Jaunākais izdevums

Finanšu tehnoloģijas (fintech) tiek pamatoti uzskatītas par vienu no daudzsološākajām startup nozarēm, kas izaicina un arī jau tuvākajā nākotnē mainīs tradicionālo banku sistēmu. Tāpēc Rietumu Banka sadarbībā ar Latvijas Start-up uzņēmumu asociāciju ‘Startin.LV’ jau otro gadu rīko Rietumu FinTech Club diskusijas. Tās ir slēgtas un neformālas tikšanās fintech nozares un banku ekspertiem.

21. septembrī Rīgā notiks jau ceturtā Rietumu FinTech Club diskusija. Šoreiz izvēlēta vēl iepriekš neapskatīta tēma “Pieejas maiņa, izmantojot finanšu tehnoloģijas, tradicionālajam biznesa modelim telekomunikāciju, aviopārvadājumu un mazumtirdzniecības nozarē”.

“Latvijas fintech vidē šobrīd lielākoties eksistē tādi biznesi, kuru attīstību ir virzījis tirgus pieprasījums - P2P aizdevumu platformas, datu analīze potenciālajiem kredītņēmējiem, mikromaksājumi par autostāvvietu un biļetēm, kā arī dažādi risinājumi mazumtirdzniecībai. Esam priecīgi, ka šoreiz ekspertu diskusijai pievienosies viena no lielākajām reģiona mazumtirdzniecības ķēdēm un lielākā aviokompānija. Vēlamies dzirdēt uzņēmumu pārstāvju viedokļus par to, kā tehnoloģijas mainīs viņu darba ikdienu – kas būs ieguvumi un zaudējumi. Vai ir kādas jomas, kur tehnoloģijas var palīdzēt korporācijām? Vai ir kādas iespējas sadarboties? Par to spriedīsim šajā kluba diskusijā,” saka Jevgēnijs Djugajevs, Rietumu Bankas vecākais viceprezidents un valdes loceklis.

Iepriekšējā Rietumu FinTech Club biedru tikšanās notika 2017. gada pavasarī, pulcējot ap 60 finanšu jomas ekspertus un dažādu starptautisko uzņēmumu vadītājus. Pasākuma galvenais viesis bija ‘Revolut’ biznesa attīstītājs Andrius Biceika. ‘Revolut’ tiek uzskatīts par vienu no veiksmīgākajiem 21. gadsimta startup uzņēmumiem Apvienotajā Karalistē. Tas tikko paziņoja arī par ienākšanu Latvijas tirgū, metot izaicinājumu bankām šeit (http://www.labsoflatvia.com/lv/zinas/finansu-tehnologiju-jaunuznemums-revolut-uzsak-darbu-latvija) A. Biceika toreiz kluba viesus iepazīstināja ar savu redzējumu par jaunākajām tendencēm un 21. gadsimta pārmaiņām FinTech pasaulē. Pēc uzrunas notika diskusija, kurā piedalījās daudzsološāko Latvijas fintech startup uzņēmumu - ‘Mtrx’, ‘Nordigen’ un ‘Swipe’ - pārstāvji. Diskusiju vadīja finanšu nozares eksperts un tagad arī startup uzņēmuma ‘Indexo’ vadītājs Toms Kreicbergs (http://rietumufintech.com/blog/brexit-an-opportunity-for-small-countries-to-attract-large-fintech-companies)

Arī pērn nozares eksperti pulcējās vienuviet, lai diskutētu par aktualitātēm fintech nozarē. 2016. gada vasarā Rietumu FinTech Club īpašais viesis bija Lauris Liepa no uzņēmuma ‘Cobalt’, iepazīstinot tikšanās dalībniekus ar alternatīvo finanšu modeļu tiesisko regulējumu. Paneļdiskusijas moderatora loma bija uzticēta ‘Startin.lv’ pārstāvim, bijušajam ekonomikas ministram Danielam Pavļutam. Diskusijā piedalījās arī Mārtiņš Bērziņš (‘Monea’), Mārtiņš Šulte (‘Mintos’) un Dina Buse, kā arī Rietumu Bankas valdes locekļi Renāts Lokomets un J. Djugajevs.

Pirmā Rietumu FinTech Club diskusija pirms gada bija veltīta tēmai “Fintech startup uzņēmumu veidošana Baltijas valstīs”. Paneļdiskusijas laikā eksperti sprieda par Baltijas valstu iespējām kļūt par finanšu tehnoloģiju projektu centru. Diskusiju vadīja startup uzņēmuma ‘Sellfy’ pārstāvis Māris Daģis. Ar saviem novērojumiem dalījās arī Rietumu bankas viceprezidenti Renāts Lokomets un J. Djugajevs, procesinga centra DECTA pārstāve Santa Krišbauma, finanšu tehnoloģiju startup uzņēmuma ‘Twino’ pārstāvis Jevgēņijs Kazaņins, kā arī uzņēmuma ‘Mobilly’ pārstāvis Uldis Pabērzis.

Rietumu FinTech Club ir slēgts pasākums, kur var piedalīties tikai šī kluba biedri. Dalība klubā ir bezmaksas. Par kluba biedru var kļūt, uzrakstot vēlmi un pamatojumu uz e-pasta adresi [email protected] ar norādi: “Rietumu FinTech Club Membership”. Vairāk informācijas par Rietumu Fintech Club: http://rietumufintech.com/

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018.gadā Latvijas FinTech uzņēmumu kopējais apgrozījums pārsniedza 450 miljonus eiro, viena uzņēmuma apgrozījumam svārstoties no 6,4 tūkstošiem līdz pat 120 miljoniem eiro, liecina Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes (BVEF) īstenotais pētījums.

Neraugoties uz straujo nozares izaugsmi, Latvijas FinTech uzņēmumi joprojām ir salīdzinoši nelieli - vairāk nekā puse uzņēmumu ir mazāk nekā 20 darbinieku, bet vidēji tajos strādā 32 darbinieki.

"Latvijas FinTech uzņēmumi joprojām ir salīdzinoši mazi un atrodas attīstības stadijā, bet tajā pašā laikā tie ir strauji augoši un ar lielu potenciālu kļūt ļoti ienesīgi, turklāt jau tagad veicina valsts ekonomikas izaugsmi. Nākotnē FinTech uzņēmumi varētu kļūt par vērtīgu komercbanku sadarbības partneri un veicināt finanšu sistēmas attīstību Latvijā," uzsver pētījuma autores, LU BVEF profesores Inna Romānova un Ramona Rupeika-Apoga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FinTech nozarei Latvijā ir lielas perspektīvas, bet jārīkojas bez vilcināšanās

Db.lv, 20.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

FinTech nozarei Latvijā ir lielas perspektīvas, ko apliecināja arī nesen notikušais forums, ko rīkoja Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), un starp dalībniekiem bija arī LPB Bank, pastāstīja LPB Bank Pārdošanas un reģionālās attīstības departamenta vadītājs Staņislavs Siņakovičs.

“Esam gandarīti, ka mūsu regulators kopā ar LIAA sarīkoja šādu pasākumu – tas ir pozitīvs signāls tirgum un potenciālajiem investoriem, kas vēl tikai domā par ienākšanu Latvijā un licences saņemšanu, tāpat arī tiem uzņēmumiem, kam trūkst informācijas par norisēm mūsu valstī. FinTech nozares attīstība būs prioritāte tuvākajos gados; forumā izskanēja doma, ka nākamgad plānots ieviest licencēšanu virtuālajām valūtām, kas šobrīd ir uzmanības centrā arī pasaulē,” uzsvēra S. Siņakovičs.

Foruma ietvaros ar saviem pieredzes stāstiem dalījās vairāki uzņēmumi, un diskusiju dalībnieki sprieda par plašu nozarei aktuālo jautājumu loku: par Latvijā sasniegto un darāmo FinTech jomā, par valsts, regulējuma un finansējuma piesaistes lomu FinTech attīstībā, par inovatīvām tehnoloģijām finanšu nozarē un citiem aktuāliem tematiem. Atzīts, ka FinTech nozares attīstībai Latvijā ir liels potenciāls un daudz priekšrocību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

EK iesaistās banku un FinTech cīņā

Zane Veidemane-Bērziņa, partnere, zvērināta advokāte ZAB Kronbergs Čukste Derling, 24.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kļuvis zināms, ka Eiropas Komisijas (EK) konkurences tiesību ģenerāldirektorāts oktobra sākumā ir veicis tā saukto «rītausmas reidu» virknē banku un to asociācijās vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Publiski pieejamas informācijas par šo pārbaudi ir salīdzinoši maz, tomēr zināms, ka izmeklēšana uzsākta, jo EK radušās aizdomas, ka bankas un to asociācijas varētu būt rīkojušās ar mērķi ierobežot FinTech uzņēmumu radīto konkurenci bankām. Proti, bankas esot liegušas inovatīvo finanšu pakalpojumu sniedzējiem piekļuvi klientu kontu datiem, neskatoties uz pašu klientu sniegto piekrišanu.

Visticamāk, uzsāktās izmeklēšanas centrā ir tā sauktie maksājumu iniciēšanas un kontu informācijas pakalpojumi, kuri saistīti ar screen scraping – banku klienti nodod FinTech uzņēmumiem savus autentifikācijas datus, un FinTech uzņēmumi, izmantojot attiecīgus tehnoloģiskos risinājumus, piekļūst klienta bankas kontam, iegūst tajā atspoguļoto informāciju, kura tiek replicēta FinTech uzņēmuma paša radītajā mobilajā aplikācijā vai interneta vietnē. Rezultātā klients var veikt darbības ar savu bankas kontu, izmantojot sev ērtāko un pievilcīgāko FinTech uzņēmuma radīto mobilo aplikāciju vai interneta vietni.

Rītausmas reids pēc savas būtības ir līdzīgs kratīšanai - tā mērķis ir pārsteigt iespējamos konkurences tiesību pārkāpējus nesagatavotus, lai iegūtu pēc iespējas vairāk pierādījumu par to veiktajiem konkurences tiesību pārkāpumiem. Tomēr, ņemot vērā aizvien pieaugošo spriedzi banku un FinTech attiecībās, nozares ekspertu vidū jau sen nebija jautājumu par to, vai EK spers šādu soli, drīzāk jautājums bija – kad šāds solis tiks sperts?

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Lai piesaistītu finansējumu kriptovalūtas formā, jārada uzticība investoros

Žanete Hāka, 22.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ICO (initial coin offering) jeb sākotnējais monētu piedāvājums šobrīd ir modes lieta. Tā ir finansējuma piesaiste kriptovalūtas formā no riska kapitāla investoriem. Latvijā veiksmīgi tas pagaidām izdevies vienam uzņēmumam - Digipulse. Kas ir šīs veiksmes pamatā un kā dabūt uzticību – par to piektajā tikšanās reizē diskutēja Rietumu Fintech Club dalībnieki.

«Esmu saskāries ar situāciju, kad startup uzņēmums saka - ICO ir mana pēdējā iespēja izdzīvot. Taču tā tas nenotiek un šāds uzskats ir pilnīgi aplams,» saka ICO eksperts no Krievijas un ‘Iconic.vc’ dibinātājs Aleksejs Pospehovs (Alexey Pospehov), kurš Rīgā bija ieradies uz Baltijā lielāko e-komercijai veltīto konferenci ‘eCom21’. «Šābrīža aplēses liecina, ka 2018. gada pavasarī visā pasaulē būs 5000 aktīvu ICO kampaņu. Jau šobrīd tas nozīmē gan milzīgus ieguldījumus mārketingā un sabiedriskajās attiecībās, gan arī ļoti labas zināšanas par kriptovalūtu un blockchain risinājumu tiesskajiem un finanšu aspektiem.»

A. Pospehovs uzsver, ka te neko nenoslēpsi un nevienu nepiemānīsi. Visa informācija ir pieejama digitālajā vidē, un potenciālie investori ļoti rūpīgi izpēta projektus. Ja nav minimāla dzīvotspējīga produkta (MVP, minimum viable product - eng.), bet ir tikai laba ideja vai kampaņa tapusi īsā laika periodā, visticamāk nekas neizdosies. Kriptovalūtas investīciju tīkotājiem ir jābūt gataviem atbildēt dažādiem jautājumiem. Projektam ir jābūt pilnībā caurspīdīgam ar spēcīgu atbalsta grupu, godīgu bonusu sistēmu un redzamām aktivitātēm. Tāpat jārēķinās, ka kampaņas sagatavošana var prasīt laiku līdz pat 7 mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

FinTech Latvijā – muskuļi, kas jāstiprina

Jānis Ozols, finanšu tehnoloģiju uzņēmuma “Lendiscore” vadītājs, 26.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visā pasaulē palielinās pieprasījums pēc finanšu tehnoloģiju jeb FinTech risinājumiem, kas pēdējos gados strauji transformē tradicionālos biznesa modeļus un pakalpojumu pieeju.

Arī Latvijas finanšu sektorā parādās jaunas alternatīvas, kas konkurē ar banku pieredzi, ieviešot nozarē inovācijas – hibrīdus starp telefona lietotnēm un digitālo maksājumu formām. Tos raksturo personalizētāki produkti, kas nākotnē piedāvās funkcijas, kuras vairs nenodrošinās citi pakalpojumu sniedzēji. Kā izskatās Latvijas FinTech ekosistēma? Un kā stiprināt finanšu tehnoloģiju muskuļus?

FinTech ekosistēma

Viens no galvenajiem FinTech ekosistēmas indikatoriem, kas sniedz priekšrocības inovāciju attīstībai un finanšu tehnoloģijām, ir uzņēmējdarbības vides kvalitāte un konkurētspējīgs normatīvais regulējums. To apzinās Eiropas Savienības pārstāvji, kuri maina likumus, lai panāktu nozares izaugsmi. Tas ir viens no aspektiem, kas palīdz politikas veidotājiem un tirgus dalībniekiem noteikt gan ekosistēmas stiprās, gan vājās puses. Tiesa, Latvijas rādītāji Eiropas Savienības mērogā ir viduvēji. Dalībvalstu sarakstā mēs ierindojamies 17. vietā, kamēr Igaunija ieņem 7. un Lietuva – 3. pozīciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Paplašina darbību par spīti globālajām krīzēm

Jānis Goldbergs, 07.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātā fintech kompānija Eleving Group pērno gadu noslēgusi ar lieliskiem peļņas rādītājiem, un aiziešana no Ukrainas un Baltkrievijas tirgiem nav samazinājusi uzņēmuma izaugsmes tempus un pārstāvēto valstu sarakstu, tieši otrādi - grupa klātbūtni ārvalstu tirgos palielinājusi par četrām valstīm.

Kā krīzes un ekonomiskās vētras pārvar Eleving Group, intervijā Dienas Biznesam atklāj grupas izpilddirektors Modests Sudņus (Modestas Sudnius).

Pirms nedaudz vairāk kā gada intervijā ar jums Dienas Bizness rakstīja par Eleving Group kā vienu no straujāk augošajām Austrumeiropas kompānijām, kas darbojas 14 valstu tirgos un trīs kontinentos un kam galvenais birojs ir Rīgā. Kas šajā laikā ir mainījies, noticis? Turpināt augt tikpat strauji?

Neraugoties uz visiem pretvējiem, ko aizvadītajā gadā piedzīvoja globālā ekonomika, Eleving Group ir turpinājusi organisku izaugsmi ne tikai svarīgākajos biznesa rādītājos, bet arī produktu piedāvājumā un kvalitātē. Salīdzinot ar 2022. gadu, ir piedzīvots lēciens kā portfeļa izaugsmē, tā arī peļņas un rentabilitātes rādītājos. Sasniegtie rezultāti apliecina, ka ir ielikts labs pamats turpmākai attīstībai un Eleving Group šobrīd atrodas ļoti stabilā finanšu pozīcijā. Aizvadītajā gadā izjutām augstu inflāciju un samērā nelabvēlīgu procentu likmju vidi, kas ietekmēja patērētājus un uzņēmumus. Tādēļ vairāk nekā citos gados šajā laikā pievērsām pastiprinātu uzmanību portfeļa kvalitātes celšanai, procesu efektivizācijai, kā arī saistību struktūras un risku diversifikācijai. Tie bija galvenie pīlāri, uz kuriem balstījām savu stratēģiju, un skaitļi rāda, ka šāds lēmums ir bijis pareizs. Pērn sekmīgi emitējām obligācijas 50 milj. eiro apmērā, un esošajiem Latvijas obligāciju turētājiem tā bija iespēja apmainīt viņu rīcībā esošās nenodrošinātās obligācijas pret jaunajām nodrošinātajām, kas turklāt bija ar augstāku fiksēto kupona likmi un dzēšanas termiņu pēc pieciem gadiem. Šīs apmaiņas rezultātā mums izdevās refinansēt aptuveni pusi no Latvijas obligācijām, kurām dzēšanas termiņš būs jau šā gada 31. martā, tādējādi ievērojami uzlabojot Grupas parādu dzēšanas struktūru. Šobrīd mums nav neviena nozīmīga parāda, kas būtu jāatmaksā tuvākajā laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Fintech un bankas – kurš kuru vai abi kopā vienotam mērķim?

Juris Grišins, AS Capitalia vadītājs, 20.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tehnoloģiju uzņēmumi un to straujā izaugsme pēdējā laikā ir «karsts» un populārs temats. Lai gan pašas bankas ir vienas no lielākajiem ieguldītājiem modernos tehnoloģiju risinājumos, tipiski ar Fintech apzīmē nebanku uzņēmumus, piemēram, alternatīvā finansējuma vai norēķinu sniedzējus. Tādējādi starp Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem ierindo, piemēram, Mintos (savstarpējo aizdevumu platforma), Nordigen (bankas kontu analīze), Capitalia (uzņēmumu finansēšana), Mobily (elektroniski norēķini), un Creamfinance (patērētāju finansēšana), savukārt Latvijā plaši izmantots starptautisks Fintech uzņēmums noteikti būtu minams Revulot (maksājumu kartes).

Bieži vien banku piedāvātie un uz tehnoloģijām bāzētie pakalpojumi nebūt neatpaliek no Fintech uzņēmumu demonstrētā. Par piemēru var minēt, piemēram, Swedbank budžeta un izmaksu plānotāju, SEB automātisko krājkasi vai Citadeles mobilo aplikāciju. Tomēr tipiski banku piedāvātie rīki ir ģeogrāfiski ierobežoti uz savu klientu auditoriju vietējā tirgū. Pretstatā klasiski Fintech jau no sākuma domā un darbojas starptautiski.

Tāpat finanšu tehnoloģiju uzņēmumu priekšrocība ir tā, ka tie ir jauni un veidoti ar mērķi piedāvāt vienu specifisku finanšu pakalpojumu. Rezultātā tie nav apgrūtināti ar sistēmām, filiālēm, regulējumiem un procedūrām, kas ir bankām. Jā, arī bankas mainās un ir spiestas mainīties līdzi videi, bet mainīt sistēmu noteikti ir grūtāk, nekā izveidot mūsdienīgu struktūru no jauna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šoruden par darbības uzsākšanu Latvijā paziņoja kārtējais Lietuvas fintech uzņēmums – Arcapay. Atšķirībā no daudziem citiem nozares uzņēmumiem Arcapay orientējas nevis uz privātpersonām, bet biznesa klientiem, īpaši uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar importu un eksportu.

Uz sarunu par uzņēmuma plāniem Latvijā un fintech nozares attīstību Baltijā uz sarunu aicinājām Arcapay vadītāju Marusu Bausis (Marius Bausys).

Fintech ir visai plašs jēdziens. Kāda ir jūsu biznesa niša – ar ko tieši nodarbojaties?

Arcapay specializējas ārvalstu valūtu pārrobežu maksājumu pakalpojumu sniegšanā biznesa klientiem. Esam elastīgi un maksājumu risinājumus nepārtraukti pilnveidojam, atbilstoši starptautiskā biznesa aktualitātēm un klientu vajadzībām. Esam izveidojuši tiešsaistes platformu ar plašu valūtu portfeli un dažādām konvertācijas iespējām, nodrošinot ātrus bezmaksas pārrobežu maksājumus. Platformu izveidojām atsaucoties mazo un vidējo uzņēmumu interesei pēc elastīgiem valūtu konvertēšanas brokeru risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākusies vadošā B2B akseleratora Startup Wise Guys finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumu akseleratora otrā programma Wise Guys Fintech 2 sadarbībā ar Swedbank, informē Swedbank.

Salīdzinot ar pirmo akseleratoru, jaunuzņēmumu interese par programmu pieaugusi divas reizes – saņemti ap 200 pieteikumu, un sīvā konkurencē izvēlētas 9 spēcīgas komandas, kam dota iespēja trīs mēnešu intensīvā programmā attīstīt savu biznesa ideju. Katra komanda saņems sākotnējo finansējumu līdz 30 000 eiro ar iespēju iegūt papildu investīcijas tālākai attīstībai 200 000 eiro apmērā. Otrais akselerators pulcē jaunos uzņēmējus no 9 valstīm – Latvijas, Turcijas, Ukrainas, Lielbritānijas, Krievijas, Kazahstānas, Ganas, ASV un Itālijas.

Šoreiz, atlasot komandas, paplašinātas fintech robežas – uzņēmumu idejas nav saistītas tikai galvenokārt ar maksājumu jomu, un aptver plašāku nozaru loku, kas vērsts uz finanšu platformu veidošanu. Šī akseleratora dalībnieku idejas saistītas ar plašu nozaru spektru – apdrošināšana, personālvadība un darbaspēks, kreditēšana, regulējums, investīcijas, nekustamais īpašums u.c. Atlasot spēcīgākās komandas, galvenā uzmanība tiek pievērsta biznesa idejas un komandas potenciālam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Ieguldot miljonu eiro, uzsākta vēsturiska nama renovācija Lāčplēša ielā

Zane Atlāce - Bistere, 25.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas centra kvartālā Baznīcas ielas posmā starp Lāčplēša un Ģertrūdes ielu topošajā premium klases dzīvokļu namā Club Central Residence II sākti iekštelpu izveides darbi, bet namam Lāčplēša ielā 13 uzsākta renovācija, informē augstākās klases nekustamo īpašumu uzņēmuma Baltic Sotheby`s International Realty pārstāve Svetlana Bondarevska.

Paredzēts, ka ar šīs ēkas renovācijas darbu pabeigšanu rudenī, noslēgsies jaunā kvartāla izveide, kurā kopējais šī projekta attīstītāja SIA Axi Invest ieguldījums pārsniegs 13 miljonus eiro.

Kvartāla attīstība sākās 2014. gada vasarā, un to veido četri īpašumi. 2015. gada nogalē ekspluatācijā tika nodots augstākās klases komfortam atbilstoši uzbūvētais 7 stāvu 20 dzīvokļu nams - Club Central Residence, kur dzīvokļi tika izpirkti gada laikā. Šī dzīvokļu nama Baznīcas ielā 18a un tā fasādes arhitektūras un interjera līdzautori ir arhitektūras birojs Tectum un starptautiski atzītā latviešu arhitekte Zane Tetere.

Pašlaik tam līdzās top Club Central Residence otrā kārta: jauns premium segmenta 7 stāvu nams ar kopējo platību 3930 m². Ēkas arhitekts un interjeru autors ir SIA SZK/Z un tā vadošais arhitekts Uģis Zābers. Namā būs 28 dzīvokļi platībā no 46 līdz pat 252 m² un komerctelpas. Jaunbūvējamai ēkai pavasarī tika nosvinēti spāru svētki, sasniedzot ēkas augstāko punktu, ir pabeigta karkasa un jumta izbūve, un sākušies iekštelpu apdares darbi. Līdz šim pārdoti jau 30% šī nama telpu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#«Man šķiet, ka daudzi uzņēmumi, un ne tikai finanšu tehnoloģiju jomas spēlētāji, joprojām līdz galam nav aptvēruši gaidāmo pārmaiņu lielumu.»

Jaunās direktīvas PSD2 prasības būtiski mainīs pašreizējo tirgu, maksājumu pakalpojumus internetā integrējot ievērojami vairāk

Mēs esam lielu pārmaiņu priekšā – maksājumu pakalpojumu direktīva PSD2, kas Eiropas Savienības teritorijā stājusies spēkā šogad, finanšu nozarē izraisīs īstu revolūciju, taču kādas tieši šīs pārmaiņas būs, vēl nav skaidrs, – tā intervijā DB atzīst Swedbank vadītājs Latvijā Reinis Rubenis.

Otrā Maksājumu pakalpojumu direktīva (PSD2) ES valstīs stājusies spēkā 2018. gada janvārī. Šis dokuments paredz, ka ar klienta piekrišanu bankas pienākums būs licencētiem pakalpojumu sniedzējiem ļaut izmantot finanšu informāciju par konkrētā klienta kontiem, kā arī izpildīt viņa maksājumu uzdevumus. Domājams, šīs prasības būtiski mainīs pašreizējo tirgu, maksājumu pakalpojumus internetā integrējot ievērojami vairāk. Saņemot piekļuvi bankas datiem, uzņēmumi var piedāvāt klientiem maksājumu pakalpojumus, integrējot tos savās lietotnēs/interfeisos. Daudzi eksperti uzskata, ka šie jaunievedumi būs izdevīgi gan finanšu tehnoloģiju jeb fintech uzņēmumiem, gan arī bankām. Bankām tas pavērs durvis uz inovatīviem pakalpojumiem un dos piekļuvi fintech uzņēmumu tehnoloģijām, savukārt fintech uzņēmumiem – pieeju banku datubāzei. Tāpat PSD2 uzlabos iespējas Eiropas banku klientiem saņemt pakalpojumus. Tajā pašā laikā, pēc konsultāciju uzņēmuma PwC aptaujas datiem, 68% baņķieru uzskata, ka direktīva vājinās Eiropas banku pozīcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

Sun Finance grupa trīs gados uzsāk darbu trīs kontinentos

Jānis Goldbergs, 16.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Sun Finance” ir finanšu tehnoloģiju (fintech) uzņēmums, kas nodarbojas ar kreditēšanu tiešsaistē. Grupa ir dibināta 2017. gadā un jau trešajā darbības gadā pārsniedza 100 miljonu eiro apgrozījuma robežu.

“Sun Finance” strādā 3 kontinentos un 7 valstīs, tostarp, Meksikā un Vjetnamā, bet šis gads, neraugoties uz Covid-19, kļūs par grupas rekorda izaugsmes gadu.

Par “Sun Finance” izaugsmi DB.lv stāsta grupas dibinātājs un vadītājs Toms Jurjevs.

Kas ir finanšu tehnoloģijas vai tiešsaistes kreditēšana?

Ja cilvēkam ir nepieciešams aizdevums, tad viņš var izvēlēties, kur to saņemt – bankā, patērējot tam nepieciešamo laiku, vai arī tiešsaistē mūsu uzņēmuma mājaslapā vai aplikācijā, tam patērējot aptuveni desmit minūtes.

Kā radās ideja par paša uzņēmumu?

Finanšu tehnoloģiju uzņēmumi visā pasaulē pēdējo desmit gadu laikā ir radušies daudz. “Sun Finance” vadošās komandas darba pieredze konkrētajā jomā ir pietiekami liela. Cilvēki ir strādājuši šajā jomā desmit un vairāk gadus. Arī pats esmu strādājis citā uzņēmumā kā vadošs darbinieks. Pienāca laiks, pirms “Sun Finance” dibināšanas, kad sapratu, ka pietiek sēdēt tikai pie vadības galda, gribu būt arī pie akcionāru galda. Toreiz sazinājos ar savu labāko draugu Emīlu Latkovski, kurš nu ir arī mans biznesa partneris, un šobrīd sēžam vienā kabinetā. Toreiz viņu aicināju līdzi dibināt start-up uzņēmumu finanšu tehnoloģiju jomā. Sākām mēs ar biznesu tepat Latvijā. Šo tirgu toreiz arī vislabāk pārzinājām. Mazu brīdi vēlāk uzsākām darbību Dānijā. Faktiski uzreiz pēc tam sekoja Polija, tad Kazahstāna un tālāk jau sekoja eksotiskākas valstis kā Meksika un Vjetnama. “Visjaunākā” valsts grupas portfelī, kurā esam uzsākuši darbu, ir Zviedrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Par 5,5 miljoniem eiro Lāčplēša ielā top Club Central Residence II

Zane Atlāce - Bistere, 06.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kvartālā starp Lāčplēša un Ģertrūdes ielām savu augstāko punktu sasniedzis un spāru svētkus svin otrais septiņu stāvu augstais nams Club Central Residence II, kura būvniecība izmaksās 5,5 miljonus eiro, informē bankā Citadele, kas finansē šo projektu.

Kvartāla izveides projekta kopējās investīcijas pārsniegs 13 miljonus eiro. Pabeidzot šo projektu, Rīgas vēsturisko centru papildinās četru gadu laikā no jauna uzceltu divu ēku un divu atjaunotu namu komplekss.

Ēkas arhitekts un interjeru autors ir SIA SZK/Z un tā vadošais arhitekts Uģis Zābers. Nama kopējā platība būs 3930 m². Ēkas septiņos virszemes stāvos tiks izvietoti 28 dzīvokļi. Projektu attīsta SIA Axi Invest, būvnieks ir AS LNK Industries, bet objekta telpu tirdzniecības tiesības ir premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmumam Baltic Sotheby’s International Realty.

«Kreditējot nekustamā īpašuma nozari, arvien biežāk novērojam jaunu namu un pat kvartālu atdzimšanu Rīgas vēsturiskajā centrā. Vēsturiskais apvienojamā ar moderno un šodienas dzīves kvalitātei atbilstošo uzrunā mūsdienu aizņemto un prasīgo pilsētnieku. Tādēļ šis segments ir interesants gan nekustamo īpašumu attīstītājiem, gan pircējiem,» skaidro bankas Citadele valdes locekle Santa Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LPB Bank nav klasiska banka ar lielu filiāļu un bankomātu tīklu – tai skaitā lielām fiksētām izmaksām. LPB Bank specializējas e-komercijā, ir lielā mērā FinTech uzņēmums un klasiskā banka vienā personā.

Vairāk stāsta LPB Bank Resursu departamenta vadītājs Sandis Kapitonovs.

Kādi globālie notikumi ietekmējuši banku darbību šogad un turpinās to ietekmēt nākamajā gadā?

Par pirmo un primāro globālo notikumu apstākli, kas ietekmē visus, arī bankas, var uzskatīt inflāciju. Pašlaik jau var teikt, ka inflācijas gaidas ir stabili pārtapušas realitātē. To acīmredzami pierāda augošās izejvielu un būvniecības izmaksas, kas, diemžēl, ir tikai pirmais solis. Gan valstīm, gan korporatīvajam sektoram parādu apjomi ir sasnieguši rekordaugstus līmeņus, kas daudzos gadījumos var tikt uzskatāmi par neatgūstamiem. Ja saglabāsies ļoti zemas, pat negatīvas procentu likmes, šī parādu spēlīte var turpināties vēl nezināmu skaitu gadu, taču teorija mums māca, ka, augot inflācijai, ir jāaug arī starpbanku procentu likmēm vai naudas cenai, kas pie šodienas parādu apjoma ir maz iespējams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Asociācija: Rīgai ir visas iespējas kļūt par Baltijas finanšu centru

Rūta Lapiņa, 23.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālajā finanšu centru indeksā Rīga atrodas 45. vietā no 88 pasaules finanšu centriem, nedaudz augstāk ir ierindota Tallina - 42. vietā. Kaut arī konkurence starp abām Baltijas pilsētām ir sīva, Rīgai ir visas iespējas kļūt par reģiona finanšu centru, norāda Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

«Latvijā ir izveidojušies un turpina rasties spēcīgi FinTech uzņēmumi, kas veiksmīgi strādā globālajā tirgū, kā arī mums ir stabils banku sektors. Latvija kontinentālajā Eiropā pašlaik ir pirmajā vietā pēc savstarpējās platformās piesaistīto investīciju apmēra. Savukārt nebanku aizdevēji ir apguvuši Eiropas tirgus, kā arī iegājuši Dienvidamerikā un Ziemeļamerikā,» stāsta G. Āboltiņš.

Pētījumā «FinTech pulss 2017» secināts, ka FinTech uzņēmumu vadītāji kā Rīgas stiprās puses izceļ izglītotu un zinošu speciālistu pieejamību, modernu IT infrastruktūru un attīstītu banku sektoru.

Aptaujātie kā galvenos pozitīvos ietekmējošos faktorus min arī ciešu sadarbību ar uzraugošajām iestādēm, sakārtotu valsts finanšu sektora politiku, konkurētspējīgu normatīvo regulējumu, pievilcīgu nodokļu politiku, tāpat arī kā ne mazāk svarīga tiek izcelta Rīgas izdevīgā atrašanās vieta - pilsētai ir ērta starptautiskā satiksme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

FinTech vadītāji skeptiski par valsts spēju gada laikā nodrošināt tiesiskās vides stabilitāti

Žanete Hāka, 25.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumu (FinTech) vadītāji ir visskeptiskāk noskaņoti par valsts spēju nākamā gada laikā nodrošināt tiesiskās vides stabilitāti, secināts Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) veiktajā pētījumā.

Šobrīd vien 17% aptaujāto prognozē, ka valdība spēs nodrošināt tiesiskās vides stabilitāti.

Latvijas uzņēmumiem ir visas iespējas būt vadošajiem Eiropā, tomēr daudz kas ir atkarīgs no valdības politikas. Piemēram, patlaban vien trešā daļa jeb 37% finanšu tehnoloģiju uzņēmumu vadītāju prognozē, ka valsts īstenos atbalsta pasākumus jaunu FinTech uzņēmumu attīstībai, komentē LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.

Būtisks vairākums jeb 77% respondentu prognozē, ka ekonomiskā situācija valstī nākamo 12 mēnešu laikā uzlabosies, un 53% aptaujāto paredz tiešo ārvalstu investīciju pieaugumu. Tāpēc likumsakarīgi, ka FinTech uzņēmumu vadītāji ir optimistiski savās prognozēs par bezdarba samazināšanos un atalgojuma pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātā uzņēmīguma loma sabiedrībā pieaug; riskam labvēlīgas ekosistēmas veido gan kompānijas, gan valstis

Jaunuzņēmumu akselerators Start-up Wise Guys Rīgā ir sācis divas akselerācijas programmas – pirmo Baltijā finanšu tehnoloģiju jeb fintech programmu Wise Guys Fintech, kuras uzņēmumi atrodas Swedbank ēkā, un akseleratoru kopdarba telpās Teikums, kas atrodas Jaunās Teikas rajonā. Abu programmu uzņēmumus mentorēt bija ieradies Eiropas korporatīvajā vidē un publiskajā sektorā atzīts inovācijas mentors Dans Toma (Dan Toma).

Pēc divu mentorēšanas dienu novērojumiem Rīgā viņš sarunā ar DB komentē, ka abu programmu dalībnieki ir ļoti atšķirīgi, jo Swedbank telpās akseleratoru veido fintech jaunuzņēmumi, bet Teikuma telpās notiekošais nav ar tik specifisku orientāciju. «Sevišķi fintech programmā ir ļoti spēcīgas komandas – pilnīgi visas, un starp tām noteikti ir nākotnes čempioni. Viena komanda man tur īpaši iekrita prātā, un es apsveru tajā jaunuzņēmumā investēt personīgi,» saka D. Toma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Fintech sektors un jaunuzņēmumi kopīgā vēstulē vēršas pie FM un Latvijas Bankas

Db.lv, 09.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piecas vadošās Latvijas finanšu tehnoloģiju sektoru pārstāvošās organizācijas kopīgi nosūtījušās vēstules Finanšu ministrijai un Latvijas Bankai, aicinot veikt konkrētus grozījumus normatīvajos aktos, lai adaptētu labākos finanšu tehnoloģiju tirgus prakses piemērus no kaimiņvalstīm un rezultātā stiprinātu Latvijas pievilcību jaunu un inovatīvu uzņēmumu ienākšanai valstī, informē Latvijas Blokķēdes attīstības asociācijas valdes loceklis Mārtiņš Puķe.

"Apvienojot spēkus ar citām finanšu tehnoloģiju nozares asociācijām, vēlamies mainīt dinamiku Latvijas finanšu sektorā. Izlēmīgi un laicīgi veicot minētās izmaiņas, Latvijas Banka un Finanšu ministrija veiktu platu soli, lai pozicionētu Latviju kā finanšu tehnoloģijām draudzīgu valsti, un piesaistītu finanšu pakalpojumu sniedzējus un jaunuzņēmumus no dažādām Eiropas Savienības valstīm. Tas nodrošinātu arī lielāku konkurenci Latvijas finanšu pakalpojumu tirgū un pievilcīgāku piedāvājumu klientiem," norāda Mārtiņš Puķe.

Vēstuli parakstījušas Latvijas Blokķēdes attīstības asociācija, “Fintech Latvija” asociācija, Latvijas Maksājumu un Elektroniskās naudas iestāžu asociācija, kā arī Latvijas Pūļa finansēšanas pakalpojumu sniedzēju asociācija. Savā vēstulē organizāciju pārstāvji aicina lēmumu pieņēmējus uz trim konkrētiem soļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autodoc, kas ir tiešsaistes automašīnu rezerves daļu mazumtirdzniecības flagmanis Eiropā, klientiem un ieinteresētajām personām piedāvā automašīnu apkopes un uzturēšanas platformu ar nosaukumu Autodoc Club.

Platformas piedāvātās iespējas padara to par unikālu tirgū. Platforma pieejama 26 Eiropas valstīs, tajā atrodamas vairāk nekā 1300 profesionālas PDF instrukcijas visu valstu valodās, kā arī 2240 video pamācības. Turklāt tajā pieejama virkne citu noderīgu funkciju, piemēram, lietotāja automašīnas integrētais apkopes protokols. Tas ļauj plānot remontus un kontrolēt izmaksas. Autodoc Club lietotni Android un iOS operētājsistēmām plānots izlaist 2020. gada sākumā, kas viedtālruņu un planšetdatoru lietotājiem padarīs pieejamas visas kluba vietnes funkcijas.

Konsultācijas, serviss un rezerves daļas – viss vienuviet

Autodoc kluba mājaslapā pieejams plašs ar automašīnu remontu un apkopi saistītu pakalpojumu klāsts un daudz citas vērtīgas funkcijas, piemēram, iespēja lietotājam saglabāt informāciju par automašīnas modeli, uzturēt tehniskās apkopes žurnālu, saņemt atgādinājumus par daļu nomaiņu vai saglabāt informāciju no remontdarbnīcas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Vēl neapgūtas iespējas tehnoloģiju izmantošanā ir apdrošināšanas nozarē

Žanete Hāka, 10.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz puse jeb 47% finanšu tehnoloģiju uzņēmumu (FinTech) vadītāju prognozē, ka skaidras naudas darījumu apjoms trīs gadu laikā samazināsies par 20%. Līdz ar tehnoloģiju pieejamību paredzams, ka iedzīvotāji arvien biežāk iegādāsies preces internetā un izvēlēsies ērtākus risinājumus kā veikt dažādus finanšu darījumus, secināts pētījumā «FinTech pulss 2017».

«Sagaidāms, ka gandrīz puse jeb 40% iedzīvotāju tuvākajā nākotnē veiks finanšu darījumus, izmantojot tehnoloģiju risinājumus. Kā un cik strauji attīstīsies digitālie pakalpojumi, lielā mērā nosaka paši patērētāji, jo uzņēmēji vienmēr piedāvās tādu risinājumu, kam ir pieprasī­jums,» pētījuma datus komentē LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.

Pašlaik 50% finanšu tehnoloģiju uzņēmumu vadītāju prognozē, ka pēc trim gadiem elektroniski pirkumus veiks vairums jeb 40 līdz 80% Latvijas iedzīvotāju. Savukārt vairāk nekā puse jeb 57% paredz, ka pēc trim gadiem 40% personīgie finanšu darījumi tiks veikti, izmantojot telefonu.

«Vēl neapgūtas iespējas tehnoloģiju izmantošanā ir apdrošināšanas nozarē, kur tieši FinTech varētu veicināt būtisku tās attīstības uzrāvienu, piedāvājot daudz vienkāršāku un vienlaikus ātrāku iespēju klientiem attālināti iegādāties apdrošināšanas pakalpojumu. Tāpat tehnoloģiskie risinājumi nepieciešami, lai padarītu ērtāku maksājumu veikšanu starp patērētāju un tirgotāju,» papildina Gints Āboltiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

Viedoklis: Īss ieskats maksājumu FinTech pasaulē. Ar ko nodarbojas pasaules vadošie uzņēmumi?

Latvijas Bankas ekonomisti Deniss Fiļipovs un Glens Olivers Andersons, 31.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Medijos, uzņēmēju un informācijas tehnoloģiju (IT) profesionāļu vidē arvien biežāk dzirdam par FinTech uzņēmumiem – jaunuzņēmumiem, kas darbojas tādās finanšu jomās kā maksājumi, kreditēšana, aktīvu pārvaldība un citās, piedāvājot tradicionālajiem banku finanšu pakalpojumiem alternatīvus pakalpojumus. Jau pats nosaukums saka priekšā, ka šī nozare savieno divas nozares - finanšu pakalpojumus ar IT risinājumiem.

Pagaidām šī nozare atrodas savas attīstības sākumposmā un ir maz pētīta, tāpēc nolēmām nedaudz ieskatīties šajā jautājumā. Apzinot attīstības tendences nebanku sniegto maksājumu pakalpojumu jomā, Latvijas Banka augustā un septembrī īstenoja populārāko finanšu tehnoloģiju uzņēmumu produktu un pakalpojumu analīzi. Kopumā no dažādām jomām tika atlasīti un sagrupēti 30 interneta vidē visvairāk pieminētie FinTech uzņēmumi. No tiem padziļinātai izpētei tika izvēlēti 13 uzņēmumi, kas darbojas galvenokārt maksājumu jomā.

Un tagad pie konkrētiem piemēriem. Elektroniskās komercijas īpatsvars iedzīvotāju ikdienas iepirkumos strauji pieaug jau vairākus gadus pēc kārtas. Tā rezultātā arī lielākā daļa no populārākajiem maksājumu FinTech risinājumiem tiek piedāvāti e-komercijas jomā. Vēl pavisam nesen interneta tirgotājam bija nepieciešami līgumi ar tām bankām, ar kuru internetbankām tirgotājs gribēja veidot sava veikala salāgošanu (t.s. banklink risinājumi) un maksājumu karšu pieņemšanu. Pašlaik situācija ir mainījusies un aktīvi darbojas vairākas pasaules mēroga maksājumu pieņemšanas platformas, kas nodrošina iespēju interneta tirgotājam norēķinos par precēm pieņemt plašu spektru ar maksājumu veidiem, noslēdzot vienošanos tikai ar šo platformu (piemēram, Adyen, Stripe, Klarna, Braintree).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažreiz var dzirdēt jautājumu: ko tie cilvēki personāla vadības departamentā vispār dara? Ir izplatīts kļūdains priekšstats, ka tur tikai pieņem vai atlaiž darbiniekus un risina ar atalgojumu saistītus jautājumus. Patiesībā personāla vadība ir organizācijas dzinējspēks un pārmaiņu aģents, kas ir atbildīgs par korporatīvo kultūru, darbinieku labbūtību un izaugsmi. Par jaunākām tendencēm personāla vadības jeb HR jomā stāsta LPB Bank personāla vadītāja Agija Freiberga.

Mēs dzīvojam straujā pārmaiņu laikmetā, kad nepieciešams reaģēt ātri. Nedrīkstam “atslābināties” ne uz mirkli, jo tas būs tiešs apdraudējums bankas konkurētspējai. Ne visiem ir viegli pieņemt pārmaiņas, bet bez tām attīstība nav iespējama. Svarīga ir drosme turpināt iesākto, ātri adaptēties jauniem apstākļiem un pieņemt jaunus izaicinājumus. Tātad, no HR viedokļa, mums jāapsteidz ātrgaitas vilciens un jāpieliek visas pūles un finanšu resursi darbinieku kvalifikācijas celšanā.

Par pēdējo gadu tendencēm personāla vadībā nav iespējams runāt, neņemot vērā Covid-19 pandēmiju. Kopš 2020. gada viskarstākās tēmas ir bijušas attālinātais darbs, izdegšana, labbūtība un mentālā veselība, jo “mājsēdes” laiks nevienam nenāca viegli. 2021. gadā darba devēji vairāk domāja par to, kur darbinieki strādās, savukārt 2022. gads atnesa jaunu jautājumu: kad darbinieki strādās. Tas prasīja jaunas pieejas personāla vadībā. Gan tiešo vadītāju, gan HR funkcija bija palīdzēt komandai noteikt kopīgu darba laiku visiem un visproduktīvāko laiku katram darbiniekam individuāli, palīdzēt atrast līdzsvaru starp darba uzdevumiem un privāto dzīvi. Vēl šobrīd nevar teikt, ka situācija pasaulē un Latvijā ir stabilizējusies, tomēr cilvēki vairāk vai mazāk ir pielāgojušies krīzes apstākļiem. Tāpēc var runāt par transformācijas laiku, kas ir nomainījis ieilgušu adaptāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru