Eksperimentālajā ražotnē "SpirulinaNord" spēj ražot 3 kg svaigas spirulīnas nedēļā un cer ik pa dažiem mēnešiem šo apjomu dubultot.
Latvijas ziemeļu klimatā uzņēmums var audzēt spirulīnu 12 mēnešus gadā pretēji aptuveni sešu mēnešu sezonai Francijā un deviņu mēnešu sezonai Āfrikā. Baltijā un tuvākajā reģionā neviens neaudzē mikroaļģes biofotoreaktoros. Uzņēmums strādā pie ceturtās fotobioreaktora versijas, kas būs efektīvāka, ražīgāka, aizņems mazāk vietas.
Zinātnē un pētniecībā arī ir savas modes tendences, un, saprotot, ka viņas iepriekš apskatītā tēma – implanti no stikla keramikas – šobrīd īsti nav aktuāla, kā arī to, ka, lai tos komercializētu, ir vajadzīgas desmitgades, "SpirulinaNord" līdzdibinātāja un Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta pētniece Agnese Stunda-Zujeva vēlējās nomainīt pētniecības tēmu. Otra līdzdibinātāja – RTU Ūdens pētniecības zinātniskās laboratorijas vadošā pētniece Kristīne Veģere – zināja, ka mikroaļģes ir modē un būs arvien pieprasītākas, jo tā ir strauji augoša biomasa un ir pat tādas sugas, kas dubulto biomasu reizi dažās stundās.
Spirulīna skaitās relatīvi lēna mikroaļģe, un atkarībā no apstākļiem tās masa dubultojas reizi divās dienās. Tomēr tas ir nesalīdzināmi ātrāk un efektīvāk, nekā tomātu vai citu dārzeņu audzēšana, ko, piemēram, martā iestāda un jūlijā sagaida augļus, turklāt ēdamā daļa ir minimāla, salīdzinot ar lapu, kātu un sakņu daudzumu.
"Spirulīna ir izcili veselīga, tajā ir visas neaizvietojamās aminoskābes, kas augu valsts produktos ir retums, ļoti maz ogļhidrātu un tauku. Visveselīgākais ir lielais antioksidantu daudzums," teic A. Stunda-Zujeva.
Visu rakstu lasiet 4. augusta žurnālā "Dienas Bizness".
Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.
Jaunākajā žurnālā lasi arī:
#1/4
Agnese Stunda-Zujeva
#2/4
Agnese Stunda-Zujeva
#3/4
