Vārtus pagarinājumā gūstot Miķelim Rēdliham, Latvijas komanda Rīgas «Dinamo» Kontinentālās hokeja līgas (KHL) regulārā čempionāta mačā savā laukumā pagarinājumā ar 3:2 (0:1, 1:1, 1:0, 1:0) pārspēja Čerepovecas «Severstaļ» vienību, tiekot pie šosezon pirmās uzvaras savā laukumā.

Iepriekšējās astoņās spēlēs savā laukumā «Dinamo» cieta astoņus zaudējumus. Treneru kolektīvā un sastāvā būtiskas izmaiņas veikusī Rīgas komanda pēdējās 19 spēlēs piedzīvojusi 17 zaudējumus, bet pēdējos piecos mačos gūtas divas uzvaras.

Pamatlaikā laukuma saimnieku labā vārtus guva amerikāņu uzbrucējs Denijs Kristo un Gunārs Skvorcovs, bet pagarinājumā ar precīzu metienu atzīmējās Miķelis Rēdlihs.

Spēli aktīvāk iesāka mājinieki, turklāt pirmajā minūtē sadursmē ar «Dinamo» uzbrucēju Gintu Meiju divi viesu hokejisti guva savainojumus. Tiesa, pirmās puslīdz bīstamās situācijas pie vārtiem izveidoja pretinieki, taču Rīgas komandas vārtsargs Jānis Kalniņš bija uzdevumu augstumos. Tuvojoties perioda vidum, rīdzinieki tika pie iespējas spēlēt skaitliskajā vairākumā, taču tas palika neizmantots.

Koreja un Ķīna šonedēļ vienojas ar vēsturiskajiem pāridarītājiem Japānā par jaunas lapas pāršķiršanu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šāds trīspusējais lēmums ne vien mazina politisko saspīlējumu emocionālas un nacionālistiskas retorikas visai uzlādētajā vidē, bet arī nāk laikā, kad bremzējas reģiona ekonomika. Zināmā mērā tā noticis arī savstarpējā naidīguma un vēsturisko netaisnību dēļ.

Ego cīņas

Korejas galvaspilsētā Seulā notikušajā trīspusējā Japānas, Ķīnas un Korejas samitā valstu vadītāji ir parakstījuši miera un sadarbības deklarāciju, pāršķirot jaunu lapu to attiecībās, kas kļuva pat vardarbīgas vien neilgu laiku pēc iepriekšējā samita 2012. gadā. (Skat. DB 18.09.2012.) Toreiz Japānas valdība, labu gribot, neveiksmīgi manevrēja ap teritoriāli strīdīgajam Senkaku salām, kuras ķīnieši gan dēvē par Diaojui salām. Japānas valdība nolēmusi strīdīgās salas nopirkt no privātpersonas, kurai tās pieder, lai novērstu vēl lielāku paredzamo skandālu. Proti, nacionālistiski noskaņotais Tokijas gubernators Šintaro Išihara iepriekš bija paudis apņēmību darīt to pašu, lai Austrumķīnas jūras salās, uz kurām pretendē arī Ķīna, izvērstu būvniecību. Ķīna to neuztvēra par labas gribas žestu un uz Senkaku akvatoriju aizkomandēja sešus izlūkošanas kuģus, ap salām sāka spietot arī ķīniešu zvejas kuģi. Savukārt Ķīnas iekšzemē sākās stihiski nemieri un demolēšana itin daudzskaitlīgajā japāņu uzņēmēju un viņu ģimeņu populācijā. Iznākumā tika slēgta daļa no Canon un Panasonic rūpnīcām, lidsabiedrība All Nippon Airways piedzīvoja masveidīgu biļešu atsaukšanu, tika demolēti Toyota un Honda veikali. Savukārt ar Koreju vēl šā gada sākumā Japāna jau atkal saķērās strīdīgo Dokdo jeb Takešimas salu dēļ, kā iznākumā tika prognozēta arī ekonomisko attiecību pasliktināšanās starp abiem biznesa ziņā ļoti rosīgajiem kaimiņiem. 22. februārī Japānā tika svinēta desmitā Takešimas diena, atgādinot par teritoriālajām pretenzijām uz nelielo klinšaino saliņu grupu, kas ģeogrāfiski atrodas pa vidu starp abām valstīm Austrumķīnas jūrā. Seula atbildēja ar masīvu propagandas materiālu izplatīšanu par Dokdo salām savā valstī un starptautiski. Japāna pastāvīgi zaudē savu Korejas tirdzniecības partnera nozīmību, un kopš 2003. gada lielāka tirdzniecības daļa ar Koreju pieaug Ķīnas pusē, kas cita starpā liek bažīties Vašingtonai, jo ASV ir stratēģiskais drošības garants abiem strīdniekiem. Šā gada strīda karstumā Seula un Tokija arī paziņoja par 14 gadus ilgā līguma pārtraukšanu, kas paredzēja abām valstīm tiesības vienai no otras krīzes gadījumā iegādāties ASV dolārus savā nacionālajā valūtā. Kāda japāņu amatpersona laikrakstam Asahi Shimbun valūtu līguma nepagarināšanu raksturoja kā abu valstu ego sadursmi. Japānas premjers Šindzo Abe Seulā ir solījis arī paātrināt sarunu procesu ar Koreju par izlīdzinājumu starp abām valstīm par Otrajā pasaules karā notikušo korejiešu sieviešu masveida seksuālo paverdzināšanu impēriskās Japānas virsnieku interesēs, kas ir starp pastāvīgajiem klupšanas akmeņiem abu valstu attiecībās.

Vismaz 10 Eiropas Savienības dalībvalstis ļauj īstenot dažādu valstu uzņēmumu jurisdikcijas pārcelšanu, tādējādi radot papildu darba vietas un nodokļu ieņēmumus, Latvijā tādu iespēju nav

To liecina a/s BDO Latvia un ZAB Varul pētījums. «No jaunajām ES dalībvalstīm Maltā, Kiprā un no Austrumeiropas tikai Čehijā ir atļauta uzņēmumu jurisdikcijas pārcelšana, savukārt ne Latvijas, ne Igaunijas, ne arī Lietuvas normatīvie akti neko tādu neparedz,» pētījuma rezultātus skaidro ZAB Varul un a/s BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņš norāda, ka ar uzņēmumu jurisdikcijas pārcelšanu savu valstu ekonomiku stutē ne tikai turīgā Dānija, Francija, Luksemburga, bet arī jaunās ES dalībvalstis – Malta un Kipra. «Citu valstu jurisdikcijā esošu uzņēmumu pārcelšanās nav ne ļoti lēts, ne arī vienkāršs process, un tas ienes papildu naudu šo valstu budžetos nodokļu un nodevu veidā, kā arī rada pieprasījumu pēc pakalpojumiem un precēm,» skaidro J. Zelmenis. Viņš nenoliedz, ka šāda jurisdikcijas pārcelšana ļoti pieprasīta ir tieši holdingu uzņēmumiem, jo tādējādi nav jālikvidē māteskompānija vai vecāsmātes kompānija, desmitiem meitu vai mazmeitu kompāniju.

Pēdējo divu gadu laikā novērots, ka rīdzinieki arvien vairāk sākuši apmeklēt tirdzniecības centrus un tajos esošās kafejnīcas, stāsta kafejnīcu tīkla Double Coffee pārvaldītājas SIA DC restorāni valdes loceklis Sergejs Plotņikovs.

Viņš norāda, ka tāpēc nolūkā noturēt esošos un piesaistīt jaunus klientus Double Coffee no 2014.gada sāka vairāk uzmanības veltīt rīdzinieku pieprasījuma un vēlmju apmierināšanai.

«Būtībā mūsu fokuss kopš tā laika ir tieši rīdzinieki. Tā kā rīdzinieki ir ļoti prasīga publika, tad cenšamies ar viņiem strādāt ļoti uzmanīgi. Tas nozīmē, ka jāveic ieguldījumi telpu uzlabojumos, rekonstrukcijās, kā arī jaunu vietu atvēršanai tieši tirdzniecības centros,» atzīst DC restorānu valdes loceklis.

Par to, ka rīdzinieki apmeklē vairāk tirdzniecības centru kafejnīcas, nevis kafejnīcas ārpus tiem, liecina arī darbības rādītāji. Proti, pēdējo divu gadu laikā apgrozījums visvairāk pieaug tieši tirdzniecības centros, atzīmē Plotņikovs.

Latvijas komanda Rīgas Dinamo leģendārā Sanda Ozoliņa vadībā šodien Omskā uzsāk savu desmito Kontinentālās hokeja līgas (KHL) sezonu.

Rīdzinieki plkst.16 pēc Latvijas laika viesos spēkosies ar Omskas Avangard komandu. Maču tiešraidē varēs skatīties kanālā Viasat Sport Baltic.

Turpinājumā tiks aizvadīti vēl trīs izbraukuma mači - ceturtdien rīdzinieki spēkosies ar Novosibirskas Sibirj, sestdien duelēsies ar Astanas Baris, bet pirmdien krustos nūjas ar Hantimansijskas Jugra. Pēc tam būs piecu mājas spēļu sērija, kas sāksies 31.augustā ar maču pret Maskavas Spartak.

FOTO: Latvija, uzvara! Atskats uz basketbola nedēļas nogali

Baltijas mērogā salīdzinot galvaspilsētas, Rīga izceļas ar pārliecinošu iedzīvotāju skaita zudumu, kopš Latvija atguvusi neatkarību, savukārt Lietuvas un Igaunijas galvaspilsētas spējušas apturēt iedzīvotāju skaita kritumu. Tallinā tas izdevās jau pēc 2005. gada, savukārt Viļņā – pēc 2012. gada, liecina LDDK Finanšu un nodokļu eksperta Jāņa Hermaņa apkopotie dati.

Kurš ātrāks?

Pērnā gada nogalē Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs nāca klajā ar pētījumu par Rīgu Vai esam gatavi nākamajiem 820 gadiem? Rīgas paradīzes atslēgas meklējot. Tas angļu valodā atrodams LB interneta vietnē Makroekonomika.lv. Pētījumā tieši tiek nolikta Rīgas attīstība uz pārējo Baltijas galvaspilsētu fona. Galvenie secinājumi – Rīgā daudzi ekonomiskie rādītāji aug straujāk nekā valstī vidēji, piemēram, IKP uz vienu iedzīvotāju galvaspilsētā ir pat divas reizes lielāks nekā daudzos citos valsts reģionos. Tomēr izrādās, ka Tallinā un Viļņā viss notiek straujāk. Izaugsme ir vēl ātrāka, makroekonomiskie rādītāji vēl labāki.

Balstoties uz ceļotāju pieredzi, apkopota informācija par astoņām pasaules salām, uz kurām ir vērts aizbraukt.

Aģentūra Bloomberg piedāvā ieskatu daļā no pasaules skaistākajām salām, kurām piešķirts reitings atbilstoši Condé Nast Traveler veiktajai lasītāju aptaujai.

Conde Nast Travelers lasītāju aptauju aizsāka 1988. gadā, un pērn kopējais respondentu skaits pārsniedza 46 tūkstošus.

Nosakot līderus, katrs aptaujātais salu novērtē piecu punktu skalā. Tad tiek apkopots punktu skaits, un izveidots saraksts ar salām, kas ieguvušas augstāko punktu skaitu. Tā, 96,9 punktu reitings, piemēram, ir vidējais punktu skaits visos kritērijos, ieskaitot «aktivitātes», «pusdienu iespējas», «atrašanās vieta» u.c.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2023. gada 1. decembrī atklāja savu sezonālo bāzi Grankanārijā, vienā no Spānijai piederošajām Kanāriju salām.

Ziemas sezonā airBaltic Grankanārijas lidostā bāzēs divas Airbus A220-300 lidmašīnas, kopumā izpildot tiešos lidojumus desmit maršrutos.

“Mūsu paplašinātā darbība Grankanārijā nodrošinās ievērojami labāku savienojamību un sniegs ceļotājiem plašākas un ērtākas ceļošanas iespējas starp Kanāriju salām un mūsu bāzēm Baltijā un Somijā. Ar šo stratēģisko paplašināšanos mēs nodrošinām risinājumu pieaugošajam pieprasījumam pēc saulainiem atpūtas galamērķiem ziemas sezonā," komentē airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.

Bāzējot divas lidmašīnas Grankanārijā, airBaltic demonstrē stratēģiju, kā optimizēt apkalpes rotāciju efektivitāti un maksimāli palielinātu lidmašīnu pielietojumu, izmantojot tās maršrutos caur lidsabiedrības jau esošajām bāzēm.

Lai izpildītu valsts aktīvu pārdošanas plānu, kas nepieciešams starptautiskā aizdevuma saņemšanai, Grieķijas valdība varētu pārdot vai iznomāt dažas no savām salām – šādu priekšlikumu izteicis Grieķijas premjerministrs Antonis Samars (Antonis Samaris), vēsta pasaules mediji.

Neapdzīvotās Grieķijas salas varētu tikt izmantotas ienākumu palielināšanai, atbildot uz jautājumu – vai Grieķija varētu pārdot dažas no savām salām – intervijā laikrakstam Le Monde norādīja A. Samars.

«Dažas no salām varētu tikt izmantotas komerciāli, ievērojot noteikumu, ka tas nerada draudus nacionālajai drošībai,» norādīja Grieķijas premjerministrs, kurš pēc tikšanās ar Eirogrupas vadītāju Žanu Klodu Junkeru (Jean-Claude Juncker) solīja paātrināt valsts aktīvu pārdošanu.

Tāpat šonedēļ plānota A. Samara tikšanās ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli un Francijas prezidentu Fransuā Olandu, lai apspriestu starptautiskā aizdevuma programmas mīkstināšanu. Jau rakstīts, ka šīs nedēļas sākumā A. Samaris laikrakstam Bild izteicās, ka Grieķijai nepieciešams «atelpas brīdis» - vairāk laika izdevumu samazināšanai un reformu ieviešanai. Grieķijas, Vācijas un Francijas līderu tikšanās pamata jautājums būs, vai Grieķija dara pietiekami, lai nākammēnes saņemtu nākamo glābšanas maksājumu 31,5 miljardu eiro apmērā. Scenārijs, ja Grieķija nesaņems šo palīdzību, valsti var novest pie valsts izstāšanās no eirozonas. Patlaban Grieķijas premjers izjūt spiedienu, vai valsts spēs izpildīt solījumu un divu gadu laikā samazināt izdevumus par 11,5 miljardiem eiro.

Maldīvu salas ir viena no vietām, kur noteikti kādreiz gribēju doties. Novembrī ieraudzīju treneres Lauras Timoško galeriju sociālajā tīklā Facebook - viņa ar grupu bija devusies uz Maldīvu salām. Redzot bildes, ļoti gribējās būt daļai no šāda piedzīvojuma. Zināju, ka viņa šādu pasākumu rīkos vēlreiz un, tiklīdz Laura izsludināja nākamo braucienu, sazinājos ar viņu, lai noskaidrotu, kā pieteikties.

Lai dotos šādā braucienā, pirmais solis, kas jāveic, ir aviobiļešu iegāde un, kad tas ir izdarīts, tu tiec pievienots dalībnieku sarakstam.

Biļetes vari iegādāties pats vai ir iespēja iegādāties biļetes ar Lauras palīdzību.

Pirms biļešu iegādes bija satraukums, jo Lauru nepazinu personīgi. Vienmēr esmu ceļojusi ar kādu kopā, bet šī bija pirmā reize, kad devos ceļojumā viena pati ar pilnīgi nezināmiem cilvēkiem.

Es izvēlējos biļešu iegādi caur Lauras piedāvāto kontaktpersonu, lai būtu iespēja doties kopīgi.

Biļetes iegādājos laicīgi decembra sākumā, kad bija laba cena - 712 EUR. Tiem, kas biļetes iegādājās vēlāk, tās bija kļuvušas dārgākas, bet kādam sanāca iegādāties arī par izdevīgāku cenu. Viena padoma, kurā brīdī veikt biļešu iegādi, man nebūs.

Latvijas lielākās tūrisma kompānijas šā gada prognozēs ir samērā piesardzīgas, strauju izaugsmi neparedz, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tās uz savas ādas izjutušas sekas, ko izraisīja traģiskie notikumi, konflikti un drošības draudi, spējušas reaģēt, meklēt un piedāvāt jaunas alternatīvas.

«Neseno notikumu virkne diemžēl ir būtiski ietekmējusi tūrisma nozari gan pasaulē, gan Latvijā. Pieprasījums pēc ceļojumiem uz tādām valstīm kā Ēģipte un Turcija, kas līdz šim lieliska servisa un cenas dēļ ir bijuši populārākie galamērķi ziemas un vasaras sezonās, ir strauji krities. Prioritāte šobrīd ir drošība, tāpēc piedāvājam alternatīvus galamērķus. Gan mēs, gan tūroperatori Latvijā aktīvi strādā pie jaunu produktu veidošanas. Ziemā populārāki kļuvuši galamērķi uz tādām eksotiskām valstīm kā Taizeme, Šrilanka, palielinājusies interese arī par Maldivu salām, Dominikānu un Karību salām. Jaukā klimata dēļ ziemā iesakām ceļojumus uz Kanāriju salām, kā arī AAE – Dubaiju. Šoziem, ņemot vērā nestabilo situāciju Ēģiptē, tieši šis segments ir audzis visvairāk, jo spēj nodrošināt līdzvērtīgu servisu,» komentē SIA Tūrisma aģentūra Kolumbs direktore Kitija Reinfelde. Savukārt vasarā ceļotājiem ir daudz plašākas izvēles iespējas. Latvijas iedzīvotāju iecienītākās valstis ir Grieķija, Spānija, Itālija, Horvātija un Bulgārija. Šogad uzņēmums piedāvās ceļojumus arī uz Maltu, Sardīniju un Kipru.

Pēc DNB bankas pasūtījuma veiktajā aptaujā atklājies, ka kopumā Latvijas reģionos un Pierīgā remontdarbi mājokļos tiek veikti daudz biežāk nekā galvaspilsētā, teikts bankas paziņojumā.

Visaktīvāk remontdarbi patlaban norit Kurzemē un Zemgalē. Savukārt galvaspilsētā salīdzinājumā ar reģioniem ir viens no zemākajiem rādītājiem, kas apliecina remonta veikšanu patlaban vai pāris pēdējo gadu robežās. Tāpat salīdzinājumā ar citiem reģioniem Rīgā ir visvairāk respondentu, kuru mājokļos remonts nav veikts vairāk nekā 5 gadus. Bet katrs desmitais rīdzinieks atzīst, ka savu mājokli vispār nekad nav remontējis.

Kopumā remonts patlaban norit katra piektā Latvijas iedzīvotāja mājoklī. Visaktīvāk remontdarbus patlaban veic kurzemnieki (27,3%) un Zemgales iedzīvotāji (25,5%). Vidzemē un Latgalē šo variantu norādīja katrs piektais respondents. Savukārt katra sestā Latvijas iedzīvotāja mājoklis remontu šogad jau ir piedzīvojis. Biežāk to atzinuši Latgales iedzīvotāji (19,7%) un Pierīgā mītošie respondenti (16,9%).

Rīdzinieki Pierīgas novadus izmanto atpūtai, brauc peldēties, sēņot, sportot, un viņiem tas viss ir pieejams bez maksas, tāpēc varbūt Pierīgas novadiem būtu jāievieš sēņu nodokļi pilsētniekiem, ironizē Garkalnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Kārlis Bružuks (LZP), komentējot Rīgas ieceri palielināt sabiedriskā transporta biļetes cenu nerīdziniekiem.

Sēņu nodoklis «mums dotu iespēju ar pabalstiem kompensēt mūsu iedzīvotājiem radītās izmaksas, ko šobrīd pieņēmusi Rīga», piebilda Bružuks.

Bružuks norāda, ka Garkalnes novada izglītības iestādes gan saviem, gan Rīgas bērniem nodrošina brīvpusdienas līdz 6.klasei, mazie rīdzinieki tāpat bez maksas apmeklē mūzikas un mākslas skolas, deju un vokālos ansambļus.

«Pieļauju, ka šādi Rīgas soļi [biļešu cenas celšanā] varētu mums likt aizdomāties par mūsu, iespējams, nelietderīgo dāsnumu,» atzina novada vicemērs.

Garkalnes novads ar saviem mežiem tiek uzskatīts par Rīgas plaušām, tāpēc ar lēmumu noteikt ārpus Rīgas deklarētajiem iedzīvotājiem divreiz augstāku sabiedriskā transporta biļešu cenu Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) «spļauj akā, no kuras pašam būs jādzer», uzskata novada domes priekšsēdētāja vietnieks.

«Pierīgas pašvaldību nauda Rīgai var tikt dota ar nosacījumu, ka šīs pašvaldības reāli piedalās šobrīd zaudējumu nesoša uzņēmuma pārvaldīšanā, tām ir pieejama pilna informācija par uzņēmuma stāvokli, proti, citām pašvaldībām jākļūst par Rīgas satiksmes kapitāla daļu īpašniekiem, jo Rīgas sabiedriskais transports ir arī Pierīgas pašvaldību sabiedriskais transports. Vismaz tā saka Rīgas mērs,» paziņojis Raimonds Čudars, Salaspils novada domes priekšsēdētājs.

Citas pašvaldības nejūtas atbildīgas un vainīgas par slikto Rīgas satiksmes pārvaldīšanu un finansiālo stāvokli, norāda Salaspils novada vadītājs, komentējot Nila Ušakova pausto, ka zaudējumus, kas radušies Rīgas satiksmei, ir jāsedz nerīdziniekiem, bet līdz šim rīdzinieki ir dotējuši braucienus Rīgā nereģistrētiem iedzīvotājiem.

«Monopolstāvoklī esošs, Rīgas pašvaldības kontrolēts uzņēmums ar valstī vislielāko koncentrēto klientu (pasažieru) loku, kurā liela daļa ir Rīgā iebraukušo, jau kuro gadu nespēj «savilkt galus». Tādēļ no Rīgas vadītājiem nepārtraukti skan iestudētas frāzes - «rīdzinieki maksā», «par rīdzinieku naudu» utt. Rīdzinieki maksā tādēļ, ka Rīgas pilsētai piederošs uzņēmums strādā ar zaudējumiem,» paziņojumā pauž R. Čudars.

Rīgas pilsētas pašvaldība ir izveidojusi jaunu atbalsta instrumentu agrīnā stadijā esošām biznesa idejām Rīgas drosmes grants - 2000 eiro un Rīgas biznesa inkubatora mentora pakalpojumi, informē pašvaldībā.

Konkursa rezultātā grantus saņems 25 rīdzinieki, kas ar savu biznesa ideju piedalīsies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras organizētajā biznesa ideju konkursā Ideju kauss. 2018.gadā Rīgas pašvaldības kopējais piešķirtais finansējums Rīgas drosmes grantam ir 50 000 eiro. Granta izlietojumu administrēs Rīgā esošie augstskolu – Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Ekonomikas kultūras augstskolas, Banku augstskolas, Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA un Biznesa augstskolas Turība – biznesa inkubatori. Granta saņēmēji sadarbībā ar biznesa inkubatora mentoriem attīstīs savu biznesa ideju, šim mērķim izmantojot piešķirto finansējumu.

Rīgas domes (RD) saistošajos noteikumos ir nepieciešams veikt būtiskas izmaiņas, kas ļautu sakaru operatoriem sakārtot gaisvadu līnijas un uzturēt tās atbilstošā kārtībā, nebremzējot pilsētas attīstību, domā Dmitrijs Ņikitins, SIA Baltcom vadītājs.

Līdz 2006. gadam Latvijā nebija nekādu aizliegumu rekonstruēt esošās vai izbūvēt jaunas gaisvadu līnijas, kas ievērojami veicināja ātrgaitas interneta attīstību, taču šobrīd situācija ir strauji mainījusies, norāda D.Ņikitins, uzsverot, ka galvaspilsētā pastāvošais regulējums ne tikai bremzē Rīgas attīstību, bet arī būtiski apdraud konkurenci nozarē.

Šobrīd RD saistošie noteikumi paredz, ka, modernizējot vai rekonstruējot jebkurus gaisa tīklus, tie ir jāpārceļ uz pazemes infrastruktūru, kas realitātē ne vienmēr ir tehniski izdarāms, teic Baltcom vadītājs. Tāpat viņš uzsver, ka vienīgais risinājums operatoriem, kuri plāno pieslēgumus pārcelt uz pazemi, ir vienoties ar SIA Tet (iepriekš SIA Lattelecom un SIA Lattelekom) par vietas nomu tai piederošajā pazemes infrastruktūrā, ko uzņēmums mantojis no padomju laikiem.

Šobrīd darba tirgū vērojama situācija, ka darbinieku gatavība un atvērtība darba maiņai ir salīdzinoši augsta. To atklāj pētījumu kompānijas TNS veiktais pētījums par darba tirgus tendencēm.

Ceturtā daļa (24%) darbinieku šogad apsver iespēju mainīt savu pašreizējo darbu, bet desmitā daļa (13%) darbinieku nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā. Iespējams, ka arī starp šiem darbiniekiem atrodas svārstīgie – tie, kuri skaļi nesaka, bet patiesībā apsver darba maiņas iespēju. Savukārt divas trešdaļas (63%) darbinieku pašlaik vēl nav gatavi jaunu izaicinājumu pieņemšanai.

Riska grupas jeb darbinieki, kuri salīdzinoši biežāk apsver iespēju mainīt darbu, ir gados jaunāki darbinieki (18 - 29 gadu vecumā), kā arī darbinieki, kuri uzņēmumā nostrādājuši neilgu laiku (1 - 5 gadus), un rīdzinieki.

Attīstot tirdzniecību internetā, Apavi 40+ paplašina klientu loku ārvalstīs un audzē apgrozījumu.

Sākotnējo apavu veikala Apavi 40+ (SIA Aseim) dibinātāju un īpašnieču ceļi biznesā šķīrušies, taču, piesaistot komandai jaunu partneri, Zaiga Brača turpina iesākto un negrasās apstāties. Pieprasījums pēc lielāku izmēru apaviem aug, izplešoties klientu lokam Latvijā un arī ārpus tās. Baltijas vienīgajā veikalā, kas specializējas tikai lielo izmēru apavu tirdzniecībā, iepērkas atlēti, citi stabila pamata meklētāji.

No grāmatvedības uz mārketingu

Pēc lēmuma pieņemšanas, ka var iztikt ar veikalā gūtajiem ienākumiem, Z. Brača pēdējos piecus gadus ir veltījusi savam uzņēmumam, lai gan sākotnēji apvienoja biznesu ar pamatdarbu. «Savienot pamatdarbu un attīstīt savu biznesu ir ļoti grūti,» viņa secina.

Aviokompānijas Air France lidmašīna, kas devās uz Tokiju, svētdien bijusi spiesta izliet lielu daudzumu degvielas Baltijas jūrā netālu no Somijas Ālandu salām un atgriezties Parīzē.

Airbus 380 lidmašīna pie Ālandu salām izlējusi aptuveni 90 tūkstošus litru degvielas un tad griezusies atpakaļ, vēsta Zviedrijas izdevums Aftonbladet.

Lidmašīnai - lielākajai pasažieru lidmašīnai pasaulē - radušās tehniskas problēmas ar durvīm.

Pēc atbrīvošanās no degvielas lidmašīna droši nolaidusies Parīzē.

Somijas Transporta drošības aģentūra Trafi pirmdien izplatījusi paziņojumu, kurā norāda, ka šāda rīcība nav radījusi apdraudējumu videi.

Pasaules lidostām kļūstot aizvien pārpildītākām un reisiem bieži vien kavējoties, aizvien vairāk turīgo ļaužu lidojumiem izvēlas privātās lidmašīnas.

Lidojumu skaits ar privātām lidmašīnām 2018. gadā pieaudzis par 10%, liecina Bloomberg veiktā Knight Frank un WingX datu analīze. Īsākiem lidojumiem īpaši turīgie ļaudis dod priekšroku privāto lidojumu ērtībai un ērtībai, nevis komerciāliem reisiem. Taču garākiem lidojumiem vēl aizvien tiek rezervētas vietas komerciālajās aviokompānijās, atsaucoties uz Bloomberg, vēsta Business Insider.

Vieni no biežākajiem privāto lidmašīnu galamērķiem pērn bijuši Maljorka un Bahamu salas, liecina Bloomberg informācija. Lielākā daļa lidojumu uz Bahamu salām notika Amerikas Savienotajās Valstīs un Kanādā, savukārt uz Maljorku bieži lidots no Spānijas vai Vācijas.

Parādījušies jauni sarežģījumi ar pazīstamo Dubaijas salu arhipelāgu pasaules kartes formā. Arhipelāga attīstītājs neesot saņēmis vietējā regulatora apstiprinājumu un nav spējis pabeigt projektu, jo ir maksātnespējīgs, ziņo Arabian Business.

Par to pavēstījusi Austrijas kompānija Kleindiest Group, kas ir viens no arhipelāga salu būvētājiem. Klendienst Group pašlaik tiesājas ar projekta attīstītāju Nakheel, saistībā ar kontrakta pārkāpumiem, kura rezultātā Austrijas kompānija pārtraukusi darbu pie būvniecības. Klendienst Group arī pavēstīja, ka tiesas ceļā vēlas atgriezt naudu, kuru ieguldījusi projektā.

Austrijas kompānijas pārstāvji norāda, ka galvenais viņu trumpis tiesvedībā būs saistīts ar to, ka salu arhipelāga attīstītājs neesot bijis spējīgs segt savas parādsaistības un mēģinājis apvienot maksājumus ar saviem bankrotējušajiem īpašniekiem.

Atkājies, ka augsta līmeņa ASV amatperona Džefs Nīlijs (Jeff Neely), kas organizēja izšķērdīgu «mācību konferenci» Lasvegasā, Vispārējo pakalpojumu administrācijas (General Services Administration) darbiniekiem un savai sievai nodrošinot lukusa viesnīcas apartamentus, par nodokļu maksātāju naudu ar lauleni devies arī braucienos uz Havaju salām, vēsta Businessinsider.com.

Jau vēstīts, ka «darba braucienā» Lasvegasā kopumā tika iztērēti 822 tūkstoši ASV dolāru. Administrācijas darbinieki dzīvojuši luksusa numuriņos ar skatu uz Nevadas tuksnesi, kuru cena par vienu nakti ir 449 – 599 ASV dolāri.

Pret izšķērdīgo administrācijas darbinieku uzsākta kriminālizmeklēšana un tās laikā atklājušies arī jauni pārkāpumi. 2010. gadā Dž. Nīlijs organizēja konferenci Palmspringsā administrācijas praktikantiem, pazuda 115 tehnoloģiju sīkrīki, kas bija daļa no darbinieku atlīdzības programmas. Viens no sīkrīkiem vēlāk atrasts pie Dž. Nīlija meitas.

Visa Spānija tiek uzskatīta par augsta riska zonu ceļotājiem no Vācijas, kopš Spānijas slimību kontroles centrs trešdien pievienoja Kanāriju salas jaunā koronavīrusa karsto punktu sarakstam. Spānija ir ļoti populārs ceļojumu mērķis vācu tūristiem, un tās tūrisma industrija ir lielā mērā atkarīga no viņu tērētās naudas. Tūrisms veido 12% no Spānijas iekšzemes kopprodukta (IKP), un šajā nozarē ir nodarbināti 2,5 miljoni cilvēku. Kanāriju salas ir vēl vairāk atkarīgas no tūrisma, kas sastāda 35% no šī reģiona IKP. Starp ārzemniekiem, kas apmeklē Kanāriju salas, skaitliski visvairāk ir Vācijas pilsoņu. Pērn šo arhipelāgu apmeklēja 2,65 miljoni vāciešu. Jaunie noteikumi ir stājušies spēkā, neraugoties uz Kanāriju salu amatpersonu centieniem kontrolēt vīrusa izplatību, nosakot aizliegumu pulcēties vairāk nekā 10 cilvēkiem un liekot bārus un restorānus slēgt pusnaktī. Vairākās Vācijas federālajās zemēs vēl nav sākusies skolu mācību sezona, tātad daudzas ģimenes vēl nav atgriezušās mājās no vasaras brīvlaika, un tās var ietekmēt Kanāriju salu jaunais statuss. Vācija augusta vidū izplatīja ceļošanas brīdinājumu par Spāniju, to gan neattiecinot uz Kanāriju salām. Šis brīdinājums sarežģīja daudzu vāciešu ceļojumu plānus un radīja problēmas Spānijas tūrisma nozarei. Vācija klasificē kā augsta riska zonu tās valstis vai reģionus, kur septiņu dienu periodā reģistrēti vairāk nekā 50 jauni Covid-19 infekcijas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Šis skaitlis Kanāriju salām tagad ir sasniedzis 95,71. Dažas stundas pēc tam Vācijas Ārlietu ministrija izplatīja ceļošanas brīdinājumu par visu Spāniju. Roberta Koha Institūta sarakstā par Covid-19 riska zonām pašlaik ir ietvertas 130 valstis.

Turpmāk Finanšu izlūkošanas dienests (FID) fokusēsies uz finanšu noziegumu izskaušanu iekšējā tirgū, ceturtdien Ārvalstu investoru padomes Latvijā un FID rīkotajā diskusijā par Latvijas konkurētspēju pauda dienesta vadītāja Ilze Znotiņa.

Viņa norādīja, ka patlaban FID velta daudz laika un resursu, lai atrisinātu tās lietas, kas saistītas ar iepriekšējos gados konstatētiem finanšu noziegumiem, kad nauda no austrumiem uz rietumiem tika pludināta cauri Latvijai.

Pēc viņas sniegtās informācijas, FID šā gada astoņos mēnešos iesaldējis 391,44 miljonus eiro, no kuriem 314,64 miljoni eiro ir likvidācijas procesā esošo banku līdzekļi.

"Mēs patlaban cīnāmies ar veco mantojumu, bet FID ir jāpievērš uzmanība arī citiem noziegumiem, tāpēc nākotnē plānojam pievērsties noziegumiem iekšējā tirgū, kas tostarp skar nodokļu nomaksas jautājumus u.c. finanšu noziegumus," klāstīja Znotiņa.

Tāpat Znotiņa pauda cerību, ka valdība atbalstīs FID ideju par ombuda izveidi, kas varētu skatīt ar finanšu institūciju darbību saistītus strīdus.

Pēdējo divu gadu laikā Krievijas iedzīvotāji no Kipras «izņēmuši» savas investīcijas 9,7 miljardu ASV dolāru, liecina kaimiņvalsts centrālās bankas aplēses.

Krievijas nauda lielākoties devusies uz Luksemburgu, kur aizvadītajā gadā par septiņiem miljardiem ASV dolāru pieaugušas krievu bagātnieku investīcijas, raksta laikraksts Izvestija. Iecienītas Krievijas investoru vidū bijušas Īrija un Nīderlande, kur kaimiņvalsts investīcijas pieaugušas attiecīgi par 4,6 miljardiem un 2,8 miljardiem ASV dolāru.

Kā norāda analītiķi – šāda tendence apliecina to, ka Krievijas bizness atteicies no Kipras pakalpojumiem. «Izskatās, ka no Kipras daudzi sāka aiziet jau iepriekš [pirms valsts starptautiskās glābšanas],» sacījis finanšu kompānijas Alfa Kapital makroekonomikas un tirgu analīzes struktūrvienības direktors Vladimirs Bragins.