«Mēs nekādā veidā neliekam paralēles man un veikalam, jo mēģinam panākt rezultātus ar saturu. Kā piemērs pasaules praksē kalpo arī vairāki zināmi urbānās kultūras zīmoli, kuri ir bijuši nosaukti savu īpašnieku vārdos, kā piemēram - G Unit, Snoop Dogg, Outkast, tas ilgtermiņā var būt kā piektais ritenis. Labāk, ja tā ir neatkarīga lieta,» biznesa portālam Db.lv saka apģērba veikala Hood shop īpašnieks, mūziķis Ozols jeb Ģirts Rozentāls.

Ar veikala telpām Brīvības ielā skatuves mākslinieks saistīts aptuveni 15 gadus. Iepriekš mūziķim piederēja veikals «Street shop», taču izteikts hip-hop veikals bija zaudējis savu aktualitāti gan tā īpašniekam, gan patērētājiem. Nāca laiks, kad «snīkeru» apavu kultūra sāka kļūt aizvien populārāka, gan pasaulē, gan Austrumeiropā. «Man laicīgi atnāca informācija no kosmosa, jutu, ka kaut kas ir jāmaina un aiztaisījām ciet veikalu Street shop, kas bija darbojies desmit gadus un atvērām šo – Hood shop,» atceras Ģ.Rozentāls. Šogad veikals svin piecu gadu pastāvēšanas jubileju. Par godu tam, ik pa laikam veikals izlaidīs preces ar dizainu, kas saistīts ar šiem gadiem.

Skrundas novada pašvaldība izsludinājusi vairāk nekā 1,82 milj. Ls apjomīgu iepirkumu konkursu par ielu rekonstrukciju Skrundā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Skrundā paredzēts atjaunot Ventas un Liepājas ielu, un šo darbu veicējs tiks izvēlēts, vērtējot iesniegtā piedāvājuma saimniecisko izdevīgumu.

Ielu atjaunošanas darbi tiks veikti ar Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu.

Šis ir Skrundas novada pašvaldības lielākais šogad izsludinātais vai noslēgtais iepirkumu konkurss. Viens no 2013. gada lielākajiem pašvaldības iepirkumiem bija aprīļa beigās noslēgtais 70 tūkst. Ls apjomīgais konkurss par autoceļu uzturēšanas darbu veikšanu novadā, kurā uzvarēja SIA Skrundas komunālā saimniecība un SIA Taku meistars. Tāpat aprīļa beigās tika noslēgts 115,9 tūkst. Ls apjomīgs konkurss par Klusās ielas, ceļa Skrunda-Berģi posmu rekonstrukciju un ielas apgaismojuma izbūvi, kurā uzvarēja SIA Saldus ceļinieks.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties Saldus uzņēmuma Cannelle Bakery ražotnē, kur top saldēti kulinārijas izstrādājumi.

Uzņēmuma pirmsākumi rodami 1993.gadā, kad uzņēmuma īpašnieki bija Pakuļu ģimene, kuri biznesu attīstīja no nulles. Viņi sākotnēji Skrundā cepa maizi un pēc tam blakus ceptuvei atvēra veikalu. Ar laiku uzņēmums attīstījās un uzbūvēja ražotni, kur cepa arī maizi, taču aizvien lielāku lomu ieņēma tieši konditorejas izstrādājumi, stāsta SIA Cannelle Bakery valdes priekšsēdētājs Ivars Skrebelis.

2004.gadā Pakuļu ģimene iegādājās ražotni Saldū, kur iepriekš atradās maizes kombināts. Kopš tā laika Skrundā ražoja cepumus un konditorejas izstrādājumus, bet Saldū – maizi un barankas.

«Mēs uzņēmumu iegādājāmies 2012.gadā, un jau kopš sākuma bija doma apvienot abas ražotnes, jo labāk investēt vienā vietā, nevis divās. Vērtējām situāciju, kā paplašināt ražotni, Skrundā nebija šādu iespēju, jo cehs bija daudz mazāks nekā ēka Saldū, līdz ar to tika nolemts visu ražošanu koncentrēt Saldū. Pērnais gads tika aizvadīts, uzlabojot un remontējot šīs ražotnes telpas,» stāsta vadītājs.

Līdz ar bijušā Skrundas lokatora pilsētiņas nodošanu valsts īpašumā Aizsardzības ministrijas (AM) personā tā pārtaps Nacionālo bruņoto spēku (NBS) bāzē. Tas nozīmē, ka iepriekš tūristiem pieejamajā pilsētiņā iekļūšana būs liegta.

AM Preses nodaļā skaidroja, ka nekustamajā īpašumā tiks izveidota pastāvīga NBS bāze un apmācību vieta kaujai apbūvētā teritorijā. Pēc īpašuma pārņemšanas valdījumā ministrija plāno veikt infrastruktūras uzlabošanas darbus, lai nodrošinātu īpašuma izmantošanu valsts aizsardzības uzdevumu īstenošanai.

Tūristu apmeklējumus arī šajā objektā, tāpat kā citās militārajās bāzēs un apmācību vietās, drošības nolūkos nav plānots atbalstīt. «Tūristiem iekļūšana būs liegta ne tikai ikdienā, bet vispār. Jāņem vērā, ka ilgtermiņā īpašums mainīsies, līdz ar to zaudēs arī savu pievilcību tūristu vidū. Protams, arī Skrundā, kad tā tiks atjaunota kā NBS objekts, notiks atvērto durvju dienas, kad tā būs pieejama galvenokārt skolēniem un vietējiem iedzīvotājiem, tāpat kā citi bruņoto spēku objekti,» skaidroja AM.

Vides aizsardzības un reģionālās ministrija (VARAM) sadarbībā ar Satiksmes ministriju (SM) sagatavojusi priekšlikumus 300 miljonu eiro programmai, kuras īstenošanas rezultātā tiks uzlabota novadu centru sasniedzamība, sakārtojot 105 ceļu posmus teju 900 kilometru (km) kopgarumā.

Investīciju programma tika veidota sadarbībā ar VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) un plānošanas reģioniem. Saraksta izstrādei VARAM lūdza visiem plānošanas reģioniem sadarbībā ar pašvaldībām sagatavot un iesniegt priekšlikumus ar prioritāri pārbūvējamo un atjaunojamo valsts reģionālo un vietējo autoceļu posmiem reģionā ietilpstošajās pašvaldībās.

Darba procesā vairākiem būtiskiem ceļu posmiem tika rasti risinājumi to sakārtošanai jau 2020.gadā. Līdz ar to valsts budžetam tika pieteikti tie autoceļu posmi, kam nepieciešams papildu budžets.

Plānots atbalstīt līdz pat 900 kilometriem (km) valsts reģionālo un vietējo autoceļu, kuru pārbūve un atjaunošana ir prioritāra administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai. Šo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai nepieciešami 300 miljoni eiro.

Uzņēmēju vidū pieaug interese iegādāties “Virši” franšīzi - decembrī Skrundā plānots atklāt jau ceturto pilna servisa “Virši” franšīzes staciju.

Degvielas uzpildes stacija “Skrunda” kopumā būs jau 63. “Virši” degvielas uzpildes stacija Latvijā. Tā atrodas autovadītājiem nozīmīgā ceļa posmā un tajā tiks realizēts “Virši” atjaunotais interjera dizaina koncepts, kuru izstrādāja pašmāju dizaina birojs “H2E”.

“Mēs franšīzes ņēmējam nododam lietošanā ne tikai atpazīstamu zīmolu, bet jau gatavu biznesa modeli ar izstrādātu konceptu un spēcīgiem produktiem. Franšīzes ņēmējam ir tiesības strādāt ar “Virši” degvielas uzpildes stacijās pieejamo produktu sortimentu. Papildus tam, koncepta prasības ietver attiecīgu vizuālo noformējumu, tehnisko nodrošinājumu un klientu apkalpošanas standartus. Būtisks aspekts, kuru ievērojam – klients nedrīkstētu novērot atšķirības starp “Virši” stacijām un franšīzes ņēmēja pakalpojumiem,” uzsver “Virši” izpilddirektors Jānis Vība.

Latvijā ceļu būvdarbi pašlaik notiek 115 ceļu posmos, līdz ar to autovadītājiem jārēķinās ar virkni satiksmes organizācijas izmaiņu un ierobežojumu, informē VAS "Latvijas Valsts ceļi".'

Visā valsts teritorijā turpinās aktīva ceļu būvniecības sezona, un patlaban sākas remontdarbi uz reģionālajiem autoceļiem Kuldīga-Skrunda-Embūte (P116) starp Kuldīgu un Skrundu un Ērgļi-Jaunpiebalga-Saliņkrogs (P33) no Ērgļiem līdz Cirstiem.

Jauns luksofora posms ieviests uz reģionālā autoceļa Alūksne-Liepna (P41), kā arī Valmiera-Smiltene (P18) posmā no Jaunvāles līdz Smiltenei. Uz Rīgas apvedceļa (A5), posmā no Ķekavas apļa līdz Jelgavas šosejai (A8), vakara un nakts stundās darbosies divi luksofora posmi, sākot no šīs nedēļas, viens luksofora posms darbosies arī pa dienu.

Uz Tallinas šosejas (A1), posmā no Zvejniekciema līdz Duntei, ātrums ierobežots 50 un 70 kilometriem stundā (km/h) un vienā posmā satiksme organizēta ar luksoforu. Tāpēc posma šķērsošana var prasīt 20 minūtes.

Tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā aizliegta vienošanās cita starpā bijusi arī par tādiem būvobjektiem kā Rīgas pils, Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs Torņkalnā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ēka, Liepājas cietums un citi, liecina Konkurences padomes (KP) publiskotais pilnais saraksts par lietā iesaistītajiem objektiem.

Kopumā starp 77 būvnieku kartelī pārrunātajiem objektiem ir vairāki projekti Rīgā, tostarp vairākas izglītības un kultūras iestādes. Tāpat vairāki karteļa darbībā iesaistītie objekti atrodas citās Latvijas pilsētās - Liepājā, Jelgavā, Skrundā, Ogrē, Ikšķilē, Jēkabpilī, Valmierā, Kuldīgā, Saldū, Rēzeknē, Salaspilī, Daugavpilī un Cēsīs.

Starp uzskaitītajiem būvobjektiem Latvijas pilsētās ir ne tikai izglītības iestādes, bet arī sporta centri, slimnīcas, ražotnes, parki, dzīvojamās ēkas, tirdzniecības centri un citi objekti.

Visi KP publiskotie lietā iesaistītie būvobjekti ietver VEF kultūras pili, Okupācijas muzeju, Pulka ielas muzeja krātuvi, kultūras pili "Ziemeļblāzma", Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Ogres tehnikumu, Latvijas Universitātes Akadēmisko centru Torņakalnā, Rīgas pili, Jauno Rīgas teātri, Salaspils kultūras namu "Enerģētiķis", stadionu "Daugava", Lielupes tenisa centru, Ventspils Mūzikas vidusskolu ar koncertzāli "Latvija", Lielupes vidusskolu un Jelgavas Valsts ģimnāziju.

«Sakopt vidi, savu tuvāko apkārtni latviešiem ir goda lieta. Tā ir laba, jau vēsturiski izveidojusies tradīcija – līdzīgi kā sacensties par sakoptākās lauku sētas vai pagasta titulu. Taču vides sakopšana ir arī dzīves nepieciešamība, un tās pašvaldības, kas vēlas ieguldīt šajā jomā, to arī dara,» apliecina Skrundas novada domes priekšsēdētāja Loreta Robežniece.

Citviet Latvijā lapu grābšanas sezona jau rit pilnā sparā, turpretim Skrundā koki tikai sāk krāsoties. Ko darīt ar nobirušajām lapām – katrā vietējā saimniecībā ir savs atšķirīgs viedoklis. Viesojoties Igaunijā, Skrundas novada domes vadītāja novērojusi, ka kaimiņzemē rudens lapām piebiris parks šķiet dabisks process, kurā iejaukties nav obligāti. «Latvieši savukārt gatavi sagrābt katru lapiņu. Esam izveidojuši speciālu lapu laukumu,» stāsta L. Robežniece. Saskaņā ar normatīvo aktu prasībām lapu laukums jāierīko pēc līdzīgiem tehniskajiem noteikumiem kā šķirotajiem atkritumiem – teritorijai jābūt nožogotai, ar cieto segumu. «Vides pārvalde pašvaldībām iesaka veidot šādus laukumus, un mēs bijām radoši – atradām piemērotu vietu ražošanas teritorijā, sadarbībā ar Skrundas komunālo saimniecību startējām Vides investīciju fonda projektu konkursā, saņēmām atbalstu un laukumu izveidojām uz vecā angāra pamatiem,» stāsta Skrundas novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja Zane Eglīte. Projekta realizācija gan prasījusi kārtot daudz formalitāšu. Z. Eglīte norāda: «Mazām pašvaldībām lapu laukumu ierīkošanai nevajadzētu piemērot tādas pašas prasības kā lielajiem šķiroto atkritumu poligoniem. Vajadzētu vērtēt pēc situācijas.»

Ieguldot vairāk nekā 3,03 miljonus eiro, Skrundā tiks rekonstruēta Ventas un Liepājas iela, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Atklātā konkursā, kurā kopumā pieteicās seši uzņēmumi, par uzvarētāju tika atzīts Saldus ceļinieks. Kā galvenais uzvarētāja izvēles kritērijs tika noteikts saimnieciskais izdevīgums.

Ielas Skrundā tiks labotas ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu.

SIA Saldus ceļinieks galvenais darbības veids ir ceļu un maģistrāļu būve. Uzņēmums ir reģistrēts 2004. gadā, un 2012. gadā tā apgrozījums veidoja 18,23 milj. Ls, bet peļņa bija 1,38 miljoni Ls. Vidēji uzņēmumā strādāja 133 darbinieki. Kompānijas vadības groži ir Valda Karola rokās, savukārt valdes locekļa amata pienākumi uzticēti Gintam Karolam.

Līgo vakarā reliģiskā organizācija Jaunā paaudze Mežaparka estrādē rīkos lūgšanu pasākumu Atver acis - patiesība par okultismu, kura laikā aptuveni 150 cilvēku aizlūgs «par senču okultajiem grēkiem un lūgs par Latvijas tautas atbrīvošanu no ļaunajiem gariem».

Pašvaldības SIA Rīgas meži «ļauno garu izdzinējiem» Mežaparka estrādi izīrējuši par 150 latiem.

Rīgas mežu pārstāve Elga Zēģele norādīja, ka organizācija vērsusies uzņēmumā ar lūgumu atļaut izmantot estrādes teritoriju lūgšanām, kā arī nodrošināt tualetes. «Viņi neizmantos iekštelpas, nav paredzēta arī ēdināšana, no kuras varētu rasties atkritumi - vienīgais infrastruktūras objekts, ko viņi plāno izmantot, ir tualete,» zemo nomas maksu skaidroja Zēģele un uzsvēra: «Mēs šo pasākumu nerīkojam, tikai dodam tam vietu. Neko sliktu mēs tur neredzam.»

Rīgas mežu valdes priekšsēdētājs Aivars Tauriņš uzsvēra, ka 23.jūnijā Mežaparks būs visnotaļ tukšs - Jāņu svētdienā neviens cits pasākums pieteikts neesot un arī līgošanas pasākumi vai Jāņu svinības šeit parasti nenotiek. «Mēs cenšamies Mežaparkā neatbalstīt līgo pasākumus, jo ir grūti kontrolēt teritoriju. Cilvēki dzer alu, kurina ugunskurus, tāpēc meža drošības dēļ šos pasākumus labāk novirzīt tuvāk krastmalai.»

Dārza un meža tehnikai galvenais noiets ir ārpus Rīgas, tādēļ Husqvarna oficiālais dīleris SIA Uviks izplešas, veidojot filiāļu tīklu reģionos.

Pašlaik uzņēmumam ir pārstāvniecības Skrundā, Aizkrauklē, Daugavpilī un Liepājā, bet nākotnē tādu ir iecerēts izveidot Ventspils apkaimē, kādā no Vidzemes pilsētām, kā arī plašāku servisa centru Rīgā. Dārza un meža tehnikas tirgū konkurence ir sīva – dažādu zīmolu ražotāju dīleri konkurē gan savā starpā, gan ar būvmateriālu lielveikaliem, kuros ir šādas tehnikas sadaļa, turklāt tie spēj produktus piedāvāt par zemākām cenām. Asas konkurences apstākļos ieguvējs ir klients, taču perspektīvā uzņēmums zaudē peļņas procentu, tas neļauj tālāk attīstīties, līdz ar to gala rezultātā klients tomēr zaudē, uzskata SIA Uviks īpašnieks Zemgus Vītoliņš.

Maizes un konditorejas produktu ražošanas uzņēmums Matss pērn apgrozījis 2,56 miljonus eiro, kas ir par 2% mazāk nekā 2012. gadā. Tajā pašā laikā uzņēmuma eksporta apjoms gada laikā ir palielināts par 12%, Db.lv informēja uzņēmuma pārstāvji.

Turpmāko trīs gadu laikā SIA Matss vadība plāno uzņēmuma apgrozījumu dubultot un sasniegt piecus miljonus eiro gadā. DB jau rakstīja, ka iepriekš aptuveni 15% no apgrozījuma uzņēmumam ienesa eksports. Ģeogrāfija ir diezgan plaša – Lielbritānija, Īrija, Vācija, Somija, Izraēla un Igaunija, palaikam arī ASV, Kipra.

Šogad uzņēmums plāno koncentrēties uz produktu ar ilglaicīgu uzglabāšanas termiņu, piemēram, saldētu maizi un cepumiem, ražošanu un tirdzniecību. Tāpat uzņēmums saglabās arī svaigās maizes tirdzniecību vietējā tirgū. Latvijā kompānija sadarbosies ar SIA Saldus maiznieks, kas maijā sāk SIA Matss ražotās rupjmaizes Brencis, Mājas saldskābmaizes, Graudu maizes, Brenčmaizītes u.c. produktu tirdzniecību.

Valdība otrdien aiz slēgtām durvīm atļāva Aizsardzības ministrijai (AM) sākt nekustamo īpašumu atsavināšanu Skrundas militārā poligona paplašināšanai.

Lai paplašinātu Skrundas tuvumā esošā poligona «Mežaine» teritoriju, valdība atļāva AM sākt fizisko un juridisko personu īpašumā esošo nekustamo īpašumu Skrundas un Kuldīgas novadā atsavināšanu, kā arī pārņemt no Zemkopības ministrijas AM valdījumā valsts īpašumā esošos nekustamos īpašumus Skrundas un Kuldīgas novadā.

AM iecerētie zemes gabali atrodas Raņķu, Rudbāržu un Laidu pagastos.

Patlaban netiek atklāts, cik lielas zemes platības plānots atsavināt.

Jau ziņots, ka 2018.gada janvārī AM no Skrundas novada pašvaldības pārņēma poligona «Mežaine» teritoriju, lai nodrošinātu īpašuma izmantošanu valsts aizsardzības uzdevumu īstenošanai, veidojot reģionālo poligonu.

Aizsardzības ministrija saņēmusi Latvijā būvētu patruļkuģi Viesīte. Patruļkuģa būvniecība uzsākta 2009. gada 17. jūnijā un šis, trešais no pieciem jaunajiem Jūras spēku flotiles vajadzībām pasūtītajiem Skrundas klases kuģiem ir pilnībā būvēts a/s Rīgas kuģu būvētava.

Patruļkuģi paredzēti izmantošanai gan militāriem, gan arī civiliem mērķiem. Patruļkuģi Skrunda un Cēsis jau veic patrulēšanas, kā arī cilvēku meklēšanas un glābšanas darbus jūrā. Kuģi ir aprīkojami arī ar naftas seku likvidācijas, mīnu meklēšanas un iznīcināšanas iekārtām.

Kuģu būve norisinās saskaņā ar Aizsardzības ministrijas un a/s Rīgas kuģu būvētava krasta apsardzes patruļkuģu būves un piegādes līgumu, kas tika noslēgts 2007. gada 21.decembrī. Līgums paredz, ka līdz 2014.gadam Jūras spēku flotiles vajadzībām tiks uzbūvēti pieci patruļkuģi.

Rīgas kuģu būvētavā 14.oktobrī ūdenī nolaidīs piekto Skrundas klases patruļkuģi Rēzekne.

Pasākuma laikā notiks kuģa vārda došanas ceremonija, savu svētību patruļkuģim dos Nacionālo bruņoto spēku virskapelāns Elmārs Pļaviņš.

Patruļkuģa iegrime ir 2,7 metri, ātrums - 20 mezgli, dzinēju jauda - 1600 zirgspēku, bet korpusa materiāls - alumīnijs. Tas ir SWATH tipa kuģis ar diviem torpēdtipa korpusiem un mazu ūdens apskaloto virsmu.

Pašreiz Jūras spēku flotiles rīcībā ir jau četri Skundas klases patruļkuģi - P-05 Skrunda, P-06 Cēsis, P-07 Viesīte un P-08 Jelgava.

Krasta apsardzes patruļkuģu būves projekts paredz, ka deviņus vecos kuģus nomainīs pieci jauni, kas veicinās bruņoto spēku finanšu un personāla līdzekļu izmantošanas efektivitāti, turklāt jaunos kuģus varēs izmantot ne tikai militārām, bet arī civilām vajadzībām.

Skrundas degvielas uzpildes stacijas darbiniece otrdien, ar auto dzenoties pakaļ zaglim, piespiedusi viņu avarēt, informēja Valsts policijas (VP) Kurzemes reģiona pārvaldes vecākā speciāliste sabiedrisko attiecību un sadarbības jautājumos Madara Šeršņova

Policija 9.aprīlī ap plkst.6.40 saņēmusi informāciju par to, ka kādā degvielas uzpildes stacijā Skrundā vīrietis ielējis degvielu 72 eiro vērtībā, paņēmis eļļu un cigaretes un aizbēdzis, par precēm nesamaksājot.

Pēc zādzības izdarīšanas 1953.gadā dzimušais vīrietis no tirdzniecības vietas bēga ar automašīnu, bet darbiniece ar savu automašīnu viņam sekojusi, līdz zaglis iebrauca grāvī. Vīrietis guvis traumas un nogādāts medicīnas iestādē.

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kuldīgas iecirknī ir uzsākts kriminālprocess par zādzību nelielā apmērā. Par šādu noziegumu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Norisinājusies pēdējā jaunbūvējamā Jūras spēku flotes krasta apsardzes patruļkuģa Rēzekne nolaišana ūdenī.

Pērn augusta beigās Rīgā kuģu būvētavā notika svinīga ķīla ielikšana patruļkuģim Rēzekne, ceremonijas laikā korpusā tika iemetināta kapsula ar vēstījumu un novēlējumu jaunajam kuģim un kuģa komandām, kā arī jaunākā centrālās bankas monēta. Nākamā svarīgā ceremonija kuģa tapšanas procesā bija tā korpusa apgriešana jeb kāzas, kā to dēvē kuģubūvētāji. Tā notika šā gada februārī. Līdz ar to patruļkuģa korpuss tika nostādīts «uz kājām», jo parasti kuģa korpusu sāk būvēt kājām gaisā.

Patruļkuģis Rēzekne ir pēdējais no pieciem Latvijas Jūras spēku vajadzībām būvētiem kuģiem, tas pilnībā būs būvēts Latvijā.

Interesi investēt Skrundas radiolokācijas stacijas pilsētiņā jau izrādījuši trīs uzņēmēji, aģentūrai BNS pastāstīja Skrundas novada domes priekšsēdētāja Loreta Robežniece.

«Pašvadības mērķis - iegādāties pilsētiņu - ir izraisījis interesi uzņēmējos jau nepilnu trīs nedēļu laikā. Tas ir ļoti labs rādītājs. (..) Šajā brīdī ir trīs uzņēmēji, kas ar mums ir runājuši, bet es negribētu šajā brīdī runāt par konkrētiem uzņēmējiem, jo mēs vēlamies nostiprināt šīs īpašumtiesības,» pauda Robežniece, piebilstot, ka šobrīd Skrundas novada dome jau ir samaksājusi visu pirkuma summu.

Pēc viņas teiktā, ieinteresētie uzņēmēji gatavi iesaistīties ražošanas, tūrisma un mītņu pakalpojuma nodrošināšanā.

Tostarp Robežniece pastāstīja, ka ir notikušas sarunas arī ar Sadales tīklu par elektroenerģijas jaudas palielināšanu radiolokācijas stacijas pilsētiņā. «Viņi ir gatavi 2017.gadā Skrundā celt apakšstaciju, kas patiesība mūsu novadam būtu ļoti svarīgs ieguldījums, lai mēs tiešām šos uzņēmumus nodrošinātu,» pauda Robežniece.

Prezentēts Ziemeļvalstu un Baltijas restorānu jaunākais ceļvedis White Guide. Tajā apkopoti labākie restorāni Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā, Islandē, Faro salās, Grenlandē un Baltijā – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Par labāko Latvijas restorānu atzīts restorāns «Vincents», informē Rīgas Tūrisma Attīstības Birojs.

Svinīgajā ceļveža atvēršanas pasākumā tika paziņots arī Baltijas restorānu TOP 30. Šajā kategorijā par labāko Latvijas restorānu tika atzīts restorāns «Vincents», kas šogad ieņēma otro vietu, piekāpjoties Tallinas restorānam «Noa Chef’s Hall».

Labāko trīsdesmitniekā iekļauti vēl 4 Latvijas restorāni – Annas muižas restorāns «Kannas» (17. vieta), «Restorāns 3» (19. vieta), «COD» (24. vieta) un «Bibliotēka Nr.1» (26. vieta).

White Guide Baltic kopumā iekļauti 160 restorāni, 30 no tiem ir no Latvijas (alfabētiskā secībā): 36. Līnija (Jūrmalā), «Bibliotēka Nr. 1 restorāns», «COD», «Dikļu pils», «Entresol», «Ferma», «Goldingen Room» (Kuldīgā), «Jonathan Restorāns» (Amatas novadā), «Kannas» (Amatas novadā), «Kolonāde. Mūsu stāsti..», «Le Dome», «Laivas» (Jūrmalā), Liepupes muižas restorāns, «Locale», Mālpils muižas restorāns, «Mo» (Liepājā) «Muusu», «Per Se», «Pļavas» (Ainažos), «Restorāns 3», «Riits», «Riviera», Skrundas muiža (Skrundā), «St. Petrus», «3 pavāru restorāns», «Valmiermuižas alus darītavas restorāns» (Valmiera), «Valtera restorāns», «Vīna studija», «Vincents» un «Zoltners» (Tērvetes pagastā).

Drošības izjūtu dod gadiem ilgi zināmu sadarbības partneru izvēle

Tikko kā Liepājas pusē ekspluatācijā nodots ilgi lolots projekts – Ālandes upes atpūtas komplekss Grobiņā. Būvdarbus veica SIA Grobiņas SPMK – uzņēmums ar teju 30 gadu ilgu pieredzi.

Simbioze ar ceļiniekiem

Grobiņas SPMK nodarbojas ar inženiertehnisko pakalpojumu nodrošināšanu. Tas darbojas vairākos virzienos – būvniecībā, ražošanā un tirdzniecībā. Uzņēmums izbūvē gāzes vadus, siltumtrases, ūdensvadus un kanalizācijas sistēmas, kā arī iekšējos tīklus. Pārsvarā strādā Kurzemē. Tālākais objekts bijis Pļaviņās, kur Grobiņas SPMK izbūvēja siltumtrasi. «Tas bija piespiedu risinājums. Kad darbu tepat, uz vietas, bija maz, piedalījāmies iepirkumu konkursos citur Latvijā un Pļaviņās vinnējām. Tas ir smagi – tik tālu darbiniekiem, darbu vadītājiem braukāt, visu tehniku aizvest,» secinājis uzņēmuma īpašnieks Ilgonis Jēčis.

Braukšanas apstākļi pa valsts galvenajiem autoceļiem ir apgrūtināti, autoceļi ir sniegoti un apledo, brauktuves tīra no sniega un apstrādā pret apledojumu, daudzviet tas notiekot atkārtoti, liecina Latvijas Valsts ceļu apkopotā satiksmes informācija.

Autoceļu uzturēšanas darbi uzsākti ap plkst.4 no rīta. Rīgas apkārtnē apgrūtināti braukšanas apstākļi ir pa Rīgas apvedceļiem, savukārt Ventspils virzienā braukšanas apstākļi ir apmierinoši posmā Usma - Ventspils, bet Liepājas virzienā apmierinoši braukšanas apstākļi ir posmā Skrunda – Liepāja.

Savukārt tiem autovadītājiem, kas dosies Jelgavas, Bauskas, Daugavpils, Siguldas un Ainažu virzienā ir jābūt īpaši uzmanīgiem, jo uz šiem ceļiem braukšanas apstākļi ir apgrūtināti.

Arī braukšanas apstākļi pa reģionālajiem un vietējās nozīmes ceļiem kopumā ir apgrūtināti. Uz tiem ir iespējami arī sniega sanesumi, taču tie esot izbraucami.