Lielai daļai Ukrainas bēgļu no 24.maija tiek pārtraukta ēdināšana, teikts Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) paziņojumā.

"Ar 24.maiju lielākajai daļai Ukrainas kara bēgļu Latvijā - galvenokārt sievietēm ar bērniem, daudzbērnu ģimenēm, grūtniecēm un pensionāriem - netiks nodrošināta sākotnēji solītā 90 dienu ēdināšana, par kuras neparedzēto pārtraukšanu ne valsts, ne pašvaldības institūcijas nav informējušas Ukrainas kara bēgļus," informē LVRA.

Asociācija norāda, ka Saeima 3.martā pieņēma Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma grozījumus, kas paredzēja Ukrainas kara bēgļu izmitināšanu un ēdināšanu 90 dienas no to ierašanās Latvijā. Daļa Ukrainas kara bēgļu tika izmitināti tūristu mītnēs, kuras tos "gan izmitināja, gan baroja uz sava rēķina", paziņojumā raksta LVRA.

Speciālistu manuālo darbu pašvaldībās pakāpeniski atbalsta vai aizstāj IT sistēmas, kas automātiski apstrādā datus un bez dažādām citām priekšrocībām samazina arī apzinātas vai neapzinātas cilvēciskās kļūdas. Digitalizētās sistēmas, piemēram, Atvieglojumu vienotā informācijas sistēma (AVIS), ļauj sekot līdzi procesiem reāllaikā, tā samazinot arī korupcijas riskus.

Līdz ar digitalizēto sistēmu ieviešana pašvaldībās, rodas iespēja to iestādēs efektīvāk izmantot resursus un pilnībā koncentrēties uz svarīgākajiem pienākumiem, kas saistīti, piemēram, ar sociālās palīdzības nodrošināšanu.

Samaksa tikai par faktiski saņemtajiem pakalpojumiem

Pašvaldībām īpaši nozīmīga ir līdzekļu administrēšana sociālajā jomā, tāpēc skaidroju kā Atvieglojumu vienotā informācijas sistēma palīdz administrēt pakalpojumus, kur atvieglojuma devējs – pašvaldība noteiktām iedzīvotāju grupām nosaka pieejamos atvieglojumus pakalpojumu saņemšanā. Piemēram, pašvaldība nosaka savas teritorijas pirmsskolas izglītības iestādēs visām trūcīgām, maznodrošinātām personām 100% apmērā segt ēdināšanas izmaksas, savukārt izglītojamajiem no daudzbērnu ģimenēm 50% apmērā ēdināšanas izmaksas. Cik daudz pašvaldību speciālistu manuāla darba un reizē finanšu nepieciešams, lai minētie iedzīvotāji pakalpojumu saņemtu ar tieši viņiem noteikto atlaidi? Vienlaikus ir pašvaldības, kas par šo ne tikai domā, bet arī dara. Labs piemērs ir Jelgavas valstspilsētas pašvaldība, kas ieviesa automatizētu ēdināšanas pakalpojumu uzskaiti izglītības iestādēs un panāca 20% pašvaldības budžeta ietaupījumu. Kā tas iespējams? Samaksa no pašvaldības puses notiek tikai par faktiski sniegto pakalpojumu apjomu – bērns paēd, pašvaldība samaksā ēdinātājam.

Ieguldot vairāk nekā miljonu eiro, ēdināšanas uzņēmums LIDO jau drīzumā plāno atvērt jaunu restorānu Riga Plaza. Šis ir viens no nedaudziem jauna restorāna atvēršanas piemēriem pēc pandēmijas, Krievijas iebrukuma Ukrainā radītās inflācijas un Eiropas Centrālās bankas likmju celšanas.

Turklāt LIDO šajā periodā mainījies akcionāru sastāvs. Kādi bijuši uzņēmuma izaicinājumi, kā pārvarētas grūtības, kas nepieciešams nozares un uzņēmuma attīstībai, Dienas Bizness jautāja LIDO valdes priekšsēdētājai Ritai Auziņai.

Fragments no intervijas

Pandēmijas ekonomiskā vētra ēdināšanas nozarē ir garām. LIDO grasās atklāt jaunu restorānu. Kas šobrīd ir LIDO? Cik lielā mērā LIDO ir tas pats, kas bija pirms pandēmijas?

LIDO ir tautas mīlēts zīmols ar 37 gadu darba pieredzi Latvijā, un šogad svinam 15 gadu jubileju arī Igaunijas tirgū! Mēs apkalpojam aptuveni 30 tūkstošus klientu. Proti, ik dienu 30 tūkstoši cilvēku balso par LIDO ar savu maciņu. Protams, tā ir gadu gaitā radīta vērtība. Šobrīd LIDO restorānu tīklā ir 20 tirdzniecības vietas – 12 restorāni Rīgā un Pierīgā, 4 veikali Rīgā un 4 restorāni Tallinā. Jau pavisam drīz kopumā būs 21 tirdzniecības vieta. Nozīmīga vienība mūsu sastāvā ir LIDO produkcijas ražošanai, kurā ražojam preces veikalu tīkliem, un ar veikalu starpniecību mūsu produkcija var nonākt ikviena Latvijas iedzīvotāja maltītē. LIDO ir tautas ēdinātājs, un mūsu misija – ēdināšana tautai – ir vadmotīvs daudzu lēmumu pieņemšanā. Man personīgi LIDO ir komanda, kas tur godā noteiktu vērtību kopumu. Mūsu vērtības ir rūpes, kvalitāte, godīgums un kārtība. Šīs vērtības tiek iedzīvinātas ikvienā uzņēmuma procesā. Tas ir drošs paņēmiens, kā skaidri redzēt ceļu, darot savu darbu. LIDO ir komanda, kura neguļ uz lauriem, un kā nozares līderim mums jāiet uz priekšu diezgan drosmīgi, daudzreiz pat strauji, lai sasniegtu augstvērtīgus biznesa rādītājus. Mēs negaidām, kad lietas notiks, mūsu komanda allaž ir apņēmības pilna nepārtraukti pilnveidoties un likt lietā iegūto pieredzi, ar degsmi radīt ko jaunu, sekojot pasaules tendencēm un inovācijām.

Lai arī pēdējā laikā vērojama zināma Eiropas Savienības ilgtspējas regulējuma mīkstināšana, ilgtspējas jautājumi joprojām saglabā savu aktualitāti un no dienaskārtības nepazudīs, tāpēc uzņēmumiem no ilgtspējas mērķu sasniegšanas nevajadzētu atteikties vai tos atlikt.

Tā nav tikai birokrātiska prasība, bet arī konkurētspējas, izmaksu, efektivitātes un reputācijas jautājums. Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) var daudz panākt, integrējot praktiskus un pieejamus tehnoloģiskos risinājumus savā ikdienas darbībā. Minēšu piecus tehnoloģiju virzienus, kas palīdzēs sasniegt ne tikai ilgtspējas mērķus, bet arī risinās ļoti konkrētas biznesa problēmas.

1.Pašapkalpošanās risinājumi – atbilde darbaspēka trūkumam

Viens no virzieniem, kas pēdējos gados mainījis ikdienu ļoti daudzos uzņēmumos, ir pašapkalpošanās tehnoloģijas. Mazumtirdzniecībā, ēdināšanā un arī pakalpojumu nozarē arvien biežāk ievieš pašapkalpošanās kases, digitālos kioskus vai iespēju klientiem pašiem pieteikt pakalpojumu tiešsaistē. Tas ir ne tikai risinājums darbaspēka deficītam un algu kāpumam, bet arī būtisks solis efektivitātes un klientu apkalpošanas uzlabošanā. Šāda veida tehnoloģijas samazina slogu darbiniekiem, paātrina apkalpošanu un vienlaikus samazina izmaksas, kas ilgtermiņā ir ilgtspējīgas uzņēmējdarbības pamats. Saskaņā ar Statista sniegto informāciju 2021. gadā pašapkalpošanās sistēmu tirgus vērtība visā pasaulē bija nedaudz virs 4 miljardiem ASV dolāru. Prognozēts, ka laika posmā no 2021. līdz 2030. gadam, tā pieaugs vairāk nekā trīs reizes un sasniegs 13,54 miljardus ASV dolāru.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija vēsta, ka Rīgā no 1. jūnija par 22,4% pieaugs kopējais ūdensapgādes un kanalizācijas tarifs, sasniedzot 2,35 eiro par kubikmetru pašreizējo 1,92 eiro vietā.

Gaidāma arī ārkārtīgi būtiska apkures izmaksu sadārdzināšanās.

“Tarifs, kas ir iesniegts regulatorā un kas stāsies spēkā no 1. septembra, tā cenas ir ļoti, ļoti dramatiskas. Kāda cena būs Latvenergo dabasgāzei, to mēs nezinām. Bet katrā ziņā tarifa griesti tur ir ļoti, ļoti augsti,” Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā brīdinājis AS Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

“Ja gāze maksās 100 eiro, tad siltuma tarifs nostāsies no 100 līdz 150 eiro [par megavatstundu] līmenī. Ja tarifs ir tādā līmenī, tad vienistabas dzīvoklis par janvāri varētu maksāt aptuveni 250 eiro par siltumu,” turpat paudis Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Valdis Vītoliņš.

Bistro BALTS sagaida apgrozījuma rekordus, un ver vaļā jauno tirdzniecības lokāciju tirdzniecības centrā Spice, informē uzņēmums.

Sabiedriskā ēdināšana jau kādu laiku ir uzmanības centrā, galvenokārt nodokļu politikas jautājumu dēļ. Šī ir vērtējama kā pozitīva ziņa, jo nozare tiek sakārtota un uzņēmējdarbība kļūst caurspīdīgāka. Izkristalizējas konkurētspējīgi ēdināšanas koncepti, un ir iespēja saprast patiesās pieprasījuma un piedāvājuma attiecības. Vēl viena pozitīva tendence ēdināšanas segmentā ir klientu izvēles par labu veselīgām maltītēm apvienojumā ar to ātru pieejamību, novērojis uzņēmums.

“Abus aspektus apstiprina fakts, ka veselīga uztura bistro BALTS komandu uzrunā arvien vairāk telpu iznomātāji. Tiek saņemti piedāvājumi atvērt jaunas tirdzniecības vietas gan biroju kvartālos, gan tirdzniecības centros kā atbildes uz nomnieku un klientu vēlmēm pēc veselīgām maltītēm. Arī esošajās bistro BALTS tirdzniecības vietās apgrozījums aug, un 2023. gadā tas sasniedza 1,4 milj. eiro, kas ir par 44% vairāk kā 2022.gadā. Katrs gads ir labāks par iepriekšējo, un 2024.gadā arī sagaidāmi jauni apgrozījuma rekordi, jo tiks atvērts jauns bistro Balts tirdzniecības centrā Spice, komentē bistro BALTS vadītāja Liene Kuplā.

Lai gan statistika liecina, ka pandēmijas laikā liela daļa mazo un vidējo uzņēmumu ir pielāgojušies un pilnībā vai daļēji pārcēluši savu darbību uz digitālo vidi, veiksmīgai darbībai e-komercijas nozarē nepieciešami ne tikai IT risinājumi, bet arī jauns skats uz ierasto biznesu.

Vīrusa rādītā krīze izgaismoja lietas, kurām pēkšņi bija jābūt gatavam katram vadītājam - vadīt pārmaiņas, menedžēt stresu, pārvaldīt krīzes situāciju, mainīt procesu vadību un fokusēties uz klientu u.c. Tas, cik lielā mērā uzņēmēji spēs pilnveidot šīs prasmes, būtiski ietekmēs arī iespējas darboties pandēmijas laikā un pēc tās, jo ekonomikas skaudrie pamati liecina – krīzes ir cikliska parādība.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks ir paudis: “Izņemot atsevišķas nozares, kuras tiešā veidā ietekmē Covid-19 pandēmija, kopumā mēs esam plusos. Tādēļ var teikt, ka ekonomika atgūstas, izaugsme ir, bet vājums ir vērojams dažos sektoros.” Ir skaidrs, ka Covid-19 biznesa sektorus skāra dažādi un nevienmērīgi.

Lai motivētu darbiniekus, uzņēmumu vadītājiem jāņem vērā dažādi aspekti, tostarp dažādu stimulu efektivitāte un to reālās izmaksas. Prakse rāda, ka vislabākie rezultāti tiek sasniegti, kad bonusi tiek pielāgoti darbinieku vēlmēm.

Populārākie bonusi ir konkurētspējīgs atalgojums, piemaksas par sasniegumiem, profesionālās izaugsmes iespējas, veselības apdrošināšana, elastīgs darba laiks, kā arī uz uzņēmuma rēķina nodrošināta ēdināšana un transports.

Naudas prēmijas ir efektīvas, bet ar lieliem nodokļiem

Viens no populārākajiem un darbinieku visaugstāk novērtētajiem stimuliem ir naudas prēmijas. Šīs prēmijas var izmaksāt katru gadu, pusgadā, ceturksnī vai pat reizi mēnesī. Bieži vien tās piešķir, pamatojoties uz sniegumu, darba kvalitāti vai sasniegtajiem rezultātiem. Taču svarīgi atzīmēt, ka gada vai ceturkšņa prēmijas tiek apliktas ar nodokli līdzīgi kā parastā alga: tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) 20% vai 23% (31%) apmērā un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (10,50% darbinieka daļa + 23,59% darba devēja daļa).

Latvijā sabiedriskajā ēdināšanā izejvielu izmaksas kopš Covid-19 pandēmijas ir pieaugušas kopumā par aptuveni 30%, tostarp atsevišķām produktu grupām par 50%, intervijā aģentūrai LETA norādīja "Lido" valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

Viņa norādīja, ka visvairāk ir sadārdzinājušās tādas preces kā šokolāde, kafija, saldinātie dzērieni, piena produkti - īpaši sviests un saldais krējums. Arī gaļai ir būtisks cenu kāpums, turklāt līdztekus sadārdzinājumam ir novērojamas problēmas arī ar tās pieejamību. Līdzīga situācija nesen bija arī ar olām - īpaši augstas kvalitātes.

Auziņa minēja, ka olu deficīts ne vienmēr ir skaidrojams tikai ar putnu gripas izplatību. Olu tirgus ir tik ļoti starptautisks un, ja Latvijas olu ražotāji olas var pārdot citur par augstāku cenu, vietējā tirgū to trūkst. Lieliem uzņēmumiem ar ilggadēju sadarbību izdodas noturēt piegādes ķēdes, taču mazie spēlētāji tirgū ir daudz ievainojamāki.

Skaistumkopšana ir viena no nozarēm, kam Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027. gadam ir pievērsta ļoti liela uzmanība, tajā skaitā valsts un privātā sektora partnerības stiprināšanai.

Viens no uzdevumiem, kas paredzēts plānā, ir sadarbības līguma starp Veselības inspekciju, Patērētāju tiesību aizsardzības centru, Valsts ieņēmumu dienestu un Veselības aprūpes darba devēju asociāciju, kā arī citām nevalstiskajām organizācijām par informēšanu par negodprātīgu komercpraksi veselības pakalpojumu un skaistumkopšanas nozarēs.

Tāpat plānots organizēt kampaņu, lai informētu iedzīvotājus par veselības riskiem, saņemot neoficiālo skaistumkopšanas un līdzvērtīgu pakalpojumu. Daudzās diskusijās, kā viens no iespējamiem risinājumiem, tiek minēta arī patentmaksa skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas pirms pāris gadiem tika atcelta. Lai rastu labākos risinājumus ēnu ekonomikas samazināšanai skaistumkopšanas nozarē, ir nepieciešams izprast nozares specifiku un to, kāpēc tajā jau vēsturiski veidojušies augsti ēnu ekonomikas rādītāji.

Vidējā bruto mēnešalga Igaunijā pērn bija 1981 eiro jeb par 8,1% vairāk nekā 2023.gadā, liecina Igaunijas Statistikas departamenta dati.

Statistiķi norādīja, ka vidējā bruto alga Igaunijā pērn visaugstākā bija Tallinā, kur tā sasniedza 2325 eiro mēnesī, Harju apriņķī, kur tā bija 2218 eiro mēnesī, un Tartu apriņķī, kur tā bija 1995 eiro mēnesī.

Salīdzinājumā ar 2023.gadu visvairāk vidējā alga pieaugusi Hīju apriņķī, kuri pērn tā bija par 9,9% lielāka nekā 2023.gadā, kā arī Austrumviru apriņķī, kur kāpums sasniedza 9,7%. Visos Igaunijas apriņķos vidējā alga pērn bija par vairāk nekā 6,5% lielāka nekā 2023.gadā.

Savukārt no ekonomikas nozarēm vislielākās algas reģistrētas informācijas un komunikāciju sektorā, kur vidējā alga pērn bija 3484 eiro. Otra lielākā vidējā alga - 3127 eiro mēnesī - bija finanšu un apdrošināšanas jomā, savukārt elektrības, gāzes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas sektorā vidējais atalgojums sasniedza 2697 eiro mēnesī.

Ātrums, ar kādu 2020. gada aprīlī saruka darbavietu skaits un iedzīvotāji reģistrējās bezdarbnieka statusam, bija visai līdzīgs 2009. gadā piedzīvotajam globālās finanšu krīzes laikā.

Taču šoreiz “jostu savilkšanas” vietā darba devējiem un ņēmējiem tika piedāvāti vairāki atbalsta mehānismi, kas ļāva uzņēmumiem paturēt darbiniekus, pat būtiski samazinoties apgrozījumam. Tāpēc var teikt, ka kopumā valsts atbalsta mērķis tika sasniegts - nepieļaut uzņēmumu domino maksātnespēju kaskādi. Arī bezdarba līmenis valstī palielinājies tikai nedaudz, bet ekonomikas apjoms atgriezās pirmspandēmijas līmenī.

Tomēr kopējie rādītāji slēpj "divu ātrumu Latviju". Viena sabiedrības daļa Covid-19 pandēmijas laikā sekmīgi pārgāja uz attālināto darbu un savās ģimenēs labklājības kritumu neizjuta, bet daļai iedzīvotāju ienākumi un drošības sajūta par nākotni būtiski kritās.

Covid-19 pandēmijas laikā mājražotāju skaits pieauga un gadā tika reģistrēti apmēram 300 jauni uzņēmumi, atzina Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.

Viņš stāstīja, ka, noslēdzoties pandēmijai, Latvijā bija reģistrēti 1800 mājražošanas uzņēmumi. Vienlaikus 2019.gadā pirms pandēmijas bija reģistrēti 1500 mājražotāju.

"Jāsaka, ka, beidzoties pandēmijai un ierobežojumiem, samazinājās arī mājražotāju reģistrāciju skaits. Jāsecina, ka pandēmijas laikā iedzīvotāji meklēja iespējas darboties šajā nozarē, mājražošanā, jo, iespējams, nebija iespēju turpināt darboties sabiedriskajā ēdināšanā vai citās pakalpojumu sniegšanas jomās," atzīmēja Balodis.

Tāpat viņš norādīja, ka Latvijā mājražotāji lielākoties ir dažādu augu izcelsmes produktu, maizes un miltu izstrādājumu ražotāji. Savukārt piena produktu, kā arī zvejas un gaļas produktu ražotāju ir mazāk. Latvijā ir reģistrēti aptuveni 240 gaļas produktu ražotāji, savukārt maizes un augu izcelsmes produktu ražotāji ir apmēram 1000.

Konceptuāli jāmaina pieeja pilsētvides uzturēšanai pašvaldībās, atsakoties no īstermiņa – vienas sezonas – viena pakalpojuma līgumiem, tā vietā liekot ilgāka termiņa – vismaz trīs–piecu gadu pakalpojumu līgumus, tādējādi ļaujot ietaupīt nodokļu maksātāju naudu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijā lielākā pilsētvides pakalpojumu sniedzēja SIA Vizii Urban valdes priekšsēdētājs Valdis Purvinskis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 6.jūnija numurā lasi:

Statistika

Pirktspējas kritums mainīs arī tirgotājus

Intervija

Jāmaina pieeja pilsētvides uzturēšanā. SIA Vizii Urban valdes priekšsēdētājs Valdis Purvinskis

Tēma

Mākslīgais intelekts amata pratējus apdraudēs mazāk

Ēdināšana

Ēdinātāji izbauda amerikāņu kalniņus

Spēles noteikumi

Eiropas cīņa ar čaulas kompānijām atbalsosies Latvijā

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 20.augusta numurā lasi:

Statistika

Nekustamo īpašumu tirgū – lejupslīde

Tēma

Latviešu un baltiešu izmiršana uzņem ātrumu

Aktuāli

Varoņteika: 48 sepliņi ar vienu cirtienu! Radīta jauna Latvijas valsts pārvaldes darbinieku atalgojuma apjomu skaidrojošā mērvienība – 1 sepliņš

Maksātnespēja

Maksātnespējas viļņi – nemainīgā lielumā

Ēdināšana un viesmīlība

Situācija Vecrīgā joprojām dramatiska

Pakalpojumi

Maksas stāvvietas augs guļamrajonos

Būvniecības nozare Latvijā vēsturiski bijusi ar augstu ēnu ekonomikas īpatsvaru. Saskaņā ar Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījumu “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs”, 2023. gadā tā veidoja 34,2%.

Ar to saistīti vairāki būtiski izaicinājumi, tostarp negodīga konkurence, nodokļu apiešana, aplokšņu algas un ierobežotas sociālās garantijas darbiniekiem. Tomēr mērķtiecīgi ieviestie ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumi un kontroles mehānismi ir sekmējuši ēnu ekonomikas samazināšanos, vienlaikus radot iespējas nozares uzņēmumiem uzlabot darbības efektivitāti un caurskatāmību, tādējādi stiprinot ilgtspējīgu un godīgu uzņēmējdarbības vidi.

Kopš 2019. gada būvniecības nozarē ir ieviesta elektroniskā darba laika uzskaites sistēma jeb EDLUS – ar mērķi uzlabot darba laika uzskaiti, samazināt ēnu ekonomiku un veicināt godīgu konkurenci būvniecības nozarē. Tas bija pagrieziena punkts nozares sakārtošanai, veicinot nozares caurskatāmību un risina darba spēka un tā atalgojuma uzskaites problēmjautājumus.

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS) izsludinājusi iepirkumu ēdināšanas pakalpojuma nodrošināšanai par līgumsummu 25 miljoni eiro, informē slimnīcas Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Gundega Vārpa.

Jauns iepirkums bija jāizsludina, ņemot vērā, ka noslēgumam tuvojas līgumsaistības ar līdzšinējo pakalpojuma sniedzēju personu apvienību "Aleks un V Concord Service Group CNC", kas savukārt ir nonākusi Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) redzeslokā saistībā ar nepilnībām slimnīcas ēdināšanas blokā.

Jaunā līguma plānotais termiņš ir pieci gadi. Piegādātājiem izvirzītas stingras kvalifikācijas prasības saistībā ar līdzvērtīgu pieredzi gan attiecībā uz pašu pretendentu, gan tā personālu, norāda slimnīcā.

Vārpa norāda, ka, izsludinot iepirkumu, ņemti vērā arī nozares pārstāvju sniegtie komentāri slimnīcas organizētajā publiskajā apspriedē.

Piedāvājumus var iesniegt līdz 28.augusta plkst.10.

Uzmanību pievērsa Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes galvenā ekonomista Dr. Oļega Krasnopjorova raksts, ko publicējām arī Dienas Biznesa portālā, par to, ka pandēmijas laikā būtiski audzis lielo algu saņēmēju skaits.

Protams, ir labi, ja kāds dzīvo aizvien labāk, taču šajā gadījumā atklājas būtiska problēma – kā akcentēts arī pieminētajā rakstā, kopējie rādītāji slēpj “divu ātrumu Latviju”. Proti, viena sabiedrības daļa Covid-19 pandēmijas laikā sekmīgi pārgāja uz attālināto darbu un savās ģimenēs labklājības kritumu neizjuta, bet daļai iedzīvotāju ienākumi un drošības sajūta par nākotni būtiski kritās.

Pandēmijas laikā būtiski audzis lielo algu saņēmēju skaits

Ātrums, ar kādu 2020. gada aprīlī saruka darbavietu skaits un iedzīvotāji reģistrējās...

Pētījums, uz ko atsaucas O. Krasnopjorovs, pamatā ir par darbaspēku, taču redzam, ka tas pats divu ātrumu princips attiecināms arī uz uzņēmumiem, kam savukārt mēs esam vairāk pievērsuši uzmanību. Jo, protams, algu līmeņi privātajā biznesā tieši korelē ar to maksātāju ekonomisko situāciju. Bet, kā zināms, uzņēmumi atšķiras dažādā ziņā – kaut vai energoresursu patēriņa, lokācijas, klātienes darba īpatsvara, noieta tirgus, tā, vai šajā laikā vispār drīkst un var strādāt vai nē, utt. Ir tādi uzņēmumi, kas fokusējas uz kādu vienu darbības virzienu, ir daudzprofilu. Ir tādi, kas krīzē nolaiž rokas, aptur darbību, nogaida, un ir tādi, kas izmisīgi ķepurojas. Lielā mērā no tā izriet arī valsts atbalsta pieejamība, kas arī līdz ar iepriekšminētajiem un citiem faktoriem biznesa vidē lielā mērā veido tādu kā greizo spoguļu attēlu galeriju.

Kā piemin arī O. Krasnopjorovs, ir nozares, kurās darbavietu skaits krīzes laikā nesamazinājās gandrīz nemaz, piemēram, izglītībā, veselības aprūpē, informācijas tehnoloģiju jomā, valsts pārvaldē, kā arī apstrādes un ieguves rūpniecībā, bet tajā pašā laikā ir arī būtiska sabiedrības un ekonomikas daļa, kura atrodas diametrāli pretējā situācijā.

Piemēram, izmitināšanā un ēdināšanā darbinieku skaits pandēmijas laikā saruka par ceturtdaļu, būtiski cieta ceļojumu biroju, gaisa transporta un skaistumkopšanas salonu darbība. Un te var piebilst, ka atsevišķu politisku lēmumu dēļ vairojusies arī ēnu ekonomika, kam spilgts piemērs ir ilgu laiku legāli liegtā, bet privāti tāpat pieejamā skaistumkopšana. Protams, valsts atbalsts ir būtisks šādā krīzes situācijā, taču, kā esam jau rakstījuši, problēma ir tajā, ka izvēlētie atbalsta veidi vēl vairāk veicina šo nevienlīdzību, jo mērķēti nevis uz visiem, bet gan uz konkrētām uzņēmēju grupām. Kopumā ņemot, visa veida pabalsti, regulārie granti, valsts pasūtījumi utt. demotivē cīnīties.

Precīzāk – tie gan motivē cīnīties par šo atbalstu, pielāgoties tā saņemšanas prasībām, bet ne fokusēties uz izdzīvošanu brīvā tirgus apstākļos. Tā ir kā dzīvnieka dzīve zooloģiskajā dārzā, kur ik pa laikam visu atnes kopējs un vienīgā prasība ir labi demonstrēties publikai. Līdz ar to pabalsti neveicina dabīgu attīstību. Vēl vairāk – visu veidu pabalsti kropļo konkurenci, vairo nevienlīdzību, atsevišķos gadījumos arī korupciju.

Kāds būtu labāks risinājums? Jau iepriekš rakstījām: teiksim, uz krīzes laiku ieviests akcīzes nodokļa būtisks samazinājums degvielai vai PVN samazinājums elektroenerģijai. Noteikti ir arī citi varianti, taču būtiski, lai tie attiektos uz visiem uzņēmējiem vienādi un vienlaikus. Tas vismaz nozaru griezumā visus nostādītu līdzīgos apstākļos. Un tas lielā mērā mazinātu arī energoresursu cenu pieauguma radīto slogu, kā arī kaut nedaudz, bet bremzētu inflāciju.

Un te noteikti der atgādināt, ka tieši nevienlīdzības mazināšana savulaik – pirms vēlēšanām – bija viens no centrālajiem saukļiem vairākām pašreizējo valdību veidojošām partijām. Vismaz priekšvēlēšanu diskusijās noteikti. Ja tagad jautātu ministriem, premjeram vai Saeimas deputātiem par to, vai viņu realizētā politika vērsta uz nevienlīdzības vairošanu vai mazināšanu, atbilde noteikti būtu: mēs gribam mazināt nevienlīdzību. Un to attiecinātu kā uz fiziskām, tā juridiskām personām. Jo valstiski svarīga ir līdzsvarota attīstība.

Diemžēl krīzes laikā realizētā politika uz to nav vedusi. Bet tas nebūt nenozīmē, ka būtu jānolaiž rokas bezspēcībā – situācija vēl ir labojama. Tikai būtiski to pastāvīgi, tā teikt, uzturēt karstu, aktuālu. Jo pie mums jau tā pierasts, ka vispirms tiek risinātas to problēmas, kas visskaļāk bļauj. Šajā gadījumā tā bļaušana būtu visu labā. Tātad jārunā par šo būtu visiem.

Viesmīlības nozares īpatsvars Latvijas tautsaimniecībā divu Covid-19 pandēmiju laikā ir samazinājies no 2% līdz 1%, liecina Latvijas Restorānu biedrības (LRB) un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) apkopotā oficiālā statistika.

Turklāt Latvijas viesmīlības nozare strauji zaudē konkurētspēju, jo atgūstas lēnāk nekā Lietuvā un Igaunijā, kurās nebija tik stingri ierobežojumi.

“Latvijai nav izdevies tik veiksmīgi sabalansēt sabiedrības veselības un ekonomikas izaugsmes intereses, kā tas ir izdevies kaimiņiem. Viesmīlības nozares asociācijas un LDDK veidotā Krīzes vadības komiteja ir visu pandēmijas laiku strādājušas pie loģiskiem priekšlikumiem gan par ierobežojumiem, gan saistībā ar valsts atbalsta jautājumiem. Diemžēl Latvijā noteiktie ierobežojumi ir bijuši haotiski, striktāki un ilglaicīgāki kā kaimiņvalstīm, un visbiežāk politisku, ne epidemioloģisku motīvu vadīti. Tas novedis pie situācijas, ka šobrīd mūsu nozare ir krietni sliktākā situācijā nekā Lietuvā un Igaunijā,” norāda LRB prezidents Jānis Jenzis.

Bistro tīkls "Balts" pagājušo gadu noslēdzis ar vairāk nekā viena miljona eiro apgrozījumu, atklāja zīmolu "Balts" pārvaldošā uzņēmuma SIA "Shiro" pārstāve Liene Kuplā.

Vaicāta par zaudējumiem, kas kompānijai bijuši jau kopš 2020.gada, Kuplā skaidroja, ka tie saistīti ar jaunu tirdzniecības vietu atvēršanu tirdzniecības centrā "Sky&More" un "Galleria Riga". "Līdz ar to bilancē esošie zaudējumi ir uz ilgtermiņa ieguldījumu rēķina, ko prognozējam atpelnīt tuvākā gada laikā," skaidroja uzņēmuma pārstāve.

Vienlaikus viņa norādīja, ka "Balts" arī turpmākos gados plāno attīstīties, un gūtā peļņa tiks ieguldīta procesu optimizācijā un kvalitātes uzlabošanā.

Taujāta par cenu kāpumu, Kuplā sacīja, ka šis ir sarežģīts jautājums, ko ietekmē vairāki faktori. Pirmkārt, ēdināšanas nozarē ir liela konkurence, kas nozīmē cenu un izdevumu nepārtrauktu monitorēšanu, lai saglabātu pievilcīgu gala cenu. Otrkārt, ēdināšana ir cilvēkresursu ietilpīga nozare.

Dziesmu un deju svētku ēdināšanas nodrošināšanā vislielākās raizes raisa loģistikas ceļu nodrošināšana, jo Rīgā notiek daudzi ceļu remonti.

Tā sacīja Dziesmu un deju svētku dalībnieku ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanas konkursā uzvarējušā SIA "Baltic Restaurants Latvia" valdes priekšsēdētājs Aigars Kaugars.

Tāpat starp potenciālajiem sarežģījumiem ēdināšanas nodrošināšanā svētku dalībniekiem valdes priekšsēdētājs minēja produktu piegādes loģistikas iespējamos aizkavējumus un konkrētu pārtikas produktu nepieejamību. Trūkstot arī darba roku, kas vērojams visā Latvijas tirgū.

"Esam ar ilggadēju Dziesmu un deju svētku dalībnieku ēdināšanas pieredzi kā Latvijā, tā Igaunijā, tāpēc apzināmies iespējamos riskus," sacīja Kaugars.

Taujāts par to, kā plānots nodrošināt ēdināšanas pakalpojumus, Kaugars pauda, ka uzņēmums sadarbosies ar pastāvīgiem un ilgtermiņā pārbaudītiem piegādātājiem un loģistikas partneriem. Ēdiens tiks gatavots vairākās virtuvēs, kuras arī ikdienā nodrošina ēdināšanu vairākiem tūkstošiem apmeklētāju.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien konceptuāli atbalstīja samazinātā pievienotā vērtības nodokļa (PVN) 12% apmērā piemērošanu uz trim gadiem atsevišķai ēdināšanas uzņēmumu grupai.

Komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) norādīja, ka priekšlikums paredz samazināto PVN piemērot tiem uzņēmumiem, kuru darba spēka izmaksas pārsniedz 10-15% no apgrozījuma. Uzņēmumiem, kuriem darba spēka izmaksas ir mazākas, komisijas ieskatā būtu jāpiemēro pilna PVN likme 21% apmērā.

Tāpat deputāti vienojās, ka ēdināšanas nozares uzņēmumiem būtu jāslēdz līgums vai vienošanās ar Ekonomikas ministriju (EM) un Finanšu ministriju (FM), ka samazinātā PVN likme tiktu piemērota uz trim gadiem, lai priekšvēlēšanu laikā netiktu panākti kādi citi nosacījumi.

Reirs arī norādīja, ka komisija šādu iniciatīvu atbalsta tikai tad, ja nozare spēs pierādīt, ka lēmums pozitīvi ietekmē tās izaugsmi un valsts kopējo ekonomisko attīstību. Līdzekļus, kas tiks gūti no samazinātā PVN, uzņēmumiem būs jānovirza sociālajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksai.

Pēdējos gados pasākumu un izbraukuma ēdināšanas nozare Latvijā ir piedzīvojusi ievērojamas pārmaiņas, ko lielā mērā ietekmējusi COVID-19 pandēmija, tehnoloģiju attīstība un mainīgās patērētāju prasības.

Daudzi pakalpojumi nodrošinātāji ilgstoši bija apturējuši savu darbību un ne visi spēja atgriezties nozarē, kas pa šo laiku ir būtiski mainījusies. Šobrīd klienti lielākoties sagaida ilgtspējīgus risinājumus, elastību, personalizāciju un plašu piedāvājumu ikvienai gaumei – sākot no ekonomiskiem un vienkāršiem risinājumiem līdz pat augstās klases restorānu ēdināšanai.

Papildus tam izbraukuma ēdināšanas pakalpojumi sniedzēji turpina saskarties arī ar personāla trūkumu, bet tas ir svarīgs aspekts, lai svētki izdotos un viesi būtu apmierināti. Ne visi izbraukuma ēdinātāji pārdzīvoja pandēmiju Pandēmijas sākumā, 2020. gadā, pasākumu un izbraukuma ēdināšanas nozare piedzīvoja krasu kritumu, jo bija ierobežota iespēja rīkot lielus sabiedriskus pasākumus, svētkus un konferences.

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2025. gada jūlijā, salīdzinot ar 2024. gada jūliju, pieauga par 3,8%. Lielākā ietekme uz inflāciju vēl aizvien bijusi pārtikas cenām, lai arī īstermiņā, vērtējot pret šā gada jūniju, vērojamas atsevišķas pozitīvas pārmaiņas.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām gada griezumā bijusi pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, galvenokārt kafijas, mājputnu gaļas, svaigu augļu, šokolādes, olu, sviesta un žāvētas, sālītas vai kūpinātas gaļas cenu pieaugumam. Jau kopš gada sākuma valdības līmenī bijuši dažādi piedāvājumi ierobežot pārtikas cenu pieaugumu, kas ir lielākā sastāvdaļa inflācijas kopējā grozā, jo sevišķi pavasara un vasaras mēnešos. Kopš maija Ekonomikas ministrija nākusi klajā ar vairākiem piedāvājumiem. Pirmkārt, panākts, ka lielveikali veido mazcenu grozus.

Otrkārt, konkurences veicināšanas nolūkā tiks izveidots salīdzināšanas rīks, kurā tirgotājiem būs jāiesniedz cenas reizi dienā. Proti, valsts kontrolēts cenu salīdzināšanas rīks pieejams jau no 1. augusta. Pirmās indikācijas par valdības akciju ietekmi ir jūtamas. 2025. gada jūlijā cenas par 13,3% samazinājās svaigām vai atdzesētām zivīm, šokolādei par 1,9, konditorejas izstrādājumiem par 0,9%, biezpienam – par 2,4%, saldumiem – par 3,7%, svaigiem dārzeņiem – par 3,4%, liecina CSP dati. Tajā pašā laikā svaigi augļi auga cenā par 3%, kartupeļi – par 9,9%, palielinājās cena maizei (par 1,2%), žāvētai, kūpinātai un sālītai gaļai par 1,2% un vēl citām lietām. Kopējais saldo mēneša laikā ir tuvs nullei.