - saskaņā ar pēdējās tautas skaitīšanas datiem pilsētā ir aptuveni 75 tūkstoši iedzīvotāju.

No kopējā izrāžu skaita 54 izrādes nospēlētas izbraukumā, skatītāju skaits viesizrādēs sasniedzis gandrīz 27,8 tūkstošus, informē teātra mārketinga daļa.

Gadu iepriekš - 2011.gadā - apmeklētāju kopskaits bija nepilni 60 tūkstoši.

2012.gadā teātra 106.sezonai tika pārdoti 238 abonementi (2011.gadā - 140). Maijā Liepājas teātris sācis abonementu tirdzniecību nākamajai - 107.sezonai. Pirmo reizi abonementa īpašnieki uz teātri tiks aicināti 13. septembrī uz sezonas atklāšanu, kad pirmizrādi piedzīvos P. Džemsas lugas Piafa muzikālais iestudējums Lauras Grozas režijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Liepājas teātris paceļ abonementu cenas

Vēsma Lēvalde, 05.05.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas teātris sācis abonementu tirdzniecību uz nākamās - 105. sezonas izrādēm. Piecu iestudējumu abonements būs nedaudz dārgāks nekā šajā seszonā.

Starp abonentiem piedāvātajām izrādēm būs divi dārgāki iestudējumi - Kārļa Lāča un Jāņa Elsberga mūzikls Pūt, vējiņi! pēc Raiņa lugas motīviem. (režisors Dž.Dž.Džilindžers) un Mārtiņa Zīverta muzikālā leģenda Minhauzena precības Valda Lūriņa režijā, Db.lv informēja teātra literārā padomniece Zanda Borga. Līdz 20. jūnijam abonementu cenas būs no 25 līdz 41 latam (skolēniem, studentiem un pensionāriem no 16 līdz 27 latiem), bet no 20. jūnija tie kļūs vēl dārgāki. Šajā sezonā dārgākā abonementa cena bija 36 lati. Papildus jau minētajām izrādē Liepājas teātris nākamsezon abonentiem piedāvās R. Kūnija komēdiju Ģimenes lietas (režisors Rolands Augustins); L. Gundara drāmu Advents Silmačos Ģirta Ēcža režijā. Bet viena režisora Dž.Dž. Džilindžera iestudējuma nosaukums vēl netiek atklāts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vairākām kultūras nozares kapitālsabiedrībām ļauj nemaksāt dividendes valstij

Madara Fridrihsone, 04.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Liepājas simfoniskais orķestris, SIA Latvijas Nacionālais teātris un SIA Latvijas Koncerti drīkstēs valstij nemaksāt dividendes par 2011. gadā gūto peļņu, otrdien, atbalstot attiecīgus Kultūras ministrijas sagatavotus rīkojuma projektus, nolēma Ministru kabinets.

Saskaņā ar valdībā lemto, Liepājas simfoniskais orķestris dividendēs maksājamos līdzekļus – teju 24 tūkst. Ls – drīkstēs izmantot jaunu mūzikas instrumentu iegādei.

Latvijas Nacionālais teātris dividendēs neizmaksāto naudu – 6223, 5 Ls – varēs izmantot divu skatuves datoru nomaiņai, bet Latvijas Koncertiem valdības lēmums atļaut šai SIA nemaksāt dividendes ļaus ietaupīt 12 775, 5 Ls. Šos līdzekļus plānots izmantot stīgu instrumentu restaurācijai.

Jāatgādina, ka valsts kapitālsabiedrībām dividendēs jeb maksā par valsts kapitāla izmantošanu ir jāmaksā 90 % no tīrās peļņas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas teātra jaunie aktieri, kas tikai pērn uzņemti trupā, iespējams, būs spiesti doties prom no Latvijas meklēt darbu, kas ļautu atmaksāt studiju kredītus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai noskaidrotu, kā 2013.gadā strādājuši Latvijas lielākie teātri, Lursoft infografikā apkopojis datus gan par to apgrozījumu un darbinieku skaitu, gan arī nospēlēto izrāžu un jauniestudējumu skaitu.

Lai gan apgrozījuma ziņā pirmajās vietās izvirzās abi lielākie teātri – Latvijas Nacionālais un Dailes teātris – , kas ir likumsakarīgi, zinot to nospēlēto izrāžu skaitu un zāļu ietilpību, atsevišķos rādītājos tiem sīvu konkurenci sagādājuši arī reģionos esošie teātri. Tā, piemēram, Valmieras drāmas teātrī pērn iestudētas 13 jaunas izrādes, kas ir vien par 2 jauniestudējumiem mazāk nekā Dailes teātrī, savukārt Liepājas teātris var lepoties ar ievērojamu balvu birumu Spēlmaņu naktī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Liepājas teātris saglabā mērenas biļešu cenas

Vēsma Lēvalde, 28.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas teātris sācis biļešu tirdzniecību uz jaunās - 105. sezonas izrādēm, saglabājot visai plašu biļešu cenu amplitūdu - no diviem līdz 12 latiem.

Teātra sezonu atklās 9. septembrī Liepājā ar mūziklu Vestsaidas stāsts. 17. septembrī pirmizrādi piedzīvos Reja Kūnija komēdija Ģimenes lietas Rolanda Augustina A. režijā. Lomās būs Anete Berķe, Edgars Pujāts, Egons Dombrovskis, Everita Pjata, Gatis Maliks, Ilze Būde, Inese Kučinska, Kaspars Gods, Kaspars Kārkliņš, Leons Leščinskis, Sandis Pēcis, Signe Ruicēna un Viktors Ellers.

27. septembrī skatītājiem tiek piedāvāta izrāde Ragana, kas izvirzīta Spēlmaņu nakts balvai piecās nominācijās.

Db.lv jau rakstīja, ka abonementu cenas šogad Liepājā būs nedaudz dārgākas nekā pērn un svārstīsies no 28 līdz 45 latiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas profesionālajos teātros katrs valsts ieguldītais lats aptuveni tikpat piesaista no citiem avotiem.

Teātris, tāpat kā citas radošās industrijas, rada un izmanto intelektuālo īpašumu, līdz ar to tā efektivitāti noteikt ir sarežģīti. Latvijā pēdējā desmitgadē ir veikti vairāki pētījumi, lai noteiktu kultūras nozīmi tautsaimniecībā. Tie apliecina, ka teātris ir viena no ekonomiski efektīvākajām kultūras nozarēm gan tā popularitātes, gan sintētiskās dabas dēļ – iestudējumu veidošana prasa dažādu citu nozaru produktu patēriņu. Dotācijas ir pielīdzināmas ES fondu finansējumam ražošanā – tās «silda» industrijas aktivitāti. Teātra mākslu Latvijā pozitīvi raksturo arī tradicionālie ekonomikas indikatori – uzņēmumu skaits, nodarbinātība, apgrozījums, eksports. Raksturīgākais un vienlaikus visgrūtāk izmērāmais lielums ir produkta pievienotā vērtība. «Nav izmērāma cilvēka pacilātība, iedvesma, pašapziņa. Bet tās ir lietas, ko dod nemateriālā pievienotā vērtība rutīnas nogurdinātam cilvēkam,» norāda Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot ar 2017. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem, kad Liepājas koncertzālē kopumā viesojās 190 556 apmeklētāji, šogad koncertzāles apmeklētāju skaits ir audzis par 8,5%, šī gada deviņos mēnešos sasniedzot 205 895 apmeklētājus, informē SIA Lielais Dzintars.

To veicinājusi gan dažādu žanru mākslas programma, koncertzālē notiekošās ekskursijas, gan kopējās tūristu intereses pieaugums pilsētā.

Lielākā daļa jeb nedaudz vairāk nekā 60% Liepājas koncertzāles apmeklētāju ir liepājnieki un kurzemnieki, 15% apmeklētāju ir Rīgas un tās apkārtnes iedzīvotāji un 25% ir apmeklētāji no citām pilsētām un valstīm. Visvairāk ārvalstu viesu ir no Lietuvas un Vācijas, kam seko apmeklētāji no Krievijas, Skandināvijas un Rietumeiropas valstīm.

Ikdienā koncertzālē uzturas gandrīz 400 cilvēku - topošie mūziķi, aktieri, profesionālie mākslinieki, neskaitot restorāna un izstāžu apmeklētājus.

«Šobrīd visas «Lielais dzintars» zāles ir pilnībā noslogotas – arī darba dienās, kad koncertu ir ievērojami mazāk, visās zālēs notiek mēģinājumi, mācības, konferences, lekcijas un semināri,» par koncertzāles darba ikdienu stāsta «Lielā dzintara» vadītājs Timurs Tomsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Liepājas teātrī top sezonas grandiozākais projekts

Vēsma Lēvalde, 29.10.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas teātrī sākts darbs pie sezonas grandiozākā un finansiāli ietilpīgākā iestudējuma - mūzikla Vestsaidas stāsts. Vēl pirms darba sākšanas daļa biļešu uz izrādēm decembrī jau ir izpirktas.

Skatītāju aktivitāte ir pārsteidzoša, atzīst teātra literārās daļas vadītāja Zanda Borga. Lai gan teātris neatklāj iestudējuma budžeta apjomu, tomēr norāda, ka piesaistīts ģenerālsponsors - SEB banka, kā arī iegūts Kultūrkapitāla atbalsts projektam.

Mūzikla Vestsaidas stāsts pirmizrāde paredzēta 10. decembrī. Mūziklu Liepājas teātrī iestudē režisors Valdis Lūriņš kopā ar muzikālo vadītāju un diriģentu Andri Veismani un horeogrāfu Albertu Kivlenieku. Iestudējumam scenogrāfiju veido Aigars Ozoliņš, bet kostīmus – Ilze Vītoliņa.

Izrādes papildinās Liepājas simfoniskā orķestra mūziķi un masu skatiem papildu algos atlases konkursu izturējušus jauniešus. Galvenajās lomās pieaicināti viesmākslinieki Annija Putniņa un Jolanta Strikaite, Emīls Kivlenieks un Juris Jope. Pārējās lomās - Liepājas teātra aktieri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Liepājas teātris laiž klajā disku ar aktrises iedziedātām dziesmām no izrādes Piafa

Vēsma Lēvalde, 27.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par spīti ierobežotiem līdzekļiem šā gada budžetā Liepājas teātris laidis klajā mūzikas disku Piafa, kurā dziesmas dzied titullomas atveidotāja tāda paša nosaukuma izrādē Agnese Jēkabsone. Tirāža ir 1000 disku.

13. septembrī Liepājas teātrī pirmizrādi piedzīvoja muzikāls dzīvesstāsts Piafa Lauras Grozas-Ķiberes režijā. Titullomā iejutās aktrise Agnese Jēkabsone, kura par savu tēlojumu un Piafas dziesmu izpildījumu saņēmusi daudzus komplimentus. «Sasitīšu degunu, bet to disku mēs uztaisīsim!» jau pirms pirmizrādes solīja Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins

Diskā iekļautas 10 dziesmas, ko aktrise izpilda izrādes laikā. Tām aranžiju veidojis Kārlis Auzāns, kurš ir arī ieraksta muzikālais producents.

«Ideja par šo dziesmu versiju iemūžināšanu CD formātā man radās pēc pirmās noklausīšanās, kurā Agnese izdziedāja visus desmit izrādes skaņdarbus. Šāda interpretācija un kvalitāte mani gan pārsteidza, gan iepriecināja. Uzskatu, ka Agneses sniegums ir unikāls un ka šis ieraksts ir tas, kas mums visiem paliks kā vienreizēja reminescense par izrādi, kurā dzirdamas Edītes Piafas dziesmas mūsdienu jaunās aktieru un mūziķu paaudzes izpildījumā,» par ieceri radīt disku stāsta K. Auzāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dāņu uzņēmējs Stēns Lorenss, kurš plašāk pazīstams kā Luijs Fonteins, kopā ar sievu Ivonnu Kalitu Liepājā attīsta ne vien ēdināšanas un izklaides biznesu, bet arī piedāvā dažādas nakšņošanas iespējas.

«Pārdevām Fontaine Royal Hotel viesnīcu, jo mums patīk radīt, bet nepatīk īsti vadīt ilgstoši. Viesnīca bija izaugusi liela - aptuveni 160 darbinieki un tā jau ir gandrīz kā fabrika. Visu laiku ir administratīvās problēmas, pavadi daudz laika, ieguldi, bet tas nesniedz gandarījumu,» stāsta I.Kalita.

Jau ziņots, ka 2017. gada rudenī viesnīcu Fontaine Royal Hotel iegādājās uzņēmējs Māris Mors.

«Lielā viesnīca mums palika neinteresanta. Gribējās kaut ko citu, jaunu un nepietika tam visam spēka. Viesnīcas pārdošana bija 100% pareizs lēmums, jo tagad ir lielāka radošā brīvība. Neko nenožēlojam,» secina I.Kalita.

Šobrīd S.Lorenss ar sievu piedāvā vairākas nakšņošanas iespējas, četrās dažādās adresēs Liepājā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Liepājas teātris atzīmēs «vīriešu dienu» ar vienu no populārākajiem iestudējumiem

Vēsma Lēvalde, 07.02.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

23. februārī Liepājas teātris aicina uz iestudējuma Viss par vīriešiem jubilejas - 50. izrādi.

Izrādi Viss par vīriešiem 2007. gada nogalē iestudējis režisors Rolands Augustins (Atkočūns), un tā kļuvusi par vienu no Liepājas teātra skatītāju iemīļotākajām izrādēm. Kopumā to noskatījušies jau vairāk nekā 11 tukstoši skatītāju ne tikai Latvijā, bet arī ASV, kur 2009. gada vasarā viesojās izrādes kolektīvs.

Izrādi iemīļojuši arī tās aktieri – Egons Dombrovskis, Leons Leščinskis un Kaspars Gods.

«Izrādes materiālā jūtamies ļoti brīvi. Tas ir tāds optimāls teātra modelis – trīs vīriešu ansamblis, vīrietis – režisors un ļoti laba luga, kuru arī uzrakstījis vīrietis. Nez cik apakšveļas pāri ir novalkāti šo gadu laikā,» nosmej L. Leščinskis. (Izrādē redzams striptīzs).

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Startē Latvijas 1. Rokkafejnīca – Reiterna nams

Vēsma Lēvalde, 08.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Latvijas 1. Rokkafejnīca Vecrīgā darbojas jau kopš janvāra, tomēr visa nama oficiālā atklāšana plānota trīs dienas – no 9. līdz 11. februārim.

Trīs stāvos, uz divām skatuvēm, ar Ģitāras bāru, mīlīgiem buduāriem un tik grezniem interjera elementiem, ka roka cienītājiem aizraujas elpa – tā turpmāk tiks rakstīta Latvijas 1. Rokkafejnīcas vēsture galvaspilsētā, sola Reiterna nama jaunie apsaimniekotāji, liepājnieki Mareks un Raivo Mediņi. Nama interjers piemērots rokkafejnīcas stilam un vajadzībām sadarbībā ar arhitektiem Aiju un Andri Kokiniem, stingrā Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas uzraudzībā.

Atklāšanas pasākumu sērija sāksies ceturtdien 9.februārī pulksten 22, kad uz Rokkafejnīcas Lielās skatuves muzicēs grupas The Soul Scouts un Screampiece no Rīgas, kā arī grupa Deep Silence no Liepājas. 10.februārī muzikālo saturu veidos mūziķi, kuru vārdi cieši sasieti Liepājas pilsētu. Atklāšanas svētki kulmināciju sasniegs 11.februārī, kad notiks Rokkafejnīcas draugu koncerts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Jaunais Liepājas teātris Nīcas novada domē izņēmis sezonas izbraukuma tirdzniecības atļauju un kopš 20. jūniju Bernātu centrā pie bijušās pasta ēkas apmeklētājiem tiek piedāvāta iespēja, sēžot uz mīkstiem dīvāniem, paēst, ziņo novada pašvaldība.

Visus darbus šeit dara Jaunā Liepājas teātra trupa – trīs jaunieši, kas arī Nīcas kultūras namā viesojušies divas reizes.

Piedāvājumā ir vairāk nekā 30 ēdienu – kartupeļu pankūkas, fritēti ēdieni, dažāda veida saldējuma kokteiļi u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

«Spēlmaņu nakts» teātru maciņus nebriedina

Vēsma Lēvalde, 17.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par spīti augstam profesionālo sasniegumu līmenim, nākamo gadu Latvijas teātri prognozē finansiāli saspringtāku.

2013.gadā kopējais dotācijas apjoms valsts teātriem nesaruks, sola Kultūras ministrija, norādot, ka bāzes finansējums ir pat lielāks nekā pērn – no 3,7 milj.Ls tas pieaudzis līdz 3,8 milj.Ls. Tomēr pērn papildus tika piešķirti vēl 600 tūkstoši latu, tātad arī šogad atliek cerēt uz budžeta grozījumiem vai savilkt jostas. Izmaksas ir augušas, bet skatītāju pirktspēja – nē, norāda teātru administrācija. Nominācija teātra balvai ļauj cerēt uz zināmu finansiālu atbalstu nākamajā gadā, taču vērtēšana ir samērā subjektīva lieta, tāpēc teātru direktori uzskata – kvalitātes uzstādījumi un panākumi netiek motivēti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cīņa starp materiālajām un garīgajām vērtībām ir mūžīga, uzskata aktieris Mārtiņš Kalita. Galvenais – lai cilvēki nepārstāj domāt.

Liepājas teātra aktieris Mārtiņš Kalita tikko noslēdzis sezonu ar titullomu iestudējumā Minhauzena precības. Šovasar tiks uzņemta arī pēdējā epizode filmai, kurā liepājnieks lomu ieguva, izkonkurējot Bredu Pitu. Vismaz tā vēstīja Krievijas mediji, komentējot faktu, ka latviešu aktieris apstiprināts galvenajai lomai Ņikitas Mihalkova filmā pēc Ivana Buņina divu darbu – Saules dūriens un Nolādētā diena – motīviem. Lai arī šis fakts šķita pārsteidzošs, iespējams, daļēji to veicināja Mārtiņa Kalitas veiksmīgi veidotais portfolio, kura tapšanā lieti noderēja aktiera prasmes reklāmā. 2010.gadā viņš bija viens no dibinātājiem Kurzemes biznesa inkubatora uzņēmumam – sociālo mediju aģentūrai CCS. Tiesa, tagad viņa dzīvi pilnībā piepilda aktiera darbs. Pēc sarunas ar Bkodu Mārtiņš dodas atvaļinājumā – sapņu braucienā uz Grieķiju. Jaunā sezona teātrī atkal sāksies ar Minhauzenu, kurš tik ļoti pārņēmis aktiera domas, ka abu personības šķiet saplūdušas vienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Liepājā veido Rīgas Kalnciema kvartāla līdzinieku - Kungu kvartālu

Vēsma Lēvalde, 13.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piesaistot ārējo finansējumu, Liepājā tiek veidots jauns radošais kvartāls ar Pētera I namiņu kā centrālo objektu.

Ēku kompleksā ietilpst folkloras centrs Namīns, kurā darbojas folkloras kopas, tautas tērpu studija Latva, notiek folkloras skolas nodarbības, bardu saieti. Ēka celta 17.gs. un labi uzturēta. 90.gados tajā bija krogs Nāves ēnā, bet kopš 2003.gada to apsaimnieko folkloras kopa Atštaukas. Lielākā būve ir tā sauktais Pētera I namiņš, kas 17.gs. būvēts un celts kā viesnīca, bet ilgus gadus bijis neapdzīvots. Savukārt saimniecības ēka pagalmā būvēta jau padomju gados. Kompleksa apsaimniekotājs ir Liepājas Latviešu biedrības nams (LLBN), kas definējis savu vīziju – radošais koka apbūves kvartāls, kas funkcionē līdzīgi kā Kalnciema kvartāls Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūra, daba un aktīvā atpūta ir šobrīd spēcīgākie tūrisma magnēti Kurzemē, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pirms pieciem – desmit gadiem vairums tūristu uz Kurzemi devās meklēt padomju mantojuma eksotiku vai izpriecāties festivālu burzmā, bet pērn strauji audzis arī kultūras un dabas tūrisma piekritēju skaits. Nemainīgi tiek pieprasītas latviskās tradīcijas. Krievijas tūristu skaita kritumu ar uzviju kompensējis viesu pieplūdums no Lietuvas, Vācijas un Igaunijas, liecina Kurzemes Tūrisma asociācijas dati.

Izcilība pievelk

Pērn kurzemnieki pelnījuši arī uz Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas rēķina, jo daudz tūristu ieradušies «tranzītā» no Rīgas, vēloties ceļojumu papildināt ar nacionālo kolorītu, ko galvaspilsētā neizjust. Pēdējos gados veiksmīgi aizpildīta gastronomiskā tūrisma niša – nav problēmu atrast un iegādāties sklandraušus, vietējos vīnus vai pašceptu maizi. Izveidotas arī īpašas gastronomiskās tūres. Joprojām ceļotājiem pievilcīgi šķiet lieli sporta un izklaides sarīkojumi – pilsētas svētki, maratoni, festivāli. Tomēr jāzina formula – pievelk izcilība, nevis jebkāds, lai arī vērienīgs pasākums. Īpaši labi tas redzams kultūras segmentā – otrais populārākais tūrisma objekts Liepājā ir teātris, ko pērn apmeklējuši vairāk nekā 80 tūkstoši cilvēku. Izšķirošā nozīme bijusi saņemtajām balvām, atzinībai un starptautiskai publicitātei, lēš teātra vadība. Trešajā vietā ir Liepājas muzejs, kas «uzrāvis» statistiku ar vairākām pasaulslavenu mākslinieku izstādēm un interaktīvām etnogrāfisko tradīciju ekspozīcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru