Foto

Reuters fotogrāfs: ceru, ka tūristi, kurus vilina Filipīnu valdība, neredzēs to, ko es

Lelde Petrāne, 08.03.2012

Jaunākais izdevums

«Kad es izlasīju rakstu vietējā laikrakstā par to, ka filipīniešu ģimeņu, kuras dzīvo badā, skaits pieaudzis no 4,3 miljoniem līdz 4,5 miljoniem, es piezvanīju paziņām graustu rajonā Tondo, Manilā,» savā blogā raksta fotoaģentūras Reuters fotogrāfs Bobijs Ranoko.

«Man teica, ka pēcpusdienā norisināsies ēdināšanas programma bērniem, ko sponsorē Dienvidkorejas misionāri. Kad es ierados, es biju pārsteigts, redzot simtiem bērnu, kuri pulcējas ārpus misionāru mājas, gaidot bezmaksas maltīti.

Es šim tematam esmu pieskāries vairākas reizes, bet, redzot tik daudz badā esošu bērnu, no kuriem lielākā daļa bija basām kājām un netīri, manī radās ļoti daudz emociju,» viņš raksta un turpina: «Kad ieradās vīrietis, kurš izsniedz pārtikas žetonus, bērni steidzās un cīnījās, lai tos iegūtu. Es pamanīju meiteni, kura šīs cīņas laikā uz muguras nesa savu brālīti.»

Šī vieta vienlaicīgi nevarēja uzņemt visus 300 bērnus, tādēļ citiem bija jāgaida. Bērni ēda ātri, ar rokām, situāciju atstāsta fotogrāfs.

«Skatoties, kā šie bērni badīgi ēd, es dāsni pateicos Dievam, ka mani bērni nav badā un viņiem nav jācīnās par bezmaksas ēdienu.

Es atgriezos šajā vietā nākamajā svētdienā, un man teica, ka nedēļu nogalēs pabarots vairāk nekā tūkstotis bērnu,» viņš raksta.

Kāda māte, kuru pavadījuši viņas pieci bērni, fotogrāfam stāstījusi: «Es vedu savus bērnus uz šejieni, jo mēs nevaram atļauties viņus barot trīs reizes dienā.»

«Ir tiešām ļoti nomācoši redzēt filipīniešus, dzīvojot nabadzībā, un bērnus, kuri katru dienu ir izsalkuši. Es esmu pārliecināts, ka šāda situācija ir visā valstī.

Man ienāca prātā valdības jaunais tūrisma veicināšanas sauklis: «Filipīnās ir jautrāk.» Es ceru, ka tūristi, kurus vilina uz šejieni, neredzēs izbadējušos bērnus un nejutīsies tā kā es, uzņemot šīs fotogrāfijas,» pārdomās dalās fotogrāfs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Iesaka fotogrāfs: kā uzņemt kvalitatīvus attēlus tumsā un ierobežota apgaismojuma apstākļos

Sadarbības materiāls, 23.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notvert nakts skaistumu nekad nav bijis vienkārši, taču ar pareizo tehnoloģiju atbalstu un nelielu treniņu viss ir iespējams. To pierāda arī fotogrāfs Jānis Zilvers, kuram ierobežota apgaismojuma apstākļos, izmantojot jauno Huawei P60 Pro viedtālruņa kameru, izdevās iemūžināt Gaujas Nacionālā parka krāšņās ainavas. Atskatoties uz pieredzēto, Jānis Zilvers dalās vērtīgos padomos kvalitatīvu attēlu uzņemšanai, aicinot arī citus izmēģināt savus spēkus foto mākslā un nebaidīties no tumsas, jo tā vairs nav šķērslis nedz profesionāliem fotogrāfiem, nedz šīs jomas entuziastiem.

1. Sagatavojies un esi pacietīgs

Kaut gan sākotnēji var šķist, ka foto uzņemšana naktī galvenokārt atkarīga no veiksmes, tā nebūt nav – kvalitatīvu attēlu notveršanai svarīgs ir neatlaidīgs treniņš vairāku vakaru garumā, testējot kameras piedāvātās funkcijas un pielāgojot tās reālajai situācijai. Tāpat svarīga loma ir sagatavošanās darbiem pirms došanās foto medībās, piemēram, maršruta izveidei un fotografējamo objektu izvēlei, kā arī tālruņa statīva iegādei, ja ir sajūta, ka rokas būs grūti noturēt miera stāvoklī.

2. Liec lietā kameras funkcijas

Pirmkārt, dodoties nakts melnumā ar tālruņa kameru, fotogrāfs iesaka likt lietā Huawei P60 Pro kameras pro režīmu, jo tas palīdzēs iegūt attēlus, kas teju vai nebūs atšķirami no profesionālas kameras uzņemtajiem. Pēc fotogrāfa pieredzes var spriest, ka vislabāk izgaismotās fotogrāfijas sanāks, nepietuvinot kameru un neizmantojot platleņķa iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Filipīnas piektdien nosūtīja atpakaļ uz Kanādu 69 konteinerus ar, kā vietējās amatpersonas paziņojušas, nelikumīgi ievestiem atkritumiem.

Salu valsts ir viena no Dienvidaustrumāzijas valstīm, kas protestē pret to, ka turīgās zemes uztverot tās kā atkritumu izgāztuves.

Sabikas līča brīvostas pārvaldniece Vilma Eisma teikusi, ka tonnām atkritumu uzkrautas uz kuģa «Bavaria», kas tagad uzsācis 20 dienu ilgu ceļu uz Kanādas ostas pilsētu Vankūveru, ar to noslēdzot «šķērmu mūsu vēstures nodaļu». Pirms došanās uz Kanādu, «Bavaria» piestās ostā Taivānā, viņa piebilda.

Vides aktīvisti, tostarp no organizācijām «Greenpeace» un «EcoWaste Coalition» apsveica «Bavaria» ceļojumu, uzsverot, ka «Filipīnas nav atkritumu izgāztuve».

Filipīnu prezidents Rodrigo Duterte ir draudējis nosūtīt atpakaļ visus atkritumus, kas 103 konteineros Filipīnās tika ievesti 2013.un 2014.gadā. Vairāki konteineri atkritumu ir utilizēti, tostarp noglabāti izgāztuvēs, bet 69 konteineri ar elektriskajiem un mājsaimniecību atkritumiem, tostarp izlietotām autiņbiksītēm, puva divās Filipīnu ostās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvija novirza naudu Filipīnām taifūna Haijan seku novēršanai

Lelde Petrāne, 19.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru Kabinets apstiprinājis Ārlietu ministrijas izstrādāto rīkojuma projektu par palīdzības sniegšanu Filipīnām taifūna Haijan radīto seku novēršanai.

Iemaksa 21 085 latu (30 000 eiro) tiks veikta ANO Humanitāro lietu koordinācijas biroja Centrālajā ātrās reaģēšanas fondā (OCHA CERF). Palīdzības sniegšana Filipīnām tiks nodrošināta, izmantojot budžeta programmu Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.

Db.lv jau rakstīja, ka šā gada 8.oktobrī Filipīnas skāra taifūns Haijan, kura ātrums sasniedza 315 kilometrus stundā, padarot to par spēcīgāko reģistrēto taifūnu, kāds jebkad sasniedzis sauszemi. Saskaņā ar Filipīnu Nacionālās katastrofu riska samazināšanas un vadības padomes datiem, taifūna seku skarto iedzīvotāju skaits ir vairāk nekā 9,6 miljoni cilvēku 41 Filipīnu provincē. 800 000 cilvēku bijuši spiesti pamest savas mājas. Saskaņā ar pēdējo informāciju taifūna izpostītajos reģionos bojāgājušo cilvēku skaits sasniedzis 3 982. Informācija par cietušajiem un bojā gājušajiem joprojām tiek apkopota un papildināta, un prognozējams, ka upuru skaits ir ievērojami lielāks. Taifūna radītās humanitārās krīzes rezultātā iespējami jauni upuri, norāda Latvijas Ārlietu ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aģentūras Reuters fotogrāfs Maikls Dalders viesojies pie Bavārijas zvejnieka Tomasa Amorta un iemūžinājis viņa darbu Kēnigszē ezerā.

Par Amortu, zvejnieku trešajā paaudzē, kurš dzīvo uz attālas pussalas, kas sasniedzama vien ar laivu, fotogrāfs uzzinājis no tūristu laivas kapteiņa.

«Amorts kūpināto zivju ražošanā pielieto tās pašas tradicionālās metodes, kas tika izmantotas aptuveni pirms 400 gadiem,» stāstījis laivinieks.

«Lielisks fotostāsts,» nodomājis fotogrāfs, jo Kēnigszē ezerā zvejnieki ķēruši zivis un tās kūpinājuši kopš 11. gadsimta. Šī delikatese pasniegta pat Bavārijas karaļa galmā.

Pēc sazināšanās ar Amortu, fotogrāfs vienojies, ka tiksies ar viņa darba ņēmējiem pie Kēnigszē ezera piecos no rīta. Tā viņš nonācis Amorta mājvietā. Tur fotogrāfs varējis novērot, kā notiek zivju kūpināšanas process, kas aizņemot aptuveni četras stundas. Fotogrāfam bijusi iespēja piedalīties arī zvejā. Tā tapis šis fotostāsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Baznīca pret prezidentu Filipīnās jeb ko darīt ar nabadzībā grimstošajiem bērniem

Lelde Petrāne, 03.10.2012

Liza Cabija, 39 gadus veca mājsaimniece ar 14 bērniem vecumā no 22 gadiem līdz 11 mēnešiem, ēd maizi.

Foto: REUTERS/SCANPIX

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Filipīnu galvaspilsētā Manilā dzīvojošais fotogrāfs Ēriks de Kastro bildēs iemūžinājis Filipīnu arvien pieaugošā iedzīvotāju skaita problēmu.

Tās fonā ir prezidenta Benigno Akino vēršanās pret valstī spēcīgo katoļu baznīcu, kas iebilst pret dzimstības kontroli.

Valsts problēma ir strauji augošais iedzīvotāju skaits - viens no visstraujākajiem pieaugumiem Āzijā, apvienojumā ar augstu nabadzības līmeni. Ekonomisti uzskata, ka lielais iedzīvotāju skaita pieaugums ir galvenais faktors, kādēļ Filipīnu ekonomika atpaliek no kaimiņvalstīm, bet baznīca tam nepiekrīt. Tā apgalvo, ka iedzīvotāju skaita pieaugums nav nabadzības cēlonis un cilvēkiem nepieciešamas darbavietas, nevis kontracepcija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Sievietes Ķīnas strauji augošajā būvniecības industrijā

Gunta Kursiša, 17.09.2013

45 gadus vecā Ou Meja (Ou Mei) mazgā matus pēc darba dienas būvobjektā. Ķīnā aptuveni trešdaļa no laukos un pilsētās strādājošajiem imigrantiem ir sievietes.

Foto: REUTERS/SCANPIX

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Imigrantu strādnieki atdod savu jaunību, sviedrus un asinis, lai uzbūvētu pilsētas, kurās mēs dzīvojam,» rezumē Reuters fotogrāfs Alijs Songs (Aly Songs), kurš fotoattēlos iemūžinājis kāda jauna Šanhajas dzīvojamā rajona būvniecības projektā strādājošo cilvēku brīvo laiku.

Fotogrāfs sākotnēji vēlējies iemūžināt attēlos jauna dzīvojamā rajona būvprojektā strādājošo cilvēku atpūtu, cerībā fotomirkļos notvert «krāsainas vietas un interesantas lietas, ko imigrantu strādnieki dara vakaros». Tomēr viņam atklājusies pavisam citāda aina – ik dienas pēc darba strādnieki dodas atpakaļ uz saviem mājokļiem, kur tie paēd, pļāpā, dažkārt spēlē pokeru un reizi mēnesī, iespējams, dodas noskatīties filmu zem klajas debess. «Tas arī viss,» aprakstot strādnieku ikdienu, A. Songs raksta savā blogā.

Fotogrāfs atzīst, ka uzskata strādājošos par vēl «neapdziedātiem Ķīnas strauji augošās ekonomikas varoņiem».

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Filipīnās bažas par saziedoto līdzekļu nonākšanu mantraušu rokās

Gunta Kursiša, 21.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc traģiskā taifūna Haijana plosīšanās Filipīnās daudzas pasaules valstis, atsevišķas privātpersonas un organizācijas sniegušas palīdzību stihijas seku novēršanā. Tādējādi valstī ieplūduši miljoniem dolāru, un tas radījis vēl kādu problēmu – bažas, ka stihijā cietušajiem paredzētie līdzekļi nenonāk mantrausīgu politiķu un krāpnieku rokās, vēsta Reuters.

Taifūns Haijans polosījās valstī 8. novembrī, vietumis noslaukot pilnīgi visu savā ceļā. Rezultātā bojā gājuši vairāk nekā četri tūkstoši cilvēku, izpostīt mājokļi, un, valsts Sarkanā krusta vadītāja vārdiem, valstī valda pilnīgs sajukums.

Līdz šim līdzcietīgās valstis un organizācijas Filipīnu valdībai, kas tika kritizēta lēnīgajā rīcībā pēc stihijas, atvēlējuši teju 13 miljardus peso jeb aptuveni 298 miljonus ASV dolāru skaidrā naudā un dažādās palīdzības precēs. Savukārt Pasaules Banka un Āzijas Attīstības banka ziedojumos un ārkārtas aizdevumos Filipīnām sniegušas vairāk nekā vienu miljardu ASV dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēcīgas lietusgāzes izraisījušas ievērojamus plūdus Filipīnu galvaspilsētā Manilā, kur zem ūdens bija nokļuvusi gandrīz puse pilsētas. Plūdu dēļ savas mājas pametuši 280 tūkstoši cilvēku.

Plūdos Filipīnu galvaspilsētā, kas ilgst jau trešo dienu, līdz šim bojā gājuši vismaz astoņi cilvēki. Pilsētā apgrūtināta banku, veikalu un skolu darbība – slēgtas daudzas citas iestādes, bet varasiestādes atvērušas speciālus centrus evakuētajiem cilvēkiem. Ceturtdien ūdens gan bija jau ievērojami atkāpies un pārklāja tikai aptuveni 20% no valsts galvaspilsētas, kurā dzīvo vairāk nekā 12 miljoni cilvēku.

Situācijai normalizējoties Manilā, varasiestādes pievērsušas uzmanību galvaspilsētas apkārtnes reģioniem, kurus arī skāruši plūdi, izskalojot tiltus un pamatīgi ietekmējot vietējo iedzīvotāju ierasto dzīves ritmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Islāma valsts uzņemas atbildību pa sprādzieniem Filipīnu katedrālē

LETA, 28.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Džihādistu grupējums «Islāma valsts» uzņēmies atbildību par svētdien notikušajiem sprādzieniem Filipīnu dienvidu pilsētas Holo katedrālē, kur gāja bojā vismaz 20 cilvēki un vairāk nekā 110 tika ievainoti 77.

Pirmais sprādziens notika Karmela kalna Dievmātes katedrālē mises laikā, bet otrs sprādziens nograndis autostāvvietā pie katedrāles, kad, reaģējot uz pirmo sprādzienu, tur bija ieradušies policisti un karavīri.

Pirmdien Filipīnu drošības spēki ap pilsētu izvietojuši ceļu nosprostojumus un kontrolpunktus.

«Islāma valsts» propagandas atzars «Amaq» dažas stundas pēc uzbrukuma uzņēmās par to atbildību, paziņojot, ka sprādzienus sarīkoja divi spridzinātāji pašnāvnieki.

Jau ziņots, ka pagājušajā pirmdienā Filipīnu dienvidos notika referendums, kurā vairākums dalībnieku atbalstīja Bangsamoro autonomā musulmaņu reģiona izveidošanu. Tomēr Sulu provincē, kur atrodas Holo, vairākums nobalsoja pret.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Siera ražošana Šveices laukos

Gunta Kursiša, 17.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šveices lauksaimniecības nozares uzņēmumu nākotne ir diezgan neskaidra – kā vienu no iemesliem var minēt citas Eiropas Savienības (ES) valstis, kurās ražošanas izmaksas un lauksaimniecības zemes cenas ir ievērojami zemākas. Taču tajā pašā laikā pēdējo desmit gadu laikā nozares eksporta apjomi ir auguši, un ražotāji koncentrējušies uz kvalitāti, raksta Reuters.

Ziņu aģentūras Reuters fotogrāfs Deniss Belibeuss (Denis Balibouse) vasaras garumā fotogrāfijās iemūžināja darbu Murithu (Murith) ģimenes uzņēmumā, kas ražo sieru Gruyères apgabalā, no kura nāk tāda paša nosaukuma siers.

Muritu ģimene laikā no maija vidus līdz oktobra vidum strādā 15 stundas dienā, septiņas dienas nedēļā, savā blogā raksta fotogrāfs. 65 gadus vecais Žake Murits (Jacques Murith) drīzumā grasās doties pensijā un biznesu uzticēt savam 23 gadus vecajām dēlam Aleksandram Muritam (Alexandre Murith). Žake siera gatavošanu nav mācījies skolā, un zināšanas par to, kā jāvāra garšīgs siers, nākušas strādājot, raksta Reuters fotogrāfs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kipras kartē sarkana līnija, kas atgādina lielu rētu, sadala salu divās daļās, kā arī kalpo kā neitrālā jeb pamiera zona starp Kipras grieķiem un turkiem. Šo zemes strēli kontrolē ANO un tā tiek dēvēta arī par «Zaļo joslu», vēsta Reuters.

Kā savā blogā raksta ziņu aģentūras Reuters fotogrāfs Neils Hols (Neil Hall), šī zona kalpo par atgādinājumu, ka sala sadalīta gan fiziski, gan simboliski. Kiprai 1960. gadā iegūstot neatkarību no Lielbritānijas, pieauga saspīlējums starp uz salas dzīvojošajām grieķu un Kipras turku kopienām, pāraugot politiskās diskusijās un arī vardarbībā 1963. gadā. Drīz vien uz salu tika nosūtīti miera uzturētāju spēki. Situācija saasinājās 1974. gadā, kad, sākoties militārām sadursmēm, sala tika sadalīta divās daļās, starp tām atstājot arī pamiera līniju. Šāda kārtība uz salas saglabājusies arī tagad, un Reuters fotogrāfs pauž – visprecīzāk to raksturo apzīmējums «sasalusi laikā». Uz daudzām ēkām šajā joslā arvien vēl redzamas kara pēdas – ložu caurumi, smilšu maisu nocietinājumi, un izveidotas šaušanas pozīcijas. Jau vairākas desmitgades neskartas ir dzīvojamās ēkas, lidosta, utomašīnu veikals u.c..

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Tradicionālā alus vietā Filipīnās vīrieši dodas uz skaistumkopšanas saloniem

Gunta Kursiša, 11.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Filipīnu vīrieši gadiem ilgi centušies spodrināt savu «mačo» tēlu, dodoties pie bārddziņa un metot līkumu skaistumkopšanas saloniem, taču pašlaik situācija ir mainījusies. Lielākā daļa skaistumkopšanas nozares uzņēmumu tērē miljoniem peso, lai panāktu, ka vīriešu kārtas slavenības un politiķi izmanto viņu pakalpojumus un rāda piemēru, ka skaistums nemazina vīrišķību, vēsta Reuters.

Ziņu aģentūras fotogrāfe Šerila Ravelo (Cheryl Ravelo) devusies iemūžināt fotogrāfijās vīriešus, kas cenšas uzlabot savu ārieni skaistumkopšanas salonā. «Mana pirmā pietura bija skaistumkopšanas salons Flawless - tas ir viens no pirmajiem šādiem saloniem Filipīnās, kas savam klientu lokam vēlējās piesaistīt abu dzimumu pārstāvjus,» savā blogā stāsta fotogrāfe.

«Neesmu svešiniece skaistumkopšanas salonos, tomēr spilgti rozā flīzes un dīvāni uzgaidāmajā telpā, kā arī tikpat košas krāsas darbinieku uniformas varētu «satriekt» vairumu vīriešu,» pieļauj Reuters fotogrāfe, stāstot, ka, gaidot ierodamies kādu vīriešu kārtās apmeklētāju, kas piekritīs, ka viņu fotografē skaistumkopšanas procedūras laikā, spilgti rozā krāsas uzgaidāmajā telpā viņai nācies pavadīt vairākas dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Fukušimā divarpus gadus pēc katastrofas iedzīvotāji bijušos mājokļus drīkst apmeklēt vien reizi mēnesī

Gunta Kursiša, 04.10.2013

Ivaki (Iwaki) pilsētiņas tirgus. Līdz katastrofai aptuveni puse zivju, kas tirgū bija nopērkamas, bija vietējo zvejnieku loms, pašlaik vietējas zivis tirgū vairs neatrast. Zveja komerciālos nolūkos kopš katastrofas ir aizliegta.

Foto: REUTERS/SCANPIX

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2011. gada 11. marta - divarpus gadus pēc katastrofas, Fukušimas apkaime izskatās ļaunāk nekā jebkad, raksta ziņu aģentūras Reuters fotogrāfs, kurš iemūžinājis atlikušo Fukušimas iedzīvotāju dzīvi.

Pēc tam, kad Japānas valdība apjēdza nodarīto postījumu apmēru un radiācijas draudus, vairāk nekā 300 tūkstoši cilvēku tika evakuēti, bet pilsētiņas un ciemi – pamesti, un daudzu cilvēku dzīves – izpostītas, fotogrāfijās iemūžinot dzīvi Fukušimā, novēroja fotogrāfs Demirs Dagoļs (Damir Dagolj). Nereti evakuētie iedzīvotāji pēc cunami tika izmitināti skolās un sporta centros, tomēr dažkārt radiācijas līmenis šajās vietās patiesībā bija augstāks nekā ciemos, no kuriem iedzīvotāji tika evakuēti – šādas kļūdas tika pieļautas haosā neilgi pēc notikušās katastrofas. Vēlāk tūkstošiem cilvēku pārcēlās uz dzīvi citur Japānā. un tikai nedauzi - atgriezās katastrofas smagāk skartajās teritorijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik gadu ASV notiek automašīnu sacensības Demolition Derby. Atšķirībā no ierastajām braucamrīku ātrumsacīkstēm, kurās piedalās labi koptas un pamatīgi uzlabotas automašīnas, Demolition Derby spēkus mēro «vāģu grausti» jeb avārijās pamatīgi cietuši, sarūsējuši un novecojuši automobiļi.

Reuters fotogrāfs Maiks Segars (Mike Segar) iemūžinājis šā gada «metāllūžņu auto» sacensības fotogrāfijās. Viņš raksturo Demolition Derby kā īsti amerikānisku pasākumu un norāda, ka bērnībā pats ar ģimeni nav izlaidis nevienas automašīnu vraku sacensības. M. Segars skaidro, ka šajās sacensībās uzvar tas automobilis, kurš «izdzīvo» jeb tas, kurš pēdējais vēl aizvien kustas uz priekšu.

Sacīkstes, kuru galvenais mērķis ir iznīcināt automašīnas, pirmo reizi dokumentētas pagājušā gadsimta piecdesmito gadu beigās, un to rīkotājs bija ņujorkietis Lerijs Mendelsons (Larry Mendelsohn). Tāpat piecdesmitajos gados kāds automašīnu tirgotājs, saukts par Trako Džimu (Crazy Jim) rīkoja automašīnu demolēšanas sacensības, lai reklamētu savu biznesu. Līdzīgi pasākumi pagājušā gadsimta vidū norisinājās vairākās ASV pilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Bīstamākā un vardarbīgākā pilsēta pasaulē

Lelde Petrāne, 08.04.2013

Mirušas sievietes ķermenis nozieguma vietā San Pedro Sula. Viņa nogalināta ar trim šāvieniem galvā.

Foto: REUTERS/SCANPIX

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

San Pedro Sula tiek uzskatīta par Centrālamerikas valsts Hondurasas rūpniecisko galvaspilsētu, kā arī par visbīstamāko un vardarbīgāko pilsētu pasaulē.

San Pedro Sula, kas ir valsts otra lielākā pilsēta aiz Tegusigalpas, ar 169 slepkavībām uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju par pasaulē vardarbīgāko pilsētu atzīta otro gadu pēc kārtas. Likumi ļauj civiliedzīvotājiem savā īpašumā turēt līdz pat pieciem ieročiem, turklāt valsti pārpludinājuši nelegālie ieroči.

Reuters fotogrāfs ieradies pilsētā, kad gaisa temperatūra sasniegusi 40 grādus pēc Celsija ēnā un karstums bijis nospiedošs. Kā raksturojis kāds žurnālists, kurš atspoguļo noeziegumus, San Pedro Sula ir kā lielveikals tiem, kuri meklē bīstamus stāstus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kijevieši atraduši interesantu risinājumu, kā padarīt cilvēkiem pieejamākas trenažieru zāles, kuru apmeklējums parasti liek attaisīt maciņu. Brīvā dabā uz Dņepras salas Kijevā izvietoti aptuveni divi simti trenažieru, kas izveidoti no metāllūžņiem, turklāt to īpašu padara ne vien fakts, ka trenažieru «parks» apmeklējams bez maksas, bet arī īpašā atmosfēra, vēsta Reuters.

Trenažieru izveidošanai izmantotas vecu mehānismu un ierīču detaļas, ķēdes, riteņi, kāpurķēžu daļas u.c.

Reuters fotogrāfs, kurš atzīst, ka nav sporta fans, pauda, ka pirmo pusstundu pavadījis, pētot trenažierus «gluži kā muzeja izstādē».

«Arī pavadot šajā «trenažieru parkā» trīs dienas, man vēl joprojām nebija ne jausmas, kā darbojas daži no šiem trenažieriem,» atzīst fotogrāfs, kas iemūžinājis sportošanas vietu attēlos.

Aptuveni desmit tūkstošus kvadrātmetru plašo «sportošanas paradīzi» pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados izveidoja entuziasti. Vieta pārdzīvojusi padomju laikus un arī to sabrukumu, pašlaik to apmeklē «profesionāli sportisti un amatieri, jaunieši un pensionāri, kā arī vecāki ar bērniem», novēroja fotogrāfs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Pārtikušas dzīves un nabadzības kontrasti Ķīnā

Gunta Kursiša, 06.09.2013

Iepretim izdemolētai bijušai dzīvojamai ēkai tiek tirgoti grozi. Šī rajona vietā drīzumā plāno uzcelt debesskrāpjus.

Foto: REUTERS/SCANPIX

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārticība un nabadzība Ķīnā dažkārt novērojama vien pāris kvartālu atstatumā viena no otras. Ķīniešus neizbrīna tas, ka ar pasažieriem pilnu, paplukušu triciklu turpat uz ielas apdzen spožs Ferrari, bet aiz dārga restorāna stūra imigrantu strādnieki ietur lētas maltītes un nosnaužas turpat uz ielas, fotogrāfijās iemūžinot Ķīnas kontrastus, novērojis ziņu aģentūras Reuters fotogrāfs Kims Kiunghūns (Kim Kyung-hoon).

Fotogalerija tapusi Ķīnas galvaspilsētā Pekinā, fotogrāfam sešu mēnešu laikā apmeklējot dažādus «augstākās sabiedrības» pasākumus, piemēram, modes skates, kokteiļballītes, luksusa automašīnu ražotāja rīkotu reklāmas pasākumu, kā arī viesojoties nabadzības skartajās pilsētas daļās. Kā atklāj fotogrāfs, pierunāt pārtikušos ķīniešus fotogrāfam izrādīt savu māju nav bijis viegli.

«Bagātajiem ķīniešiem ir iemesls izvairīties no fotokamerām un intervijām. Valsts jaunais līderis Sji Dzjiņpins (Xi Jinping) aicinājis cilvēkus būt pieticīgākiem, un luksusa precēm valstī piemēroti augsti nodokļi,» raksta fotogrāfs. Piemēram, motociklam Harley Davidson, kas Ķīnā ietilspt luksusa preču sarakstā, piemērotie nodokļi nereti sasniedz paša motocikla cenu. Tāpat pēdējā laikā bagāto ķīniešu naudas tērēšanas paradumi piesaistījuši blogotāju interesi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reuters fotogrāfs Lūkass Džeksons (Lucas Jackson) paviesojies pie strādniekiem, kuri montē jaunā One World Trade Center dzelzs «skeletu» Manhetenā, un piedzīvoto iemūžinājis gan fotogrāfijās, gan aprakstījis savā blogā.

One World Trade, agrāk pazīstams kā Brīvības tornis, vairākus pēdējos gadus klusām audzis augstāks un augstāks. Šobrīd tam pietrūkst dažu stāvu, lai kļūtu par augstāko celtni Ņujorkā.

Tā kā ēkas interjers vēl nav pabeigts, ātrākais veids, kā strādniekiem nokļūt uz savu darbavietu ēkas augšā, ir izmantot liftu sistēmas un tērauda kāpnes.

Fotogrāfs raksta, ka ar kravas liftu uzvests līdz 39. stāvam, bet ar citu liftu - līdz aptuveni 90. stāvam. Tad lifti nomainīti ar kāpnēm, pa kurām viņš nokļuvis uz 92. un 93. stāvu, kur, kad vien laika apstākļi ļauj, tiek montēts ēkas dzelzs «skelets». Vienas no šīm kāpnēm esot divus stāvus garas un nedaudz ļodzīgas, tādēļ fotogrāfs priecājies, ka viņam nav bail no augstuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reuters fotogrāfs paviesojies sociālā tīkla Facebook jaunajā mītnē Silīcija ielejas (Kalifornija, ASV) «sirdī».

Gaumīgās ēkas, platās ietves ar lapām joprojām pie koku zariem, jaunie cilvēki ar mugursomām un velosipēdiem pastiprinājuši sajūtu, ka viņš atrodas koledžas pilsētiņā. Arī, ieejot iekšā, atmosfēra neesot daudz mainījusies.

Nākamā pieturvieta pēc standarta reģistrācijas bijusi veļas mazgāšanas telpa, kur izbrīnītais fotogrāfs uzreiz jautājis: «Jūs varat izmazgāt veļu, kamēr strādājat?!»

Facebook darbinieku darba telpa esot atvērtā stila, darbinieki var izvēlēties - darba laikā stāvēt vai sēdēt. Atvērtās darba telpas mērķis esot stimulēt ideju apmaiņu. Savukārt privātām sarunām paredzētas nelielas, noslēgtas telpas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ielidojot Mumbajā, pirmais, ko ierauga, lidmašīnai vēl esot gaisā, ir vizuāli skaistas graustu rindas. Es vienmēr pret graustiem un to iedzīvotājiem esmu izturējies ar cieņu,» savā blogā raksta Reuters fotogrāfs.

Katrā metropoles pilsētā (vismaz Indijā) ir grausti, jo arvien vairāk cilvēku pārceļas uz pilsētām, meklējot labākas iespējas. Diemžēl ne visiem paveicas.

Mumbajā ir daudz graustu rajonu, no kuriem lielākais ir Dharavi. Faktiski tas ir arī viens no Āzijā lielākajiem graustu rajoniem.

«Es sāku fotografēt Dharavi graustus, kad pārcēlos uz Mumbaju pirms diviem gadiem. Es mēģināju izpētīt graustus - bloku pēc bloka, rindu pēc rindas. Es joprojām neesmu ticis pusē,» raksta fotogrāfs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Vērienīgā kontrabandas tuneļu sistēma zem Gazas un Ēģiptes robežas

Gunta Kursiša, 29.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gazas joslas un Ēģiptes robeža tiek stingri apsargāta, un drošības apsvērumu dēļ uzņemt fotogrāfijas šajā reģionā ir aizliegts. Atļaujas fotografēšanai jāprasa Iekšlietu ministrijai, kas tās izsniedz nelabprāt. Pēc «milzīgām pūlēm» Reuters fotogrāfam Muhamedam Salemam (Mohammed Salem) fotografēšanas atļauju izdodas iegūt, un viņš piedāvā ielūkoties, kā viņam veicies «pazemes fotografēšanas misijā», iemūžinot fotogrāfijās vērienīgo tuneļu sistēmu, kas atrodas zem robežas.

Pirms ierašanās pierobežā, fotogrāfam jāapstājas vairākos policijas punktos, taču galu galā M. Salems nokļūst pie viena no kontrabandas tuneļiem. Simtiem ieeju tuneļos ir apklātas ar teltīm, lai slēptu to atrašanās vietu, tāpat netālu, sargājot robežu, atrodas arī Ēģiptes armijas tanki.

Viens no pierobežas strādniekiem Abu Muhamends (Abu Mohammed) fotogrāfam ļauj aplūkot tuneli. «Ieeja» tunelī ir aptuveni 20 metrus dziļš caurums, taču fotogrāfs tiek mierināts, ka tunelī var nolaisties ar elektrību darbināma ģeneratora palīdzību, turklāt virve ik dienas iztur arī smagus celtniecības materiālus, tādēļ uztraukumam nav pamata.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

70 metrus garajā Laipu ielā iegriežas vien retais, lai gan šīs ieliņas burvība un varētu pat teikt, franču šarms neesot pienācīgi novērtēts.

Par spīti faktam, ka Laipu iela nebūt neatrodas Vecrīgas nostūrī, bet starp Līvu laukumu un Šķūņu ielu, kur par cilvēku plūsmu sūdzēties nevarētu, šo mazo, kluso ieliņu pamanot vien retais. Vasarās skatu aizsedzot kafejnīcu terases, bet tagad vērība vairāk tiekot pievērsta Ziemassvētku tirdziņam, kas jau iekārtots Līvu laukumā. Pirms vairākiem gadiem uz Laipu ielas esot bijusi lielāka rosība un vairums uz šīs ielas esošo uzņēmumu bijuši radošo profesiju pārstāvji – amatnieki un mākslinieki. Pirmskrīzes gados pat notikuši Laipu ielas svētki, kad cilvēki aicināti piedalīties dažādās radošajās darbnīcās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Honorārs par skaisto mirkļu ķeršanu - simtos

Linda Zalāne, 13.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā kāzu fotogrāfu saime ir plaša, līdz ar to kāziniekiem ir iespēja izvēlēties to, kas šķiet viņu garam tuvs un par kura darbu spēj samaksāt honorāru

Darba kāzu fotogrāfiem nudien ir daudz no maija līdz septembrim, jo lielākā daļa vēlas apprecēties gada siltajos mēnešos. Kāzu fotogrāfs un viens no Latvijas kāzu fotogrāfu asociācijas dibinātājiem Mārcis Baltskars teic, ka pēdējos gados Latvijā ir palielinājies fotogrāfu skaits, kuri specializējušies tieši kāzu bildēšanā. Šā pakalpojuma izmantotāji savukārt novērtē profesionāļu darbu. Ir radusies izpratne, ka kāzās ir jāatvēl laiks foto uzņemšanai, pretējā gadījumā skaistās atmiņas bildēs izpaliks. Cilvēki arī saprot, ka par šo pakalpojumu attiecīgi ir arī jāmaksā, jo darbs ir laikietilpīgs. Tas sākas brīdī, kad pāris uzrunā fotogrāfu, noslēdz līgumu. Kāzu fotogrāfs ar padomiem piedalās arī kāzu organizēšanā. Piemēram, iesaka siltā vasaras sestdienā labāk turēties tālāk no Siguldas tilta apmeklēšanas, jo tur priekšā būs jau pūlis citu jaunlaulāto. «Ir arī bijuši kuriozi, ka pāris agrā pavasarī noskatījis svinību vietu šķietami klusā pludmalē pie jūras, bet vasarā, kad notiek kāzas, tur ir atpūtnieki, kas nekautrējas arī pienākt tuvāk un novērot kāzu ceremoniju. Rezultātā daudzās bildēs redzami ne vien sapostie kāzu viesi, bet arī peldkostīmos tērpti ļaudis,» smejot atminas M. Baltskars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs nolaidāmies lejup gandrīz 80 metrus pa tuneli, klausoties Orlando Arias, gidā, kurš aizveda mūs uz Nemoconu, Andu ciemu, kas atrodas starp kalniem un dabiskiem sāls nogulumiem uz ziemeļiem no Bogotas. Viņa stāsti ļāva mums koncentrēt mūsu prātus tumšajā, aukstajā raktuvē ar izteikto mitrumu, piedzīvoto apraksta fotogrāfs.

Orlando piesaistījis uzmanību, kad viņš apgalvojis, ka šajā vietā redzējis elfus. Fotogrāfs jautājis, kādi tie izskatās. Uz to gids atbildējis: «Mazi ar iegarenām ausīm, bērnu lielumā un ļoti neglīti.» Viņš parādījis arī fotogrāfiju - tajā bijušas redzamas septiņas mazas, zaļas radības ar lielām ausīm. Neraugoties uz bērnībā dzirdētajiem stāstiem, fotogrāfam tomēr tas viss šķitis ļoti šaubīgi, bet tūre turpinājusies.

Gids izvadājis pa visām galvenajām vietām šajā raktuvē, kas katru gadu piesaista aptuveni 80 tūkstošus tūristu.

Izejot no raktuves, fotogrāfs vaicājis Orlando, vai viņš patiešām ir redzējis elfus. Smaidot gids atzinies, ka fotogrāfija ir viltojums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fotogrāfija spēj no jauna izraisīt emocijas un palīdz mums atcerēties notikumus, kuri citādāk vienkārši izbalētu un aizmirstos – tā uzskata fotogrāfs Valdis Skudre, kurš būs Latvijas žūrijas pārstāvis Huawei mobilās fotogrāfijas un video konkursā Next Image 2020. Viņaprāt, Latvijā ir daudz talantīgu jauno fotogrāfu, tādēļ pats galvenais ir aizmirst paškritiku un uzdrošināties parādīt savus darbus visai pasaulei.

Runājot par jaunajiem Latvijas fotogrāfiem, Valdis Skudre saredz lielu izaugsmi vietējā mērogā: "Fotogrāfija kā tāda kļuvusi krietni populārāka un arī jauno fotogrāfu ir vairāk nekā tad, kad ar to sāku nodarboties es. Šīs konkurences dēļ jaunie fotogrāfi ir spiesti būt radošāki. Turklāt mēs dzīvojam diezgan plakanā vidē bez pārāk iespaidīgiem dabas skatiem, tāpēc darbu autoriem vairāk jāpiedomā pie tā, kur meklēt šīs elpu aizraujošās vietas un skatus, kas būtu fotogrāfijas vērti." Kā vērtē pieredzējušais fotogrāfs, mūsmājās ir daudz talantīgu dabas, ainavu, ceļojumu, kā arī pilsētvides un portretu fotogrāfu.

Viena no galvenajām lietām, kas atšķir labu fotogrāfiju no pārējiem darbiem, ir tās spēja nodot emocijas. Kā stāsta V. Skudre, fotogrāfiju uzdevums ir ne vien likt atkārtoti sajust jau piedzīvotas emocijas, bet arī radīt jaunas, vēl nebijušas sajūtas. "Fotogrāfija spēj mūsos raisīt ļoti bagātīgu un krāsainu emociju un sajūtu gammu – tā var motivēt, palīdzēt noteikti jaunus dzīves mērķus, apskatīt jaunas vietas, kā arī izbaudīt ko jaunu uz savas ādas. Taču tikpat iespējams, ka kādam tā atgādina par pagātni un liek pārdomāt līdz šim pieredzēto," tā fotogrāfs.

Komentāri

Pievienot komentāru