Pirms diviem gadiem Latvijā bija tikai 150 fiziskās personas, kuru doto komercķīlu apjoms katrai no šīm personām pārsniedza 2 miljonus latu, pirms gada – 220, bet pagājušā gada beigās tādu bija jau 314. Turklāt, kā rāda jaunais Latvijas 450 lielāko ieķīlātāju saraksts, vēl nospiedošākā pārsvarā ir tieši nekustamo īpašumu projektu attīstītāju dotās ķīlas – pirmajā piecdesmitniekā tādu ir 39.

Jauni rekordi

Uz pirkstiem skaitāmi tie uzņēmēji, kuri gada laikā no lielāko ķīlu devēju saraksta izkrituši nevis tāpēc, ka parādījušies vēl milzīgāka apjoma komercķīlu devēji, bet gan tāpēc, ka viņu pašu doto komercķīlu summas būtiski samazinājušās.

No pagājušā gada pirmā piecdesmitnieka tādi ir tikai daži komercķīlu devēji: biroju ēkas Duntes nami projekta realizētāji Gints Gžibovskis, Beslans Krūmiņš un Alberts Ribko (27. vieta iepriekšējā sarakstā, komercķīlas apjoms – 8,54 miljoni latu), tirdzniecības centra Sky&More būvētājs Aivars Rubenis (31., 7,98 miljoni latu) un vairāku nekustamo īpašumu attīstītājs Sergejs Degiļs (45., 5,94 miljoni latu).

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Vidējās cenas privatizētiem dzīvokļiem Rīgas mikrorajonos augustā, USD Rajons/sērija Purvciems Ziepniekkalns Āgenskalns Imanta Zolitūde Pļavnieki Mežciems Jugla Ķengarags Bolderāja 119.sēr. 1-ist. 30 000 30 000 30 000 29 000 2-ist. 42 000 40 000 40 000 41 000 3-ist. 48 000 45 000 45 000 46 500 4-ist. 58 000 49 000 49 000 55 500 602. sēr. 1-ist. 24 000 23 000 23 000 23 500 23 000 2-ist. 36 000 33 000 33 000 34 333 35 000 3-ist. 41 000 40 000 37 000 38 000 38 000 4-ist. 48 000 43 000 40 000 47 000 44 000 103. sēr. 1-ist. 25 000 24 000 24 000 19 000 2-ist. 42 500 35 000 40 000 25 000 3-ist. 46 000 39 000 45 000 30 000 104. sēr. 1-ist. 30 000 30 000 26 000 30 000 30 000 30 000 2-ist. 42 000 40 000 34 000 40 000 41 000 39 000 3-ist. 50 000 45 000 40 000 45 000 48 000 47 000 Lietuviešu proj. 1-ist. 24 000 23 000 21 000 21 000 22 000 21 000 18 000 2-ist. 37 000 29 000 29 000 29 000 31 000 28 000 23 000 3-ist. 43 000 33 000 34 000 33 000 35 000 33 000 27 000 Hruščova laika mājas 1-ist. 22 500 21 000 21 000 21 000 20 000 18 000 2-ist. 31 000 29 000 27 000 29 000 26 000 21 000 3-ist. 37 000 34 000 33 000 34 000 32 000 26 000 Avots: Latio

Vidējās cenas privatizētiem dzīvokļiem Rīgas mikrorajoniem jūnijā, USD Rajons/sērija Purvciems Ziepniekkalns Āgenskalns Imanta Zolitūde Pļavnieki Mežciems Jugla Ķengarags Bolderāja 119.sēr. 1-ist. 27 000 27 000 27 000 27 000 2-ist. 40 000 38 000 35 000 38 000 3-ist. 45 000 43 000 39 000 43 000 4-ist. 53 000 47 000 45 000 50 000 602. sēr. 1-ist. 23 000 22 000 22 000 22 000 22 000 2-ist. 32 000 29 000 29 000 30 000 32 000 3-ist. 38 000 35 000 35 000 35 000 37 000 4-ist. 46 000 40 000 40 000 45 000 43 000 103. sēr. 1-ist. 23 000 24 000 23 000 19 000 2-ist. 39 000 31 000 35 000 25 000 3-ist. 43 000 39 000 40 000 30 000 4-ist. 20 000 104. sēr. 1-ist. 26 000 25 000 26 000 27 000 27 000 27 000 2-ist. 40 000 35 000 34 000 35 000 37 000 37 000 3-ist. 46 000 40 000 40 000 45 000 45 000 45 000 4-ist. Lietuviešu proj. 1-ist. 22 000 20 000 20 000 20 000 21 000 20 000 18 000 2-ist. 30 000 25 000 27 000 28 000 29 000 27 000 23 000 3-ist. 37 000 30 000 32 000 32 000 34 000 32 000 27 000 Hruščova laika mājas 1-ist. 21 000 20 000 20 000 20 000 19 000 18 000 2-ist. 28 000 26 000 27 000 27 00

Privatizētu sērijveida dzīvokļu vidējās cenas Rīgas mikrorajonos decembrī, EUR Rajons/sērija Purvciems Ziepniekkalns Āgenskalns Imanta Zolitūde Pļavnieki Mežciems Jugla Ķengarags Bolderāja 119.sēr. 1-ist. 38 000 34 000 36 000 37 000 2-ist. 49 000 42 000 47 000 47 000 3-ist. 58 000 50 000 55 000 55 000 4-ist. 68 000 60 000 65 000 65 000 602. sēr. 1-ist. 28 000 26 000 30 000 28 000 25 000 2-ist. 39 000 36 000 38 000 39 000 39 000 3-ist. 50 000 42 000 50 000 50 000 50 000 4-ist. 58 000 50 000 55 000 53 000 54 000 103. sēr. 1-ist. 30 000 26 000 28 000 25 000 2-ist. 45 000 38 000 43 000 35 000 3-ist. 52 000 46 000 50 000 40 000 4-ist. 20 000 104. sēr. 1-ist. 37 000 31 000 30 000 31 000 36 000 36 000 2-ist. 47 000 42 000 42 000 42 000 46 000 46 000 3-ist. 58 000 48 000 48 000 48 000 56 000 58 000 4-ist. Lietuviešu proj. 1-ist. 28 000 26 000 26 000 26 000 25 000 25 000 21 000 2-ist. 39 000 34 000 35 000 35 000 38 000 34 000 26 000 3-ist. 47 000 39 000 39 000 39 000 45 000 37 000 32 000 4-ist. Hruščova laika mājas 1-ist. 27 000 23 000 25 000 25 000 22 000 19 00

Valsts ieņēmumu dienesta Latgales reģionālā iestāde (VID LRI) godināja lielākos reģiona nodokļu maksātājus, kas noteikti pēc veikto summu iemaksām valsts budžetā, ņemot vērā parādu esamību un administratīvos vai citus pārkāpumus to darbībā. Nodokļu maksātāji godināti vairākās nominācijās — Lielākais maksātājs valsts budžetā, Lielākais lauksaimniecības un pārtikas produkcijas ražotājs un Lielākais rūpniecības preču ražotājs — eksportētājs, kā arī noteikti konkursa Grāmatvedis 2004 uzvarētāji. VID LRI administrē nodokļus Daugavpils, Krāslavas, Preiļu, Ludzas un Rēzeknes rajonos. Lielākie maksātāji valsts kopbudžetā 2003. gadā SIA Ingrid A SIA Rota un K Latvijas — Baltkrievijas kopuzņēmums SA Inter Gaz SIA Verems SIA Dauer D SIA Daugavpils gaļās kombināts R SIA Lettglas SIA Gādība SIA Nemo SIA Kora Lielakie uzņēmumu ienākuma nodokļu maksātāji valsts budžetā 2003. gadā SIA Rhodia Industrial Yarns SIA Axon cable SIA Anda optec Lielākie pievienotās vērtības maksātāji valsts budžetā 2003. gadā SIA Ingrid A SIA Rota un K Latvijas — Baltkrievijas kopuzņēmums SA Inter Gaz Lielākie akcīzes nodokļa maksātāji valsts budžetā 2003. gadā SIA Ingrid A Latvijas — Baltkrievijas kopuzņēmums SA Inter Gaz Lielākie iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji valsts budžetā 2003. gadā SIA Verems SIA Lettglas SIA Dauer D Lielākie valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēji valsts budžetā 2003. gadā SIA Verems SIA Dauer D SIA Lettglas Lielākie lauksaimnieciskās un pārtikas produkcijas ražotāji 2003. gadā SIA Daugavpils gaļas kombināts R SIA Vecā maiznīca A/s Rēzeknes dzirnavnieks SIA Ludzas maiznīca SIA Rēzeknes gaļas kombināts A/s Latgales piens SIA Daugavpils putni SIA Ariols A/s Latgales bekons SIA Cirmas bekons Lielākie rūpniecības preču ražotāji — eksportētāji 2003. gadā SIA Rhodia Industrial Yarns SIA Axon cable SIA Zieglera mašīnbūve SIA Nemo SIA Rezekne fashion SIA Krebsar Sabiedrisko organizāciju uzņēmums Dana SIA Peter Willemsen SIA Anda optec SIA Lettglas Konkursa Grāmatvedis 2004 uzvarētāji Olga Višņakova Olga Jurkāne Ilona Gavarāne Avots: VID LRI

Vidējās cenas privatizētiem dzīvokļiem Rīgas mikrorajonos augustā, USD Rajons/sērija Purvciems Zolitūde Mežciems Pļavnieki Āgenskalns Ziepniekkalns Jugla Ķengarags Bolderāja 119.sēr. 1-ist. 31000 30 000 29 000 30 000 2-ist. 43000 40000 41 000 40000 3-ist. 48000 45 000 46 000 45 000 4-ist. 58000 50 000 55 000 49 000 104. sēr. 1-ist. 30000 30 000 30 000 30 000 30 000 2-ist. 42000 40000 39 000 41 000 40000 3-ist. 50000 45 000 47 000 48 000 45 000 103. sēr. 1-ist. 25000 24 000 24 000 20 000 2-ist. 42000 40 000 35 000 25 000 3-ist. 46000 45 000 39 000 30 000 4-ist. 20000 602. sēr. 1-ist. 24000 23 000 23 000 23000 2-ist. 36000 35 000 34 000 33 000 3-ist. 42000 40 000 40 000 40 000 4-ist. 48000 45 000 47 000 43 000 Lietuviešu proj. 1-ist. 24000 22 000 23 000 23 000 22 000 18 000 2-ist. 37000 31 000 30 000 29 000 28 000 23 000 3-ist. 43000 36 000 37 000 33 000 34 000 28 000 Hruščova laika mājas 1-ist. 23000 22 000 21 000 21 000 21 000 18 000 2-ist. 32000 29 000 29 000 29 000 27 000 22 000 3-ist. 37000 35 000 34 000 34 000 32 000 26 000 Avots: Latio

Sērijveida dzīvokļu vidējās cenas Rīgas mikrorajonos 2004.g. novembrī (USD) Rajons/sērija Purvciems Ziepniekkalns Āgenskalns Imanta Zolitūde Pļavnieki Mežciems Jugla Ķengarags Bolderāja 119.sēr. 1-ist. 37000 34 000 31 000 36 000 2-ist. 48000 40000 40000 47 000 3-ist. 56000 46 000 47 000 55 000 4-ist. 64000 55 000 63 000 63 000 602. sēr. 1-ist. 25000 25000 25 000 25 000 25 000 2-ist. 39000 36 000 36 000 39 000 39 000 3-ist. 46000 40 000 41 000 45 000 46 000 4-ist. 54000 45 000 45 000 53 000 54 000 103. sēr. 1-ist. 28000 24 000 27 000 20 000 2-ist. 44000 35 000 43 000 25 000 3-ist. 50000 42 000 49 000 30 000 4-ist. 20000 104. sēr. 1-ist. 37000 30 000 30 000 31 000 36 000 36 000 2-ist. 47000 40000 40000 40000 46 000 46 000 3-ist. 57000 45 000 45 000 45 000 56 000 56 000 4-ist. Lietuviešu proj. 1-ist. 26000 23 000 23 000 23 000 25 000 23 000 18 000 2-ist. 38000 31 000 33 000 32 000 37 000 30 000 23 000 3-ist. 44000 35 000 37 000 37 000 43 000 37 000 28 000 4-ist. Hruščova laika mājas 1-ist. 25000 23 000 23 000 24 000 22 000 18 000

Privatizētu sērijveida dzīvokļu vidējās cenas Rīgas mikrorajonos decembrī, EUR Rajons/sērija Purvciems Ziepniekkalns Āgenskalns Imanta Zolitūde Pļavnieki Mežciems Jugla Ķengarags Bolderāja 119.sēr. 1-ist. 29 000 26 000 - - 27 000 28 000 - - - - 2-ist. 37 000 32 000 - - 36 000 36 000 - - - - 3-ist. 44 000 38 000 - - 42 000 42 000 - - - - 4-ist. 51 000 46 000 - - 50 000 49 000 - - - - 602. sēr. 1-ist. 21 000 20 000 - 23 000 - 21 000 19 000 - - - 2-ist. 29 000 27 000 - 29 000 - 30 000 30 000 - - - 3-ist. 38 000 32 000 - 38 000 - 38 000 38 000 - - - 4-ist. 44 000 38 000 - 42 000 - 40 000 41 000 - - - 103. sēr. 1-ist. 23 000 - 20 000 - - 21 000 - - - 19 000 2-ist. 34 000 - 29 000 - - 33 000 - - - 27 000 3-ist. 39 000 - 35 000 - - 38 000 - - - 30 000 4-ist. - - - - - - - - - - 104. sēr. 1-ist. 28 000 24 000 - 23 000 24 000 27 000 27 000 - - 2-ist. 36 000 32 000 - 32 000 32 000 35 000 35 000 - - - 3-ist. 44 000 36 000 - 37 000 36 000 42 000 44 000 -

Šī gada pirmajā pusē premium mājokļu tirgū Latvijā tika slēgti 611 darījumi - par 137 darījumiem vairāk nekā pērnā gada pirmajos sešos mēnešos.

To apliecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopā ar darījumu skaitu atbilstoši audzis arī to veidotais apgrozījums – šā gada janvāra-jūnija periodā premium mājokļos investēti 154.6 miljoni eiro, bet ekskluzīvākajā tirgus segmentā ar dzīvokļa vērtību virs 1 miljona eiro darījumu skaits joprojām ir relatīvi mazs – notikuši tikai 5 darījumi.

Datu apkopojumā pētīta informācija par premium nekustamā īpašuma darījumiem, t.i. virs 150,000 eiro dzīvokļiem un apbūvējamai zemei un virs 350,000 eiro privātmājām.

Gada pirmajā ceturksnī no jauna izsniegto kredītu apjoms liecina, ka Latvijas uzņēmumi ir atsākuši veikt investīcijas. Swedbank labprāt izsniegtu jaunajos kredītos vienu miljardu eiro, ja uzņēmumi būtu gatavi šo naudu paņemt, intervijā aģentūrai LETA sacīja Swedbank valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis.

No jauna izsniegto kredītu apjoms gan uzņēmumiem, gan privātpersonām audzis gandrīz par 90% salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni. Tā ir gan pozitīva ziņa Swedbank, gan pozitīva ziņa Latvijas ekonomikai kopumā, uzsvēra bankas vadītājs.

«Lielākais no jauna izsniegto kredītu apjoms ir uzņēmumiem. Kopumā tas liecina par to, ka uzņēmumi atsāk investēt. Tas ir pozitīvi, jo investīciju trūkums vai investīciju zemais apjoms patlaban ir galvenais izaicinājums Latvijas ekonomikai,» skaidroja Mančinskis.

Piejūras pilsētas Jūrmala, Tallina, Klaipēda, un Palanga Baltijas valstīs pēdējos gados izpelnās arvien lielāku ne vien tūristu, bet arī nekustamā īpašuma pircēju interesi, liecina RIA.com Marketplaces apkopotā informācija.

Vislētāk pie nekustamā īpašuma piejūrā – ne vairāk kā trīs kilometrus no krasta, var tikt Lietuvā, bet Latvijā māja 140 m2 platībā maksā vidēji 210 tūkstošus eiro, kamēr dzīvoklis –150 tūkstošus eiro. Cenas Latvijā un Lietuvā nedaudz atpaliek no līdzīgu nekustamo īpašu cenām Igaunijā. Piejūras īpašumu cenām Baltijas valstīs augot, ārvalstu pircēji arvien biežāk lūkojas arī Ukrainas virzienā.

Latvijā, saskaņā ar nekustamo īpašumu sludinājumu vietnē city24.lv atrodamo informāciju, šī mēneša sākumā tika pārdoti kopumā 10 015 objekti – 7876 dzīvokļi un 2139 mājas. Lielākā daļa šo īpašumu atrodas Rīgā un tās priekšpilsētās. Jūrmalā pārdošanā jūras tuvumā (ne vairāk kā trīs kilometrus no jūras) bija 862 dzīvokļi un 467 mājas.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) pasniegusi Attīstības balvas četriem Latvijas uzņēmumiem, Db.lv informēja LTRK sabiedrisko attiecību konsultante Sandra Biseniece.

2006. gada LTRK Attīstības balvas saņēma SIA Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija (Vidzemes reģiona balvu), SIA Pure Food (Kurzemes reģiona balvu), a/s Rebir (Latgales reģiona balvu) un SIA Sakret (Rīgas un Rīgas reģiona balvu). LTRK Attīstības balva par ieguldījumu reģiona attīstībā un par uzņēmējiem sniegto atbalstu tika pasniegta Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājam Leonīdam Salcēvičam.

LTRK Attīstības balvas tika pasniegtas par uzņēmumu veiksmīgu, stabilu attīstību un sociāli atbildīgu darbību. Šogad konkursa žūrija izvērtēja 23 uzņēmumu no Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Rīgas pieteikumus.

Daugavpils uzņēmumi (kopumā ap 50 lielākie) pērn saražoja produkciju par 66, 9 miljoniem latu (2002. g. — 65, 3 milj. Ls). Realizētās produkcijas apjomi pērn sasniedza 67, 1 milj. Ls. Būvindustrijas uzņēmumi pērn saražoja produkciju par sešiem miljoniem latu (pieaugums 33, 9 %). Ievērojamākie apjomu pieaugumi bija SIA «Stīga Balt» (25 %), SIA «MBD» (62 %) un SIA «Daugavpils dzelzbetons» (78 %). Arī Daugavpils celtniecības firmas pērn apmēram par trīs miljoniem latu kāpināja būvniecības un montāžas darbu apjomus, sasniedzot 17 miljonus latu. No būvniecības darbu kopajoma apmēram 71 % tika veikts pilsētā, savukārt ap 75 % šo darbu veica lielākās gan Daugavpils, gan arī Latgales reģiona celtniecības firmas «Gādība» un «Ditton būve». Šīm firmām darbu apjomi pieauguši attiecīgi par 38 % un 30 %. Kopumā 19 Daugavpils celtniecības firmās ir nodarbināti 1 380 strādājošie. Ķīmiskās industrijas uzņēmumi SIA «Rhodia Industrial Yarns» un SIA «Magistr» pērn saražoja produkciju par 10, 6 miljoniem latu (kopējais pieaugums pret 2002. gadu ir 12, 3 %). Kabeļus ražojošais uzņēmums SIA «Axon Cable» pērn apjomus kāpināja par 20 %. Vieglās rūpniecības uzņēmumi pērn apjomus kāpinājuši par 6, 4 %, saražojot produkciju par 3, 3 milj. Ls. Vissekmīgāk strādāja SIA «Dinaburga Teks», kuram ražošanas apjomi pieauguši 2, 6 reizes. Tajā pašā laikā nedaudz samazinājušies kopējie ražošanas rādītāji metālapstrādes (kopumā apmēram par 1 % mazāk) un pārtikas rūpniecības (4 % mazāk) uzņēmumiem. Šo nozaru uzņēmumi pērn saražoja produkciju attiecīgi par 23, 1 un 12, 4 milj. Ls. Patreiz Daugavpils rūpniecības uzņēmumos nodarbināti 8 170 cilvēki, bet bezdarba līmenis pilsētā ir 9, 8 % (4 950 bezdarbnieki).

Februārī vidējais dzīvokļu cenu pieaugums Rīgas mikrorajonos bija 1,9%.

Salīdzinājumam - janvāra pieaugums bija 2,4%, bet iepriekšēja gada februārī cenas cēlās vidēji par 4,5%.

Sērijveida dzīvokļu tirgū mēneša laikā piedāvājums palielinājies par 30%. Piedāvājuma palielināšanās liecina par to, ka tirgus dalībnieki vēlas pārdot savus īpašumus pirms prognozētās cenu stabilizācijas un iespējamās sērijveida dzīvokļu tirgus stagnācijas.

Pēc Ober Haus datiem vidējā dzīvokļu cena Rīgas mikrorajonos februārī sasniedza 1633 EUR par kv.m.

Rīgas mikrorajonu dzīvokļi:

Pļavnieki, Purvciems, Mežciems, Teika, Jugla

Februārī šajos rajonos cenu pieaugums bija no 0,6 % (Teikā) līdz 3,6 % (Mežciemā).

Minēto mikrorajonu dzīvokļu tirgus tendence februārī bija - piedāvājumā tiek izlikti arvien vairāk dzīvokļu, taču pieprasījums pēc tiem ir samazinājies. Pircēji cenas jau uzskata par pārāk augstām, turpretī pārdevēji vēl cer uz pircēju optimismu. Potenciālie pircēji ir kļuvuši piesardzīgāki arī attiecībā pret "vecajām mājām" kopumā un arvien biežāk izvēlas dzīvokļus "jauno projektu ēkās".

Ielūkojoties nekustamo īpašumu sludinājumos un ieraugot prasītās summas, potenciālajiem pircējiem nereti ieplešas acis.

Tādēļ biznesa portāls db.lv nolēma aplūkot piedāvājumu privātmāju tirgū Rīgā, skatoties tieši uz dārgāko «galu», un lūgt speciālistu vērtējumu.

1. Cik bieži (šogad un pagājušajā gadā) ir bijuši gadījumi, kad Rīgā esošu privātmāju izdodas pārdot par cenu, kas pārsniedz 260 tūkstošus latu?

ARCO REAL ESTATE tirgus analītiķis Jānis Dzedulis: «VZD darījumu datu bāzē 2011.gadā fiksēti 10 darījumi ar viena dzīvokļa mājām par kopējo summu virs 260 000 LVL. 2012.gada pirmajā ceturksnī ir fiksēts 1 darījums. Pieļaujams, ka reālais darījumu skaits virs šīs summas ir nedaudz lielāks, ņemot vērā faktu, ka bieži vien Zemesgrāmatā tiek norādīta zemāka summa nekā par kādu tiek iegādāts nekustamais īpašums.»

AS ABLV Bank Likvidācijas komiteja pieņēmusi lēmumu dzēst daļu bankas emitētās parastās un subordinētās obligācijas, kuras atrodas sabiedrības īpašumā, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Obligāciju dzēšana tiek veikta saskaņā ar Obligāciju emisijas prospektu noteikumos paredzētām emitenta tiesībām dzēst pirms termiņa sākotnējā izvietošanā nepārdotu vai otrreizējā tirgū iegādātu obligāciju daļu, kā rezultātā tiek samazināts publiskā apgrozībā esošais likvidējamās sabiedrības emitēto obligāciju skaits.

Obligāciju dzēšanai saņemta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likvidējamajā sabiedrībā iecelto pilnvarnieku atļauja.

Obligāciju dzēšana paredzēta 2018.gada 4.jūlijā.

Dzēstas tiks sekojošas obligācijas:

ISIN

Sērija (Programma)

Valūta

Emisijas kopējais apjoms

Nomināls Likvidējamās sabiedrības portfelī

Emisijas kopējais apjoms pēc dzēšanas, mlj eiro

Subordinētās obligācijas

LV0000801124

ABLV SUB USD 180323

USD

20,000,000

8,826,000

11,174

LV0000801173

ABLV SUB USD 270623

USD

20,000,000

18,247,000

1,753

LV0000801181

ABLV SUB EUR 270623

EUR

20,000,000

7,391,100

12,608

LV0000801223

ABLV SUB USD 231023

USD

15,000,000

8,732,700

6,267

LV0000801520

ABLV SUB EUR 271024

EUR

20,000,000

4,826,900

15,173

Parastās obligācijas

LV0000802080

ABLV FXD EUR 110718

EUR

20,000,000

13,655,000

6,345

LV0000802072

ABLV FXD USD 110718

USD

75,000,000

29,597,000

45,403

LV0000802163

ABLV FXD USD 311018

USD

75,000,000

21,019,000

53,981

LV0000802171

ABLV FXD EUR 311018

EUR

20,000,000

13,602,000

6,398

LV0000802239

ABLV FXD USD 270219

USD

75,000,000

10,031,000

64,969

LV0000802247

ABLV FXD EUR 270219

EUR

20,000,000

13,480,000

6,520

LV0000802270

ABLV FXD USD 030719

USD

75,000,000

3,133,000

71,867

LV0000802288

ABLV FXD EUR 030719

EUR

20,000,000

12,733,000

7,267

LV0000802320

ABLV FXD USD 271019

USD

75,000,000

5,005,000

69,995

LV0000802338

ABLV FXD EUR 271019

EUR

20,000,000

9,362,000

10,638

Nr Akcionārs Akciju skaits pirms slēgtās akciju emisijas Akciju skaits pēc slēgtās akciju emisijas ar balsstiesībām bez balsstiesībām 1 Valērijs Kargins 27,887,496 un 2 (valdes locekļa akcijas bez balsstiesībām) 27,887,496 2 2 Viktors Krasovickis 27,887,496 un 2 (valdes locekļa akcijas bez balsstiesībām) 27,887,496 2 3 Guntars Grīnbergs 2 (valdes locekļa akcijas bez balsstiesībām) 2 4 Vladislavs Skrebelis 2 (valdes locekļa akcijas bez balsstiesībām) 2 5 East Capital Baltic Fund 940,000 1,028,000 88,000 6 A/s “Bastions ZS” 600,000 600,000 7 Union Bancorp. Inc. 130,000 580,000 8 Grigorijs Rabinovičs 400,000 400,000 9 Ivars Muzikants 300,000 300,000 10 United Burlington Investments Ltd. 270,000 270,000 11 Glens Franks Vū 50,000 100,000 12 Oļegs Pavļučuks 50,000 100,000 13 Juris Savickis 60,000 63,046 14 Boriss Rjazanskis 50,000 55,000 5,000 15 Sergejs Kalašņikovs 48,000 48,000 16 Aleksandrs Jakovenko 30,000 30,000 17 A/s “Drogas” 23,810 25,026 1,216 18 Filips Rajevskis 15,000 16,000 19 Vladislavs Drīksne 2,500 2,500 20 Eduards Zavadskis 2,500 2,500 21 Amber Trust SCA 56,889 1,188,515 22 Firebird Republics Fund Ltd. 16,728 349,479 23 East Capital Russian Fund 300,000 24 DCF Fund (II) Baltic States 13,545 282,980 25 SIA “Robert Montoya Holdings” 271,399 26 Firebird Avrora Fund Ltd. 7,806 163,090 27 Robson Commercial L.L.C. 150,000 28 Firebird New Russia Fund Ltd. 6,691 139,791 29 East Capital Eastern Europe Fund 100,000 30 Baxilton International Inc. 44,000 48,000 31 Firstnordic Rahastoyhtio Oy 3,387 70,745 32

Saeimas deputāti šodien otrajā lasījumā atbalstīja apjomīgus grozījumus Imigrācijas likumā, tajā pašā laikā vairāki priekšlikumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu.

Atbalstīts priekšlikums piešķirt Ministru kabinetam (MK) tiesības izvērtēt termiņuzturēšanās atļauju ietekmi uz nacionālo drošību vai ekonomisko attīstību un vairākos gadījumos noteikt ierobežojumus šo atļauju izsniegšanai uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku kā uz pieciem gadiem.

Ierobežojumi attiektos uz visu vai kādas konkrētas trešās valsts pilsoņiem, teikts Iekšlietu ministrijas (IeM) rosinātajos priekšlikumos.

Deputātu atbalstītie grozījumi paredz, ka MK, izvērtējot termiņuzturēšanās atļauju ietekmi uz nacionālo drošību vai valsts ekonomisko attīstību saistībā ar trešo valstu pilsoņu daudzumu valstī vai koncentrāciju noteiktā tās teritorijā, izdod noteikumus, kuros nosaka ierobežojumus atļauju izsniegšanai konkrētos gadījumos. Saskaņā ar pašlaik spēkā esošo likuma redakciju grozījumi ļaus noteikt ierobežojumus attiecībā uz atļauju izsniegšanu par ieguldījumu veikšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, par nekustamā īpašuma iegādāšanos, par pakārtotām saistībām ar Latvijas kredītiestādi vai par valsts vērtspapīru iegādi.

Lielākais industriālo parku attīstītājs Baltijā NP Properties nodevis ekspluatācijā jauno noliktavu un ražošanas ēku kompleksu. Līdz ar to tika pabeigta viena no pirmā industriālā parka Latvijā Nordic Industrial Park paplašināšana.

Jaunais A klases komplekss pilnībā atbilst ES standartiem un būs viens no modernākajiem ražošanas un noliktavu telpu jomā Latvijā. Kopējās ieguldītās investīcijas - 4 miljoni latu.

Nordic Industrial Park parka paplašināšana tika uzsāka pērnā gada nogalē, kad NP Properties sadarbībā ar būvuzņēmumu Jaunozols Būve uzsāka jaunā A klases ražošanas un noliktavu ēku kompleksa celtniecību. Jaunā kompleksa kopējā iznomājamo telpu platība ir 7 tūkst. kv.m. Nākotnē plānots kompleksu paplašināt par vēl aptuveni 4 tūkst.kv.m.

Elita Moiseja, SIA NP Properties izpilddirektore: "Jaunais noliktavu un ražošanas ēku komplekss, kurā ieguldītas 4 milj.latu investīcijas, atbilst Eiropas Savienības noteiktajiem standartiem, kas nozīmē iespēju uzsākt darbību drošā, kvalitatīvā un ērtā vidē, kādu mēs piedāvājam saviem klientiem visos NP Properties attīstītajos parkos."

Šodien lielākais industriālo parku attīstītājs Baltijā "NP Properties" svinēs spāru svētkus jaunajam noliktavu un ražošanas ēku kompleksam vienā no pirmajiem industriālajiem parkiem Latvijā "Nordic Industrial Park".

Jaunais A klases komplekss pilnībā atbildīs ES standartiem un būs viens no modernākajiem ražošanas un noliktavu telpu jomā Latvijā. Kopējās plānotās ieguldītās investīcijas - 4 miljoni latu.

"Nordic Industrial Park" parka paplašināšana tika uzsāka pērnā gada nogalē, kad "NP Properties" sadarbībā ar būvniecības kompāniju "Jaunozols Būve" uzsāka jaunā A klases ražošanas un noliktavu ēku kompleksa celtniecību. Jaunā kompleksa kopējā iznomājamo telpu platība būs 11 tūkst. kv.m. Pirmos 7000 kv.m ekspluatācijā plānots nodot šogad jūnijā.

Elita Moiseja, SIA "NP Properties" izpilddirektore: "Jaunā noliktavu un ražošanas ēku kompleksa būvniecība norisinās veiksmīgi, atbilstoši nospraustajiem termiņiem. Tas nozīmē, ka jau šogad vasarā vairāk nekā 7 tūkst.kv.m modernas ražošanas un noliktavu telpas gaidīs savus nomniekus. Vienlaicīgi tā būs iespēja arī jau mūsu esošajiem parka klientiem paplašināt darbībai nepieciešamās telpas. Jaunais komplekss, kurā ieguldītas vairāk nekā 4 milj.latu investīcijas, atbilst Eiropas Savienības noteiktajiem standartiem, kas nozīmē iespēju uzsākt darbību drošā, kvalitatīvā un ērt vid, kādu mēs piedāvājam saviem klientiem visos "NP Properties" attīstītajos parkos."

21.08.2007.

Šodien valdības sēdē tika izskatīti 2007. gada budžeta grozījumi.

Īstenojot valdības noteikto taupības plānu, Kultūras ministrija šā gada budžeta grozījumos ir veikusi izdevumu tehnisko pārdali, nepieprasot papildus līdzekļus KM budžetam.

Grozījumos pārdalītie līdzekļi paredzēti, lai realizētu divas galvenās prioritātes - uzlabotu kultūras iestāžu infrastruktūru, kā arī nodrošinātu nepieciešamos ugunsdrošības pasākumus kultūras iestādēs. Tāpat paredzēti līdzekļi atsevišķu nozīmīgu kultūras pasākumu atbalstam.

Mūzikas nozarē piešķirtie līdzekļi paredzēti: instrumentu iegādei Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim Ls 100 000 apmērā; instrumentu iegādei un remontam valsts kamerorķestrim Simfonietta Rīga Ls 54 000 apmērā; Latvijas Nacionālajai operai - lielās zāles skaņu pults iegādei - Ls 99 705, viesizrādēm Maskavā - Ls 38 351 un IT programmatūras biļešu un telpu noslogojuma administrēšanas nodrošināšanai - Ls 20 000; Valsts akadēmiskajam korim "Latvija" - ugunsdrošības pasākumiem, veselības apdrošināšanai un nošu iegādei - Ls 17 872; koncertorganizācijai Latvijas koncerti - Berlīnes Filharmoniķu koncerta, kas paredzēts 2008. gada pavasarī Latvijas - Vācijas kultūras dienu ietvaros, nodrošināšanai - Ls 100 000.

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja šodien atbalstīja pašvaldības 2019.gada budžeta grozījumus, vienlaikus pirmo reizi vairāku gadu laikā neplānojot no domes budžeta SIA «Rīgas satiksmei» piešķirt papildus lūgto naudu.

Budžeta grozījumus tradicionāli neatbalstīja domes opozīcijas deputāti, bet atbalstīja vairums koalīcijas domnieku.

Pirmo reizi par budžeta grozījumiem komiteja lēma 18.oktobrī, taču tā kā koalīcijas deputāti nespēja vienoties par atbalstu vienam no iesniegtajiem priekšlikumiem, sēde tika pārcelta par pusotru nedēļu.

Kopumā koalīcijas pārstāvji bija iesnieguši divus priekšlikumus. Deputāti Artūrs Hroļenko (S) un Oļegs Burovs (GKR) piedāvāja piešķirt 100 000 eiro dzīvojamo māju energoefektivitātes pasākumu veikšanai un renovācijai, lai nodrošinātu to projektu realizāciju, kurus iespējams īstenot līdz gada beigām.

Savukārt garas diskusijas koalīcijas deputātu starpā izvērtās par otru atsevišķu koalīcijas deputātu iesniegto priekšlikumu. Proti, domnieki bija rosinājuši 40 000 eiro novirzīt Rīgas Zoodārzam, 14 000 eiro - dzīvojamo māju energoefektivitātes popularizēšanai un 250 000 eiro - informācijas tehnoloģiju iegādei Rīgas skolām.

Izsolēs paredzēts piedāvāt šādu valsts parāda vērtspapīru apjomu, Ls Izsoles datums 6 mēnešu parādzīmes 1 gada parādzīmes 10 gadu obligācijas 25.02.2004 5,000,000 10.03.2004 15,000,000 21.04.2004 10,000,000 05.05.2004 15,000,000 02.06.2004 10,000,000 16.06.2004 5,000,000 07.07.2004 10,000,000 04.08.2004 5,000,000 25.08.2004 10,000,000 22.09.2004 15,000,000 06.10.2004 10,000,000 20.10.2004 5,000,000 03.11.2004 15,000,000 16.11.2004 10,000,000 01.12.2004 15,000,000 15.12.2004 5,000,000 Piezīme: Izsoļu grafiks var tikt mainīts! Avots: Valsts Kase