Jaunākais izdevums

Izejvielu sadārdzinājums un darbaspēka pieejamība būs galvenie ēdināšanas nozares izaicinājumi

Uzņēmēji DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā prognozē jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū un paredz, ka nākotnē varētu pieaugt gatavo maltīšu piegādes klientiem.

Kāda šobrīd ir situācija sabiedriskajā ēdināšanā? Vai, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un augot iedzīvotāju labklājībai, ēdināšanas uzņēmumi izjūt tendenci vairāk ieturēt maltīti ārpus mājas?

McDonald’s Mārketinga direktore Baltijas valstīs Baiba Zaķe:

Šobrīd noteikti ēšana ārpus mājas kļūst arvien populārāka. Ja kādu laiku bija sajūta, ka cilvēki vairāk gatavo, tagad vairs tā nav. Jo laika, kas paliek pāri pēc saspringtās ikdienas, ir tik maz, ka cilvēki labāk izvēlas vairāk laika pavadīt ar draugiem un ģimeni, nekā būt pie katliem. Redzam arī, ka McDrive vairāk cilvēku brauc, lai ietaupītu savu laiku, paņem maltīti un brauc tālāk.

AS Lido mārketinga vadītāja Viktorija Gulbe:

Katrs spēlētājs, katrs restorāns cīnās par savu auditoriju. Piekrītu tendencei, ka cilvēki ārpus mājas ēd arvien vairāk – gan brokastis, gan pusdienas un vakariņas, bet, neskatoties uz to, tendences rāda, ka cilvēkiem ļoti būtiska ir cena. Svarīgi ātri un kvalitatīvi paēst, saņemt labu uzturu, bet tikpat svarīga ir cena. Cilvēki ļoti seko tam, ko viņi ēd un cik viņi ir gatavi par to maksāt. Redzam arī, ka arvien vairāk prasa piegādāt maltītes ārpus Rīgas – uz Ādažiem, Jūrmalu.

Restorānu Vairāk saules dibinātājs un līdzīpašnieks Endijs Bērziņš:

No krīzes esam izgājuši, un tagad tendences rāda, ka straujākais pieaugums ir tieši kulinārijas piegādēs. Domāju, tas ir nākotnes projekts, un Daily ir šajā jomā uzlikuši pareizu uzsvaru. Tas ir nākamās desmitgades jautājums. Piegāde jeb take away pagaidām apstājušies pie sendvičiem un hotdogiem, bet nākotnē, kā rāda citu valstu pieredze, varētu augt pieprasījums līdzi ņemšanai pēc kvalitatīva ēdiena, sākot no humusa, lēcām, salātiem.

Restorāna Ferma šefpavārs Māris Astičs:

Pirms pāris gadiem tas bija skandināviem, tagad ir igauņiem, un vēl pēc diviem trim gadiem mēs no igauņiem varētu pārņemt tā saucamo street food.

Tas nozīmē, ka valdība ļauj uzņēmēja treileri nolikt tur, kur viņš grib, piemēram, Vērmanes dārzā. Kad tas notiks pie mums, viss street food būs nopietnāk: brauks lielie grandi – pavāri, būs melnie ikri un vēl viss kas cits.

Runājot par ēšanas paradumiem, vienubrīd bija ļoti populāri apmeklēt seminārus, mācīties, veidot blogus. Tas bija sprādziens, bet joprojām tie ir pieprasīti, cilvēkiem patīk mācēt gatavot ēst. Tagad cilvēki atgriežas restorānos, arī pirmdienās, otrdienās nāk un bauda maltīti. Bet svarīgs faktors – nekad nebūs lēti, ātri un kvalitatīvi. No kaut kā jāatsakās. Mēs neesam nedz dārgākais, nedz lētākais restorāns, bet esam pa vidu. Lai dabūtu kvalitāti, no kaut kā ir jāatsakās, un šajā gadījumā mēs zaudējam uz cenu. Bet tā gan ir tiesa – cilvēkiem patīk iziet ārpus mājām, svinēt, un tas viss attīstīsies un uzlabosies. Galvenais, lai mēs nekļūstam pārāk slinki. Cilvēkiem patīk pasūtīt maltīti, tas atvieglo ikdienu, un cilvēki sapratuši, ka tas ir lētāk, nekā pašam gatavot mājās.

Restorāna Food Factory īpašnieks Mārtiņš Iskrovs:

Mans bizness tā arī radās, jo gribēju lietot pareizu uzturu, lai ir sabalansētas olbaltumvielas, ogļhidrāti, tauki un šķiedrvielas, un sāku veikalos iegādāties produktus. Sapratu, ka man jābrauc vismaz uz trīs vietām, lai to nodrošinātu. Vēlāk izveidoju komandu un savu uzņēmumu.

Tagad vēl esam mazi, bet uzskatu, ka būsim lieli un spēcīgi. Cilvēki gan ir kūtri, lēni un aizdomīgi. Viss notiek lēni. Bet jānoturas.

Nākotnē tirgū noteikti ienāks lielie take away uzņēmumi. Man jau bijuši piedāvājumi nopirkt viņu franšīzi. Domāju, ka viņi nāks no Krievijas uz Baltijas valstīm. Vēl divi trīs gadi, un liela daļa cilvēku pāries uz šādu piegādi, ka pasūtīs ēdienu uz mājām boksos. Laika trūkuma dēļ viss notiek strauji un bieži vien nav laika paēst.

Protams, var iebraukt pie kolēģiem, bet nedabūsi to, ko gribi. Esmu mēģinājis iet pa ēdināšanas uzņēmumiem, lai dabūtu to, ko vēlos, – vistas krūtiņu, 150 g brūnos rīsus, avokado un riekstus. Ilgi jāskaidro viesmīlei, arī pavāram bija jautājumi.

Daily īpašnieka Baltic Restaurants valdes priekšsēdētājs Aigars Kaugars:

Varu piekrist. Pēc krīzes cilvēki sākuši vairāk interesēties par ēšanu, un katram šajā laikā attīstījies savs viedoklis, kas ir pareizi un kas nav pareizi. Un tieši tas ir lielākais izaicinājums. Runājot par franšīzēm, redzēju interesantu pētījumu par Austrumeiropu, kur ļoti gaida pazīstamos zīmolus jeb franšīzes. Bet liela daļa gaida nevis, lai veiktu atkārtotus pirkumus, bet lai iegūtu foršo sajūtu, ka ir šis koncepts un es varu atļauties gluži kā Ņujorkā.

Māris Astičs:

Latvijā ir pārāk maz iedzīvotāju. Amerikā, Spānijā, Itālijā paiet seši gadi, kamēr katrs pa vienai reizei pamēģina ko jaunu. Latvijā - seši mēneši, visi pamēģinājuši, un viss. Būtu grūti ko tādu izveidot.

Endijs Bērziņš:

Bez ilūzijām. Mēs esam stipri par maz, lai lielie brendi nāktu iekšā. Ja Starbucks nenāk iekšā Skandināvijā, kur viņi Somijas un Zviedrijas tirgu uzskata par mazu, tad mums lolot cerības, ka ienāks Latvijā un Lietuvā.... Viņi nenāks ar kafiju, kas maksā divi eiro, bet nāks ar kafiju, kas maksā 4,90 eiro.

Viktorija Gulbe:

Bet vieta tirgū ir. Kāpēc nenāk Vapiano, kas jau sen bija plānots, ka ienāks? Viņi ir Lietuvā, bet Latvijā nav.

Endijs Bērziņš:

Domāju, ka mums ir ļoti blīvs tirgus. Esam Nr.1 gan tīklu ziņā, gan kvalitātes, gan restorānu daudzuma ziņā. To visi analizē un skatās.

Mārtiņš Iskrovs:

Klientu ir tik, cik ir. Ja 100 klientus sadalām septiņās daļās un atnāks astotais lielais, tad būs jādala astoņās daļās, un varbūt kāds atbirs.

Vai Latvijā ēdināšanas sektorā kvalitātes latiņa ir pacelta ļoti augstu?

Aigars Kaugars:

SKDS dati nesen rādīja, ka iedzīvotāju procents, kas ēd pusdienas vai vakariņas ārpus mājas, bija šokējoši zems. Līdz ar to teorētiski potenciāls ir, bet tas parādās tad, kad pirktspēja aug. Runāju ar diviem puišiem no Šveices, kuri vēlējās atvērt savu restorānu, un viņi bija pārsteigti, ka katru gadu parādās atkal kāds jauns restorāns. Viņiem šķita, ka restorānu jau ir par daudz.

Endijs Bērziņš:

Bija brīdis, kad visi atvēra kokteiļbārus. Kad sākās krīze, tad Rīga bija pilna ar konditorejām. Tagad klusajā Rīgā restorānu ir par daudz.

Mārtiņš Iskrovs:

Patērētājam tas ir labi. Nesen ar draugiem bijām uz restorānu, kur bijām vieni paši. Citā pilsētā noteikti būtu jārezervē vieta.

Vai pircēju prasības aug? Vai cilvēki prasa arvien kvalitatīvāku maltīti?

Viktorija Gulbe:

Cilvēki vēro un interesējas par to, ko viņi ēd un kāda ir uzturvērtība. ASV jau jaunieši tiek mācīti, kas lācītim vēderā. Aug interese sociālajos tīklos, Instagram, kur cilvēki grib runāt, kas ir uz šķīvja, kādas sastāvdaļas, vai viņš labi paēd un saņem nepieciešamo uzturu. Tas interesē ne tikai pieaugušos, bet arī jauniešus. Lido jau trīs gadus rīko Uztura skolu, kur skolas bērniem mācām, kas ir uzturvērtība, kādi produkti jāēd pilnvērtīgai dzīvei. Būtiski, ka bērni arvien vairāk zina, ko viņi ēd skolā, mājās.

Mārtiņš Iskrovs:

Esmu liels optimists, bet tomēr redzu arī slikto – bērni skolās ir «uzrūguši», tādi paši ir vecāki. Tad gribas, lai cilvēki sāk arvien vairāk domāt par uzturu. Manā biznesā ir dienas, kad nevar no telefona iet nost – cilvēki jautā par ēdiena sastāvu, kur to iepērkam, viņi iet izglītoties, taisa pārtikas nepanesamības testus, sūta savus rezultātus e-pastos. Cilvēki interesējas, un tas ir labi.

Māris Astičs:

Man ir nedaudz cits skats. Kad sākās krīze, restorāni sāka cīnīties par katru klientu, tādējādi cenas samazinājās vai palika iepriekšējā līmenī, bet auga kvalitāte, pašizmaksa. Ja gribam cīnīties par katru klientu, tad vispirms jādomā par kvalitāti, nevis to, ko nopelnīsim. Peļņa šobrīd ir pavisam niecīga, salīdzinot ar pašizmaksu, nodokļiem un pārējo.

Baiba Zaķe:

Esam pamanījuši, ka tagad ir visu lietu premiumizācija. Tajā pašā laikā cena netiek līdzi kvalitātei jeb tam, kas tiek ielikts, gatavojot produktu. Bet ir vēlme pakāpties latiņu augstāk, nekā ir standarts, saglabājot līdzvērtīgu cenu.

Mārtiņš Iskrovs:

Man produkts ir dārgāks, nekā liekas, jo Latvijā cilvēki ir izlepuši un izlutināti, un, ja katrs klients ir karalis, es nevaru viņam neskriet pakaļ. Ja kādam neskrienu pakaļ, man kļūst mazāk klientu. Un kāpēc produkts kļūst dārgāks? Viens neēd to, šo, prasa – samaini man brokastis vietām! Ja būtu restorāns, būtu ok. Bet man ir ražotne, un šefpavāram ir ļoti jānopūlas, lai visus pasūtījumus apmierinātu. Es skrienu pakaļ saviem klientiem.

Aigars Kaugars:

Mēs skolu ēdienkartes veidojam kopā ar Latvijas Diētas ārstu asociāciju, bet dati ar katru gadu kļūst arvien sliktāki. Bērni, kam ir liekais svars 1. klasē, aug. Bet nav tā, ka ēdinātāji pie visa ir vainīgi. Ar katru brīdi fizisko aktivitāšu kļūst aizvien mazāk, kustību ir mazāk.

Ja kādreiz apēdām frī kartupeļus, kur problēma? Reizi no reizes tos lietot nav tik traki, bet būtiski ievērot fiziskās aktivitātes. Bieži vien vainu liek uz ēdinātājiem, bet tā nav.

Māris Astičs:

Mēs bērniem nevaram prasīt to, ko paši neievērojam. Ja paši nepareizi ēdam, tad arī bērni to darīs.

Kādi varētu būt nozares turpmākie izaicinājumi? Kāda ir situācija ar darbaspēka pieejamību?

AS DNB Banka Lielo uzņēmumu pārvaldes vadītāja Ilze Opmane-Jēgere:

Labā ziņa ir tā, ka nozarei ir labs potenciāls. Pozitīvi attīstoties ekonomikai, šī nozare aug straujāk. To redzējām arī krīzes laikā, kad nozare samazinājās vēl smagāk. Bet šobrīd situācija ir pretēja.

Mēs sagaidām, ka ekonomika tuvākajos gados pieaugs gana labi un restorānu, ēdināšanas bizness augs krietni ātrāk, un īpaši labāk tas augs dārgo restorānu segmentā, jo aug iedzīvotāju pirktspēja un cilvēkiem gribas vairāk sevi palutināt. Nedaudz sliktāka ziņa – nozare ir darbietilpīga un ēdināšanas uzņēmumi būs tie, kas visvairāk izjutīs darbaspēka trūkumu un spiedienu uz darba algām.

Pagājušais gads bija mazliet piebremzējies citās jomās, piemēram, celtniecībā, kas netieši ietekmēja arī pārējo darbaspēku. Bet kopumā darbaspēks kļūst dārgāks un grūtāk pieejams.

Mārtiņš Iskrovs:

Kopā esmu aptvēris septiņas ēdināšanas iestādes, un vislielākās problēmas ir ar darbaspēku. Ir šefpavāri, kuriem patīk, ka viņiem pārmaksā. Šefpavāri uz papīra – tas nozīmē, ka viņi vispār kāju nesper virtuvē. Šefpavāri darītāji atkal ar papīriem nestrādā. Ir pavāri, kas rotē no viena pie otra. Problēmas ar darbaspēku ir lielas.

Mārtiņš Astičs:

Es jau piekto gadu vadu Restorānu servisa skolu, kas sagatavo jaunos pavārus un cenšas sagatavot jaunos viesmīļus. Ik gadu vidēji Latvijā 4,5-5 tūkstoši jauniešu iegūst diplomus ēdināšanas nozarē. Jautājums – kur viņi ir? Esam ar dažādām meistarklasēm un semināriem apbraukājuši daudzas Latvijas skolas. Secinām, ka jaunieši negrib strādāt, bet grib saņemt lielu algu. Viņi uzskata, ka liela alga pienākas par to, ka ir diploms. Vēl - pēc statistikas mūsu skolai vidējā atzīme ir 6,5–7, bet valsts skolām – tuvu pie 9. Jāsāk ar mācību literatūru, pedagogiem, un tikai tad mums būs spēcīgi nozares pārstāvji, kas pratīs strādāt – gan virtuvē pie plīts stāvēt, gan uzrakstīt papīru. Tas, ka cenas darbiniekiem ir uzaugušas kosmosā, ir skaidrāks par skaidru. Viesmīlis prasa 800 eiro par vakaru, bet tajā pašā laikā nemāk vīna pudeli attaisīt. Tūlīt sāksim ņemt ārzemju darbaspēku, kas cenas palaidīs uz leju. Vislielākā problēma ir ar palīgiem virtuvē – trauku mazgātājiem. Arī ar izglītotiem pavāriem ir grūti. Ar katru gadu mums ir arvien grūtāk. Tikai ap 10–15 % no skolas beidzējiem paliek strādāt nozarē. Daudzi saprot, ka virtuve viņiem ir par sarežģītu, un iet darīt ko citu.

Endijs Bērziņš:

Kad Mārtiņa Beķereja paziņoja, ka, iespējams, darbā būs jāņem ukraiņi, komentāros cilvēki rakstīja – mēs pie jums nenāksim, maksājiet normālas algas savējiem. Ko nozīmē normālas algas? Ja runājam par 1600 un 2000 eiro algu, tas nozīmē, ka kruasāns maksās divi trīs eiro, bet biznesa pusdienas – 12 eiro. Nav tā, ka algās varam maksāt divus tūkstošus, bet pusdienas ēst par 3,90 eiro. Man tas nekalkulējas kopā.

Krīzes laikā 2008. gadā pieņēmām puisi no Ukrainas, un viņš bija ļoti labs darbinieks. Tagad mums ir trauku mazgātājs indietis, kurš kā students piepelnās. Darba tirgū nav cilvēku, un piedāvājam darbu tiem, kas to vēlas darīt.

Viktorija Gulbe:

Labi, ka mēs varam piesaistīt jauniešus, jo viņi var darbu apvienot ar mācībām. Pastāv reālas izaugsmes iespējas, bet tikai tiem, kuri vēlas augt un strādāt savā valstī. Diemžēl aug paaudze, kura vēlas saņemt lielu algu, neko nedarot.

Māris Astičs:

Ko nozīmē – vēlas saņemt lielu algu? Es sāku strādāt par septiņdesmit santīmiem un biju laimīgs, ka man deva darbu un iespēju ko darīt. Neapstrīdami darba tikums ir zudis.

Aigars Kaugars:

Pie mums strādā pieci seši cilvēki no dažādām valstīm. Igaunijā veram vienu kafejnīcu, tur pamanīju, ka aptuveni 70% no cilvēkiem, kas tīrīja ēku, nebija vietējie. Tas nozīmē, ka Igaunijā kā darbaspēks šajā nozarē jau ir būtiski vairāk ārzemnieku.

Vai interese par skolu un pirmsskolu ēdināšanu pieaug? Un kas ir tās galvenās problēmas?

Mārtiņš Iskrovs:

Interese ir, bet nevar īsti saprast, kā piedalīties konkursos.

Māris Astičs:

Problēma ir tā, ka pēc likuma skolās nedrīkst pasniegt frī kartupeļus, cīsiņus, kečupu, bet tajā pašā laikā pāri ielai pie skolas atver kafejnīcu, kur tas viss ir. Ēdinātājs pēc likuma burta sēž tukšā, bet veikaliņš pāri ielai var tirgot visu.

Endijs Bērziņš:

Skolās ir ļoti liels kontroles mehānisms un ir jācīnās par eirocentiem. Gribam ļoti veselīgu un garšīgu ēdienu, bet viss apstājas pie cenas.

Aigars Kaugars:

Konkurence aug un, visticamāk, augs, jo valsts apmaksā pusdienas. Tad šķiet, ka būs garantētā nauda un miljons. Bet sanāk ļoti skaitīt santīmus, jo cena ir zema. Un normas Latvijā ir pārspīlētas, ja salīdzina ar Igauniju un Ziemeļvalstīm. Tur normas ir reālas. Pie mums porcijas ir vairāk nekā trešdaļu par lielu, jo tik daudz ir jāizmet. Augstās prasības gan neviens īpaši nekontrolē. Igaunijā prasības ir zemākas, bet tur reāli PVD tās pārbauda. Vēl gribētu piebilst, ka mācību iestādēs izveidojies negatīvs viedoklis par piegādātu ēdienu. Skolu konkursos rakstīts – jāgatavo virtuvē. Bet piegādāts ēdiens ir tikpat kvalitatīvs.

Šobrīd izejvielu cenas strauji kāpj. Vai restorāniem vēl ir iespējas uzlabot efektivitāti?

Mārtiņš Iskrovs:

Viss kļūst dārgāks. Es mēģinu produktus no visiem piegādātājiem izvēlēties un vēl tirgoties par cenu.

Aigars Kaugars:

Izejvielas un darbaspēks veido divas lielākās izmaksu pozīcijas. Skatāmies, kas būs ar sankcijām pret Krieviju. Ja sankcijas atcels, izejvielu cenas uzreiz būs augšā.

Viktorija Gulbe:

Cilvēki skatās uz cenu. Klienti vēro - ja kādam produktam pieaug cena, viņi uzreiz prasa, kāpēc. Ideālā variantā mēs, protams, visus produktus pirktu tikai Latvijā. Novērtējam, ka cilvēki vēlas ēst kvalitatīvi, līdz ar to mērķis ir piedāvāt labāko produktu, saglabājot pieņemamu cenu.

Baiba Zaķe:

Esam atkarīgi no globāliem līgumiem. Aizvien vairāk cenšamies sadarboties ar vietējiem ražotājiem. Mēs vēlmi izrādām, bet ražotājam jābūt gatavam pārstrādāt savu procesu atbilstoši McDonald’s standartam. Tas ir laika un resursu ietilpīgi. Pašlaik esam procesā ar vienu Baltijas gaļas piegādātāju.

Ilze Opmane–Jēgere:

Mēs ticam, ka Latvijas ekonomika aug pareizajā virzienā un ka būs attīstība arī ilgākā termiņā.

Prognozējam, ka tuvāko trīs gadu laikā ēdināšanas nozares pieaugums varētu būt 6–8 % gadā. Nedaudz lielāks pieaugums varētu būt augstākas cenas kategorijai. Tas būs reģionāli ļoti atšķirīgi – Rīgas reģionā izteiktāk, bet arī lielajās pilsētās varētu būt labi rezultāti. Augot iedzīvotāju algām un paaugstinoties dzīves līmenim, iedzīvotāji izvēlēsies ieturēt maltītes ārpus mājas. Demogrāfija krīt valstī kopumā, bet šajās pilsētās lejupejošais efekts nebūs tik būtisks. Labā ziņa ir tā, ka pirktspēja pakāpeniski uzlabojas un tuvākajos gados turpinās uzlaboties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Par labāko Baltijas valstu restorānu atzīts iecienīts Latvijas restorāns

Zane Atlāce - Bistere, 01.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā pirmdien, 31.oktobrī tika prezentēts jaunākais Ziemļevalstu restorānu ceļvedis White Guide Nordic. Ceļvedī apkopoti 325 labākie restorāni Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā, Islandē, Faro salās un Grenlandē. Pirmo reizi tajā iekļauti arī 60 Baltijas valstu restorāni, no kuriem par labāko atzīts restorāns Vincents, informē Rīgas Tūrisma attīstības birojā (RTAB).

Šogad ceļvedī apkopots 61 restorāns no Somijas, 64 restorāni no Norvēģijas, 92 restorāni no Zviedrijas, 15 restorāni no Islandes, kā arī 60 restorāni no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Visi restorāni ceļvedī vērtēti un grupēti pēc valsts, kategorijas un lokācijas. Maksimālais punktu skaits, kas tiek piešķirts restorānam, ir 100 punkti: 40 punkti par ēdienu, 20 punkti par apkalpošanu, 20 punkti par dzērieniem un tikpat daudz arī par restorāna atmosfēru.

«Baltijas valstīm ir unikāls kulinārais mantojums un klimats, bet mūs visus vieno īpaši sezonālie produkti, kuru pagatavošanai katrā restorānā tiek izmantotas savas īpatnējās tehnikas. Ja Baltijas valstu gastronomija turpinās attīstīties tādā pašā virzienā, kā tas notiek jau tagad, daudzi atklās Igauniju, Latviju un Lietuvu kā piemērotu gastronomijas ceļojuma galamērķi,» skaidro galvenā Baltijas valstu sadaļas redaktore Anna Mikelsone Bodemarka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

No emigrācijas uz imigrācijas valsti – kādu labumu tas var dot Latvijas ekonomikai?

Rauls Eametss, Bigbank galvenais ekonomists, 05.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja izsenis Latviju varēja uzskatīt par valsti, kas cieš no darbaspēka emigrācijas, tad pašlaik situācija ir sākusi mainīties. Proti, atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem šā gada sākumā pirmo reizi kopš 1990. gada vairāk iedzīvotāju atgriezās nekā aizbrauca, pozitīvo migrācijas starpību veidoja gan reemigranti, gan Ukrainas kara bēgļi.

Latvija sāk kļūt par imigrācijas valsti, tāpēc līdztekus jautājumam, kā mazināt sava cilvēkkapitāla zudumu, ir jārisina arī tas, kāda būs valsts imigrācijas politika. Atkarībā no tās tautsaimniecība var iegūt vai zaudēt.

Emigrācija un tās ietekmes var būt ļoti dažādas. Tā var radīt cilvēkkapitāla zudumu, padziļināt demogrāfiskās problēmas, saasināt sociālās problēmas, piemēram, ja daļa ģimenes dodas strādāt uz ārvalstīm, bet daļa paliek, kā arī inflāciju – ja naudas pieplūdums no emigrējušajiem ir vērienīgs, kā tas ir dažās Vidusāzijas valstīs vai Moldovā.

Tomēr var būt arī scenārijs, kurā emigrācijai ir pozitīva ietekme. Ja darbs ārzemēs ir īslaicīgs, tad cilvēkkapitāls pieaug, jo cilvēki iegūst jaunas zināšanas, pielāgojas jaunai darba kultūrai un apgūst valodas. Studijas ārzemēs un atgriešanās dzimtenē samazina vajadzību apmācīt noteiktus speciālistus iekšzemē. Uz mājām nosūtītā nauda palīdz paaugstināt dzīves līmeni un dažos gadījumos var sniegt nozīmīgu atbalstu vietējai ekonomikai ar investīcijām un papildu patēriņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas uzņēmēji vairāk raizējas par iekšējās vides nesakārtotību

Žanete Hāka, 01.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katru gadu PwC globālajā vadītāju aptaujā PwC CEO Survey tiek pētīts, kā globālās tendences ietekmē uzņēmējus visā pasaulē. Šogad, lai pievērstu uzmanību Latvijas un Baltijas valstu biznesa vides salīdzinājumam, PwC Latvijā, Lietuvā un Igaunijā tika veikta atsevišķa aptauja, kuras mērķis bija noskaidrot, kā biznesa vidi vērtē uzņēmēji Baltijā, ņemot vērā izaugsmes iespējas, konkurences apstākļus, attiecības ar valsti un nodokļu sistēmas novērtējumu.

PwC valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska uzsver, ka aptaujas rezultāti pauž gan kopīgo, gan atšķirīgo: «Redzam, ka Baltijas valstīm ir kopīgi ārējās vides izaicinājumi – kvalificēta darbaspēka trūkums un nenoteiktība, ko rada ģeopolitiskā situācija, taču Latvijas uzņēmēji krietni vairāk raizējas par iekšējās vides nesakārtotību, kamēr kaimiņvalstīm bažas vairāk saistās ar savstarpējo konkurenci, patērētāju uzvedības maiņu un citiem biznesa faktoriem. Vienlaikus, es vēlos norādīt, ka aptaujā parādījās arī vairākas pozitīvas lietas, kā piemēram, - mūsu valsts uzņēmēji ir gatavi sadarboties, sevišķi ar valsts institūcijām, lai kopīgiem spēkiem šo vidi uzlabotu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Imigrējošs darbaspēks: ko tas varētu nozīmēt Latvijas dzīves līmenim?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula, 13.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tautsaimniecība patlaban aug lēni, šā gada otrajā ceturksnī gada izaugsmes tempam sasniedzot vien 0.8%, arī izaugsmes prognoze šim gadam ir samazināta. Taču Latvijas tautsaimniecībā novērtētā faktiskā un potenciālā ražošanas apjoma starpība ir tuva nullei jau pāris gadus, un bezdarba līmenis ir tuvs dabiskajam. Tas nozīmē, ka, ja vēlamies tālāk palielināt Latvijas ekonomiku, būtu vajadzīgas kā papildu investīcijas, tā papildu darba rokas.

Protams, vienmēr var diskutēt par to, cik lielu savu tautsaimniecību iedomājamies (pat populācijai sarūkot) un kā/vai to izaudzēt lielāku? Taču arī 9.5% bezdarba līmenis, ja to uzskatām par tuvu dabiskajam līmenim, reti kurā attīstītā valstī tiktu uzskatīts par t.s. frikcionālo bezdarbu, kurš raksturo darba vietas maiņas procesā esošo darbaspēka daļu. Jā, atliek vēl strukturālā daļa: vairākās nozarēs vakanču skaits ir audzis, bet atbilstošus darbiniekus ilgāku laiku neizdodas atrast. Kā risināt darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma savietojamību? Ko darīt, ja darbaspēks specifiskā jomā vajadzīgs jau tūlīt?

Kā viens no risinājumiem ir minēta pārdomāta migrācijas politika. Tomēr vienas no lielākajām bažām šajā jautājumā ir par to, kā varētu mainīties kopējais ienākumu līmenis, jo izskan šaubas - raug, kopējā ekonomika varbūt arī augtu, bet vai līdzi augs arī vidējie ienākumi, ja Latvija raudzīsies pēc lētāka darbaspēka piedāvājuma? Un kas tad notiks ar dzīves līmeņa konverģenci (izlīdzināšanos ar attīstītākām valstīm)? Latvijai kopš neatkarības atgūšanas šajā jomā nav bagātas pieredzes, tādēļ ir vērts paraudzīties, kā ienākumu līmenis saistībā ar migrāciju attīstījies citviet un ko Latvija no šāda pasākuma varētu gaidīt. Par to, kā arī par Latvijas iespējām novērst nepieciešamību lūkoties pēc darbaspēka ārvalstīs, šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Double Coffee" pārvaldītājam SIA "DC restorāni" ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, liecina Maksātnespējas reģistra informācija.

Rīgas pilsētas tiesa lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu pieņēmusi pirmdien, 31.oktobrī.

Rīgas pilsētas tiesā aģentūra LETA noskaidroja, ka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns, kas saskaņots ar kreditoriem, "DC restorāni" jāiesniedz līdz šā gada 31.decembrim.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, kompānijai 2022.gada 31.oktobrī nebija VID administrēto nodokļu parāda, kas kopsummā pārsniedz 150 eiro.

Jau vēstīts, ka "DC restorāni" pagājušajā gadā strādāja ar 769 996 eiro apgrozījumu, kas ir 3,1 reizi mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma zaudējumi samazinājās deviņas reizes un bija 45 036 eiro.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka "DC restorānu" pamatdarbība tirdzniecības jomā pērn bija diezgan neveiksmīga - Covid-19 krīze negatīvi ietekmēja uzņēmuma saimniecisko darbību. Pērn Covid-19 izplatības ierobežošanai valstī tika pieņemti vairāki drošības mēri, tostarp aizliegums apkalpot viesus restorānu telpās. Šī aizlieguma dēļ katastrofāli kritās "DC restorānu" apgrozījums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ĀIPL: Covid-19 ietekmē darbaspēks Latvijā ir kļuvis pieejamāks, problēmas gan rada kvalifikācija

leta, 25.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 krīzes ietekmē darbaspēks Latvijā ir kļuvis pieejamāks, taču ilgstoša problēma ir tas, ka darbaspēka kvalifikācija neatbilst darba tirgus vajadzībām, intervijā aģentūrai LETA atzina Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone.

Viņa norādīja, ka krīzes ietekmē apmēram puse ārvalstu investoru samazināja darbinieku skaitu. "Tajā pašā laikā tā bija īstermiņa darbinieku skaita samazināšana un bija aptuveni 5% robežās. Ārvalstu investori nespēra lielus soļus, ticot, ka ekonomika atgūsies salīdzinoši drīz," piebilda Jēkabsone.

ĀIPL vadītāja sacīja, ka Covid-19 ietekmē darbaspēks ir kļuvis pieejamāks. "Darbaspēks ir kļuvis pieejamāks, varētu pat izteikt pieņēmumu, ka tas ir pietiekamā daudzumā skaitliski. Taču problēma ir tā, ka darbaspēka kvalifikācija neatbilst pieprasījumam. Tas ir izaicinājums," teica Jēkabsone.

Viņa uzsvēra, ka tādēļ ir vairāk jādomā par darbinieku pārkvalifikāciju. "Ir nepieciešams zināt, kādas prasmes un zināšanas ekonomikai ir nepieciešamas ilgtermiņā, jau apzināti veidojot apmācību programmas. Nodarbinātības valsts aģentūra varētu uzņemties lielāku lomu nākotnes darbaspēka salāgošanai ar tirgus vajadzībām. Darbaspēka jautājumā liels izaicinājums ir arī mobilitāte, cik vienkārši uzņēmējam ir piesaistīt darba rokas ārpus Rīgas," norādīja Jēkabsone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Evolution Gaming: Investori vērtē, vai darbaspēks pieejams uzreiz, nevis kāda būs politika nākotnē

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 09.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investoriem, lai lemtu par darbības uzsākšanu kādā valstī, būtiski ir tas, vai darbaspēks ir pieejams uzreiz, nevis kāda būs valsts politika nākotnē darbaspēka palielināšanai, diskusijā Kāda ir diagnoze ārvalstu investīciju videi Latvijā? uzsvēra Evolution Gaming pārstāve Zita Zilgalve.

Kad uzņēmumi plāno investīcijas, tas ir īss periods, lēmumi tiek pieņemti 3-4 mēnešu laikā un viens no galvenajiem aspektiem ir darbaspēks – kur to dabūt un kā ievest. Šie aspekti izslēdz domāt par tādiem punktiem, vai būs ilgtspējīgs darbaspēks vai izglītība, jo darbaspēku uzņēmumam vajag šobrīd, viņa uzsvēra.

«Latvija augsti kvalificētam darbaspēkam vairs nav lēta valsts, līdz ar to rodas jautājums, kas valsti padara atraktīvu investīcijām šobrīd?» viņa uzsvēra.

Līdz ar to, kā investori lūdzam valsti palīdzēt, lai darbaspēku var dabūt šodien un lai valsts šos darbiniekus nākotnē palīdzētu integrēt, piebilda Z. Zilgalve.

LASI VĒL:

Cemex: Negodīgas konkurences dēļ apturējām investīcijas

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ziemeļvalstu restorānu ceļvedī White guide iekļauti 20 Latvijas restorāni

Zane Atlāce - Bistere, 18.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 18.oktobrī publicēts jaunākais White Guide Nordic labāko restorānu saraksts, kurā iekļauti 325 Ziemeļvalstu restorāni. Pirmo reizi tajā novērtēti arī 60 Baltijas valstu restorāni, tostarp 20 Latvijas restorāni, informē Rīgas Tūrisma attīstības birojā (RTAB).

Šis būs trešais White Guide izdevums, kurā tiek apkopoti labākie Dānijas, Somijas, Islandes, Norvēģijas un Zviedrijas restorāni. Šogad pirmo reizi, pateicoties RTAB un Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūras (LIAA), kā arī kopējai Baltijas valstu tūrisma nozares sadarbībai, pirmo reizi iekļautas arī Latvija, Lietuva un Igaunija. Tāpat vērtēti arī pāris restorāni Grenlandē, Faro salās un Svalbarā.

No Latvijas ekskluzīvajā izdevumā iekļauti 17 restorāni, kas atrodas Rīgā, un 3 ārpus tās – 36.līnija, Restorāns 3, 3 Pavāru restorāns Tam labam būs augt!, Bibliotēka No1., COD Robata Grill restorāns, Dikļu pils restorāns, Entresol, Equus, Ferma, Kolonāde. Mūsu stāsti.., Koya, Laivas, Locale, Muusu, Per sé, Riviera, Valmiermuižas vēstniecība Rīgā, Valtera restorāns, Vīna studija un Vincents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez snobisma, bet ar pretenziju uz pasaules klasi – tā varētu dēvēt Latvijas restorānu centienus vīna karšu izveidē.

«Lai izveidotu izcilu vīna karti, nepieciešams apsēsts vīnzinis, kam jāstrādā tandēmā ar šefpavāru un saprotošu un naudīgu restorāna īpašnieku. Vīna karte ir ļoti nozīmīgs instruments klientūras pievilināšanā, lojalitātes veicināšanā un, protams, rentabilitātes uzlabošanā,» uzsver Riga Wine&Champagne festivāla un konkursa Baltic Wine List Awards dibinātājs Aigars Nords.

Personības aspekts

Pirms vīna kartes izstrādāšanas jāapzinās, vai tā domāta vīna bāram, kafejnīcai, casual dining vai fine dining restorānam. Tāpat svarīgs faktors ir atrašanās vieta – Rīgā vai kādā lauku nostūrī, kas kļūst aizvien populārāk. Tas ietekmē to, kas būs gala patērētājs. «Līdz ko pieskaramies restorānu lauciņam, prātīgi būtu pārdomāt, kāds ir šefpavāra gatavoto maltīšu rokraksts. Protams, vīns un ēdiens iet roku rokā, līdz ar to lielai daļai vīna kartē atrodamo dzērienu jābūt pakārtotiem ēdienam, ko restorānā pasniedz. Viens no restorāna klientu visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir – kādu vīnu ieteiksiet pie šī ēdiena? Lai gan ir iesaistītas divas lielas personības – šefpavārs un vīnzinis, viņi nevar strādāt katrs savā lauciņā, un es uzskatu, ka pasaulē tas vēl pieklibo,» stāsta restorāna Vincents vadītājs vīnzinis Raimonds Tomsons. Savukārt itāļu restorāna Monterosso līdzīpašnieks, vīna veikala Art-Vino īpašnieks Zandis Klebais akcentē, ka, veidojot restorāna vīna karti, jāņem vērā trīs iesaistīto pušu intereses – uzņēmuma īpašnieka, kurš gribēs pēc iespējas vairāk nopelnīt, klientu, kuri vēlēsies maksāt pēc iespējas mazāk, un vīnziņa, zāles pārziņa vai viesmīļa, kurš vēlēsies būt interesants, parādīt savas zināšanas. «Rīga katrā ziņā nav nedz lielākā, nedz izsmalcinātākā pasaules pilsēta, līdz ar to veidot tādas vīna kartes, kādas ir restorānos Ņujorkā vai Japānā, ir lieki – tas būtu vai nu dārgs hobijs, vai ceļš uz bankrotu. Mūsdienās vīna pasaule ir ārkārtīgi plaša, un tā ar katru gadu kļūst vēl daudzpusīgāka, līdz ar to aptvert visu vienā kartē nav iespējams. Es mudinu specializēties. Piemēram, Monterosso ir pieejama Itālijas stila virtuve, un arī vīna kartē akcents ir uz Itāliju, kas ir tik plaša un vīna reģioniem bagāta valsts, ka pietiktu pozīciju vismaz pieciem restorāniem,» stāsta Z. Klebais. Tai pašā laikā ir jāsaprot, ka ne visiem restorāniem ir vēlme un vajadzība veidot plašu vīna karti. Piemēram, restorāna Gutenbergs terase vadītājs Sandis Solims teic, ka vīna kartes noteikti veido tie restorāni, kuru īpašnieki mīl vīnu un neļauj piegādātājiem izdarīt spiedienu. Viņš atklāj, ka sākumā nedaudz aizrāvies ar sava rakstura parādīšanu vīna kartē, bet restorāna viesus tas neuzrunāja, tāpēc vīna karti nācās pārstrādāt. «Būtiski ir saprast, kādā virzienā restorāns plāno savu attīstību, kāda ir tā virtuves specifika un viesis. Kad ir apzināts pieprasījums un aptuvenā vīzija, var ķerties klāt pie vīna kartes skeleta izveides un tālāk jau parādīt tajā savu īpašo rokrakstu,» pieredzē dalās restorāna Kolonāde. Mūsu stāsti vīnzinis Aigars Ozoliņš, kurš atjaunoto vīna karti viesu vērtējumam nodevis pirms diviem mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

THE CATCH FAMILY restorāns Berlīnē – November Brasserie – pērn kļuvis par pirmo latviešiem piederošo ēdināšanas uzņēmumu, kas iekļauts Michelin ceļveža ieteikto restorānu sarakstā, stāsta Aleksandrs Slobins, THE CATCH FAMILY restorānu grupas vadītājs un dibinātājs.

Lai gan restorānu November Brasserie atvērām vien pērnā gada jūnijā, īsā laikā tam izdevās sasniegt ne tikai lieliskus biznesa rādītājus, bet arī gūt Michelin atzinību, par ko es ļoti priecājos, atzīmē A.Slobins. Augstu vērtēju arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) iniciatīvu aicināt Michelin veikt gastronomijas izpēti Latvijā, jo tas noteikti varētu palīdzēt mūsu valstij piesaistīt jaunus tūristus, spriež A.Slobins. Uzskatu, ka mums ir pietiekami daudz labu ēdiena pasniegšanas vietu, tāpēc pieļauju, ka kāds no augstākā līmeņa vietējiem restorāniem varētu ne tikai saņemt atzinību un tikt iekļauts Michelin ceļvedī, bet pat pretendēt uz zvaigzni, prognozē THE CATCH FAMILY restorānu grupas vadītājs, norādot, ka šāds novērtējums nāks par labu ne tikai konkrētajam restorānam, bet arī visai nozarei kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kafejnīcu tīkla «Double Coffee» īpašnieka SIA «DC restorāni» valdes locekļa amatu atstājis Nikolajs Žuravļevs, kurš šo amatu ieņēma kopš 2012. gada, un uzņēmuma valdē iecelti divi jauni valdes locekļi, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

SIA «DC restorāni» valdē no jauna iecelti valdes locekļi Rūdolfs Melnis un Irina Siziha. Savukārt līdzšinējais valdes loceklis Andrejs Ņilovs apstiprināts amatā uz jaunu pilnvaru periodu.

Izmaiņas ierakstītas komercreģistrā 20.maijā.

Uzņēmums SIA «DC restorāni» reģistrēts 2004. gadā, tā pamatkapitāls ir 853 723 eiro un tā vienīgais īpašnieks ir AS «DC Holding». 2018. gadā SIA «DC restorāni» apgrozījums bija 4,303 miljoni eiro, taču uzņēmums strādāja ar zaudējumiem, kuri sasniedza 472 tūkstošus eiro. Pērn SIA «DC restorāni» nodarbināja vidēji 220 darbiniekus, un tā kopējie maksājumi budžetā veidoja 990 tūkstošus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir maza valsts, tāpēc nevaram atļauties taisīt sliktus produktus, visu laiku ir jāuztur kvalitāte un spriedze

Tā norāda šefpavārs Māris Jansons, kurš pirms gada atvadījās no savas ilggadējās darba vietas – restorāna Bibliotēka No1 Rīgā, lai pievērstos jaunam projektam ārpus tās. Iespējams, šā gada nogalē durvis vērs viņa jaunais lolojums – restorāns Kest Cēsīs, kurš atrodas kādreizējā ugunsdzēsēju depo.

Fragments no intervijas, kas publicēta 23. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Pavāri pēc iespējas cenšas izmantot vietējos produktus. Vai mūsu vietējie ražotāji spēj nodrošināt vajadzīgos apjomus restorāniem?

Kaut kādā ziņā – jā, bet kaut kādā ziņā – nē. Restorānam, kas strādā ar Latvijas produktiem, vajadzētu sadarboties ar saviem zemniekiem. Domāju, ka Latvijā kopumā ļoti maz restorānu strādā ar labiem Latvijas produktiem. Audzētāji nevar nodrošināt apjomus daudziem restorāniem, bet vienlaikus nevar atļauties strādāt tikai ar vienu vai diviem restorāniem, jo tad nevarēs izdzīvot. Tomēr situācija ir stipri labāka nekā pirms desmit gadiem, kad mēs, pavāri, sākām popularizēt mūsdienu Latvijas virtuvi un uzrakstījām manifestu. Noteikti ir labāk, nekā bija. Kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, bija tikai ananāsi, avokado un garneles. Kāda latviešu virtuve!? Bietes? Pats mājās ēd bietes. Taču šobrīd biete ir gandrīz katrā ēdienkartē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja esi izsalcis un nav laika gatavot pašam, tad jāmeklē, kur iespējams garšīgi un ekonomiski izdevīgi ieturēties ārpus mājas. Burgeri Rīgā kļuvuši par vienu no populārākajām patērētāju izvēlēm, bet kur meklēt pašu labāko, garšīgāko un cenas ziņā draudzīgāko piedāvājumu? To palīdz atrast restorānu ceļvedis Meniu.lv.

Kā radās burgeri?

Burgeri restorānu ēdienkartēs pieejami dažādās variācijās, taču pasaulē populārākie ir divi - hamburgers un čīzburgers jeb siera burgers. Abu pārdošanas apjomi ir milzīgi, pateicoties ātro ēdināšanas restorānu ķēžu darbībai un ekonomiskajai cenai. Populāri ir arī dubultie burgeri - ar dubultu gaļu, dubultu sieru, dubultu jebko. Barbekjū burgeri un vistas gaļas burgeri arī ir iecienīti patērētāju vidū, tāpat kā asie un veģetārie. Zināms, ka katrai burgeru vietai ir savs populārākais burgeris un tikai sava, neviena nedota recepte. Lai noteiktu labāko burgeru, ir jādodas un jāmēģina, jo tikai tā būs iespējams noteikt savas top vietas, kuras varēsi ieteikt citiem, piemēram, ne tikai draugiem, bet arī sociālajos tīklos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Darījumus arvien biežāk veic par saviem līdzekļiem

Nekustamais īpašums, 26.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekšējos gados investori uzkrājuši gana lielu kapitālu, kā rezultātā šobrīd arvien biežāk izvēlas iegādāties īpašumus bez banku kredītiem, norāda Ivars Gorbunovs, nekustamo īpašumu aģentūras SIA Kivi Real Estate Komercnodaļas vadītājs.

Šādu tendenci galvenokārt veicinājis EURIBOR pieaugums, kā ietekmē būtiski palielinājušās kredītu izmaksas, teic I.Gorbunovs, uzsverot, ka kopējā tirgus aktivitāte gan joprojām ir salīdzinoši augsta. Darījumu skaits un summas ir samazinājušās, taču nekustamais īpašums joprojām ir lielisks veids, kā ne tikai saglabāt un aizsargāt savus līdzekļus pret inflāciju, bet arī pavairot tos, un to novērtē arī investori, norāda I.Gorbunovs. Tajā pašā laikā eksperts gan nenoliedz, ka lielo ārvalstu ieguldītāju interese par Latviju un Baltiju pēdējos gados ir samazinājusies. Tirgus sniegtās iespējas izmanto vietējie Baltijas investori, iegādājoties īpašumus par saviem līdzekļiem vai izmantojot nelielu bankas līdzfinansējuma proporciju, atzīmē SIA Kivi Real Estate Komercnodaļas vadītājs, uzsverot, ka pērn arī Kivi Real Estate noslēdza 17 komercīpašumu pārdošanas darījumus un bankas līdzfinansējums iegādei tika izmantots tikai trīs darījumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Ierēdņu slazdi investoriem

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 11.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nule kā notikušajā Ārvalstu investoru padomes Latvijā organizētajā diskusijā ar visu Saeimā ievēlēto politisko partiju pārstāvjiem kā viens no uzņēmējiem vissāpīgākajiem jautājumiem izkristalizējās tieši darbaspēka nepieejamība.

Vairāki ārvalstu investori uzsvēra, ka lēmums par investīciju veikšanu tiek pieņemts aptuveni trīs līdz četru mēnešu laikā, bet darbaspēks ir nepieciešams tuvākajā pusgadā. Līdz ar to uzņēmējiem nav laika gaidīt uz politiķu piedāvātajiem ilgtermiņa risinājumiem. Investors šodien skatās un analizē, vai pēc pāris mēnešiem būs pieejams nepieciešamās kvalifikācijas darbaspēks vai nē.

Negatīvas atbildes gadījumā arī lēmums par investīcijām ir negatīvs. Visu partiju politiķi, izņemot Robertu Zīli, taujāti par īstermiņa risinājumiem uzņēmējiem, kuriem darbinieki ir vajadzīgi jau rīt, teica, ka tā ir tikai un vienīgi imigrācija. Proti, darbaspēka piesaiste no trešajām valstīm, kas gan būtu kontrolēts process, taču ar atvieglotākiem noteikumiem nekā pašlaik. Jāteic, ka pašreizējo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP), kas ir atbildīgā institūcija par viesstrādnieku piesaisti, darbu ārvalstu investori vērtēja ļoti kritiski, norādot, ka nereti visu izšķir tā ierēdņa profesionalitāte, kurš pieņem tavus dokumentus un pieņem lēmumu. Šāda prakse, kad visu izšķir nevis likums, bet konkrētā ierēdņa profesionalitātes un zināšanu līmenis, ir absolūti nepieņemama valsts pārvaldes iestādei, kurai jāvadās pēc principa: viens likums, viena taisnība visiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Būt vai nebūt investīcijām Latvijā?

Vilis Krištopans, ekspremjers, uzņēmējs, 26.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skarbā cīņā par investīciju piesaisti Latvija zaudē citām Eiropas valstīm ne pirmo gadu. Taču, kad kaimiņvalstīs tiek īstenoti vērienīgi ekonomiskie lēcieni, no savām kļūdām nemācāmies.

Pagājušajā nedēļā sabiedrības vērtējumam tika nodota ziņa: premjers Krišjānis Kariņš liedza ekonomikas ministram Ralfam Nemiro komandējumu uz Londonu. tādējādi atņemot iespēju tikties ar potenciālajiem investoriem no Indijas. Jāatgādina – runa bija par 400 miljonu eiro lielu ieguldījumu Latvijas biznesa vidē. Arī veselības un izglītības nozarēm trūkst simtiem miljonu, lai varētu funkcionēt, pārējām skaitliski mazāk, bet tādēļ ne mazāk akūti.

Latvijas būt vai nebūt labklājības valstij ir atkarīgs no ārvalstu investoriem. Pašmāju budžetā naudas attīstībai nav. Premjers K.Kariņš dižojas, ka naudas valstī ir vairāk kā jebkad, taču, spriežot pēc atvēlētās summas pamatnozarēm - veselības aprūpei, izglītībai, demogrāfiskās situācijas uzlabošanai -, naudas katastrofāli nepietiek.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Progress saistībā ar risinājumiem darbaspēka pieejamības jomā pēdējā laikā nav vērojams, par problēmām regulāri politiķu vidū tiek spriests, taču reāla, mērķtiecīga rīcība neseko, Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) pētījuma "Ārvalstu investīciju vides indekss 2019" ietvaros notiekošajā ekspertu diskusijā atzina eksperti.

"Situācija darbaspēka jomā ir kritiska, un pēc idejas mēs runājam par darbaspēka neesamību," atzīst "PwC" Latvijas biroja vadītāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

Tomēr, pēc viņas teiktā, šīs jomas jāsadala divos problēmu blokos - īstermiņa un ilgtermiņa problēmas.

"Ilgtermiņā mēs varam runāt par izglītības un veselības jomu attīstību, taču īstermiņā jārunā, ka darba rokas mums vajadzīgas tūlīt, un diemžēl ar dažādiem produktivitātes uzlabojumiem mēs nespējam panākt virzību. Iepriekšējā gadā esam runājuši ar politiķiem par mobilitātes programmām, taču virzība šajā jautājumā nav vērojama," viņa pauž.

Tādēļ būtu nepieciešama rīcība no politiķu puses, jo uzņēmēji, ja tas būs iespējams, atradīs variantus, kā ievest darbaspēku un nodarbināt, bet tam jānotiek godīgi, konkurētspējīgi un prognozējami, piebilda FICIL vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nav ātru risinājumu, kā panākt Latvijas tautsaimniecības izaugsmi

LETA, 14.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilnīgāk izmantojot darbaspēku, investējot kapitāla pieaugumā, iegūstot jaunas zināšanas un prasmes, Latvijas ekonomikas izaugsmes potenciālu varētu kāpināt no esošajiem 2,5% uz vairāk nekā 5% gadā, tā Latvijas Bankas rīkotajās ekspertu sarunās "Kā panākt noturīgu Latvijas tautsaimniecības izaugsmi?" 13.martā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Viņš atzina, ka Latvija patlaban arvien vairāk atpaliek no kaimiņiem - Lietuvas un Igaunijas, un arī virzība uz Eiropas Savienības (ES) vidējo turīguma līmeni ir tik lēna, ka par šo mērķi varēs runāt nu jau vairāku paaudžu perspektīvā, ja savā darbībā neko nemainīsim.

Latvijas Bankas vērtējums liecina, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes potenciāls ir ap 2,5% gadā - tātad, neveicot reformas un kardināli nemainot esošo situāciju, Latvijas ekonomika labākajā gadījumā bez krīzēm, satricinājumiem un politikas kļūdām, augs ap 2-3% gadā vidējā termiņā, uzsvēra Rutkaste.

Atslēga straujākai izaugsmei ir trīs faktoru mijiedarbībā - darbaspēks, kapitāls, zināšanas, tātad potenciālo izaugsmi var palielināt uzlabojot katru no šiem elementiem - pilnīgāk izmantojot darbaspēku, investējot kapitāla pieaugumā, iegūstot jaunas zināšanas un prasmes, sacīja Rutkaste.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvijas pārtikas ražotāju konkurētspēja samazinās nodokļu nesamērības dēļ

LETA, 12.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Galvenais faktors, kas apgrūtina pārtikas ražošanu Latvijā, ir nodokļu nesamērīgums starp Baltijas valstīm, intervijā norādīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Kā skaidroja Šure, Latvijas ražotāji nodokļos samaksā vairāk nekā tādi paši ražotāji Lietuvā un Igaunijā, tādēļ "konkurētspēja ir, kāda ir, - jeb tādas nav".

Vienlaikus viņa pieminēja, ka, lai gan izejvielu cenu krīze ir apstājusies un pierimusi, karš Ukrainā turpinās un ir daudz neskaidrību graudu un pārtikas cenās.

"Mūsu gadījumā svārstības pret šodienu izejvielām ir 10-20% atkarībā no reģiona, sausuma un klimatiskajām pārmaiņām. Labā ziņa ir tā, ka izejvielu cenas nav dubultā, kā tas bija pagājušajā gadā," teica LPUF pārstāve. Pēc viņas teiktā, patlaban visvairāk izejvielu dārdzību izjūt saldumu ražošana, konditoreja un kakao produkti.

Šure skaidroja, ka inflācijas rādītāji Latvijā un kaimiņvalstīs bija vieni no visaugstākajiem Eiropā, jo valstu atkarība visās jomās, tostarp enerģētikā, no Krievijas bija vislielākā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā mirstība gan no profilaktiski, gan no medicīniski novēršamiem cēloņiem ir otrā augstākā Eiropas Savienībā, veselīgais dzīves ilgums Latvijā gan sievietēm, gan vīriešiem ir visīsākais visā Eiropā, un tas norāda uz to, ka daudz cilvēku slimot sāk darbaspējīgā vecumā un jau krietni pirms pensijas vecuma sasniegšanas vairāk laika pavada, cīnoties ar slimībām nekā darbā.

Par problēmu ne tikai spriež profesionālās mediķu organizācijas, bet vēsta arī visaptverošu pētījumu (State of Health in the EU Latvija Valsts veselības profils 2021) dati.

Sabiedrības veselība ir gan valsts drošības, gan tautsaimniecības pamats, un jebkuram, pat medicīniski vai ekonomiski īpaši neizglītotam cilvēkam, ir skaidrs, ka slimi pilsoņi nespēs pastāvēt par valsti, kā arī nespēs būt labi darbinieki un ražot produktus vai sniegt pakalpojumus, tāpat maksāt nodokļus, tādēļ veselības aprūpes risināšana šobrīd ir primārs jautājums. Nelaime, ka valsts budžetā jau tā ir pamatīgs robs un naudas meklējumos atkal nonākam pie lietas, kas pirmkārt var ieņēmumus radīt un to dara jebkurā valstī – uzņēmējdarbības vide un uzņēmēji, turklāt privātuzņēmējs var būt labs risinājums veselības aprūpē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rungainis: lielākajai daļai pašvaldību ir jātaisās ciet

Dienas Bizness, 12.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#«Visus pēdējos tūkstošus gadu cilvēki dodas pie darba, nevis darbs dodas pie cilvēkiem.»

«Mēs šobrīd redzam šo kaitīgo situāciju gan Rīgā, gan daudzās citās pašvaldībās, ka pašvaldības mēģina radīt kaut kādus uzņēmumus ar lozungu «Radīt darba vietas». Pašvaldības nekādas darba vietas nevar radīt. Lielākajai daļai pašvaldību Latvijā ir jātaisās ciet, ir jānotiek koncentrācijai,» investīciju baņķieris Ģirts Rungainis savu viedokli klāstīja RīgaTV 24 raidījumā «Preses klubs».

Rungainis uzskata, ka pašvaldībām būtu jāpiedalās uzņēmējdarbībā tikai ārkārtējos gadījumos. «Pašvaldības un valsts uzdevums nav piedalīties uzņēmējdarbībā, izņemot tad, ja ir kādas problēmas, kas nevar tik atrisinātas kādā citā veidā,» sacīja Rungainis.

Rungainis apgalvoja, ka darbaspēka problēmas risināt ar šādām metodēm nevar. Viņš ir pārliecināts, ka cilvēkiem drīzāk ir jāpārvietojas uz dzīvi vietās, kur darbaspēks ir vajadzīgs. «Cilvēkiem ir jābrauc un jāpārvietojas, kā tas visos laikos ir bijis. Visus pēdējos tūkstošus gadu cilvēki dodas pie darba, nevis darbs dodas pie cilvēkiem. Jo darba vietas tiek radītas tur, kur tās ir izdevīgi radīt,» viņš norādīja. «Darba vietas rada kapitāls, cilvēki, uzņēmēji, tirgotāji. Viņiem ir nauda, līdzekļi, viņi rēķina, ko darīt ir visizdevīgāk. Un darbaspēks ierodas un strādā šajās darba vietās,» skaidroja Rungainis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms trīs gadiem latviete Marta Rožkalne vēl neplānoja Šrilankā uzsākt biznesu. Šodien viņa ir saimniece jau diviem restorāniem un neizslēdz iespēju nākotnē atvērt vēl kādu.

Pirmo reizi M.Rožkalne Šrilanku iepazina 2016. gada augustā, kad trīs nedēļas ceļoja apkārt pa salu. Iemīlēja tās dabu, kultūru un cilvēkus. Latvietei tā šķitusi kā paradīze - kalni, okeāns, safari. Nepagāja ilgs laiks, kad jau divu mēnešu laikā M.Rožkalne bija pārcēlusies uz Šrilanku.

"Sākumā mans plāns nebija atvērt šeit restorānu, jo pieredze tajā jomā man bija īsti nekāda, taču tad satiku savu esošo draugu, kura plāns bija atvērt pludmales restorānu/bāru skaistā sērferu ciemā - Arugam bay. Sāku apsvērt domu, ka mēs varētu kļūt par biznesa partneriem. Jau pēc divām nedēļām tika nokārtotas visas nepieciešamās formalitātes un lielie darbi varēja sākties," stāsta M.Rožkalne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Cemex: Negodīgas konkurences dēļ apturējām investīcijas

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 09.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms vairākiem gadiem diezgan optimistiski sākām investēt karjeru izstrādē, bet negodīgā konkurence padarīja mūsu darbu pilnīgi neefektīvu šajā jomā, diskusijā «Kāda ir diagnoze ārvalstu investīciju videi Latvijā?» sacīja SIA Cemex valdes loceklis Māris Gruzniņš.

«Mūsu kompānijai ir jāstrādā pēc likumdošanas, jāievēro visi nosacījumi - tik kravu jāpārvadā, cik atļauts, cilvēkiem tik stundas jāstrādā, cik drīkst un tas padara mūs nekonkurētspējīgus salīdzinot ar tiem, kas neievēro likumdošanu saistība ar to, ka daudzi nestrādā pēc prasībām,» viņš uzsvēra.

«Šobrīd vairs šajā nozarē neinvestēsim, kamēr pastāvēs ēnu ekonomika,» nolemts uzņēmumā. M. Gruzniņš gan uzsver, ka par šo jautājumu uzņēmums ir diskutējis Ekonomikas ministrijā, kā arī sniedzis virzienus, kuros skatīties. Turklāt, piemēram, tādu informāciju, cik iegūti minerālmateriāli, un citus datus visu var redzēt publiski, taču uzlabojumi nenotiek.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Prasa atvieglot darbaspēka ievešanas nosacījumus

Sandra Dieziņa, 14.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēks pārtikas nozarē nākamgad būs izaicinājums, tā intervijā DB atzīst Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure; viņa uzskata, ka, līdzīgi kā Igaunijā, pārtikas nozarē jāatvieglo darbaspēka ievešanas nosacījumi

Fragments no intervijas, kas publicēta 14. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda ir situācija ar darbaspēku?

Darbaspēks nākamgad noteikti būs izaicinājums. Mēs atpaliekam no Baltijas kaimiņiem, jo ievestā darbaspēka trūkst, gaidāma demogrāfiskā bedre. Jautājums – kā nodrošināsim darbaspēku operatoru, strādnieku, ne tikai direktoru līmenī. Reāla ir situācija, ka lielie uzņēmumi, kam ir meitasuzņēmumi vai māsasuzņēmumi Lietuvā, Igaunijā un citās valstīs, izvērtē, kur investēt. Ja Latvijā būs darbaspēka bedre un nebūs, kas saražo apjomu vai to ražos dārgi, tad investīcijas var izvietot Igaunijā vai Lietuvā. Ievedot viesstrādniekus, Latvijā jāņem vērā vidējā alga, ir jāpierāda daudz birokrātisku lēmumu, bet pārtikas nozare nav bagātākā, algas nav tik augstas kā IT nozarē un maksāt vidējo algu ar visiem nodokļiem ir dārgi. Kā rīkojās igauņi? Viņi likumā iestrādāja normu, ka pārtikas nozarē var strādāt ar minimālo algu un ievest darbiniekus. Viņi saprot, ka pārtikas nozarē nevar būt tik augstas algas kā nozarēs ar pievienoto vērtību. Tas nozīmē, ka pārtikas nozarē var ievest ukraiņus, baltkrievus par minimālo algu, kas ir nedaudz augstāka nekā Latvijā. Jau pašlaik tur daudzos uzņēmumos strādā desmitiem, simtiem ievesto darbinieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Uzņēmējs: Šķērslis ārvalstu tirgu iekarošanai - kvalitatīvs darbaspēks

Db.lv, 24.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brāļu Kronīšu kokapstrādes uzņēmuma pirmais klients bija kaimiņiene dzimtajos Sproģos, nelielā apdzīvotā vietā Neretas novadā. Šobrīd uzņēmums domā par paplašināšanos, tomēr viens no lielākajiem šķēršļiem ir kvalitatīvs darbaspēks.

Kaimiņiene 2012. gadā lūdza uztaisīt koka karkasa siltumnīcu, un tā kalpo joprojām. Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Kokapstrādes katedras absolvents Artis Kronītis uzskata, ka Latvijā kokapstrādei ir neizsmeļamas iespējas un paveicies uzreiz atrast savu nišu vietējā tirgū.

"Esam novērojuši, ka mūsu klienti mainās pēc sezonalitātes. Tuvojoties pavasarim, izjūtam lielāku interesi no privātmāju saimniekiem, kuri vēlas savā dārzā uzlikt koka karkasa siltumnīcu. Savukārt vasaras izskaņā, vairāk uz rudens pusi saņemam pieprasījumus no uzņēmumiem, piemēram, stādaudzētājiem, kuri savas sezonas laikā iekrājuši finanses un vēlas attīstīt savu saimniecību, šādam nolūkam pasūtot lielformāta angārus. Tiem ir izturīgākas, smagākas konstrukcijas, kas piemērotas lielākām slodzēm, bet vienalga paliekam uzticīgi kokam," stāsta A. Kronītis.

Komentāri

Pievienot komentāru