Jaunākais izdevums

Aplīmēt neaplīmēto, maketēt topošo, reklamēt aktuālo, dekorēt nepieciešamo un konsultēt zinātkāro – tāds ir alūksnietes Nadīnas Dudares (26) uzņēmuma Stick with us darbības moto. Pēc vairākiem studējot un strādājot Rīgā pavadītiem gadiem, viņa radusi iespēju atgriezties dzimtajā Alūksnē un darīt darbu, kas viņai patīk un padodas, vēsta reģionālais medijs Alūksnes Ziņas.

«Jau tad, kad devos studēt uz Rīgu, mani ne mirkli nepameta doma, ka vēlos atgriezties Alūksnē- vietā, kur man ir ģimenes atbalsts, kur ir skaista daba. Rīgā ir jāatrod speciālas vietas, lai varētu būt tuvāk dabai. Alūksnē viss ir tepat,» saka N. Dudare.

Alūksnē viņa dara jau Rīgā iesāktu darbu, un tieši iespēja Rīgā veiksmīgi iesāktās lietas turpināt Alūksnē bijis trumpis, lai atgrieztos.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

«Grafiskā dizaina izstrādi var darīt attālināti. Sazvanīties ar klientu, izstrādāt maketu, nosūtīt elektroniski, klients to apskatās un izsaka savus komentārus vai nepieciešamos labojumus. Nav nozīmes tam, kur es atrodos. Tas bija svarīgs iemesls, lai atgrieztos Alūksnē. Rīgā jau ieguvu lielu daļu pastāvīgo klientu un atliek vien turpināt iesākto darbu. Uzņēmumu dibināju kopā ar draudzeni Ditu Sīmani. Mūsu ceļi šobrīd ir šķīrušies, Rīgā neesam neviena. Es esmu Alūksnē, viņa – Smiltenē. Atvērt uzņēmumu Alūksnē bez Rīgas klientu loka būtu grūti. Rīgā guvu pārliecību, ka es varu. Kāda ir uzņēmējdarbības vide Alūksnē? Tāda pati kā Latvijā! Viegli nav ne Latvijā, ne Alūksnē. Tirgus ir mazs, maz iedzīvotāju, līdz ar to pirktspēja ir maza. Tādēļ ir jāskatās plašāk. Arī man ir doma apgūt tirgu ārpus Latvijas robežām. Esmu jau veidojusi dizainu zviedriem,» skaidro jaunā uzņēmēja. Viņa atzīst, ka vairāki alūksnieši par viņu jau zina un šobrīd klientu lokā ir arī vietējie uzņēmumi.

Unikālākais Nadīnas piedāvātais produkts ir uzlīmes velosipēdiem. Tas ir produkts gan pieaugušajiem, gan bērniem, lai radoši veidotu dizainu savam velosipēdam. Pieejamas arī gaismu atstarojošas uzlīmes. Ideja radusies biznesa inkubatorā. Cilvēku interese par velosipēdu uzlīmēm esot liela.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar pasažieru pārvadātājiem, kas apkalpo 10 maršrutu tīkla daļas, tiks slēgts jauns līgums un iespējama iepirkuma procedūras pārtraukšana, informē VSAI Autotransporta direkcijas Sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Plone.

«Ņemot vērā, ka no 2018. gada 1. janvāra varētu tikt apdraudēta sabiedriskā transporta pakalpojumu nepārtrauktība astoņās maršrutu tīkla daļās no kopumā 10, šodien, 2017. gada 17. oktobrī, Sabiedriskā transporta padomes sēdē tika pieņemts lēmums Autotransporta direkcijai slēgt jaunu līgumu par pakalpojuma nodrošināšanu ar tiem pasažieru pārvadātājiem, kas jau šobrīd veic regulārus pasažieru pārvadājumus lotē Alūksne, Daugavpils, Gulbene, Jēkabpils, Limbaži, Ludza, Madona, Preiļi, Rēzekne un Ziemeļkurzeme.Tāpat tika ierosināts pārtraukt uzsākto iepirkuma procedūru. Jaunajos līgumos tiks definētas kvalitātes, drošības un transportlīdzekļa aprīkojuma prasības, kas nav zemākas par iepirkuma dokumentācijā noteiktajā,» skaidro driekcijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Īru sēņu audzētāji darbiniekus meklē piecās Latvijas pilsētās, solot teju 2000 eiro

Zane Atlāce - Bistere, 29.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īrijas šampinjonu audzētāju kooperatīva CMP Mushroom plāni šonedēļ vairākās Latvijas pilsētās izvērst darbinieku meklēšanu vietējo darba devēju vidū radījuši nopietnas bažas, ka Latviju atkal pametīs strādātspējīgie iedzīvotāji, trešdien, 29.novembrī vēstīja LNT rīta ziņu raidījums 900 sekundes.

Īrijas sēņu audzētavas pārstāvji no 1. līdz 8. decembrim viesosies piecās pilsētās – Jēkabpilī, Rēzeknē, Alūksnē, Balvos un Gulbenē. Viņi sēņu lasītājiem un sēņu pakotājiem sola stundā maksāt ne mazāk kā 9,25 eiro un garantē no 40 līdz 50 darba stundām nedēļā. Līdz ar to mēnešalga pirms nodokļiem varētu būt 1850 eiro.

Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) biedē, ka tik liela alga var pievilināt arī kvalificētu darbaspēku. Šo strādājošo aizbraukšana uz Īriju būtu liels trieciens Latvijas reģioniem, kur jau tā trūkst darbinieku. «Tas , ka ārzemju darba rekrutētāji tik agresīvā veidā to dara, tas ir signāls, kuru attiecīgi politikas veidotājiem ir jādomā kaut kādi pretsoļi tam. Bet tajā pašā laikā nav jau neviena represīva veida, tikai motivējoša,» atzīst LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Industriālās teritorijas izveidē Alūksnē investēti 2,37 miljoni eiro

Zane Atlāce - Bistere, 13.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alūksnes novada pašvaldība īstenojusi ļoti nozīmīgu projektu, kura mērķis ir veicināt uzņēmējdarbību novadā – izveidota industriālā teritorija ar industriālo ēku un pārbūvētas tai piegulošās ielas, informē Alūksnes pašvaldības pārstāve Evita Aploka.

Piektdien, 15.decembrī pašvaldība parakstīs līgumu ar izsolē uzvarējušo uzņēmumu SIA Linden par jaunbūvētās industriālās teritorijas Rūpniecības ielā 1A, Alūksnē, nomu uzņēmējdarbības vajadzībām. Pasākumā piedalīsies arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.

Jaunizveidotā industriālā teritorija ir aprīkota ar uzņēmējdarbības veikšanai nepieciešamajām inženierkomunikācijām – elektroapgādi, ūdensapgādi, laukumu ar cieto segumu. Uzbūvētā industriālā ēka sastāv no ražošanas un noliktavas telpām 876,5 m2 platībā, kā arī biroja un tehniskajām telpām 115,1 m2 platībā. Ēkas kopējā platība ir 991,6 m2. Šī teritorija uzņēmējam turpmākai izmantošanai tika nodota izsoles kārtībā, informē VARAM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Noslēdzies viens no apjomīgākajiem un arhitektoniski sarežģītākajiem projektiem Alūksnē

Dienas Bizness, 20.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Multifunkcionālās servisa ēkas būvniecība Alūksnes Pilssalā ir pabeigta. Ēka kalpos pašvaldības aģentūras «Alja» vajadzībām un tajā atradīsies aģentūras biroja un tehniskās telpas, bet daļa telpu tiks piedāvātas nomā uzņēmējiem, vēsta reģionālais portāls aluksniesiem.lv.

Projekts «Multifunkcionālās servisa ēkas izbūve Pilssalā» ir viens no apjomīgākajiem un arhitektoniski sarežģītākajiem Alūksnes novada pašvaldības īstenotajiem projektiem. Kopējā ēkas platība ir 247,3 m2, no kuriem 138,3 m2 izmantos pašvaldības aģentūras «Alja» vajadzībām, bet 109 m2 nomas tiesību izsoles kārtībā pašvaldība nodos uzņēmējdarbības veikšanai.

Kopējās būvdarbu izmaksas ir 846 991,86 EUR.

Ēkas projektēšanu veica SIA «Nams», būvniecību - SIA «Latvijas energoceltnieks», būvuzraudzību – SIA «Būvuzraugi LV», arheoloģisko uzraudzību - SIA «Archeo».

LASI ARĪ:

Industriālās teritorijas izveidē Alūksnē investēti 2,37 miljoni eiro

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Lielveikala IKEA būvdarbi Latvijā

Rūta Kesnere, 22.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) gada nogalē veica kārtējo pārbaudi topošā lielveikala IKEA būvobjektā. Pārbaudes secinājums: konstatētas nebūtiskas atkāpes, kas pārsvarā saistītas ar nepilnībām dokumentācijā.

BVKB direktore Svetlana Mjakuškina stāsta, ka būvobjektu kontrolēs tiek pārbaudīts viss būvniecības process, sākot no dokumentācijas un būvdarbu žurnāla līdz skrūvju savienojumiem un konstrukciju metāla sastāvam. Galvenais pārbaužu mērķis ir pārliecināties, vai būvobjekts atbilst projektam, piemēram, vai praksē izmantoti tie paši metāli, kas norādīti projektā, vai tam atbilst skrūvju pievilkšanas spēks utt. Lai par to pārliecinātos, BVKB eksperti un būvinspektori objektā arī veic savus mērījumus. Piemēram, lai noteiktu konstrukcijās izmantotā metāla sastāvu, ir iegādāti īpaši aparāti, kuru cena ir ap 50 000 eiro. S. Mjakuškina uzsver, ka līdztekus mērījumiem pārbaudes balstās arī uz risku analīzi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alūksnes novada pašvaldība ar SIA «Linden» (valdes locekle alūksniete Līva Zariņa) noslēgusi nomas līgumu uz desmit gadiem par jaunuzceltās industriālās ēkas nomu Alūksnē, Rūpniecības ielā 1a. Alūksnes novada pašvaldība ir pirmā Latvijā, kura jau apguvusi Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu darbības programmā «Izaugsme un nodarbinātība», vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

Domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis norādījis: «Ceru, ka līdz ar šīs ēkas tapšanu uzņēmēji, kuri vēlas Alūksnē attīstīt uzņēmējdarbību, noticēs tam, ka sadarbībā ar pašvaldību var atrast kopsaucēju, lai Alūksnē būtu arvien vairāk iedzīvotāju, darbavietu un lai šī vieta būtu pievilcīga uzņēmējiem.»

Industriālā ēka uzņēmējam tika nodota izsoles kārtībā. Izolē bija pieteikušies divi pretendenti. Līgumu noslēdza ar SIA «Linden» šūšanas fabrikas izveidei. Telpu īres maksa uzņēmumam būs 1758 eiro mēnesī. Zariņu ģimeni alūksnieši pazīst kā veikala «Līna», kas nesen iekļāvās zīmola «Branchess» tīklā, īpašniekus. Uzņēmumam ir arī veikali Valmierā, Rīgā un Ventspilī. SIA «Linden» projektu vadītājs Kalvis Zariņš «Alūksnes Ziņām» uzsver - SIA «Linden» ir šā gada sākumā speciāli dibināts uzņēmums, lai nodarbotos tikai ar ražošanu. «Lauku atbalsta dienestā esam guvuši atbalstu savam projektam un, piesaistot Eiropas fondu finansējumu, iegādāsimies jaunas, modernas šujmašīnas, datorprogrammas, piegriezējus un citas iekārtas. Lai izpildītu projekta nosacījumus, radījām SIA «Linden», kas būs pilnībā kaut kas cits nekā uzņēmumi, ar kuriem esam saistīti. Doma par ražošanas uzņēmumu mums bija jau sen – vēl pirms industriālā ēka tika uzbūvēta. Kad guvām atbalstu projektam Lauku atbalsta dienestā, sākām meklēt telpas fabrikai. Izskatījām dažādus variantus, līdz nolēmām pieteikties pašvaldības izsolē,» stāsta K.Zariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Alūksnes novads, ko mēdz dēvēt arī par Ziemeļvidzemes Šveici, pēdējos gados izdarījis gana daudz, lai šo nosaukumu attaisnotu.

Alūksne spodrina spalvas un jau nākamgad solās būt gatava daudz lielāka viesu skaita uzņemšanai nekā līdz šim; ar ciemiņu pieplūdumu būs jārēķinās arī uzņēmējiem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Alūksnē un Alūksnes novadā 2018. gadā tiks pabeigts īpaši daudz infrastruktūras projektu, un jau 2019. gadā tiks sākta intensīva sevis popularizēšanas un ciemiņu piesaistīšanas kampaņa, sola novada pašvaldība.

Tūrisms un ar to saistītie pakalpojumi ir viens no novada ilgtermiņa attīstības stratēģiskajiem mērķiem, un aktīva rosība šajā virzienā Alūksnē sākās pirms aptuveni astoņiem gadiem. Viens no pirmajiem lielākajiem vides un kultūrvēsturiskā mantojuma sakārtošanas projektiem Alūksnē bija Jaunās pils kompleksa ēku un muižas parka objektu rekonstrukcija, kas tika veikta laikā no 2010. līdz 2012. gadam. Kopš tā laika ar Eiropas struktūrfondu atbalstu ir pabeigti vai vēl ir procesā pat vairāki desmiti vides un infrastruktūras projektu, kas dažu gadu laikā būtiski mainījuši pilsētas tēlu un veidolu – to vidū ir gan rekonstruētais kultūras centrs, gan jauns skatu tornis Kapsētas pussalā, gan muzikālais gājēju tilts, tāpat tikko rekonstruēts viens no Alūksnes simboliem – 1807. gadā celtā rotonda Tempļa kalnā – un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Rally Alūksne 2018 atklāta šā gada rallija čempionātu sezona.

Rally Alūksne ir gan Latvijas rallija čempionāta, gan Igaunijas rallija čempionāta pirmais posms. Pirmo reizi šis rallijs norisinājās 2011. gadā kā rallijsprinta sacensības, un jau sākotnēji tā mērķis bija iekļūt Latvijas rallija čempionāta kalendārā.

Dalībai rallijā bija pieteikušās vairāk nekā 100 ekipāžas no vairākām valstīm, bet uz svinīgo startu devās 97 ekipāžas. Sacensību pirmajā dienā trasē devās dalībnieki, kas bija reģistrējušies rallija ieskaitei. Otrajā dienā šīm ekipāžām pievienojās arī rallijsprinta dalībnieki.

Rally Alūksne 2018 ietvaros notika arī iepazīšanās ar jauno Toyota Land Cruiser.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Apkopoti 2017. gada radošākie uzņēmumu nosaukumi

Laura Mazbērziņa, 28.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā noslēgusies Dēliņkalna skatu torņa būvniecība un tas ir atvērts apmeklētājiem, informē Alūksnes novada pašvaldība.

Šomēnes plānots organizēt arī torņa atklāšanas pasākumu.

Dēliņkalna skatu tornis ir 27 metrus augsts, un tā virsotnē atrodas skatu platforma ar binokli, no kurienes paveras apkārtnes ainava. Tornis ir aprīkots ar apmeklētāju skaitīšanas ierīci. Savukārt pie ceļa, kas ved uz torni, izbūvētas labierīcības apmeklētājiem, izvietots informatīvais stends un izveidots automašīnu stāvlaukums.

Pēc Dabas aizsardzības pārvaldes datiem, Dēliņkalns sasniedz 271,5 metrus, bet tā relatīvais augstums - vairāk nekā 70 metru. No kalna dienvidu nogāzes paveras skats uz mežiem apaugušu pauguru un pļavu mozaīkainavu.

Torņa būvniecība notika Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektā «Aizsargājamo ainavu apvidus «Veclaicene» infrastruktūras uzlabošana antropogēnās slodzes mazināšanai un pieejamības nodrošināšanai».

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Alūksnē noslēgusies Bānīša stacijas bagāžas šķūņa restaurācija

Db.lv, 20.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alūksnē noslēgusies Bānīša stacijas bagāžas šķūņa restaurācija un jau no 1. septembra restaurētajā ēkā apmeklētājiem durvis vērs jauna ekspozīcija, kas veltīta Baltijā vienīgajam regulāriem pasažieru pārvadājumiem izmantotajam šaursliežu dzelzceļam, informē Alūksnes novada pašvaldība.

Desmit staciju stāstos tā vēstīs par dzelzceļa vēsturi, laikmetu ainām un bānīti kā palīgu, darba vietu un iedvesmas avotu.

Jaunā ekspozīcija kā virtuāls ceļojums laikā un telpā popularizēs dzelzceļa kultūru kā tradicionālu, bet vienlaikus modernu un ilgtspējīgu dzīvesveida sastāvdaļu.

Šķūņa pārbūves būvprojekta autors ir SIA «Arhitektes Ināras Caunītes birojs», būvdarbus objektā saskaņā ar iepirkuma procedūras rezultātiem veica uzņēmums SIA «RE RE MEISTARI», būvuzraudzību nodrošināja AS «Būvuzņēmums Restaurators», bet atbildīgais autoruzraugs bija Ināra Caunīte.

Pārbūvējot Alūksnes stacijas bagāžas šķūni un nodrošinot kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu, maksimāli izmantoti atgūstamie materiāli, fasāžu un iekštelpu apdarei pielietoti apšuvuma dēļi, kas ir analogi oriģinālajiem dēļiem. Ēkas pārbūves projektā labiekārtota arī piegulošā teritorija un atjaunots vēsturiskais perons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

FOTO: TOP 10 pēc apjoma lielākie automobiļu ražošanas nozares uzņēmumi Latvijā

Db.lv, 11.10.2018

SIA Bucher Municipal

Neto apgrozījums, milj.eiro (2017): 47.9

Neto apgrozījuma pārmaiņas, milj.eiro (2017/2013): 30.4

Neto apgrozījuma pārmaiņas, % (2017/2013): 174

Produkcijas apraksts: Komunālo mašīnu ražošana.

Citas piezīmes: 2015.-2016.g. atklāja trīs jaunas montāžas līnijas, kuras tika pārceltas no Lielbritānijas un Šveices rūpnīcām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez snobisma, bet ar pretenziju uz pasaules klasi – tā varētu dēvēt Latvijas restorānu centienus vīna karšu izveidē.

«Lai izveidotu izcilu vīna karti, nepieciešams apsēsts vīnzinis, kam jāstrādā tandēmā ar šefpavāru un saprotošu un naudīgu restorāna īpašnieku. Vīna karte ir ļoti nozīmīgs instruments klientūras pievilināšanā, lojalitātes veicināšanā un, protams, rentabilitātes uzlabošanā,» uzsver Riga Wine&Champagne festivāla un konkursa Baltic Wine List Awards dibinātājs Aigars Nords.

Personības aspekts

Pirms vīna kartes izstrādāšanas jāapzinās, vai tā domāta vīna bāram, kafejnīcai, casual dining vai fine dining restorānam. Tāpat svarīgs faktors ir atrašanās vieta – Rīgā vai kādā lauku nostūrī, kas kļūst aizvien populārāk. Tas ietekmē to, kas būs gala patērētājs. «Līdz ko pieskaramies restorānu lauciņam, prātīgi būtu pārdomāt, kāds ir šefpavāra gatavoto maltīšu rokraksts. Protams, vīns un ēdiens iet roku rokā, līdz ar to lielai daļai vīna kartē atrodamo dzērienu jābūt pakārtotiem ēdienam, ko restorānā pasniedz. Viens no restorāna klientu visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir – kādu vīnu ieteiksiet pie šī ēdiena? Lai gan ir iesaistītas divas lielas personības – šefpavārs un vīnzinis, viņi nevar strādāt katrs savā lauciņā, un es uzskatu, ka pasaulē tas vēl pieklibo,» stāsta restorāna Vincents vadītājs vīnzinis Raimonds Tomsons. Savukārt itāļu restorāna Monterosso līdzīpašnieks, vīna veikala Art-Vino īpašnieks Zandis Klebais akcentē, ka, veidojot restorāna vīna karti, jāņem vērā trīs iesaistīto pušu intereses – uzņēmuma īpašnieka, kurš gribēs pēc iespējas vairāk nopelnīt, klientu, kuri vēlēsies maksāt pēc iespējas mazāk, un vīnziņa, zāles pārziņa vai viesmīļa, kurš vēlēsies būt interesants, parādīt savas zināšanas. «Rīga katrā ziņā nav nedz lielākā, nedz izsmalcinātākā pasaules pilsēta, līdz ar to veidot tādas vīna kartes, kādas ir restorānos Ņujorkā vai Japānā, ir lieki – tas būtu vai nu dārgs hobijs, vai ceļš uz bankrotu. Mūsdienās vīna pasaule ir ārkārtīgi plaša, un tā ar katru gadu kļūst vēl daudzpusīgāka, līdz ar to aptvert visu vienā kartē nav iespējams. Es mudinu specializēties. Piemēram, Monterosso ir pieejama Itālijas stila virtuve, un arī vīna kartē akcents ir uz Itāliju, kas ir tik plaša un vīna reģioniem bagāta valsts, ka pietiktu pozīciju vismaz pieciem restorāniem,» stāsta Z. Klebais. Tai pašā laikā ir jāsaprot, ka ne visiem restorāniem ir vēlme un vajadzība veidot plašu vīna karti. Piemēram, restorāna Gutenbergs terase vadītājs Sandis Solims teic, ka vīna kartes noteikti veido tie restorāni, kuru īpašnieki mīl vīnu un neļauj piegādātājiem izdarīt spiedienu. Viņš atklāj, ka sākumā nedaudz aizrāvies ar sava rakstura parādīšanu vīna kartē, bet restorāna viesus tas neuzrunāja, tāpēc vīna karti nācās pārstrādāt. «Būtiski ir saprast, kādā virzienā restorāns plāno savu attīstību, kāda ir tā virtuves specifika un viesis. Kad ir apzināts pieprasījums un aptuvenā vīzija, var ķerties klāt pie vīna kartes skeleta izveides un tālāk jau parādīt tajā savu īpašo rokrakstu,» pieredzē dalās restorāna Kolonāde. Mūsu stāsti vīnzinis Aigars Ozoliņš, kurš atjaunoto vīna karti viesu vērtējumam nodevis pirms diviem mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sākto kriminālprocesu par pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumiem Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) nolēmis atstādināt no amata RS vadītāju Leonu Bemhenu, trešdien žurnālistiem paziņoja Ušakovs.

Pēc Ušakova rīcībā esošajām ziņām, Bemhenam nekāds statuss sāktajā kriminālprocesā nav piemērots, tai skaitā viņam nav piemērots arī liecinieka statuss. To Rīgas mēram esot apliecinājis pats Bemhens.

Domes priekšsēdētājs skaidroja, ka, pieņemot lēmumu atstādināt Bemhenu no amata, viņš pamatā vadījies no ziņām, kas izskanējušas plašsaziņas līdzekļos. No KNAB Ušakovs nekādu informāciju par sākto kriminālprocesu pagaidām neesot saņēmis.

Rīgas mērs skaidroja, ka Bemhens paliek RS valdē, bet no uzņēmuma vadītāja amata ir «atcelts vismaz uz izmeklēšanas laiku». Tikmēr Bemhena pienākumus turpinās pildīt uzņēmuma valdes loceklis Andrejs Požarnovs, aģentūra LETA noskaidroja pašvaldībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās «ABLV Bank» grupas uzņēmums ieguldījumiem komercīpašumos «New Hanza Capital» kļuvis par SIA «NHC 5» vienīgo īpašnieku,informē ABLV grupas komunikācijas vadītājs Artūrs Eglītis.

Līdz ar to «New Hanza Capital» īpašumu portfelis papildināts ar diviem objektiem Rīgā - biroju ēku Elizabetes ielā 23, kuras kopējā platība ir 4324,9 kvadrātmetri, un biroju telpām Elizabetes ielā 21A-102, kuru kopējā platība ir 688,1 kvadrātmetrs.

Darījuma īstenošanai izmantoti uzņēmuma finanšu līdzekļi, kā arī aizņēmums. «Minētā darījuma summa tiks iekļauta likvidējamās »ABLV Bank« likvidācijas pārskatā par 2019.gada janvāri pozīcijā »Nauda no atgūtajiem ieguldījumiem«, kas tiks publicēts oficiālajā izdevumā »Latvijas Vēstnesis«,» teikts paziņojumā Nasdaq Riga.

Bankas pārstāvji skaidro, ka, ievērojot sākto «ABLV Bank» likvidāciju, tās turpmākajās prioritātēs nav nekustamā īpašuma attīstīšana un pārvaldīšana, līdz ar to tiek veikta grupas nekustamā īpašuma uzņēmumu pakāpeniska sagatavošana pārdošanai, kas ir viens no bankas likvidatoru uzdevumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezmaksas autobusu ieviešanai šobrīd atbilst 18 reģionālie maršruti, pastāstīja Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Viņš skaidroja, ka konkrētajam autobusa maršrutam ir jāatbilst divām, trim prasībām, lai tas tiktu ieviests kā bezmaksas - attiecīgajā vietā iedzīvotāju blīvumam jābūt ne vairāk kā četriem iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru, jābūt ne vairāk kā 2,5 pasažieriem maršrutā, savukārt valsts finansējuma daļai maršruta uzturēšanai jāveido vismaz 85%.

Pašreiz visām trim prasībām atbilst 18 maršruti, bet to skaits var mainīties atbilstoši aktuālajai situācijai, norādīja Godiņš.

«Tie ir ļoti nerentabli maršruti, tādi, kur tāpat ieņēmumu ir ļoti mazi. Lai saglabātu cilvēkiem mobilitātes iespēju un, lai viņi dzīvotu laukos, transports tiek piedāvāts bez maksas. Mērķis ir, lai cilvēki var pārvietoties un saņemt pakalpojumus, un viņam nebūtu jāizmanto privātais transports,» teica Autotransporta direkcijas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Alūksnes bānīša stacijas ekspozīcija Amerikā saņem prestižo SEGD dizaina balvu

Zane Atlāce - Bistere, 10.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amerikā, Ostinā, Teksasas štatā 8. jūnijā norisinājās ikgadējā SEGD Global Design Awards, kas ir viens no vadošajiem dizaina nozares notikumiem pasaulē, kurā tika godalgoti arī Latvijas pārstāvji.

Šī gada SEGD balvā laurus plūca arī Latvijas dizaina birojs H2E, kuru radītā ekspozīcija Alūksnes bānīšu stacijai ieguva divas balvas - 2019 Global Design Awards/Honor un konkursa galveno balvu Best of Show. Atzinību no Society for Experiential Graphic Design balvu Global Design Awards/Honor kategorijā Placemaking and Identity ieguva arī H2E radītais vides objekts - makšķernieku soli Alūksnē.

H2E galveno balvu ieguva vairāk nekā 300 darbu konkurencē, kurus iesūtījuši bija pasaulē vadošie dizaina biroji. Šogad apbalvots tika 41 darbs, no kuriem trīs balvas aizceļos uz Latviju.

«Iegūt SEGD balvu ir milzīgs gods, bet iegūt tā galveno balvu un par tādu izlolotu un lokālu projektu kā Alūksnes bānīša stacija, vēlreiz apliecina, ka spējam radīt pasaules standartiem aktuālus un augstvērtīgus darbus par mums svarīgām tēmām. Mēs esam gandarīti un saviļņoti par iespēju izstāstīt pasaulei vēl vienu Latvijas stāstu,» pēc balvas saņemšanas pauž Ingūna Elere, dizaina biroja H2E vadošā dizainere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nekustamā īpašuma tirgus novadu reformas griežos

Ermīns Sniedze - «Latio» mājokļu tirdzniecības vadītājs, 02.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdztekus lielajai «novadu deķa sadiegšanai» ir būtiski realizēt arī citas reformas un risināt problēmas, kuras līdzšinējais reģionālais dalījums jau ir identificējis.

Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā, kas paredz vairāk nekā trīs reizes – no pašreizējām 119 uz 36 – samazināt pašvaldību skaitu, rit pilnā sparā. Tikko valdība atbalstījusi šo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu, un atlikuši vien pāris mēnešu līdz decembrim, kad Saeimā jāiesniedz jauna Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma redakcija, nosakot jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, to veidus un teritoriju izveidošanas kritērijus. Vai šis nav pēdējais brīdis, lai sāktu diskusiju arī par nekustamā īpašuma tirgu novadu reformas ietvaros? Administratīvi teritoriālās reformas gaitā biežāk dzirdētas pašvaldību vadītāju un iedzīvotāju balsis (gan bažas un noliegums, gan optimisms), retāk – uzņēmēju viedoklis. Šādu nozīmīgu pārmaiņu priekšvakarā rodas pārdomas: kādu ietekmi reforma atstās uz nekustamā īpašuma (NĪ) tirgu Latvijā, īpaši reģionos, kur tiek saražoti 49% no visas NĪ nozares pievienotās vērtības un kur ilgstoši bijusi diezgan bēdīga situācija. Pēdējās desmitgadēs retajā no pašvaldībām uzcelti jauni mājokļi un samilzt mājokļu pieejamība, uzņēmējiem ir saimnieciski izdevīgāk un ērtāk koncentrēt savu komercdarbību ap galvaspilsētu, jo reģionos ir ne tikai ievērojamas darbaspēka problēmas, bet arī trūkst labas infrastruktūras (ceļu, ražotņu, noliktavu u.c. objektu, kur izvērst savu biznesu).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieredzi apģērbu mazumtirdzniecībā nu jau trešo gadu Zariņu ģimene no Alūksnes liek lietā izveidotajā ražošanas uzņēmumā SIA Linden

«Sākām kā apģērbu un aksesuāru mazumtirdzniecības uzņēmums Alūksnē pirms vairāk nekā 20 gadiem. Esam attīstījušies līdz tam, ka esam izveidojuši zīmolu Branchess un sešus veikalus Alūksnē, Valmierā, Ventspilī un Rīgā. Pirms trīs gadiem nolēmām izmēģināt savus spēkus sieviešu apģērbu ražošanā un nodibinājām atsevišķu uzņēmumu, lai to izdarītu,» saka Līva Lelīte, SIA Linden valdes locekle. Pieredze, kas diendienā gūta, pārdodot sieviešu apģērbus veikalos, kas agrāk darbojās zem zīmola Līna, bet tagad ar vienotu Branchess vizuālo identitāti, ir devusi iespēju labāk saprast, ko pircēji vēlas. «Gribējām izdarīt kaut ko labu savai pilsētai, radīt jaunas darbavietas,» teic Kalvis Zariņš, SIA Linden projektu vadītājs. L. Lelīte piebilst, ka Alūksne ir viņu dzimtā pilsēta un ģimene ir priecīga dot iespēju cilvēkiem atgriezties tajā. «Pie mums strādā cilvēki, kuriem varbūt nebūtu iespējas palikt un veidot ģimenes Alūksnē, ja nebūtu šī uzņēmuma,» norāda K. Zariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

95% no kokapstrādes uzņēmuma SIA 4PLUS ražotās produkcijas patlaban tiek eksportēta, un uzņēmums patlaban īsteno investīciju projektu tālākai attīstībai, stāsta kompānijas SIA 4PLUS valdes priekšsēdētājs Druvis Paeglis.

SIA 4PLUS nodarbojas ar kokapstrādi, no apses zāģbaļķiem ražojot saunu materiālus, dažādus profilus un palešu sagataves, savukārt no kokmateriālu pārstrādes rezultātā pāri palikušajām atlikumiem kompānija ražo augsta blīvuma apses briketes. Daļu no procesā radušās šķeldas kompānija pārdod, ar daļu ražo siltumu savas ražošanas vajadzībām, kā arī apsilda tuvējo daudzdzīvokļu māju rajonu Alūksnē, tādējādi kopumā sanāk pilns pārstrādes cikls, viņš skaidro.

Šobrīd Valmierā atrodas 4PLUS birojs un Rietumvidzemes apses zāģbaļķu iepirkšanas punkts un, savukārt Alūksnē ir Austrumvidzemes un Latgales apses zāģbaļķu iepirkšanas punkts, ražotne, galvenais birojs un grāmatvedība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Igaunijas finanšu uzraugs izbeidz lietu pret Swedbank, lai atbalstītu kriminālprocesu

LETA, 19.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas finanšu uzraudzības iestāde Finanšu inspekcija nolēmusi izbeigt lietu pret banku «Swedbank», lai atbalstītu ģenerālprokuratūras sākto kriminālprocesu un izvairītos no iespējama dubulta soda.

Finanšu inspekcija procesuālo lietu pret «Swedbank» sāka 28.oktobrī. Lēmums par lietas sākšanu tika pieņemts, jo šogad veiktā izmeklēšanā par noteikumu cīņai pret naudas atmazgāšanu ievērošanu atklāti pierādījumi par iespējamiem pārkāpumiem. Šajā atsevišķajā lietā tika plānots pārbaudīt, vai veiktās darbības veido nepieciešamos pārkāpuma elementus, vai tie ir pretlikumīgi, vai persona ir vainīga par pārkāpuma pasūtīšanu un citus aspektus.

Arī šīs pārbaudes laikā tika atklātas nozieguma pazīmes, tādēļ finanšu uzraugs nolēma izbeigt procesuālo lietu, lai netraucēti varētu turpināties kriminālprocesa virzība. Finanšu inspekcija sadarbojas ar Valsts prokuratūru, lai nodrošinātu kriminālprocesa turpināšanos. Vienlaikus Finanšu inspekcija veic finanšu uzraudzības izmeklēšanu saistībā ar «Swedbank», lai saglabātu finanšu sektora stabilitāti un tirgus caurskatāmību, pārvaldot bankas rīcību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB Group atzīst aizdomīgus darījumus desmitiem miljardu eiro vērtībā

LETA--BNS, 27.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz Zviedrijas mediju interesi, banku grupa "SEB Group" paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem atzinusi, ka tās Igaunijas meitasuzņēmumā notikuši aizdomīgi darījumi desmitiem miljardu eiro vērtībā, vēsta laikraksts "Postimees".

"Mēs vēlamies arī turpmāk būt caurskatāmi, un tagad esam prezentējuši detalizētākus savus vēsturiskos datus par Baltijas reģionu," banka paziņoja, informējot, ka tagad ir publiski pieejami dati par vēsturiskiem darījumiem Igaunijā 2005.-2018.gadā.

SEB publicētie dati liecina, ka šajā laikā caur Igaunijas banku SEB izplūda 25,8 miljardi eiro aizdomīgu līdzekļu. "Postimees" norādīja, ka tas ir daudz vairāk nekā iepriekš lēsa Zviedrijas pētnieciskie žurnālisti.

"Nepieciešamības gadījumā mēs esam reaģējuši uz pazīmēm par ļaunprātīgiem nodomiem vai negodīgu rīcību. Mūsu veiktā visaptverošā analīze par uzņēmējdarbību Baltijas valstīs liecina, ka SEB nav izmantota sistemātiskai naudas atmazgāšanai. Tomēr jebkurā brīdī visās bankās pastāv riski, ka var notikt finanšu noziegums," norādīja "SEB Group" vadītājs Jūhans Tūrjebijs.

Komentāri

Pievienot komentāru