Jaunākais izdevums

Rīgā joprojām ir lētākie mājokļi starp ES valstu galvaspilsētām, ziņo Ober Haus Real Estate, apkopojot datus par nekustamā īpašuma tirgu Baltijā 2009. gada nogalē.

Dzīvokļu cenas Tallinā un Rīgā, kā arī darījumu apjoms 2009. gada 4. ceturksnī ir palielinājies, kas varētu nozīmēt, ka tirgus cikla zemākais punkts ir aiz muguras, spriež Ober Haus Real Estate.

Pēc kompānijas datiem, pēdējā ceturkšņa laikā Rīgā padomju laikā būvētajos dzīvojamos masīvos mājokļu cena ir palielinājusies par 4 %, salīdzinot ar 2009. gada 3. ceturksni. Vidējā dzīvokļu cena pagājušā gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados būvētajās ēkās divarpus gadu laikā bija nokritusi par vairāk nekā 60 % līdz 460 eiro/m2, taču gada nogalē atkal pakāpusies līdz 494 eiro/m2.

Savukārt Rīgas centrā mājokļu cenas nav būtiski mainījušās.

Igaunijā pagājušā gada pēdējā ceturksnī dzīvokļu cenas ir pakāpušās par 7 %, salīdzinot ar 3. ceturksni. Šobrīd vidējā cena ir 753 eiro/m2. Kopējais darījumu apjoms ir palielinājies — aptuveni par ceturto daļu. Tāpēc tiek pieļauts, ka zemākais tirgus cikla punkts ir jau garām.

Mājokļu cena Viļņā šobrīd ir augstākā Baltijā. Padomju laika būvēs cena ir 950 eiro/m2.

Komentāri

Pievienot komentāru
Infografika

INFOGRAFIKA: Rīgā dzīve dārgāka nekā citās Baltijas valstu galvaspilsētās

Žanete Hāka, 27.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Četru cilvēku ģimene, kas dzīvo sev piederošā 70 kvadrātmetru dzīvoklī padomju laikā celtā daudzdzīvokļu namā, par pārtiku, mājokli un transportu Rīgā tērē 41%, Viļņā 40%, bet Tallinā tikai 24% no mājsaimniecības rīcībā esošajiem ienākumiem, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu pētījuma dati.

Tas, nozīmē - ar tipisku patēriņa modeli šāda ģimene pārtikai, mājoklim un sabiedriskajam transportam Rīgā iztērē ap 585 eiro mēnesī, Viļņā ap 525 eiro, bet Tallinā ap 493 eiro mēnesī.

Lai arī naudas izteiksmē izdevumu apjoms Baltijas valstu galvaspilsētās ir līdzīgs, tad līdzekļu apjoms, kas atliek citiem ikmēneša izdevumiem, būtiski atšķiras. Pēc trīs lielāko izdevumu segšanas – pārtika, mājoklis un transports - pārējiem tēriņiem ģimenei Tallinā paliek gandrīz divas reizes vairāk līdzekļu nekā kaimiņvalstu galvaspilsētās - 1560 eiro. Savukārt šādai pašai ģimenei Rīgā atliek 840 eiro, bet Viļņā - 774 eiro. Atšķirību pamatā galvenokārt ir dažādais ienākumu līmenis Baltijas valstu galvaspilsētās – bet vidējie ģimenes rīcībā esošie ienākumi Rīgā šogad ir 1425 eiro un Viļņā - 1299 eiro, tikmēr Tallinā tie sasniedz 2053 eiro. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šie ienākumi palielinājušies par 63 eiro Viļņā, par 83 eiro - Rīgā un par 100 eiro - Tallinā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rīgā pārtikai, mājoklim un sabiedriskajam transportam jāatvēl vairāk nekā Viļņā un Tallinā

Žanete Hāka, 27.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Četru cilvēku ģimene, kas dzīvo sev piederošā 70 kvadrātmetru lielā dzīvoklī padomju laikā celtā daudzdzīvokļu mājā, par pārtiku, mājokli un transportu Rīgā tērē 44%, Viļņā 41,5%, bet Tallinā tikai 25,5% no mājsaimniecības rīcībā esošajiem ienākumiem, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktā Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu pētījuma rezultāti.

Ar tipisku patēriņa modeli šāda ģimene pārtikai, mājoklim un sabiedriskajam transportam Rīgā iztērē ap 591 eiro mēnesī, Viļņā - ap 513 eiro, bet Tallinā - ap 499 eiro mēnesī.

Lai arī naudas izteiksmē izdevumu apjoms Baltijas valstu galvaspilsētās ir līdzīgs un salīdzinājumā ar pagājušo gadu saglabājies gandrīz tajā pašā līmenī, līdzekļu apjoms, kas atliek citiem ikmēneša izdevumiem, būtiski atšķiras. Pēc pamatvajadzību izdevumu segšanas pārējiem tēriņiem ģimenei Tallinā paliek 74% ienākumu jeb 1455 eiro, Rīgā 56% jeb 751 eiro, bet Viļņā 59% jeb 723 eiro.

Šo atšķirību pamatā ir dažādais ienākumu līmenis Baltijas valstu galvaspilsētās – vidējie ģimenes rīcībā esošie ienākumi Rīgā ir 1342 eiro un Viļņā 1236 eiro, bet Tallinā tie sasniedz 1953 eiro. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šie ienākumi palielinājušies par 4% Viļņā, teju par 8% Rīgā un par 9% - Tallinā. Vienlaikus ienākumu pieaugumam vērojams arī atsevišķu izdevumu kāpums (visizteiktākais Rīgā), tomēr rezultātā iznākums ir iedzīvotājiem labvēlīgs – salīdzinājumā ar pagājušo gadu, ģimenes pamatvajadzību segšanai nepieciešamais izdevumu slogs samazinājies par 2% - 3%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo divu gadu laikā Rīgā ir bijis manāms jauno projektu pieaugums, lai gan Viļņa jauno projektu būvniecībā aizvien saglabā līdera pozīcijas.

Tieši Viļņā tiek būvēti dzīvokļu skaita ziņā ievērojamākie projekti, Rīgai pēc šī rādītāja ieņemot otro vietu. Savukārt platības ziņā lielāki dzīvokļi jaunajos projektos ir Rīgā un Tallinā. Šīs un citas atšķirības iezīmējušās DNB bankas sadarbībā ar nekustamo īpašumu attīstītāju Ober-Haus veiktajā apskatā par jauno projektu attīstību Baltijas valstu galvaspilsētās.

Kopš 2015. gada sākuma Rīgā uz 1000 iedzīvotājiem jaunajos projektos ir parādījies 5,1 pilnībā pabeigts dzīvoklis, kas ir par 2 dzīvokļiem vairāk nekā 2013. – 2014. gadā. Tallinā kopš 2015. gada jaunajos projektos ir pieejami 8,6 pabeigti dzīvokļi, kas ir par 4,7 vairāk nekā divus gadus iepriekš. Bet Viļņā attiecīgi - 13,4 pabeigtie dzīvokļi, kas ir par 5,6 dzīvokļiem vairāk nekā iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Piejūras īpašumu cenas Latvijā apsteidz Lietuvu, bet atpaliek no Igaunijas

Zane Atlāce - Bistere, 24.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piejūras pilsētas Jūrmala, Tallina, Klaipēda, un Palanga Baltijas valstīs pēdējos gados izpelnās arvien lielāku ne vien tūristu, bet arī nekustamā īpašuma pircēju interesi, liecina RIA.com Marketplaces apkopotā informācija.

Vislētāk pie nekustamā īpašuma piejūrā – ne vairāk kā trīs kilometrus no krasta, var tikt Lietuvā, bet Latvijā māja 140 m2 platībā maksā vidēji 210 tūkstošus eiro, kamēr dzīvoklis –150 tūkstošus eiro. Cenas Latvijā un Lietuvā nedaudz atpaliek no līdzīgu nekustamo īpašu cenām Igaunijā. Piejūras īpašumu cenām Baltijas valstīs augot, ārvalstu pircēji arvien biežāk lūkojas arī Ukrainas virzienā.

Latvijā, saskaņā ar nekustamo īpašumu sludinājumu vietnē city24.lv atrodamo informāciju, šī mēneša sākumā tika pārdoti kopumā 10 015 objekti – 7876 dzīvokļi un 2139 mājas. Lielākā daļa šo īpašumu atrodas Rīgā un tās priekšpilsētās. Jūrmalā pārdošanā jūras tuvumā (ne vairāk kā trīs kilometrus no jūras) bija 862 dzīvokļi un 467 mājas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Swedbank: Četru cilvēku ģimene pārtikai, mājoklim un sabiedriskajam transportam Rīgā tērē 587 eiro mēnesī

Žanete Hāka, 02.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākie tēriņi pamatizdevumu segšanai ir rīdziniekiem, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktais Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu salīdzinājums.

Četru cilvēku ģimene, kas dzīvo sev piederošā 70 m2 dzīvoklī padomju laikā celtā daudzdzīvokļu mājā, par pārtiku, mājokli un transportu Rīgā tērē 47%, Viļņā 44%, bet Tallinā tikai 29% no mājsaimniecības rīcībā esošiem ienākumiem, secināts Baltijas mājsaimniecību galveno izdevumu apsekojumā, ko veic Swedbank Privātpersonu finanšu institūti Baltijas valstīs.

Pēc institūta aplēsēm, četru cilvēku ģimene ar tipisku patēriņa modeli pārtikai, mājoklim un sabiedriskajam transportam Rīgā iztērē ap 587 eiro mēnesī. Viļņā šī summa veido ap 518 eiro un Tallinā ap 519 eiro.

Vienlaikus ģimenes rīcībā esošie ienākumi Tallinā 2013.gadā sasniedza 1785 eiro mēnesī, kas ir gandrīz par 600 eiro vairāk nekā Viļņā un par 538 eiro vairāk nekā Rīgā. Pateicoties ienākumu atšķirībai Tallinas ģimenēm pēc pamatvajadzību apmierināšanas citiem tēriņiem pāri paliek 71% ienākumu jeb1266 eiro, kamēr Rīgā 53% jeb 660 eiro un Viļņā 56% jeb 670 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Baltijā vismazāk jaunu dzīvokļu tapis Rīgā, cenas straujāk augušas Tallinā

Ingrīda Drazdovska, 15.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Viļņā varētu tikt nodoti ekspluatācijā 1350 jauni dzīvokļi, Rīgā – 930 jauni dzīvokļi, bet Tallinā - 400 jauni dzīvokļi, sarēķinājusi kompānija Ober Haus Real Estate.

Pēc tās datiem, 2011.gadā Viļņā ekspluatācijā nodoti 737 jauni dzīvokļi, Tallinā - 700 jauni dzīvokļi, bet Rīgā – 500 jauni dzīvokļi.

Dzīvojamo platību segmentā pēc Ober-Haus cenu indeksa datiem straujākais dzīvokļu cenu pieaugums starp Baltijas valstu galvaspilsētām pērn novērots Tallinā. Tur dzīvokļu cenas pagājušā gada laikā palielinājušās par 15,8%, Rīgā cenas augušas par 5,8%, bet Viļņā cenu pieaugums ir bijis tikai 0,7%.

Vidējā jaunu dzīvokļu cena Tallinā bija 1100 līdz 1500 eiro par kvadrātmetru, Rīgā – 950 līdz 1500 eiro par kvadrātmetru, bet Viļņā - 850 līdz 1600 eiro par kvadrātmetru.

Jaunajos projektos pilsētas centrā dzīvokļu cena pērn Tallinā bija 1700 līdz 2600 eiro par kvadrātmetru, Rīgā – no 1400 līdz 3800 eiro par kvadrātmetru, bet Viļņā – no 1350 līdz 2900 eiro par kvadrātmetru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Vidējā aizdevuma summa par dzīvokli jaunajā projektā jau sasniedz 86 000 eiro

Lelde Petrāne, 25.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada laikā aizvien vairāk pieaug interese par īpašuma iegādi jaunajos projektos Rīgā, informē Swedbank.

Aptuveni 14% iegādājušies dzīvokli tikko uzceltā mājā, bet 11% - tā dēvētajā otrreizējajā tirgū Rīgas centra ēkās, kā arī senāk ekspluatācijā nodotajās jauno projektu daudzdzīvokļu mājās. Līdz ar pieprasījuma pieaugumu, kā arī kopējo ekonomikas attīstību, pieaug jaunu nekustamo īpašumu attīstība, un šobrīd būvniecības stadijā vien ir 1500 jaunu dzīvokļu tā saucamajā ekonomiskajā segmentā (cenas līdz 1600 eiro par kvadrātmetru), vidējai aizdevuma summai par dzīvokli jaunajā projektā sasniedzot 86 000 eiro.

Šobrīd visvairāk ekonomiskās klases dzīvokļi tiek attīstīti Teikā, kur būvniecības stadijā ir 454 jauni dzīvokļi, kam seko 264 jauni dzīvokļi Purvciemā, 180 Torņakalnā, 112 Pļavniekos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pauž aizdomas, ka ģimene dzīvoklī Ganu ielā tiek izmantota kā aizsegs finanšu mahinācijām ar nekustamo īpašumu

LETA, 18.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sieviete, kura ar diviem bērniem uz apšaubāma telpu nomas līguma pamata dzīvo kādā piecistabu dzīvoklī Ganu ielā, ir upuris ar garīgās veselības traucējumiem, kura tiek izmantota finanšu spekulācijās ar nekustamo īpašumu, pauda SIA Ora et labora valdes loceklis Mārtiņš Kundziņš, kurš saskaņā ar pakalpojumu iegādes līgumu veic dzīvokļa pārņemšanu bijušās Parex bankas jeb tagad Reverta vārdā.

Jau ziņots, ka dzīvokļa Ganu ielā īrniece Viktorija vērsusies medijos, jo 13.jūnijā viņas īrētajā dzīvoklī esot ielauzušies Reverta nolīgti iespaidīga izskata vīrieši, kuri demolējuši māju, biedējuši dzīvokļa iemītniekus, tādējādi mēģinot panākt viņu izlikšanu no dzīvokļa. Pēc Viktorijas stāstītā, bankas nolīgi bandīti atslēguši viņai elektrību, neļāvuši lietot pat sveces, kā dēļ sievietes dēliņam nomirusi akvārijā dzīvojošā zivtiņa, par ko puika ļoti bēdājies. Bankas pārstāvji esot sagraizījuši sievietei piederošu kažoku, ādas jaku, kā arī citus apģērba gabalus, rupji lamājušies un dažādiem psiholoģiskiem paņēmieniem centušies panākt savu. Sieviete pēc šiem notikumiem bērnam bijusi spiesta izsaukt pat neatliekamo medicīnisko palīdzību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Gulbe: Neskatoties uz samazināto PVN likmi, daudzi augļi un dārzeņi Latvijā nav lētāki nekā citās Baltijas valstīs

LETA, 27.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem ir piemērota samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme, daudzi augļi un dārzeņi Latvijā nav lētāki nekā pārējās Baltijas valstīs, ceturtdien žurnālistiem sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Inguna Gulbe.

Komentējot samazinātās PVN likmes ieviešanas rezultātus, Gulbe norādīja, ka šis solis ir vērtējams pozitīvi, jo to cenas ir zemākas nekā pirms samazinātās PVN likmes ieviešanas, kā arī palielinājušies PVN ieņēmumi valsts budžetā. «PVN ieņēmumi no augļiem un dārzeņiem valsts budžetā ir pieauguši, līdz ar to valsts nezaudē. Arī PVN maksātāju skaits ir pieaudzis,» sacīja Gulbe, norādot, ka nodokļu ieņēmumu ziņā valstij nav nekādu zaudējumu, un arī augļu un dārzeņu pārdošanas apmēri palielinājušies.

Vienlaikus viņa atzina, ka, neraugoties uz samazinātās PVN likmes ieviešanu, ne visi augļi un dārzeņi Latvijā ir lētāki kā pārējās Baltijas valstīs. «Daži produkti ir lētāki, bet ļoti daudzi nav,» atzina Gulbe, piebilstot, ka aizvadītajā nedēļā esot apmeklējusi kaimiņvalstu galvaspilsētas, lai salīdzinātu minētās produkcijas cenas starp Baltijas valstīm, un rastu izskaidrojumu to atšķirībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas galvaspilsētas Rīgas īres tirgū ir salīdzinoši neliels maza izmēra dzīvokļu piedāvājums, pēc kuriem īpaši liels pieprasījums ir gados jaunu cilvēku vidū. Savukārt vidēja izmēra dzīvokļa īres cenas Rīgā apsteidz Viļņu un vidēji arī Tallinu, liecina Igaunijas uzņēmuma «RIA.com Marketplaces» apkopotā informācija.

Rīgā no nekustamo īpašumu vietnē city24.lv kopumā 828 ilgtermiņa īrei pieejamajiem īpašumiem, lielākā daļa jeb 706 īpašumi ir platībā virs 50 m2, un īrei pieejami tikai 59 dzīvokļi platībā līdz 35 m2. Īres cenas labā stāvoklī esošiem mazajiem dzīvokļiem platībā līdz 35 m2 sākas no vidēji 200-250 eiro, taču prestižā rajonā pilsētas centrā var sasniegt pat 850 eiro mēnesī. Savukārt no kopumā 828 īrei pieejamajiem dzīvokļiem tikai 91 dzīvoklis ir vidēja izmēra – platībā no 50 līdz 60 m2, un to īres cena svārstās no vidēji 250 līdz pat 1200 eiro mēnesī.

Igaunija Baltijas valstu vidū izceļas ar īpaši lielu pieprasījumu pēc platības ziņā maziem dzīvokļiem, un arī to piedāvājums ir lielāks nekā, piemēram, Rīgā. No nekustamo īpašumu vietnē city24.ee ilgtermiņa īrei pieejamajiem 1400 nekustamajiem īpašumiem, aptuveni puse ir dzīvokļi ar platību līdz 50 m2. Bet 340 īpašumi ir platībā zem 35 m2. Šāda labā stāvoklī esoša dzīvokļa cena Tallinā svārstās ap 450 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautisko autobusu operators "Lux Express" 22. maijā atsāks veikt regulārus reisus maršrutos Tallina-Rīga, Viļņa-Rīga un Tallina-Viļņa.

"Pašlaik atjaunojam tikai trīs no vienpadsmit starptautiskajiem maršrutiem, ko iepriekš nodrošinājām, un ar mazāk nekā pusi no iepriekš veiktā reisu skaita.

Jāpiebilst, ka regulāru starpvalstu braucienu atjaunošana ir mazs, bet svarīgs solis, lai pamazām atgrieztos iepriekšējā ritmā. Ceram, ka pēc iespējas ātrāk sasniegsim iepriekšējo reisu skaitu, tomēr paredzam, ka tam ir nepieciešami vismaz 18 mēneši," stāsta "Lux Express" starptautisko reisu biznesa attīstības vadītājs Raits Remmels.

"Lux Express" veiks sekojošus starptautiskos reisus no 22. maija:

Tallina-Rīga 7:00 (Lux Lounge); 10:00 (Lux Express); 12:30 (Lux Lounge); 18:00 (Lux Lounge)

Rīga-Tallina 7:00 (Lux Lounge); 12:30 (Lux Lounge); 15:00 (Lux Express); 18:00 (Lux Lounge)

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pirmo reizi dārgākā pārtika Baltijā ir Latvijā

Sandra Dieziņa, 18.05.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vislielākais cenu pieaugums pārtikai Baltijas galvaspilsētu veikalos šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2010. gada 4.ceturksni ir bijis Rīgā, bet salīdzinājumā ar 2010.gada pirmo ceturksni.

Par to liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija. Rīgā vislielākais cenu pieaugums šī gada pirmajā ceturksnī, salīdzinājumā ar 2010. gada pēdējo ceturksni, bija kāpostiem - par 104%, burkāniem - par 100%, kartupeļiem - par 70% un dzeltenajai paprikai - par 60%. Savukārt Viļņā šai periodā vislielākais cenu pieaugums bija burkāniem - par 77% un kāpostiem - par 62%, bet Tallinā dzeltenajai paprikai - par 78%, burkāniem - par 75% un kāpostiem - par 70%. Cenas šai periodā samazinājušās Rīgā - tikai apelsīniem un stiprajam alkoholam - par 12%, Viļņā - broileriem un alum - par 13% un tomātiem - par 10%, bet Tallinā - apelsīniem - par 23%, olām - par 8% un Evian ūdenim - par 7%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lai iegādātos mājokli Rīgā, kredīta pirmajai iemaksai jākrāj 25 mēnešus

Žanete Hāka, 16.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu pieejamība 3.ceturksnī Rīgā augusi gan ceturkšņa, gan gada griezumā un Rīga izvirzījusies vadībā Baltijas valstu galvaspilsētu vidū, samērā spēji apsteidzot Tallinu, liecina AS Swedbank mājokļu pieejamības indekss (MPI).

Pieejamības kāpumu Rīgā veicinājis gan straujš algu kāpums, gan zemākas mājokļa kredīta procentu likmes, gan arī dzīvokļu cenu neliels samazinājums attiecībā pret pērnā gada 3.ceturksni. Pieejamība bijusi augstāka nekā pirms gada arī Viļņā un Tallinā – līdzīgi kā Rīgā to veicinājis procentu likmju samazinājums. Pieejamības kāpums kaimiņu galvaspilsētās gan nebija tik spējš kā Rīgā, to piebremzējis mērens dzīvokļu cenu pieaugums.

Salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, mājokļu pieejamības indekss (MPI) 3.ceturksnī Rīgā ir audzis salīdzinoši strauji, no 143 līdz 160. Indeksa vērtība 160 nozīmē, ka standartizētas mājsaimniecības (tādas, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto algai Rīgā un, kura vēlas iegādāties 55 m2 lielu dzīvokli) ienākumi bija par 60% augstāki, nekā tas nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk par 30% no ģimenes kopējiem ienākumiem. Indeksa kāpumu veicināja joprojām straujā vidējās neto algas izaugsme par 8%, kā arī mājokļa kredītu procentu likmju kritums par 0,13 procentpunktiem. Mājokļu cenas, savukārt, vidēji pat nedaudz samazinājās salīdzinājumā ar 3.ceturksni pērn – par 2,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viļņā gada laikā uzbūvē aptuveni trīs reizes vairāk dzīvokļu jaunajos projektos nekā Rīgā un Tallinā, teikts nekustamo īpašumu kompānijas Ober-Haus Baltijas nekustamā īpašuma tirgus pārskatā.

Tā pērn Viļņā uzbūvēti gandrīz 3000 dzīvokļi jaunajos projektos. Savukārt Rīgā pērn uzbūvēti aptuveni 900 jauni dzīvokļi, bet Tallinā - nedaudz virs 1000 jaunu dzīvokļu.

Šogad Rīgā plānots uzbūvēt ap 1400 jaunu dzīvokļu, Tallinā ap 1200 jaunu dzīvokļu, bet Viļņā šogad plānots uzbūvēt ap 3500 jaunu dzīvokļu.

Ober-Haus vērtēšanas servisa valdes loceklis Sandis Kurilovičs skaidroja, ka aktīvā būvniecība Viļņā lielā mērā ir skaidrojama ar to, ka Lietuva ir apstiprinājusi Eiropas Savienības direktīvu par ēku energoefektivitāti un no 2016.gada Lietuvā būs atļauts būvēt tikai A klases energoefektīvās ēkas.

«Tādējādi šogad Viļņā plānots nodot ekspluatācijā aptuveni 50 jaunas dzīvojamās ēkas. Attīstītāji steidz pabeigt projektus ar lētākām izmaksām, jo no 2016.gada ēku būvniecība Lietuvā sadārdzināsies aptuveni par 20%,» skaidroja Kurilovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Rīgā ir lētākie biroji Baltijā; zemākā biroju ēku būvniecības aktivitāte

Ingrīda Drazdovska, 01.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biroju telpu nomas maksa Rīgā ir zemākā Baltijas valstīs, izriet no BNP Paribas Real Estate Eiropas biroju tirgus apskata, kurā pirmo reizi iekļauta informācija arī par Baltijas valstu galvaspilsētām.

Rīgā viena kvadrātmetra nomas maksa gadā bijusi 144 eiro, Tallinā tā savukārt bija 200 eiro, bet Viļņā – 168 eiro. Šogad Rīgā varētu sagaidīt mērenu nomas maksas palielināšanos, šādu prognozi izsaka pētījuma autori.

Toties pagājušajā gadā Rīgā kopējais iznomāto biroju telpu apjoms bijis salīdzinoši lielāks nekā kaimiņvalstu galvaspilsētās – tas Rīgā sasniedza 28 tūkst. m2 (vēl pirms gada – 48 tūkst. m2), Tallinā ir notikuši nomas darījumi 22 tūkst. m2 apjomā, bet Viļņā iznomāti 16 tūkst. m2 biroju platību.

Lielākā daļa biroju telpu nomas darījumu Rīgā pagājušajā gadā bija saistīti ar dažādu kompāniju darbības paplašināšanu, kā rezultātā tām bija nepieciešamas lielākas telpas. Joprojām bija vērojama arī uzņēmumu biroju maiņa uz ērtākām telpām, labākā rajonā, ar izdevīgākiem līguma nosacījumiem. Tirgū nav bijis pārāk daudz jaunpienācēju. Šogad diez vai būšot sagaidāma lielāka nomas darījumu aktivitāte, ņemot vērā, ka tirgū 2013.gadā piedāvājumā neparādīšoties jaunas biroju platības. Pārskatā norādīts, ka pašlaik brīvo platību īpatsvars Rīgā ir ap 9.8%, kas ir būtiski zemāks nekā krīzes laikā, kad šis rādītājs sasniedza 25%. Augstākās klases - A klases - biroju telpu segmentā ir vien 3.8% brīvu telpu, bet B klases ēkās brīvu telpu ir vairāk – 11%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Rīgā iedzīvotājiem pieejamākie ir sērijveida dzīvokļi, Tallinā – dzīvokļi jaunbūvēs

Žanete Hāka, 07.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reālo ienākumu pieaugums un zemākas kredīta likmes šī gada otrajā ceturksnī sekmēja mājokļa pieejamības uzlabošanos Rīgā un Viļņā, kur iedzīvotājiem pieejamāki kļuva gan sērijveida dzīvokļi, gan jaunie dzīvokļi, liecina jaunākais SEB Mājokļu pieejamības indekss.

Savukārt Tallinā, kur tika novērots visstraujākais mājokļu pieejamības indeksa pieaugums vecajiem dzīvokļiem, dzīvokļiem jaunajos projektos pieejamības indekss mazinājies.

2016. gada 2.ceturksnī SEB Mājokļu pieejamības indekss sērijveida dzīvokļiem Rīgā palielinājās līdz 52,2 m², kas ir par 0,2 m² vairāk nekā 2016. gada 1.ceturksnī un par 0,3 m² vairāk nekā 2015. gada 2.ceturksnī. Viļņā šī gada otrajā ceturksnī indeksa vērtība vecajiem dzīvokļiem guļamrajonos salīdzinājumā ar 2015. gada otro ceturksni pieaugusi par 0,1 m² līdz 41,3 m². Savukārt visstraujāk indekss gada laikā pieaudzis Tallinā - par 0,7 m² līdz 42,8 m².

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

YIT celtniecība nākamgad plāno investēt 16 miljonus eiro jauno projektu attīstībā

LETA, 04.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu projektu attīstītāja un būvfirma SIA YIT celtniecība 2015.gadā zemesgabalu iegādē un jauno projektu būvniecībā plāno investēt 16 miljonus eiro, sacīja YIT celtniecības valdes priekšsēdētājs Andris Božē.

«Aptuveni desmit miljoni eiro tiek investēti katru gadu. Investējam gan zemesgabalos, gan būvniecībā. Šogad kopumā ir investēti 12 miljoni eiro, bet 2015.gadā plānots investēt 16 miljonus eiro. Zemesgabalu iegādei līdz pat 2018.gadam paredzēts katru gadu investēt divus līdz trīs miljonus eiro,» skiaidroja Božē.

Patlaban YIT celtniecība turpina projekta Biķerziedi attīstību Biķernieku ielā, kur tiek būvēta nākamā 65 dzīvokļu māja, un to paredzēts nodot ekspluatācijā 2015.gada vasarā. Tāpat jau ir pabeigts 65 dzīvokļu projekts Midtown Hospitāļu ielā 39, par šo projektu ir liela interese arī no vietējo pircēju puses. Božē sacīja, ka tas ir nedaudz dārgāks projekts, tas nav tik dārgs kā centrā, bet dārgāks nekā guļamrajonos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Bimbuļi rimbuļi, Palikt LV, Sēdnīca un citas asprātības uzņēmumu nosaukumos

Dienas Bizness, 23.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pirmajai mājokļa iemaksai jākrāj vairāk nekā 2 gadus

Žanete Hāka, 10.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laika posms, kas nepieciešams, lai sakrātu līdzekļus pirmajai iemaksai Rīgā ir sarucis par divām ar pusi nedēļām, sasniedzot 26,3 mēnešus, liecina Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības apskats.

Savukārt Viļņā tas palielinājās par gandrīz divām nedēļām, sasniedzot 36,9 mēnešus, bet Tallinā par aptuveni trīs ar pusi nedēļām, sasniedzot 25,8 mēnešus. Aprēķinā tiek pieņemts, ka mājsaimniecība pirmās iemaksas krāšanai katru mēnesi novirza 30% no saviem neto ienākumiem.

Rīgā standarta mājsaimniecībai kredīta apkalpošanai 3.ceturksnī bija jāspēj novirzīt 164 eiro jeb aptuveni 115 latus mēnesī (salīdzinot ar 124 latiem 1.ceturksnī), kas nepārsniegtu 30% no mājsaimniecības ikmēneša pēcnodokļu ienākumiem. Savukārt Tallinā un Viļņā tas būtu 223 un 215 eiro (jeb 157 un 151 latu).

Mājokļu pieejamība Rīgā joprojām ir krietni labāka nekā Viļņā, bet nedaudz sliktāka nekā Tallinā. Šī gada 3.ceturksnī Swedbank MPI, ko aprēķina mājsaimniecībai, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējām neto algām attiecīgajā pilsētā un vēlas iegādāties vidēja izmēra (55 m2) dzīvokli, Viļņā un Tallinā sasniedza attiecīgi 113 un 163,6 punktus, savukārt Rīgā – 152.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Dārgākais benzīns šajā nedēļā pēc cenu pieauguma bija nopērkams Tallinā, seko Rīga.

Gan Rīgā, gan Viļņā, gan Tallinā pagājušajā darba nedēļā turpinājās benzīna cenu kāpums, liecina aģentūras LETA apkopotie dati.

Dārgākais benzīns šajā nedēļā pēc cenu pieauguma bija nopērkams Tallinā, seko Rīga, bet zemākā benzīna cena bija Viļņā. Tāpat Tallinā bija augstākā cena dīzeļdegvielai, bet zemākā tā bija Viļņā.

Rīgā «Circle K» degvielas uzpildes stacijās aizvadītajā darba nedēļā 95.markas benzīna cena ir palielinājusies par 0,8% - līdz 1,272 eiro par litru, bet dīzeļdegvielas cena nav mainījusies un bija 1,182 eiro par litru.

Viļņā 95.markas benzīna cena «Circle K» degvielas uzpildes stacijās bija 1,223 eiro par litru, kas ir par 0,7% vairāk nekā iepriekšējā piektdienā. Dīzeļdegvielas cena šonedēļ augusi par 1,3% un bija 1,148 eiro par litru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Rīgā iedzīvotājiem pieejamāki ir sērijveida dzīvokļi, savukārt Tallinā – jaunie projekti

Žanete Hāka, 11.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas iedzīvotājiem ar vidējiem ienākumiem salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju ir vislabākās iespējas iegādāties sērijveida dzīvokli mikrorajonos, liecina jaunākie SEB Mājokļa pieejamības indeksa aprēķini.

Gada otrajā ceturksnī rīdzinieki varēja iegādāties 49,6 m², Tallinas iedzīvotāji – 41,8 m², bet Viļņas – 38,4 m², savukārt jaunajos projektos rīdzinieki var atļauties vismazākās platības – vien 22,7 m².

Salīdzinājumā ar 2014. gada pirmo ceturksni, Mājokļa pieejamības indeksa vērtība sērijveida dzīvokļiem guļamrajonos samazinājās Rīgā par 1,2 m², Viļņā - par 1,5 m², bet Igaunijā, pateicoties sezonālajam ceturkšņa vidējās algas kāpumam, kas tradicionāli vērojams 2.ceturksnī, palielinājās par 0,4 m².

SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis skaidro, ka gada griezumā sērijveida dzīvokļu segmentā SEB Mājokļu pieejamības indekss pēdējo 12 mēnešu laikā ir sarucis visās trijās Baltijas valstīs. Rīgā samazinājums ir bijis minimāls - tikai 0,1 m², Viļņā – 1,2 m², bet visbūtiskākais sarukums vērojams Tallinā – 5,5 m². Tas skaidrojams ar to, ka reālo ienākumu kāpums nespēja kompensēt nekustamā īpašuma cenu pieaugumu un vidējās kredītu procentu likmes palielināšanos, uzsver eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

LTVC: lētākā pārtika ir Viļņā, Rīgā - visdārgākais piens

Sandra Dieziņa, 28.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā gada beigās lētākā pārtika Baltijā bija Viļņas veikalos, informē Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma cenas Latvijas galvaspilsētā Rīgā patlaban atpaliek no cenām abu pārējo Baltijas valstu galvaspilsētas – Tallinā un Viļņā, liecina Igaunijas kompānijas RIA.COM Marketplaces apkopotā informācija, analizējot nekustamo īpašumu portālu kv.ee, city24.ee, DOM.RIA.com, city24.lv, aruodas.lt un domoplius.lt datus.

Cena par vienu kvadrātmetru nekustamā īpašuma Rīgā patlaban ir vidēji 1390 eiro, kamēr Tallinā – 1800 un Viļņā 1500 eiro.

Rīgā, kur vidējā cena par 1 m² ir 1390 eiro, pēdējā mēneša laikā vērojams cenu pieaugums par 1%, kas ir diezgan liela atšķirība salīdzinājumā ar Tallinu, kur kāpums bija par 7,5%. Cena objektos 30–50 km attālumā no Rīgas ir vidēji 524 EUR/m². Rīgā liels pieprasījums ir pēc otrreizējā tirgus dzīvokļiem (700–900 EUR/m²) un vienistabas dzīvokļiem. Latvijā cilvēki labprāt pirktu īpašumu jaunceltnēs, taču to daudzums tirgū ir ļoti niecīgs, un cilvēki nevēlas maksāt 1500 EUR/m².

Igaunijas galvaspilsētā Tallinā 2017. gadā viens kvadrātmetrs nekustamā īpašuma maksāja aptuveni 1700 eiro, un gada laikā, atbilstoši Igaunijas Zemesgrāmatas statistikai, vidējā cena ir palielinājusies pat par apmēram 12%. 2018.gadā Tallinā vidējā cena par vienu kvadrātmetru nekustamā īpašuma svārstās ap 1800 eiro. Analizējot šīs valsts tirgu pa pilsētām, redzams, ka vislētākais nekustamais īpašums ir Meizakilā – apmēram 40 EUR/m², bet Tatru un Sauē – vidēji 168 eiro. Dažādos apriņķos šis skaitlis variējas no 168 līdz 1700 eiro. Liels pieprasījums vērojams ne tikai nelielo dzīvokļu, bet arī dārgo apartamentu sektorā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Nekustamā īpašuma cenas turpina augt

Lelde Petrāne, 20.07.2020

2020.gada pirmajā ceturksnī visstraujāk nekustamā īpašuma cenas augušas Lietuvā

Foto: AFP/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz pandēmijas ietekmi, vidējās nekustamā īpašuma cenas pasaulē turpinājušas pieaugt arī 2020.gada pirmajā pusē, rāda "Global Property Guide" (GPG) indeksa dati. No Baltijas valstīm vismazākais nekustamā īpašuma cenu pieaugums gada pirmajā ceturksnī vērojams Latvijā, kur tas, salīdzinot ar gadu iepriekš, bija 0,83%.

Pandēmijas izraisītās situācijas dēļ nekustamā īpašuma darījumu skaits Rīgā maijā saruka par 43%, un, vērtējot nekustamā īpašuma iegādes un īres cenu attiecību, Rīgā dzīvoklis šobrīd ir mazāk vērtīga investīcija nekā Viļņā un Tallinā, liecina Igaunijas uzņēmuma "RIA.com Marketplaces" apkopotā informācija.

2020.gada pirmajā ceturksnī visstraujāk nekustamā īpašuma cenas augušas Lietuvā - vidēji par 5,52%. Līdzīga situācija bija vērojama arī Igaunijā, kur cenas pirmajā ceturksnī pieauga par 4,32%, bet visstabilākā situācija bija Latvijā, vidējām nekustamā īpašuma cenām pieaugot par 0,83%. Kopumā visstraujāk nekustamā īpašuma cenas saskaņā ar GPG indeksu gada sākumā augušas Portugālē (+16,37%), Vācijā (+12%) un Jaunzēlandē (+10,87%).

Komentāri

Pievienot komentāru