Foto

Reuters 2012. gada labākās izklaides fotogrāfijas

Jānis Rancāns, 10.12.2012

Dziedātāja Teilore Svifta uzstāšanās laikā MTV Video Music Awards pasākuma ietvaros.

Foto: Reuters/Scanpix

Jaunākais izdevums

Fotoaģentūra Reuters izvēlējusies interesantākās fotogrāfijas, kurās atspoguļoti aizejošā gada svarīgākie un spilgtākie izklaides jomas notikumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Airsofts (straikbols) ir kaujas simulācijas spēle, kurā tiek izspēlēti dažādi stratēģiski un militāri scenāriji. Dalībnieki izmanto īstu ieroču replikas un plastmasas bumbiņas. Ar atbilstošu apģērbu un airsoft aksesuāriem aprīkots dalībnieks vizuāli var izskatīties pēc militārā darbinieka.

##Airsoft spēles norise

Airsoft izklaide ir daudzu azarta un militāru simulāciju fanu dzīvesveids. Tomēr jāteic, ka ir arī tādi, kas airsoft iecienījuši kā sava brīvā laika pavadīšanas iespēju, apmeklējot spēles neregulāri. Airsofts, piemēram, no peintbola atšķiras ar to, ka paši ieroči izkatās kā īstu ieroču replikas jeb kopijas, kā arī ar lodēm, ko šaut. Airsoftā izmantojas 6mm bumbiņas, kuru svars ir sākot no 0,20 gramiem. Trāpījums jūtams vairāk kā dzēliens. Savukārt peintbolā izmanto krāsu bumbiņas, kas atsitoties pret mērķi, izšķīst.

Airsofts Latvijā notiek vairākos veidos:

1. ar savu komandu individuāli rezervēta spēle speciāli tam paredzētos laukumos. Var izmantot savu vai nomas ekipējumu. Spēli iespējams rezervēt jums vēlamā laikā vienkārši kā izklaidi vai, piemēram, team building pasākumu ar kolēģiem;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Boulings joprojām spējis saglabāt vietu izklaides piedāvājumā kā universāls brīvā laika pavadīšanas veids dažāda vecuma un fiziskās sagatavotības cilvēkiem.

Atpūtas un izklaides centrs Bowlero boulingu saviem klientiem sāka piedāvāt no 2002. gada ar 24 boulinga celiņiem, bet 2013. gadā bizness tika optimizēts, atstājot 12 celiņus. «2012. gadā kļuva maksātnespējīgs uzņēmums SIA Loze&Loze, kas pārvaldīja un uzcēla šo ēku. Jaunais investors, kas iegādājās šo ēku 2012. gadā, deva mums iespēju turpināt boulinga dzīvi, bet ar norādi, ka tam jānotiek mazliet saprātīgāk. Vēl vienu gadu strādājam ar 24 celiņiem un pēc tam izanalizējot sapratām, ka mums pietiek ar 12 celiņiem. Dzīvotspējīgi ir 12 celiņi, jo 24 celiņi Latvijā ir mazliet par daudz,» novērojis Bowlero pārstāvis Uldis Lorbergs. «2002. gadā boulings Latvijā bija kaut kas jauns, centru bija maz. Aptuveni vienā laikā ar mums tika atvērts Zelta Boulinga centrs jeb šobrīd esošais Pepsi centrs, kā arī Toss boulinga centrs,» stāsta Bowlero centra vadītājs Julians Visockis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekspedīcija mežā ar nakšņošanu zaru būdā, skijorings aiz zirga vai pastaiga ar lamām – šādas un citas atpūtas iespējas baudāmas ziemā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ziema Latvijā vēl nav iestājusies, tomēr uzņēmumi, kas piedāvā izklaides un aktīvās atpūtas iespējas gada aukstajos mēnešos, jau ir gatavi uzņemt viesus, piedāvājot gan iepriekšējos gados pārbaudītas izklaides iespējas, gan jaunumus. Konkurences apstākļos ir jāspēj būt interesantiem katru gadu no jauna. DB uzrunātie uzņēmumu pārstāvji teic, ka ziema nav klusais periods, taču šis gada posms nav tik ienesīgs kā pavasaris, vasara un rudens sākums.

Ādažu novadā, Alderu ciemā, Adventure Ride zirgu stallis ziemas sezonā piedāvā zirgu skijoringu, izbraucienus kamanās, kā arī izjādes un jāšanas apmācību. Tā ir pieprasīta visu gadu, jo turpat atrodas manēža. Protams, ziemā cilvēki priekšroku dodot izjādēm sniegotā mežā. «Zirgu skijorings jeb braukšana aiz skrienoša zirga ar slēpēm kā disciplīna bija iekļauta jau 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs. Tā ir populāra izklaide ziemeļvalstīs, bet Latvijā mēs to aizsākām 2011. gadā. Ar zirgu skijoringu radījām pieprasījumu iepriekš tirgū nepiedāvātam produktam,» stāsta SIA Adventure Ride valdes loceklis Ričards Fomrats. Šī izklaide aizraujot tos, kuriem tīk ātrums un neliela adrenalīna deva. Skijorings šī sporta veida tradicionālajā izpratnē, kad slēpotāju velk motocikls vai motorkamanas, Latvijā ir pazīstams jau vairākus gadu desmitus. Vēl aizvien ik gadu ziemā tiek organizētas sacensības, Latvijas čempionāts, netrūkst arī entuziastu, kas traukšanos uz slēpēm aiz motocikla organizē paši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Zoodārza Pie tēvoča Garika saimniekus pārsteidz jaunā īpašuma vēsture

Dienas Bizness, 13.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieši Ziemassvētkos, 24. decembrī, pirmo dienu savās jaunajās mājās pavadīja zoodārza «Pie tēvoča Garika» saimnieki Viktorija Zaiceva un Garijs Burņeckis. Savukārt jau februārī jaunajā mājvietā uzņemta pirmā ekskursantu grupa, vēsta reģionālais laikraksts Zemgales Ziņas.

Viktorija stāsta, ka ģimene apzināti meklējusi jaunu īpašumu Jelgavas novadā, lai iegūtu plašāku teritoriju zoodārzam. Pirms tam tas atradās Glūdas pagastā mazdārziņos un bija izvietots nelielā platībā. Tagad 1200 kvadrātmetru iemainīti pret četrarpus hektāriem un saimniekiem darba netrūkst.

Nu jau ar smaidu Viktorija norāda uz iegādāto māju: «Lūk, jaunā vieta – nepaspēja mūs sagaidīt un sabruka!» Kad visi dokumenti bija parakstīti, bet iepriekšējie saimnieki vēl nebija pārcēlušies, lielākas ziemas vētras laikā nobrukusi viena ēkas daļa.

«Protams, mēs varējām par to pašu naudu iegādāties labāku māju, bet tad vieta nebūtu tāda un platība pie mājas mazāka,» izvēli skaidro saimniece. Lai gan īpašnieki saprot, ka darba jaunajā vietā būs ļoti daudz, abi noskaņoti pozitīvi un klāsta ieceres, kuru īstenošanai gatavi ķerties klāt. Sākotnēji plānots izveidot stāvlaukumu automašīnām, lai zoodārza apmeklētāji varētu ērti piebraukt un novietot savus transportlīdzekļus, tāpat paredzēts izveidot atpūtas vietu viesiem un bērnu rotaļu laukumu. Par zvēru klāsta papildināšanu pagaidām netiek domāts, jo vispirms veicami iecerētie uzlabojumi, lai apmeklētājiem būtu patīkamāka un ērtāka ierašanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Stankevičs mudina svētdienās slēgt veikalus

LETA, 15.08.2012

Arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs pie Rīgas Sv.Jēkaba katedrāles pavada ticīgos svētceļojumā uz Aglonu.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svētdienas nevajadzētu pavadīt lielveikalos, bet veltīt Dievam, ģimenei un atpūtai, šodien Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkos teica Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs.

Analizējot trešo Dieva bausli - «Tev būs svēto dienu svētīt! Sešas dienas tev būs strādāt un padarīt visus savus darbus. Bet septītā diena ir sabats Kungam, tavam Dievam, tad nebūs tev nekādu darbu darīt … Kungs svētīja sabata dienu, lai tā būtu svēta», arhibīskaps aicināja cilvēkus pārdomāt kā viņi izmanto svētdienu.

«Ja tur neatliek laika Dievam, ģimenei un atpūtai, tad nav jābrīnās, ka dzīvē trūkst patiesa prieka, jo arvien vairāk sāk akumulēties iekšēja spriedze un nogurums, arvien grūtāk kļūst atrauties no ikdienas rūpēm un paraudzīties uz savu dzīvi no putna lidojuma,» sacīja Stankevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ienākumi būtiski samazinājušies jau ceturtajai daļai Latvijas iedzīvotāju

Lelde Petrāne, 08.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā laikā ienākumi būtiski samazinājušies jau ceturtajai daļai Latvijas iedzīvotāju, kamēr lielākā daļa sabiedrības (64%) izjūt bažas par ienākumu sarukumu nākotnē, liecina "Swedbank" Finanšu institūta veiktais pētījums.

Situāciju saasina arī uzkrājumu neesamība un uztraukums par iespējamu darba zaudēšanu.

Iedzīvotāju aptaujas dati atspoguļo, ka ienākumu samazinājums ārkārtas situācijas apstākļos skāris jau 25% iedzīvotāju. Visnopietnāk pandēmijas izraisītā krīze iedragājusi izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozari – 78% tajā strādājošo apgalvo, ka izjūt ienākumu samazināšanos.

Nākamās nozares ir būvniecība (38%), transports un uzglabāšana (37%), kā arī māksla, izklaide un atpūta (33%).

Nauda par brīvu 

Pandēmija var spiest risinājumu meklēt jaunā eksperimentā – universālā ienākuma ieviešanā...

Savukārt vismazāk faktisko ienākumu sarukumu izjūt valsts pārvaldes un aizsardzības jomā strādājošie (tikai 3%), kam seko informācijas un komunikācijas pakalpojumu sniedzēji (16%).

Lielākā daļa sabiedrības (64%) šobrīd dzīvo bažās par ienākumu sarukumu un nepieciešamību savilkt jostas nākotnē. Tikai desmitā daļa uzskata, ka Covid-19 radītā ārkārtas situācija viņu ienākumus neietekmēs.

Domājot par ekonomikas sabremzēšanos vīrusa izplatīšanās laikā, iedzīvotājus visvairāk satrauc savu un savā aprūpē esošo ģimenes locekļu finansiālais nodrošinājums (61%), uzkrājumu neesamība (56%) un varbūtība zaudēt darbu (50%). Daļa patērētāju raizējas arī par esošo kredītsaistību segšanu (30%) un iespējām saņemt jaunu aizdevumu, ja rastos šāda nepieciešamība (20%).

Brīvo vakanču skaits sarucis par vairāk nekā 60% 

Publicēto darba sludinājumu skaits karjeras portālā cv.lv šā gada martā sarucis par...

Lai samazinātu pandēmijas ietekmi uz finansēm, lielākā patērētāju daļa sākusi strikti kontrolēt izdevumus.

Aptuveni puse iedzīvotāju izvēlas pirkt tikai pašu nepieciešamāko (52%) un rūpīgāk pievēršas ģimenes budžeta plānošanai (46%). Tāpat iedzīvotāji atturas no lielāku pirkumu veikšanas (25%), kā arī no jaunām kredītsaistībām (27%). Pārvērtējot prioritātes, visbiežāk iedzīvotāji atsakās no maltītēm ārpus mājas un ēdiena piegādes, ceļojumiem, apģērba un apavu iegādes, kam tūdaļ seko arī kultūra, māksla, izklaide un skaistumkopšana. Taupības režīms vismazāk skar tādus patēriņa segmentus kā veselība, mājoklis un izglītība.

"Pandēmija, kas skārusi visu pasauli, ietekmējusi teju ikvienu ģimeni. Bērni neapmeklē skolas un bērnudārzus, mājās uzturas arī liela daļa pieaugušo – vieni izmanto iespēju strādāt attālināti, citi ārkārtas situācijas ietekmē kļuvuši par piespiedu bezdarbniekiem. Tas būtiski ietekmē arī iedzīvotāju finansiālo stāvokli. Paradumus mainīt ir spiesti visi sabiedrības slāņi," norāda "Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Iedzīvotāju aptauju veicis "Swedbank" Finanšu institūts sadarbībā ar "Snapshots" 2020. gada marta nogalē, ar interneta starpniecību aptaujājot 726 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Lielveikalu vietās svētdienās varētu veidoties zemnieku tirdziņi

Dienas Bizness, 08.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja svētdienās nestrādātu lielveikali, to vietā varētu veidoties tirdziņi, kuros mazie tirgotāji un zemnieki pārdotu savu produkciju, uzskata Biedrības Brīvie demokrāti pārstāvis, Saeimas deputāts Viktors Valainis.

Sarunā ar Latvijas Radio deputāts, kurš rosina apsvērt lielveikalu tirdzniecības aizliegumu svētdienās, norādīja, ka valsts šo jomu var regulēt. Kā piemēru viņš minēja Lielbritānijas konstitucionālās tiesas spriedumu, kurā ticis secināts, ka šāda norma ir saprātīga.

V. Valainis skaidroja, ka bieži tiekot runāts par pasākumiem, kas saistīti ar ģimenes vērtībām. Tajā pašā laikā svētdienās pie lielveikaliem neesot iespējams atstāt mašīnu, bet uz pasākumiem, kurus organizē pilsētas vai nevalstiskās organizācijas, cilvēki nenākot. Neesot iespējamas arī ģimenes pasēdēšanas kopīgā gaisotnē, jo kādam no ģimenes locekļiem ir jāstrādā lielveikalā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Īsa pamācība festivālu mīlestībā

Evija Dundure, Compensa TU S.A. Vienna Insurance Group Latvijas filiāles vadītāja, 15.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen pārlapoju skaistu kalendāru ar Māra Subača zīmējumiem un domu graudiem. Viens no tiem uzrunāja sevišķi. Uz dzeltena fona zem ziedu ieskauta cilvēciņa, kuru vēro divi eņģeļi, vienkāršiem vārdiem uzrakstīta visiem zināma, bet reti formulēta patiesība. «Neviens nezina, kā ir pareizi, iekams kaut kas nav izdarīts nepareizi.» To var attiecināt teju uz katru dzīves jomu, bet man kā cilvēkam ar saknēm apdrošināšanā, tas pirmkārt asociējās ar manu nozari.

Ziedu ieskautais cilvēciņš vasaras laikā vedina domāt par mieru, izklaidi, atpūtu un relaksāciju. Un tik tiešām – ar katru gadu lielāki un mazāki izklaides pasākumi mūsu valstī, pilsētās un uzņēmumos kļūst aizvien vairāk. Dažādi festivāli, pilsētu svētki un korporatīvie pasākumi. Notikumi, kas ir saistīti ar atpūtu un relaksāciju, kas, protams, katram izpaužas nedaudz citādāk. Tomēr ne viss ir tik skaisti, kā sākumā izskatās vai kā gribētos. Par to atgādināja šonedēļ izskanējušais paziņojums, ka viens no Latvijas lielākajiem mūzikas festivāliem, dažas dienas pirms tā norises, pēkšņi maina savu norises laiku un vietu1. Atmiņā tas atsauca pagājušā gada notikumus Salacgrīvas festivālā, kad cilvēki saindējās ar pārtiku2, bet Liepājas pludmalē notiekošajā pasākumā 2010. gadā sagāzās viena no skatuvēm3. Līdz ar to rodas jautājumi – kas jāzina apmeklējot publiskos pasākumus un kā rīkoties, ja tomēr atgadās kas neparedzēts?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divi jelgavnieki – Reinis Debners un Rihards Lonskis – reģionālajam medijam Zemgales Ziņas stāsta par savu apņēmību veidot sociālos projektus. Jaunieši aizpilda visai tukšu nišu Latvijā – sociālo eksperimentu filmēšanu.

«Iepazināmies, kad kopā ar Reini lēcu ar gumiju. Zināju, ka Reinis nodarbojas ar filmēšanu, tādēļ sāku ar viņu konsultēties,» stāsta Rihards. Pirmā doma bijusi sociālie eksperimenti, jo viņu īpaši uzrunājuši ārzemēs filmētie dažādie video, piemēram, kur cilvēki notēlo pēkšņu neveselību – kā apkārtējie uz to reaģē vienā vai otrā valstī.

«Krievijā reti kurš reaģēja uz pakritušu cilvēku, tādēļ nolēmām izmēģināt to pašu arī Latvijā.» Filmēta arī maka «netīša» atdošana, un cilvēki abos projektos bijuši ļoti atsaucīgi, kas priecē. Reinis atzīst, ka šie video sanākuši diezgan spontāni. Nav arī vēl tik lielas pieredzes un kvalitatīvas tehnikas, tādēļ par paša montēto pirmo darbu Rihards spriež, ka rezultāts varētu būt labāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 8,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Pirmajā pusgadā IKP ir samazinājies par 5,4 %.

Faktiskajās cenās IKP 2. ceturksnī bija 6,9 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 6,5 %.

2020. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada 2. ceturksni lauksaimniecības nozares produkcijas pieaugums novērtēts 2,1 % apmērā (pieaugums par 4,9 % augkopībā, bet kritums par 3,7 % lopkopībā), savukārt mežsaimniecībā un zivsaimniecībā vērojams apjomu samazinājums.

Apstrādes rūpniecības apjomi samazinājušies par 6,9 % (samazinājums bija vērojams 16 no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm). Lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs vērojams samazinājums – kokrūpniecībā – par 1,7 %, pārtikas produktu ražošanā – par 3,8 %, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 6,5 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 7,8 %. Ražošanas pieaugums vērojams datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē – par 4,9 %, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 18,6 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Citadele: Iedzīvotāji ārvalstu interneta veikalos tērē teju trīs reizes vairāk nekā vietējos

Dienas Bizness, 14.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Summa, ko Latvijas iedzīvotāji tērē ārzemju interneta veikalos, ir gandrīz trīs reizes lielāka nekā tā, kas tiek izdota pašmāju vietnēs, liecina bankas Citadele apkopotie dati par veiktajiem pirkumiem internetā pēdējo 12 mēnešu laikā.

Dati rāda, ka no kopējās tiešsaistē veikto pirkumu darījumu summas ārzemju interneta veikalos tērēti 73%, kamēr Latvijā – vien 27%. Produkti un pakalpojumi, kam internetā tērētas vislielākās naudas summas, ir aviobiļetes, ceļojumi un izklaide, kā arī mazumtirdzniecība. Latvijas interneta veikalos iedzīvotāji visvairāk naudas izdevuši aviobiļešu iegādei, bet ārzemju – dažādos mazumtirdzniecības veikalos.

Vīrieši interneta veikalos tērē vairāk par sievietēm – no visas tiešsaistē veikto pirkumu kopsummas 55% sastāda vīriešu veikto pirkumu summa un 45% – sieviešu. Atšķirīgas ir arī nozares, kurās abi dzimumi izvēlas tērēt naudu. Vīriešiem aktuālāki ir pirkumi, kas saistīti ar izklaides un finanšu pakalpojumu nozarēm. Piemēram, no kopējās izklaides nozarē veikto pirkumu summas vīrieši tērējuši 71%, bet sievietes – 29%. Savukārt sievietes teju divreiz vairāk (71%) nekā vīrieši (29%) tērē Latvijas mazumtirdzniecības interneta veikalos – tie ir apģērbu, pārtikas u. tml. veikali.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Latvijā radīta galda spēle par Marsa kolonizāciju piesaistījusi nozīmīgas investīcijas

Lelde Petrāne, 15.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvieša Dagņa Skurbes radītā galda spēle Mission to Mars 2049, mūsdienīga un zinātniski korekta izklaide par Marsa kolonizācijas laikmeta izaicinājumiem, kas saņēmusi starptautiskās kosmosa sabiedrības atzinību, piesaistījusi nozīmīgas vietējās investīcijas un nonākusi pārdošanā.

Šobrīd kopējās piesaistītās investīcijas ir aptuveni 39 000 eiro, tostarp 6 500 eiro, kas savākti Indiegogo kampaņas laikā, lai spēli izstrādātu, un Radošo industriju biznesa inkubatora Creative Andrejsala līdzfinansējums 9 500 eiro apmērā. Pārējos līdzekļus izstrādātājam izdevies piesaistīt no investoriem, kas esot Latvijā novērtēti uzņēmēji.

Sociālajos tīklos spēli atzinīgi novērtējuši Discovery News Kosmosa ziņu redaktors Īans O’Nīls (Ian O'Neill), Polijas Kosmosa aģentūra, Space.com, viena no pasaulē vadošajām Visuma un astronomijas ziņu vietnēm, EarthSky, kosmosa ziņu žurnāls, The Mars Society, pasaulē lielākā biedrība Marsa kolonizēšanas veicināšanai un popularizēšanai, Marks Tompsons (Mark Thompson), BBC šova Stargazing Live vadītājs, Andreass Mogensens (Andreas Mogensen), dāņu izcelsmes Eiropas Kosmosa Aģentūras astronauts, Viktorija Džegarda (Victoria Jaggard), populārā amerikāņu zinātnes žurnāla Smithsonian kosmosa ziņu redaktore un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien publicējam atziņu, kuru paudis Renē Rivkins, austrāliešu uzņēmējs, investors, brokeris. Lai Jums veiksmīga diena!

«Es mīlu akciju tirgu. Tas ir mans darbs, mana izklaide un dzīve.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Draugiem Group priecājas par jaunā spēļu projekta pieprasījumu

Laura Mazbērziņa, 10.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Playful.tv», kas ir viens no «Draugiem Group» projektiem, dažu dienu laikā piesaistījis tūkstošiem interesentu, biznesa portālam db.lv pastāstīja pārstāvis Jānis Palkavnieks. «Playful.tv» ir tiešraides spēļu erudīcijas šovs viedtālrunī, kurā uzvarētāji saņem naudas balvas. Katru darba dienu notiek divas tiešraides un viena spēle svētdienas vakarā.

«Playful.tv» tika izlaists šā gada 28.martā, taču iedzīvotāju atsaucība ir ļoti liela, lepojas J. Palkavnieks. Uzņēmums ir novērojis, ka lietotni «Playful.tv» jau ir lejupielādējuši 10 tūkstoši iedzīvotāju un vidēji dienā tai pieslēdzas ap 4 tūkstošiem iedzīvotāju.

Katrā spēlē ir 12 jautājumi. Katra jautājuma atbildēšanai tiek dots laiks - 10 sekundes. Spēlētāji, kuri atbild pareizi uz visiem 12 jautājumiem, sadala spēles balvu fondu.

«Playful.tv» ideja ir aizgūta ASV. Draugiem Group komanda, izpētot ASV pieredzi, secinājusi, ka ir pieprasījums pēc šāda pakalpojuma, līdz ar to izlēma testa veidā to piedāvāt arī Latvijā.

Mērķauditorija lietotnei «Playful.tv» ir dažāda, jo to spēlējot gan lieli, gan mazi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strauju popularitātes pieaugumu Ziemeļamerikā piedzīvojusi cirvja mešana mērķī, kas, kā norāda šīs izklaides popularizētāji, ir laba alternatīva šautriņu mešanai.

Cirvja mešana mērķī vēsturiski bijusi kanādiešu izklaide, bet pēdējo gadu laikā šī atrakcija piedzīvo atdzimšanu un kļuvusi pieprasīta vairākās vietās, piemēram, Losandželosā, Holivudas ziemeļu daļā un citur.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ieguldījums nākotnes līderu attīstībā

Valdis Vancovičs - Tele2 valdes priekšsēdētājs, 10.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākotnes līderi nobriest pakāpeniski, un, pametot mācību iestādes iesildīto solu, prasmes neparādās, tiklīdz tiek sperti pirmie soļi darba tirgū, kur līdz ar augstskolā iegūtajām prasmēm un zināšanām līderība ir viens no konkurētspējas stūrakmeņiem.

Biznesa konkurencē uz vienas starta līnijas stājas visi – gan tie, kuriem ir iedzimts līderības gēns, gan tie, kuri apzinās, ka par līderiem nav piedzimuši, bet jūt sevī dzinuli pārspēt pašiem sevi un vēl iedvesmot citus. Lai gan pasaulē tiek piemērotas dažādas definīcijas, es piekrītu tai, kas līderību raksturo kā spēju uzņemties atbildību pār cilvēku grupu un virzīt to uz kopīgu mērķi.

Ne visi bērni piedzimst ar īpašo līdera gēnu, kuram, starp citu, zinātnieki piešķīruši arī savu nosaukumu – rs4950 . Tomēr zinātnieki piekrīt arī faktam, ka līderību dzīves laikā var apgūt, attīstīt un nostiprināt.

Svarīgi ir veicināt līderības prasmju attīstību jau skolas vecumā, tādēļ mēs ar ikgadējā Tele2 ZZ Čempionāta organizēšanu vēlamies sniegt savu artavu Latvijas skolu jauniešu personības izaugsmē. Jau 13. gadu mēs dodam iespēju 30 000 bērnu un jauniešu sacensties ne tikai fiziskās, bet arī prāta un komandas darba disciplīnās. Ikgadējās bērnu un jauniešu sacensības ir ne tikai izklaide vairāku dienu garumā, bet arī nākotnes līderu kalve, sava veida prāta un fiziskās veiklības treniņu nometne. Neveiksmes gadījumā jāgaida nākamais gads, kad sevi atkal pierādīt. Arī šāds iznākums var dot pozitīvu ietekmi, jo līdera prāta stingrība, spēcīgais raksturs, neatlaidība neveidojas tikai no veiksmēm. Darbaspēka institūta (The Workforce Institute at Kronos Incorporated) 2018. gadā veiktais pētījums rāda – 81% nodarbināto no jaunākās jeb Z paaudzes (Generation Z) tiecas būt līderi, tādēļ vēl jo vairāk mums, Tele2, ir prieks būt līdzgaitniekiem nākotnes līderu ceļā, un mēs esam lepni, ka varam ikvienu jaunieti, kurš pieteicies ZZ Čempionātā, šādi uzrunāt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO: Skolēnu mācību uzņēmumu radītās biznesa idejas

Ilze Žaime, 09.12.2019

Huntion izveidotāji - paši mednieki - radīja pirmo aproci, kas signalizē medniekam par dzinēja tuvošanos, mazinot iespējamos riska faktorus, Cena - ap 30 EUR

Foto: ILZE ŽAIME

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aproces medniekiem, videi draudzīgs putekļu sūcējs, mēslojums kapsulās augiem - šīs un daudzas citas biznesa idejas skolēnu mācību uzņēmumi (SMU) prezentēja "Citā Bazārā", kas aizvadītās nedēļas nogalē notika tirdzniecības centrā "Domina Shopping".

Pasākumā piedalījās 270 skolēnu mācību uzņēmumi (SMU), kas sevi pierādījuši kā labākie 400 komandu konkurencē. Kopumā 2018./2019. mācību gadā Latvijā ir reģistrējušies vairāk nekā 1200 skolēnu mācību uzņēmumu.

Interesantākās biznesa idejas Db.lv ieskatā skatieties galerijā!

SMU programma ir īpaši 4.-12. klašu skolēniem veidota mācību metode un iespēja skolēniem, praktiski darbojoties, apgūt sava uzņēmuma izveides un vadīšanas prasmes, radīt produktus un piedāvāt tos saviem potenciālajiem klientiem. Izglītības un zinātnes ministrija ir atzinusi šo mācību metodi un rekomendē to izglītības iestādēm kā uzņēmējspēju attīstošu un pilnveidojošu mācību metodi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

AS Diena prezentē jaunu multimediālu mediju Hugo

Dienas Bizness, 11.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrība Diena radījusi jaunu multimediālu platformu Hugo.lv, kurā apvienoti dažādu tematu videokanāli.

Hugo.lv būs pārstāvēti visi AS Diena mediju produkti – laikraksti, portāli un žurnāli. Paredzēts, ka jaunajā projektā savus kanālus varēs veidot arī citi interesenti – gan augstskolas un uzņēmēji, gan arī neatkarīgi sižetu veidotāji. Paralēli jaunajam produktam Hugo.lv izsludina atlasi konkursam Meklējam TV talantus.

«No mūsu puses jaunā mediju platforma ir eksperiments,» par Hugo.lv stāsta AS Diena izdevniecības Dienas mediji galvenais redaktors Guntis Bojārs. «Pirmais jautājums, ko uzdevām paši sev, – vai koncerns, kam ir milzu pieredze drukāto mediju jomā, spēj izveidot televīziju? Mana atbilde – spēj, ja savieno mūsu redaktoru un žurnālistu kompetenci ar to profesionāļu pieredzi, kas saprot un redz kadru.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Desmit tehnoloģijas, kas mainīs uzņēmējdarbību

Jānis Rancāns, 02.05.2013

3D printeri. Pateicoties krītošajām izejvielu cenām, aizvien lētāka paliek 3D printeru izgatavošana. Šīm iekārtām plašs darba lauks paveras gandrīz iekvienā nozarē, un sagaidāms, ka 3D printeru tirgus eksplozīvi – līdz 2019. gadam dubultojoties, lēš analītiķi.

Foto: AFP/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV finanšu pakalpojumu koncerna Citigroup (Citi) eksperti publiskojuši pētījumu, kurā apkopotas desmit tehnoloģijas, kas saskaņā ar kompānijas analītiķu aplēsēm, pavisam drīz mainīs uzņēmējdarbības vidi.

Citi ekspertu izveidotajā sarakstā iekļautas tehnoloģijas no dažādiem segmentiem – enerģētika, izklaide, informācijas tehnoloģijas, transports u. c., vēsta Business Insider.

Daļa no šīm tehnoloģijām ir pazīstamas jau kādu laiku, bet ir gaidāms, ka tās kļūs lētākas un labākas. Tikmēr pārējās ir jaunas tehnoloģijas, kas drīzumā iekaros svarīgu lomu pasaulē un uzņēmējdarbībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Mana pieredze: StudijāOmnes visi var dziedāt

Inita Šteinberga, speciāli DB, 01.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visi var dziedāt – pierādījusi muzikālās studijas Omnes vadītāja Aija Kukule.

«Esam pārdzīvojuši visādus laikus un krīzes, bet šogad maijā Rīgas Latviešu biedrības namā svinēsim studijas darbības 15. gadadienu. Tātad – izdevies pierādīt studijas dzīvotspēju,» viņa saka.

Muzikas studijā Omnes strādā ar bērniem pēc īpaši izstrādātas metodikas. Šī nav vieta, kur nākt muzikāli izklaidēties, bet nopietni strādāt, uzsver studijas vadītāja. «Apmācību procesā varam garantēt, ka katrs bērns apgūs mūzikas izpratnes minimumu, spēs dziedāt korī. Ar noteikumu – ja sāk apmācību jaunākajā skolas vecumā. Jau pats studijas vārds Omnes tulkojumā no latīņu valodas nozīmē «visi»,» viņa skaidro. Studijā var attīstīt dzirdi un balsi, apgūt dziedāšanu bērni un jaunieši vecumā no 6,5 līdz 16 gadiem. Jaunākajā skolas vecumā bērni tiek uzņemti visi, jo tad katram viņa spēju robežās var attīstīt muzikālo dzirdi. Studija savulaik sāka strādāt ar 20 bērniem, pirmskrīzes laikos bijuši 90 audzēkņi, tagad to ir ap 50.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ekonomikas ceļš uz augšu nebūs bez šķēršļiem

Līva Zorgenfreija, "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā, 03.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, gaidītākie dati Latvijas ekonomikas vēsturē ir beidzot sagaidīti.

Otrā ceturkšņa ekonomikas kopējās attīstības rādītājs – iekšzemes kopprodukts (IKP) - kā prognozēts, ir uzrādījis bēdīgu rezultātu. Taču – ne tik bēdīgu kā Eiropā. Turklāt, kamēr pie mums vīruss joprojām tiek veiksmīgi kontrolēts, Eiropā daudzos reģionos atsākušies straujāki uzliesmojumi. Šoreiz gan priecāšanās, ka mums iet labāk nekā citiem, nav īsti vietā, jo Eiropa ir Latvijas galvenais eksporta tirgus, un bez veiksmīgas attīstības tirdzniecības partneros mūsu ekonomikas stabila izaugsme ilgtermiņā nav iespējama.

CSP ziņo, ka IKP sarucis par 7.5% salīdzinājumā ar pagājušo ceturksni (sezonāli un kalendāri izlīdzināti dati), kas ir vēsturiski straujākais kritums viena ceturkšņa laikā. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni ekonomika sarukusi par 9.8% (neizlīdzināti dati) – šādā aspektā finanšu krīzes antirekordus nesitam pušu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Nelegālo tiešsaistes kazino popularitātes ziņā Latvija ir līderis Baltijā. Kā to mainīt?

Reklāmraksts. Par saturu atbildīgs reklāmas devējs, 07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo mēnešu laikā sabiedrības uzmanības lokā nonākušas azartspēles, un jo īpaši -azartspēlēs internetā – gan saistībā ar atvērto Azartspēļu un izložu likumu Saeimā, gan ar tiešsaistes azartspēļu pilnīgu liegumu COVID-19 ārkārtas situācijas laikā. Vienlaikus Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka nesenā pētījumā norāda, ka Latvijā nelegālo tiešsaistes azartspēļu tirgus daļa ir ievērojami lielāka nekā abās pārējās Baltijas valstīs. 2019. gadā tās veidoja 38 % no tirgus un aplēstas 34 miljonu eiro apmērā, kamēr Lietuvā tie ir 14, bet Igaunijā – tikai 10 miljoni eiro (H2gc dati). Nelicencēto interneta kazino dēļ Latvijas budžets pagājušā gadā zaudēja 7 miljonus eiro; nozares eksperti ir vienisprātis, ka, pateicoties nesenajam tiešsaistes azartspēļu liegumam, šogad nelegālā tirgus daļa Latvijā palielināsies. Kā mainīt šo situāciju?

Lai gan tiešsaistes jeb interaktīvās azartspēles aizņem salīdzinoši nelielu daļu - 17.8% - no kopējā azartspēļu tirgus, tomēr to pieauguma tempi ir visstraujākie. Pēdējo 2 gadu laikā legālais tirgus audzis teju 2 reizes. To pašu var teikt par kazino operatoru nomaksāto nodokļu apjomu, kas 2019. gadā sasniedza 12 miljonus eiro.

Nelegālo tiešsaistes azartspēļu nodarītais kaitējums sabiedrībai

Zaudējums valsts budžetam nebūt nav vienīgais kaitējums, ko sabiedrībai nodara nelegālie interneta azartspēļu operatori. Ir zināms, ka azartspēles ir saistītas ar atkarības risku. No šī gada 1. janvāra gan uz tiešsaistes, gan uz ierastajām azartspēlēm attiecas “Pašatteikušos personu reģistrs”, kas liedz piekļuvi visa veida azartspēlēm vismaz uz vienu gadu, tā būtiski mazinot atkarības riskus. Pirmā pusgada laikā tajā pieteikušās jau 8233 personas, kas, pēc Veselības ministrijas aplēsēm, varētu būt aptuveni puse no azartspēļu atkarības riskam pakļautajiem valstī. Apmeklējot nelegālos tiešsaistes kazino, šie cilvēki atkal ir pakļauti riskam, jo tajos ļauts spēlēt jebkuram. Kā vēl viens būtisks ļaunums jāmin noziedzīgi iegūtas naudas aprite nelicencētajos kazino. Tā kā tiem nav jāidentificē savi klienti un jāsniedz dati valsts institūcijām, tad tā ir pateicīga vieta, kur apgrozīt nelikumīgā veidā iegūtus līdzekļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Papildināts ar vizualizācijām - Linstow gatavs 90 milj. eiro vērtam lēcienam

Zanda Zablovska, Delfi, speciāli DB, 27.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Linstow Center Management šī gada rudenī varētu sākt 40 miljonus eiro vērto Alfas paplašināšanu; tam sekos Origo

Tā DB stāsta Linstow Center Management (Linstow) biznesa attīstības un iznomāšanas direktors, valdes loceklis Mārcis Budļevskis. Igaunijā, Tallinā, Linstow rekonstruēja tirdzniecības centru Ülemiste, bet Latvijā attīstītāja prioritāšu saraksta pirmajā vietā ir tirdzniecības parka Alfa paplašināšana. Alfa ir veiksmīgākais no Linstow tirdzniecības centriem un dabiski līdz tam nonākusi – ir gan pieprasījums, gan nepieciešamā zeme, skaidro M. Budļevskis.

Rinda garāka

Saskaņā ar viņa teikto dota zaļā gaisma jauno platību iznomāšanai un visu projekta darbu uzsākšanai. Ar telpu nomas plāniem iecerēts tikt galā līdz šī gada augustam, kas nozīmē, ka būvniecību varētu sākt 2015. gada rudenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 radītās krīzes iespaidā vislielākais jaunreģistrēto bezdarbnieku skaits šogad bija martā un aprīlī, tomēr augustā to skaits jau pietuvojās gada sākuma rādītājiem, turklāt tiek novērotas arī citas pozitīvas darba tirgus tendences, informē Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA).

Ja aprīlī bezdarbnieka statuss bija piešķirts kopumā aptuveni 15 800 personām, tad augustā 6900 iedzīvotājiem. Tikmēr šī gada janvārī bezdarbnieka statuss bija piešķirts aptuveni 7900 iedzīvotājiem, bet februārī - 6100.

Aģentūrā novēro arī citas pozitīvas darba tirgus tendences, tostarp arī reģistrēto vakanču skaita pieaugumu. Ja aprīlī darba devēji NVA bija reģistrējuši aptuveni 4800 jaunu vakanču, tad augustā - 6500. Visvairāk brīvo darba vietu bija reģistrētas tādās jomās kā būvniecība un nekustamais īpašums, ražošana, pakalpojumi, transports un loģistika. Augusta beigās darba meklētājiem kopumā bija pieejami aptuveni 18 000 aktuālo vakanču.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēku vēlmi izbaudīt ko neparastu gan sajūtu un emociju, gan garšu ziņā par savu biznesa pamatu izvēlējies igauņu uzņēmējs Risto Meigass

Viņa uzņēmums Skyworld Service vienpadsmit Eiropas valstīs vada Dinner in the Sky – burtiskā nozīmē tie ir īstermiņa restorāni, maltītes gaisā. Tagad tas ir ķēries pie jauna izaicinājuma – izklaides un ēdiena apvienojuma projektā Kriminālās vakariņas. Pērn šī pasākuma koncepcija aprobēta Tallinā, šogad Risto Meigass to piedāvā arī Rīgas un Helsinku iedzīvotājiem. Ar panākumiem Igaunijā viņš ir apmierināts – Kriminālās vakariņas pēc pārdoto biļešu skaita bija starp iecienītākajām teātra izrādēm, to apmeklēja vairāk nekā seši tūkstoši cilvēku.

Jau 18 gadu vecumā Risto bija savs bārs, tiesa, tas vēlāk bankrotēja, taču visu mūžu viņš ir strādājis paša izveidotajos uzņēmumos un ne dienu nav strādājis algotu darbu citu vadībā. Intervijā DB viņš atklāj tendences kulinārijas pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru