Meža nozare ir viens no stratēģiski nozīmīgākajiem balstiem Latvijas tautsaimniecībā ar būtisku pienesumu gan iekšzemes kopproduktā, gan valsts eksporta struktūrā. Nozare, kas aptver mežsaimniecību, kokapstrādi un mēbeļu ražošanu, 2023. gadā nodrošināja 6% no IKP un veidoja 17% no kopējā preču eksporta jeb 3,3 miljardus eiro.

Šie rādītāji apliecina, ka meža nozare ne tikai ir lielākā ražojošā nozare Latvijā, bet arī viens no galvenajiem konkurētspējas un ekonomiskās stabilitātes virzītājiem.

Koks, koka izstrādājumi un kokogles joprojām ir Latvijas eksporta preču līderos, kas apliecina nozares nozīmi globālajā tirgū. Vienlaikus nozares izaugsme prasa arī mērķtiecīgu politiku un investīcijas inovācijās, apstrādes jaudu modernizēšanā un cilvēkkapitāla attīstībā, lai saglabātu konkurētspēju starptautiskā vidē.

Neraugoties uz iespaidīgajiem rezultātiem, meža nozarei ir virkne izaicinājumu – klimata mērķu ieviešana, globālās piegādes ķēžu pārkārtošanās un pieaugošās prasības attiecībā uz vides ilgtspēju. Tāpēc nepieciešama stratēģiska pieeja, kas ļauj līdzsvarot ekonomisko izaugsmi ar ilgtspējīgu resursu apsaimniekošanu.

Spēcīga, vietējā un Eiropas tirgū konkurētspējīga pārtikas rūpniecība Latvijas tautsaimniecībai ir ārkārtīgi svarīga. Runa nav tikai par iekšzemes kopproduktu, tas ir arī drošības jautājums. Ja valsts spēj apgādāt pati sevi ar tai nepieciešamo pārtiku, tad mūsdienu sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos tā jau ir pasargātāka no dažādiem apdraudējumiem. Kāda ir situācija Latvijas pārtikas rūpniecībā un kas būtu darāms, lai nozares uzņēmumi spētu uzaudzēt muskuļus un būt konkurētspējīgi ne tikai Latvijā, bet pāri robežām?

Vidējais patēriņa cenu līmenis pagājušā gada laikā palielinājies par 3,3% un lielākā ietekme ar +1,4 procentpunktiem bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem. Vienlaikus neviens ne pircējs, ne pats uzņēmējs par cenu kāpumu nepriecājas, tāpēc svarīgi izprast, kas īsti ir produktu gala cenu ietekmējošie faktori? Kādi ir galvenie instrumenti pārtikas ražotāju attīstībai un produktivitātes kāpināšanai? Vai esam pietiekami konkurētspējīgi iekšējā un ārējos tirgos, vai arī citas valstis mums “izgriezīsies pogas”?

Pārtikas cena un tās “trīs vaļi”

Vienkāršoti varētu teikt, ka produkta gala cenu ietekmē trīs lieli vaļi – tie ir valsts nodokļi, tirgotāju uzcenojums un ražotāju izmaksas, saka Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. “Ja Latvijā būtu zemāki nodokļi, tad loģiski, ka arī produkti būtu lētāki. Labi zinām, ka daudzās Eiropas valstīs pamatnepieciešamību pārtikas produktiem tiek piemērotas samazinātās PVN likmes. Ja Latvijā PVN pārtikai būtu zemāks nekā Vācijā, tad arī mūsu ražotie produkti būtu lētāki.

Latvijas apstrādes rūpniecība tradicionāli balstās uz trīs stratēģiski nozīmīgiem pamatelementiem – pārtikas pārstrādes, kokapstrādes un inženiertehniskajām nozarēm, kurās ietilpst metālapstrāde, mašīnbūve un elektronika. Šoreiz tuvāk paraudzīsimies uz metālapstrādi, kas, neskatoties uz vairākiem sarežģītiem gadiem, sāk demonstrēt mērenu atveseļošanās dinamiku.

Kopš 2023. gada pavasara metālapstrādes un mašīnbūves nozarē vērojama lejupslīdes tendence, ko veicinājušas gan Covid-19 pandēmijas radītās sekas, gan ģeopolitiskā nestabilitāte, ko izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā. Šie faktori ir būtiski ietekmējuši nozares attīstības dinamiku, aizstājot iepriekšējo izaugsmi ar ražošanas apjomu samazinājumu. Papildus tam nozari negatīvi ietekmē vājš pieprasījums un stagnējoša ekonomiskā situācija Eiropas galvenajos eksporta tirgos.

Kā uzsver Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas (MASOC) vadītājs Toms Grīnfelds, pieaugošā konkurence un cenu dempings ir kļuvuši par ikdienas izaicinājumu nozarē. Turklāt papildus ekonomiskajiem faktoriem uzņēmēji sastopas arī ar regulatīvajiem un birokrātiskajiem šķēršļiem Eiropas tirgū, kas kavē inovāciju ieviešanu un elastīgu pielāgošanos tirgus prasībām. Vienlaikus, neskatoties uz šiem izaicinājumiem, metālapstrādes un mašīnbūves sektors Latvijā demonstrē strukturālu noturību un pielāgošanās spējas, kas ļauj prognozēt pozitīvākas attīstības perspektīvas tuvākajā nākotnē.

Atbalstot vietējo uzņēmumu attīstību, AS "Reģionālā investīciju banka" (RIB) piešķīrusi 2,95 miljonu eiro finansējumu celtniecības tehnikas nomas uzņēmumam SIA "TRAKTORS.lv" uzņēmējdarbības attīstībai un jaunas tehnikas iegādei.

Šis finansējums veicinās uzņēmuma konkurētspēju un nostiprinās tā pozīcijas specifiskās celtniecības tehnikas nomas tirgū ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskā mērogā.

SIA "TRAKTORS.lv" ir daļa no "Robirent" grupas, kurā ietilpst arī uzņēmums SIA "Ātrais Torņu Serviss". Grupa aktīvi darbojas Baltijas valstīs, kā arī citos Eiropas tirgos, tostarp Polijā, Čehijā un Ukrainā. Uzņēmumu pamatdarbība ietver pacēlāju, alumīnija torņu, ekskavatoru, būvtehnikas nomu, nodrošinot būvniecības nozares profesionāļus ar nepieciešamo aprīkojumu. SIA "TRAKTORS.lv" ir izveidots kā grupas uzņēmums, kas fokusējas uz celtniecības tehnikas nomas segmenta attīstību, piedāvājot plašu, modernu un efektīvu tehnikas klāstu klientiem dažādos tirgos.

AS "Reģionālā investīciju banka" (RIB) peļņa šī gada deviņos mēnešos veido 11,36 miljonus eiro, kas ir par 68,8% vairāk nekā pērn.

Uzņēmuma kapitāls un rezerves uz šī gada 30.septembri sastāda 62,33 miljonus eiro. Turpinot aktīvi strādāt Latvijas uzņēmumu kreditēšanā, šī gada deviņos mēnešos dažādiem pašmāju projektiem izsniegusi finansējumu 48,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 26,7 miljoniem eiro jeb 123% vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā laika periodā.

Attiecībā uz bankas pamatdarbības ieņēmumiem joprojām saglabājas pozitīva pieauguma tendence - šī gada deviņos mēnešos tie sastāda 17,84 miljonus eiro, kas ir par 9,1% vairāk nekā pērnā gada deviņos mēnešos, tai skaitā par 15,2% pieauguši arī ieņēmumi no bankas kredītportfeļa. RIB turpina aktīvi strādāt uzņēmumu kreditēšanas jomā, fokusējoties uz Latvijas vidējo un lielo uzņēmumu dažādu projektu finansēšanu.

Reģionālā investīciju banka (RIB) 2024. gadā ir sekmīgi sasniegusi izvirzīto stratēģisko mērķi – rentablu darbību vidējo un lielo uzņēmumu kreditēšanas segmentā. RIB demonstrējusi izaugsmi un stabilitāti, piedāvājot korporatīvajiem klientiem individuāli pielāgotus finanšu risinājumus.

Kā intervijā Dienas Biznesam norādīja RIB valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Jakovļevs, šī pieeja ir būtisks faktors bankas konkurētspējas stiprināšanā un turpmākajā attīstībā.

Bankas pērnā gada auditētā peļņa ir 10,3 miljoni eiro, kas pirms gadiem pieciem būtu bijis labs rādītājs arī krietni lielākai bankai. Vai aizvadītais gads ir RIB veiksmes stāsts, un vai esat nonākuši pie vēlamajiem peļņas rādītājiem?

Runājot par šodienas peļņu un citiem šodienas bankas darbības rādītājiem, patiesi ir jāraugās plašākā periodā, lai saprastu, ko esam sasnieguši. Tas nav stāsts tikai par peļņas rādītājiem, bet vairāk par savas īstās vietas meklējumiem Latvijas finanšu sektora un biznesa aprindās. Lielās izmaiņas mums sākās 2018.gadā, kad pieņēmām lēmumu par jaunu darbības stratēģijas ieviešanu un jaunu RIB biznesa modeli. Tas bija fundamentāls lēmums, un līdzīgi tas bija jāizdara daudzām bankām Latvijā. RIB lēmums bija orientēties uz Latvijas uzņēmējiem un piedāvāt uzņēmumiem projektu finansēšanu. Pēc vairākiem gadiem aktīvā darba ar šādu specializāciju jau varam analizēt rezultātus un izdarīt secinājumus. Šī gada peļņa un pēdējos gados arvien dinamiskāk augošs bankas portfelis ar Latvijas kredītprojektiem ir labs apliecinājums tam, ka tika izdarīta pareizā izvēle. Līdz ar to mūsu veiksmes stāsts ir nevis izcils 2024.gada finanšu rezultāts, bet veiksmīga bankas biznesa transformācija, ko esam paveikuši kopš 2018.gada. Un, lai šīs veiksmes stāsts turpinātos, mums jāturpina mūsu attīstība un izaugsme, jāvirzās uz priekšu.

Novērtējot vietējā kapitāla uzņēmumu attīstības un izaugsmes potenciālu, AS “Reģionālā investīciju banka” (RIB) izsniegusi 550 000 eiro kredītu AS “AJ Power Recycling” turpmākai uzņēmuma izaugsmei.

AS “AJ Power Recycling” ietilpst vienā no vadošajām Latvijas privātā kapitāla uzņēmumu grupām, kas darbojas enerģētikas un atkritumu apsaimniekošanas jomās. AS “AJ Power Recycling” darbojas tekstila, izlietotā iepakojuma, videi kaitīgu preču un elektronikas apsaimniekošanas sistēmās, kā arī nodrošina atkritumu pārstrādi. Izsniegtais finansējums ļaus uzņēmumam veicināt dabas resursu nodokļa sistēmas turpmāku attīstību un uzturēšanu, kā arī jaunu tekstila savākšanas un pārstrādes risinājumu ieviešanu.

“Līdz ar izmaiņām nozarē, šogad esam veiksmīgi piesaistījuši ievērojamu klientu loku, turpmāk nodrošinot uzņēmumiem atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa arī par tirgū izvietotajiem tekstilizstrādājumiem. Šī iniciatīva ļauj efektīvi pārvaldīt nevajadzīgos tekstilizstrādājumus un būtiski samazināt noglabāto atkritumu apjomu Latvijā. Pateicamies RIB par atbalstu šī projekta finansēšanā un kopīgo ieguldījumu aprites ekonomikā,” stāsta Solveiga Grīsle, AS “AJ Power Recycling” valdes locekle.

AS “Reģionālā investīciju banka” (RIB) piešķīrusi finansējumu 2,5 miljonu eiro apmērā SIA “Industriālais parks Dambis” ilgtspējīgu komercīpašumu attīstībai Rīgā.

RIB piešķirtais aizdevums 2,5 miljonu eiro apmērā SIA “Industriālais parks Dambis” paredzēts nekustamā īpašuma iegādei Ilzenes ielā 1B un Lugažu ielā 2, Rīgā. Kopējā darījuma summa sasniedz 3,8 miljonu eiro.

Šis stratēģiskais solis atbilst “Industriālais parks Dambis” mērķim veidot ilgtspējīgus ieguldījumus komercīpašumos, paplašinot un attīstot stabilu un pievilcīgu nekustamā īpašuma nomas platību portfeli.

SIA “Industriālais parka dambis” ir SIA “Pantheon” grupas uzņēmums, kas specializējas nekustamā īpašuma iegādē un attīstībā, īpašu uzsvaru liekot uz infrastruktūras modernizāciju, īpašumu vizuālās pievilcības uzlabošanu un ilgtspējas prasību integrēšanu.

AS “Reģionālā investīciju banka” (RIB) piešķīrusi SIA “Arsenal Industrial” līzingu viena miljona eiro apmērā jaunas celtniecības tehnikas iegādei, tādējādi sekmējot klientiem piedāvātās celtniecības tehnikas sortimenta paplašināšanu un palielinot tehnikas nomas iespējas.

SIA “Arsenal Industrial” ir viens no vadošajiem būvtehnikas nomas un tehnikas iegādes pakalpojumu sniedzējiem Baltijā ar vairāk nekā 10 gadu pieredzi būvniecības nozarē. Ik gadu uzņēmums apkalpo vairāk nekā 3500 klientus, noslēdzot 20 000 tehnikas nomas līgumu.

“Apkalpojot klientus visās trijās Baltijas valstīs, redzam, ka pēdējo gadu laikā palielinās pieprasījums pēc celtniecības tehnikas nomas pakalpojuma. Tas skaidrojams ar celtniecības pasūtījumu mainīgo pieprasījumu, dažādiem nestandarta objektiem, tai skaitā dīkstāvēm, kā arī cenu pieaugumu jaunās tehnikas segmentā. Klientiem arvien svarīgāka ir sniegtā pakalpojuma kvalitāte un ātrums – klienti vēlas savos būvniecības objektos saņemt savlaicīgi piegādātu, apkoptu, apdrošinātu tehniku, tai skaitā bieži ar tehnikas operatora pakalpojumu un nereti nestandarta darba laikos. Tehnoloģijas turpina strauji attīstīties, un būvniecības nozare nav izņēmums. Tas attiecas ne tikai uz celtniecības tehniku, bet arī uz klientiem piedāvātā servisa kvalitāti. Pateicoties digitālajiem informācijas tehnoloģiju risinājumiem, saviem klientiem nodrošinām iespēju visus pakalpojumus noformēt attālināti, ko klienti šodien ļoti novērtē,” stāsta SIA “Arsenal Industrial” valdes loceklis Gints Vanags.

AS “Reģionālā investīciju banka” (RIB) piešķīrusi finansējumu 3,8 miljonu eiro apmērā “ZAZA TIMBER” uzņēmumu grupai.

Piešķirtais finansējums paredzēts jaunu ražošanas iekārtu iegādei (1,2 miljoni eiro), finanšu saistību refinansēšanai, kā arī papildu apgrozāmiem līdzekļiem.

Grupas trīs uzņēmumi – “ZAZA TIMBER Engineering SIA”, “ZAZA TIMBER Production SIA” un ZAZA TIMBER Construction SIA” specializējas līmētā koka lielizmēra būvkonstrukciju ražošanā, koka būvju projektēšanā un celtniecībā.

“Koka būves pasaulē piedzīvo renesansi – projektēšanas zinātne, ražošanas un būvniecības tehnoloģijas mūsdienās ļauj no koka būvēt lielas, drošas un skaistas celtnes. To vēl vairāk veicina Zaļā kursa uzstādījumi. Redzot augošo pieprasījumu, mēs turpinām attīstīt savas kompetences un modernizēt rūpnīcu, lai kļūtu konkurētspējīgāki un varētu strādāt pie vēl lielākiem, sarežģītākiem un arī laikietilpīgākiem projektiem. Labs finanšu spilvens ir priekšrocība, jo ilgtermiņā padara mūsu uzņēmumu par stabilu un ērtu sadarbības partneri klientiem un piegādātājiem,” komentē Māris Peilāns, “ZAZA TIMBER ” grupas uzņēmumu valdes priekšsēdētājs.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajā ceturksnī iekasēti 3,569 miljardi eiro, kas ir par 53,8 miljoniem eiro jeb 1,5% vairāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajā ceturksnī bija par 244,7 miljoniem eiro jeb 7,4% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos trijos mēnešos veidoja 3,356 miljardus eiro, kas ir par 54,4 miljoniem eiro jeb 1,6% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 2,771 miljardu eiro, kas ir par 36 miljoniem eiro jeb 1,3% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 584,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 18,4 miljoniem eiro jeb 3,2% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajā ceturksnī bija 213,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,5 miljoniem eiro jeb 0,2% mazāk, nekā plānots.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar 29,348 miljonu eiro zaudējumiem, kas ir par 27,8% mazāk nekā 2024.gada pirmajā ceturksnī, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Savukārt "airBaltic" koncerna apgrozījums šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājies par 0,3% un bija 132,719 miljoni eiro.

"airBaltic" pārstāvji informēja aģentūru LETA, ka aviokompānija 2025.gada pirmajā ceturksnī pārvadāja kopumā 1,3 miljonus pasažieru, kas ir par 9,6% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš. Tostarp 995 000 pasažieru tika pārvadāti lidsabiedrības maršrutu tīklā un 334 000 pasažieri pārvadāti, nodrošinot lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumus (ACMI).

Savukārt kopējais veikto lidojumu skaits, ieskaitot lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumus jeb ACMI, šogad pirmajā ceturksnī veidoja 13 600, kas ir pieaugums par 10,4%.

Biznesa kredītu brokeru uzņēmums “Oferta Finance” sadarbībā ar “Reģionālo investīciju banku” (RIB) piesaistījis 1,3 miljonus eiro kokapstrādes uzņēmuma “Erte Grupa” attīstībai.

Edgars Bilinskis, “Oferta Finance” vadītājs norāda, ka “Erte Grupa” ir viens no vadošajiem nozares spēlētājiem ar 30 miljonu eiro apgrozījumu un vairāk nekā 17 gadu pieredzi kokapstrādē, tāpēc finansējuma piesaiste grūtības nesagādāja. “Uzņēmums vērsās pie “Oferta Finance” ar mērķi piesaistīt papildu apgrozāmos līdzekļus, kā arī refinansēt esošo aizdevumu un uzlabot tā nosacījumus. Tā kā ar esošo sadarbības banku “Erte Grupa” neizdevās vienoties par aizdevuma apjoma palielināšanu un labvēlīgākiem nosacījumiem, uzņēmums sāka meklēt alternatīvus risinājumus, kas bija ļoti pareizs solis,” uzskata E.Bilinskis.

Viņš atzīmē, ka “Oferta Finance” izstrādāja uzņēmumam finanšu piesaistes stratēģiju un uzrunāja vairākas bankas, taču visefektīvāk procesu izdevās virzīt kopā ar RIB banku. “Sadarbojoties ar “Oferta Finance”, RIB sniedza “Erte Grupa” konkurētspējīgu piedāvājumu, klients to apstiprināja un tika uzsākta finansēšanas procedūra, kā rezultātā uzņēmums piesaistīja finansējumu 1,3 miljonu eiro apmērā,” norāda E.Bilinskis, atzīmējot, ka no bankas kredītkomitejas lēmuma līdz finansējuma saņemšanai klienta kontā pagāja vien pusotrs mēnesis.

AS "Reģionālā investīciju banka" (RIB) pērn piešķīrusi 1,85 miljonu eiro finansējumu SIA "RR investīcijas" nekustamā īpašuma iegādei Rīgā, Senču ielā, kā arī esošo finanšu saistību refinansēšanai.

SIA "RR investīcijas" pamatdarbība ir saistīta ar nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un izīrēšanu. Uzņēmumam jau pieder divi nekustamie īpašumi Rīgā - Šķūņu ielā un Bāriņu ielā. RIB piešķirtā finansējuma piesaiste ļāvusi iegādāties vēl vienu komerciāli perspektīvu īpašumu galvaspilsētā Senču ielā .

"Nekustamais īpašums Rīgā, Senču ielā tika iegādāts, ņemot vērā tā komerciāli izdevīgo atrašanās vietu un augsto attīstības potenciālu. Tuvākajos gados plānojam veikt nozīmīgus ieguldījumus īpašuma attīstībā, lai uzlabotu nomnieku portfeli un palielinātu investīciju atdevi. Mūsu mērķis ir radīt modernas, kvalitatīvas un funkcionālas dzīvesvietas pašā Rīgas centrā, nodrošinot ērtu piekļuvi pilsētas infrastruktūrai, transportam un pakalpojumiem. Attīstības plānos ietilpst arī ilgtspējīgu risinājumu integrēšana, kas veicinās energoefektivitāti un iedzīvotāju labbūtību," norāda Santa Ondzule, SIA "RR investīcijas" projektu vadītāja.

AS “Reģionālā investīciju banka” (RIB) izsniegusi SIA “FORTES” kredītu 696 tūkstošu eiro apmērā, nodrošinot atbalstu uzņēmuma turpmākai izaugsmei, tai skaitā esošo finanšu saistību refinansēšanu un papildu apgrozāmo līdzekļu iegūšanu.

SIA “FORTES” ir tehnoloģiju uzņēmums ar vairāk nekā 10 gadu pieredzi biomasas koģenerācijas staciju būvniecībā, izmantojot koksnes gazifikācijas tehnoloģiju. Uzņēmums īsteno biomasas koģenerācijas staciju projektus gan Eiropā, gan ārpus tās, tostarp Japānā.

Pateicoties RIB piešķirtajam finansējumam, SIA “FORTES” šoruden nodevusi ekspluatācijā divas jaunas koģenerācijas stacijas – vienu Ukrainā un vienu Japānā.

“Mūsu uzstādītās biomasas koģenerācijas stacijas ir aprīkotas ar inovatīvām koksnes gazifikācijas tehnoloģijām, kas cieto biomasu pārveido kokgāzē jeb singāzē, kuru izmanto elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanā. Stacijas spēj darboties arī autonomi jeb salas režīmā – elektroapgādes traucējumu vai tīkla bojājumu gadījumā tās automātiski pārslēdzas uz neatkarīgu darbību, nodrošinot nepārtrauktu elektroenerģijas un siltumenerģijas piegādi. Tas ir īpaši būtiski Ukrainā, ņemot vērā biežos elektroapgādes tīkla traucējumus,” stāsta SIA “FORTES” vadītājs Armands Zemītis.

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad pirmajā ceturksnī bija 1623 eiro, kas ir par 11% jeb 162 eiro vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2024.gada pirmajā ceturksnī augusi par 8,9%, sasniedzot 1614 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 16,3%, sasniedzot 1657 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad pirmajos trijos mēnešos bija 1606 eiro, kas ir pieaugums par 17,6% salīdzinājumā ar 2023.gada pirmo ceturksni.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2023.gada ceturto ceturksni - mēneša vidējā bruto darba samaksa pieaugusi par 0,8%. Tostarp vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā attiecīgajā periodā samazinājusies par 0,7%, vispārējās valdības sektorā - par 1,6%, bet privātajā sektorā bija pieaugums par 1,8%.

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1671 eiro, kas ir par 9,6% jeb 146 eiro vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2024.gada otrajā ceturksnī augusi par 8,3%, sasniedzot 1644 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 12,4%, sasniedzot 1743 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad otrajā ceturksni bija 1684 eiro, kas ir pieaugums par 12,9% salīdzinājumā ar 2023.gada otro ceturksni.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2024.gada pirmo ceturksni - mēneša vidējā bruto darba samaksa pieaugusi par 2,9%. Tostarp vidējā darba samaksa privātajā sektorā pieaugusi par 1,8%, sabiedriskajā sektorā - par 5,2%, bet vispārējās valdības sektorā - par 4,8%.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, pieaudzis par 0,1%, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Savukārt, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP 2024,gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, palielinājies par 0,9%.

Vienlaikus arī šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2023.gada ceturto ceturksni - Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, audzis par 0,9%.

2024.gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija bija 9,335 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2024.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība samazinājās par 0,2%, pakalpojumu nozarēm saglabājoties iepriekšējā gada līmenī, bet ražojošām nozarēm samazinoties par 1,1%.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Latvijā ar maksājumu kartēm šogad pirmajā ceturksnī veikti bezskaidras naudas norēķini 2,34 miljardu eiro apmērā, kas ir par 8,6% vairāk nekā 2023.gada pirmajā ceturksnī, kad tika veikti norēķini 2,155 miljardu eiro apmērā, liecina Latvijas Bankas apkopotie maksājumu karšu dati.

Savukārt skaidra nauda 2024.gada pirmajā ceturksnī ar maksājumu kartēm izņemta 1,194 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,1% mazāk salīdzinājumā ar 2023.gada pirmo ceturksni, kad skaidra nauda ar maksājumu kartēm tika izņemta 1,195 miljardu eiro apmērā.

Pirmajā ceturksnī skaidras naudas izmaksas veidoja 33,8% no kopējā darījumu apmēra ar maksājumu kartēm. Norēķini veikalos veidoja 43,6%, norēķini par vieglajām automašīnām - 5,3%, norēķini par transporta pakalpojumiem - 3,6%, norēķini par izklaidi - 1,6%, maksājumi viesnīcās un citās apmešanās vietās - 1%, maksājumi aviokompānijām - 1,3%, komunālo pakalpojumu maksājumi - 0,7%, bet norēķini par profesionālajiem pakalpojumiem - 2,4%. Naudas pārskaitījumi veidoja 3,3%.

Šī gada oktobrī AS “Reģionālā investīciju banka” (RIB) ar AS “Smiltenes piens” noslēgusi finansēšanas darījumu, kura ietvaros vienam no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā tiks izsniegts investīciju aizdevums trīs miljonu eiro apmērā jaunu ražošanas iekārtu iegādei un 4,5 miljoni eiro esošo finanšu saistību refinansēšanai.

AS “Smiltenes piens” ir viens no Latvijas lielākajiem piena pārstrādes un siera ražošanas uzņēmumiem ar vairāk nekā 110 gadu ilgu vēsturi. Ik dienas uzņēmums pārstrādā līdz 120 tonnām piena, kas tiek iepirkts tikai no vietējiem zemniekiem. AS “Smiltenes piens” veiksmīgi attīstās, palielinot gan apgrozījumu un peļņu, kā arī ik gadu kāpinot savas saražotās produkcijas eksporta apjomu. Lai turpinātu veicināt uzņēmuma attīstību, tai skaitā nodrošinātu vēl efektīvāku ražošanas procesu, palielinātu produkcijas noieta apjomus gan Latvijā, gan Eiropā, uzņēmums tuvākajā laikā ieplānojis investīcijas vairāku jaunu iekārtu iegādei.

“Tehnoloģijām un inovācijām mūsdienās ir ļoti liela nozīme, tās palīdz attīstīt un efektivizēt ražošanas procesu. Lai nodrošinātu nepārtrauktu uzņēmuma attīstību un izaugsmi, pateicoties RIB izsniegtajam finansējumam, plānojam iegādāties jaunas ražošanas iekārtas, kas ļaus mums palielināt ražošanas jaudas siera, biezpiena, krējuma un siera uzkodu ražošanas segmentos. Mūsu mērķis ir nostiprināt savas pozīcijas vietējā tirgū, kā arī sasniegt līdz pat 30 % eksporta tirgus īpatsvaru no kopējā ražošanas apjoma un apgrozījuma. Šogad un nākamgad plānojam arī palielināt apgrozījumu biezpiena, siera uzkodu un citās produktu kategorijās, piedāvājot jaunus produktus zīmola produktiem, kā arī aktīvi piedalīties konkursos par privātās preču zīmes ražošanu Baltijas un Eiropas mazumtirgotājiem,” stāsta Armands Kovaldins, AS “Smiltenes piens” padomes priekšsēdētājs.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Šī gada oktobrī AS "Reģionālā investīciju banka" (RIB) ar AS "Brīvais vilnis" noslēgusi finanšu darījumu, refinansējot uzņēmuma esošās finanšu saistības 925 tūkstošu eiro apmērā.

AS "Brīvais vilnis" ir viens no vadošajiem zivju konservu ražotājiem Latvijā un Baltijā ar vairāk nekā 70 gadu vēsturi. Uzņēmums turpina mērķtiecīgi attīstīties, piedāvājot jau vairāk nekā 100 dažādas zivju konservu produkcijas, kas tiek tirgota gan vietējā tirgū, gan arī eksportēta ārpus Latvijas. Šobrīd Salacgrīvā gatavotie konservi aizceļo uz aptuveni 40 pasaules valstīm, lielākie pasūtītāji ir ASV, Ukraina, Vācija, Čehija, Slovākija un Izraēla.

"Izaicinājumu ražošanas uzņēmumam nekad nav trūcis - pašizmaksas aug, bet paaugstināt cenas gatavai produkcijai nebūt nav tik vienkārši. Lai saglabātu savu konkurētspēju gan vietējā, gan eksporta tirgū, regulāri meklējam risinājumus, kā nodrošināt efektīvāku ražošanu, vienlaikus arī optimizējot savus resursus. Esmu gandarīts, ka, pateicoties RIB individuālajai pieejai, noslēdzām refinansēšanas darījumu, kas palīdzēs veicināt mūsu attīstību," stāsta Arnolds Babris, AS "Brīvais vilnis" valdes priekšsēdētājs.

Igaunijas banka "Bigbank" šā gada pirmajā ceturksnī strādājusi ar 9,8 miljonu eiro peļņu, kas ir par 25,8% lielāka nekā attiecīgajā periodā pērn, informēja bankā.

"Bigbank" bruto kredītportfelis 2025.gada pirmā ceturkšņa beigās bija 2,3 miljardi eiro, un tas bija palielinājies par 102 miljoniem eiro jeb 5%, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, un par 550 miljoniem eiro jeb 32% salīdzinājumā ar to pašu periodu gadu iepriekš. Savukārt uzņēmumu kredītportfelis, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pieauga par 44 miljoniem eiro jeb 6% līdz 808 miljoniem eiro, mājokļu kredītportfelis par 51 miljonu eiro jeb 8% līdz 664 miljoniem eiro un patēriņa kredītportfelis par 12 miljoniem eiro jeb 1% līdz 840 miljoniem eiro.

Grupas kopējais noguldījumu portfelis ceturksnī pieauga par 159 miljoniem eiro jeb 7% un par 400 miljoniem eiro jeb 19% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, sasniedzot 2,55 miljardus eiro. Krājnoguldījumu portfelis ceturksnī pieauga par 124 miljoniem eiro jeb 12%, sasniedzot 1,14 miljardus eiro, bet termiņnoguldījumu portfelis - par 33 miljoniem eiro jeb 2%, sasniedzot 1,4 miljardus eiro.