Pasaules investīciju vidē nozīmīgu lomu spēlē turīgu ģimeņu izvēlētā investīciju politika, un tieši šobrīd var teikt, ka arī Latvijā Family Office investīcijas kļūst pietiekami nozīmīgas. Valstij uzmanību pievērsuši Family Office konsultanti, kas sniedz pakalpojumus turīgām ģimenēm, un mums ir arī turīgi uzņēmēji, kurus, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, varam saukt par investīciju flagmaņiem.

Ir dažādas privāto investīciju kontroles formas, tomēr viena no populārākajām, kas nodrošina caurspīdīgumu un atklātību pārējai sabiedrībai, ir Family office jeb latviski ģimenes investīciju uzņēmums. Vairums ģimeņu izvēlas konsultantu kompānijas, kuras diemžēl neizpauž klientu vārdus, tomēr lielākie bieži veido savus uzņēmumus ģimenes investīciju pārvaldībai. Dienas Bizness Latvijā identificēja divus šādus uzņēmumus – SIA Pirmdiena un AS ALPPES Capital, no kuriem viena investīcijas izvēlējāmies papētīt sīkāk, lai saprastu Latvijas flagmaņa preferences.

Kas ir ģimenes birojs? Vai Latvijā tādi ir?

Pēc būtības Family office ir ģimenes investīciju uzņēmums, kura pamatmērķis ir audzēt turīgas ģimenes kapitālu un nodot to tālāk nākamajām paaudzēm. Vairumā gadījumu šādus uzņēmumus vada algoti investīciju speciālisti, nevis paši ģimenes locekļi. Izņēmumi dažkārt ir pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmumi, kuros dibinātāji parasti ir tie, kuri kapitālu ir nopelnījuši un uzņēmumu dibina, lai tas paliktu pēc viņiem un nodrošinātu pārticību bērniem un bērnubērniem, tomēr jau savas dzīves laikā viņi vadību visbiežāk nodod algota profesionāļa rokās. Neatkarīgus vadītājus parasti izvēlas, lai izvairītos no interešu konfliktiem, konfliktiem ģimenes locekļu vidū. Vadītāja uzdevums ir saglabāt neitralitāti, identificēt riskus un izvairīties no emocionāliem investīciju lēmumiem, kurus ģimenes locekļi, iespējams, varētu pieņemt, ja paši vadītu uzņēmumu. Ir divu veidu ģimenes investīciju uzņēmumi: single-family office un multi-family office. Multi-family office apkalpo vairākas ģimenes, profesionāli sniedzot aktīvu pārvaldības pakalpojumus. Tieši par šiem uzņēmumiem ir Dienas Biznesa piezīme, ka viņi nestāsta par saviem klientiem.

ASV biznesa žurnāls "Forbes" par šogad pasaulē ietekmīgāko sievieti atzinis Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu, bet no Baltijas valstīm vienīgā topā iekļautā sieviete ir Lietuvas premjerministre Inga Ruginiene, kas ieņem 81. vietu.

"Forbes", kas simt pasaulē ietekmīgāko sieviešu sarakstu publicēja 22. reizi, norādīja, ka pēc tam, kad jūlijā no amata atkāpās korupcijas skandālā iesaistītais Lietuvas premjerministrs Gintauts Palucks, Lietuvai bija vajadzīgs līderis, kas atjaunotu stabilitāti un pārliecību, un politikas jaunpienācēja Ruginiene ātri izveidoja valdību. Politiķu vidū Ruginiene ieņem 13. vietu.

Otra ietekmīgākā sieviete "Forbes" vērtējumā ir Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarda. Leiena un Lagarda pirmās divas vietas "Forbes" veidotajā sarakstā ieņem kopš 2022. gada.

Par trešo ietekmīgāko sievieti šogad atzīta Japānas premjerministre Sanaje Takaiči, kas amatā stājās oktobrī.

Vienā no grūtākajiem sporta veidiem izcīnot ceturto vietu pasaules čempionātā un piekto vietu Parīzes olimpiskajās spēlēs, Toms Skujiņš atzīts par 2024. gada Latvijas labāko sportistu tradicionālajā Sporta Avīzes 50 ekspertu aptaujā.

Nosakot gada labākos Latvijas sportā, aptauja risinājās jau 29. reizi. Cīņā par uzvaru carnikavietis Skujiņš pavisam nedaudz apsteidza basketbola lielzvaigzni Kristapu Porziņģi, kurš 2024. gadā kļuva par pirmo latvieti Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) čempionu. Savukārt par aizvadītā gada Latvijas labāko jauno sportistu eksperti ļoti pārliecinoši atzina pludmales volejbolistu, Eiropas čempionu pieaugušajiem Kristianu Fokerotu.

Sporta Avīzes tradicionālajā aptaujā jau gandrīz trīs desmitgades tiek aptaujāts plašs ekspertu loks – amatpersonas, federāciju vadītāji, bijušie sportisti, žurnālisti, arī žurnāla lasītāji. Viņiem jāizvēlas savs labāko sešnieks, vienā balsojumā esot iekļautiem gan sportistiem un sportistēm, gan komandām un nacionālajām izlasēm, gan arī atlētiem ar veselības traucējumiem. Viedokli par labākajiem Latvijas sportā izteica arī Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), kura pirmo vietu atdeva Kristapam Porziņģim.

Tūroperators SIA “Join Up Baltic” 2024. gadā par 15% kāpināja apgrozījumu, sasniedzot 82,4 miljonus eiro, un nopelnīja 3,25 miljonus eiro. Uzņēmums noorganizēja ceļojumus vairāk nekā 100 tūkstošiem klientu Baltijas valstīs.

"Pagājušā gada labie rezultāti pierāda mūsu ilgtermiņa stratēģiskās pieejas efektivitāti — mēs klausāmies ceļotāju vajadzībās, elastīgi pielāgojamies tirgus tendencēm un mērķtiecīgi ieviešam inovācijas gan tūrisma pakalpojumos, gan klientu apkalpošanā," uzsver Aurimas Janušauskas, Join UP! Baltic vadītājs. "Digitālo rīku attīstība, lojalitātes programmas ieviešana, klātienes ceļojumu veikalu atvēršana, kā arī jaunu maršrutu un galamērķu piedāvāšana ir pamatā mūsu stabilai izaugsmei."

“Mūsu finanšu rezultāti atspoguļo mūsu komandas apņemšanos mērķtiecigi augt, veidojot stabilu pamatu ilgtermiņa panākumiem,” komentē Sabina Saikovskaja, kura veiksmīgi vadīja Join UP! Baltic līdz 2025. gada sākumam, kad viņa tika paaugstināta tūrisma operatora Join UP!™ Polijas un Baltijas reģionālās direktores amatā.

Baltijas tūroperators Join UP! Baltic no 2025. gada janvāra maina vadību. To turpmāk vadīs uzņēmuma līdzšinējais Pārdošanas un attīstības vadītājs Aurimas Janušauskas, un līdzšinējā vadītāja Sabina Saikovskaja tiek paaugstināta Join UP!™ Polijas un Baltijas reģionālās direktores amatā.

Kopš pievienošanās Join UP! Baltic 2022. gadā vadītājas un valdes locekles amatā Sabina Saikovskaja veiksmīgi izveidojusi un vadījusi spēcīgu komandu 60 tūrisma profesionāļu sastāvā, sasniedzot nozīmīgus rezultātus Baltijas reģionā: nodrošinājusi stabilu uzņēmuma izaugsmi un stabilitāti. Noslēdzot 2024. gadu, SIA “Join Up Baltic” ir sasniedzis peļņas rādītājus.

Jaunajā amatā Sabina Saikovskaja pārraudzīs darbību Polijā un Baltijā, koncentrējoties uz izaugsmes veicināšanu un uzņēmuma pozīciju nostiprināšanu četru valstu tirgos. Jaunais Join UP! Baltic vadītājs Aurimas Janušauskas līdz šim vadījis Pārdošanas un attīstības procesus Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. Viņa plašās zināšanas par tirgu un pieredze vadībā ļauj viņam pārņemt uzņēmuma vadību, lai nodrošinātu tūroperatora turpmāku spēcīgu un stabilu sniegumu saskaņā ar biznesa plānu.

Krievu miljardieri Mihails Fridmans un Pjotrs Avens 2024.gadā pārdevuši sev piederošās akcijas Krievijas bankā "Alfa Bank" savam partnerim Andrejam Kosogovam, vēstī laikraksts "Financial Times".

Tāpat Fridmans un Avens pārdevuši akcijas apdrošināšanas uzņēmumā "AlfaStrahovanie".

Darījums par šo akciju pārdošanu ticis noslēgts jau 2023.gadā.

Fridmanam un Avenam kopā piederēja 45% "Alfa Bank" akciju un 42% "AlfaStrahovanie" akciju.

Abi miljardieri cer, ka šo akciju pārdošana palīdzēs apstrīdēt viņiem noteiktās Eiropas Savienības (ES) sankcijas, raksta "Financial Times". Andrejam Kosogovam atšķirībā no Fridmana un Avena sankcijas nav piemērotas.

Fridmans un Avens komentārus šajā jautājumā sniegt atteikušies.

"Financial Times" jau 2023.gada martā vēstīja, ka tiek gatavots darījums par Fridmanam un Avenam piederošo "Alfa Bank" akciju pārdošanu. Toreiz informācijas avoti laikrakstam sacīja, ka darījuma pabeigšanai varētu būt nepieciešami regulatoru apstiprinājumi vairākās jurisdikcijās, taču darījums beigās ticis realizēts bez tiem.

Pagājušajā gadā Latvijā tika uzsākti 33 jauni ārvalstu investīciju projekti, kas ir par 50% vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika reģistrēta 22 jaunu projektu uzsākšana, liecina profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY ikgadējais Eiropas investīciju piesaistes pētījums European Attractiveness Survey 2025, kas mēra jaunu ārvalstu investīciju aktivitāti Eiropā un pēta investoru attieksmi.

Tāpat pētījums parāda, ka jauni ārvalstu investīciju projekti pagājušajā gadā Latvijā ir radījuši 1937 jaunas darba vietas, kas ir par 53% vairāk nekā 2023. gadā, kad ārvalstu investīcijas radīja 1265 jaunas darba vietas. Gan jaunu projektu, gan darba vietu ziņā šie ir labākie Latvijas rādītāji pēdējo 3 gadu laikā.

Latvija izceļas Baltijas līmenī

Pagājušajā gadā Latvija ir bijusi veiksmīgākā investīciju piesaistes ziņā Baltijas valstu starpā. Proti, Lietuvā pērn uzsākti 26 jauni ārvalstu investīciju projekti un radītas 1518 jaunas darba vietas, bet Igaunijā uzsākti vien 8 jauni ārvalstu investīciju projekti, kas radījuši 227 jaunas darba vietas. Latvija ir arī vienīgā valsts, kurā sasniegts jaunu ārvalstu investīciju projektu un to radīto darba vietu pieaugums salīdzinājumā ar 2023. gadu. Lietuvā pērn bijis par 7% mazāk jaunu projektu nekā gadu iepriekš, bet Igaunijā to skaits bijis nemainīgs. Jaunu darbu vietu ziņā Lietuvā pērn radīts par 10% mazāk jaunu darbu vietu nekā gadu iepriekš, kamēr Igaunijā kritums bijis pat par 82%.

Phillip Morris Latvia mātes kompānija Philip Morris International (PMI) jau devīto gadu pēc kārtas ir atzīta par labāko darba devēju TOP darba devēju institūta (Top Employers Institute) ikgadējā labāko darba devēju pētījumā.

Nīderlandē bāzētā institūta pētījuma ietvaros ik gadu neatkarīgi auditori starptautiskā mērogā vērtē uzņēmumu ikdienas darba praksi, cilvēkresursu stratēģiju un ieguldījumu labākas darba vides veidošanā.

Atzinības saņemšana atspoguļo PMI apņemšanos attīstīt uz izaugsmi orientētu un iekļaujošu kultūru, kas balstās uz kopīgām vērtībām un uzvedību, nodrošinot, lai aptuveni 82 700 PMI darbinieku visā pasaulē justos droši, būtu uzklausīti, iesaistīti un ar spēcīgu piederības sajūtu.

Philip Morris Baltic cilvēku un kultūras nodaļas vadītāja Sandra Daukšienė: “Augstais novērtējums apliecina uzņēmuma stratēģijas efektivitāti un iedvesmo aktīvi strādāt pie jaunu iniciatīvu īstenošanas, lai pilnveidotu darba vidi un iedvesmotu darbiniekus attīstīties gan darbā, gan personīgajā dzīvē. Philip Morris ik gadu izvirza arvien augstākus mērķus un katru gadu paplašina dažādības un iekļaušanas iniciatīvas savu darbinieku labklājības labā. Tostarp liela uzmanība 2024. gadā tika veltīta arī specializētajām apmācībām, ar mērķi iemācīties atpazīt un izvairīties no aizspriedumainas domāšanas par kolēģiem ar invaliditāti. Philip Morris veicina arī “Mēs rūpējamies” kultūru, kas veicina darbinieku iesaistīšanos svarīgu uzņēmuma lēmumu pieņemšanā. Tas darbiniekiem ne tikai sniedz iespēju justies novērtētiem un realizēt sevi, bet arī palīdz sasniegt labākus rezultātus, paaugstina motivāciju un stiprina visas organizācijas efektivitāti.2024. gadā nostiprinājām daudzas Philip Morris pamatvērtības, un šogad plānojam koncentrēties uz daudzveidības un iekļaušanas iniciatīvām. Tostarp turpināsim izglītot darbiniekus par uzvedības modeļiem, kas veicina cieņu, sapratni un vienlīdzīgas iespējas ikvienam,” skaidro S. Daukšienė.

Eleving Group, Frankfurtes un Rīgas biržās kotēts, starptautisks finanšu tehnoloģiju uzņēmums, ir ierindots 57. vietā "Europe's Long-Term Growth Champions 2025" kopējā reitingā un 1. vietā finanšu tehnoloģiju, finanšu pakalpojumu un apdrošināšanas kategorijā.

Eleving Group ir vienīgais sarakstā iekļautais uzņēmums no Latvijas.

„Eleving Group pašlaik strādā 17 valstīs visā pasaulē. Pēdējās desmitgades laikā esam stratēģiski paplašinājuši savu darbību, kļūstot par globālu uzņēmumu, tādēļ varam būt gandarīti par Financial Times atzinību, kas ierindojusi Eleving Group starp visstraujāk augošajiem uzņēmumiem Eiropā šajā periodā. Skatoties nākotnē, arī turpmāk strādāsim, lai nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi — nākamo trīs līdz piecu gadu laikā mēs plānojam dubultot sava biznesa apjomu, procentuālajai izaugsmei ik gadu sasniedzot divciparu skaitli, vienlaikus saglabājot stabilus pelnītspējas un darbības efektivitātes rādītājus,” norāda Eleving Group izpilddirektors Modestas Sudnius.

2024. gadā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) līdzdalību tika uzsākti 45 investīciju projekti, kuru kopējais apjoms sasniedz 655,4 miljonus eiro, bet plānoto darba vietu skaits ir 2023. Šogad lielākie projekti bija saistīti ar augstas pievienotās vērtības ražotņu attīstību, IKT, enerģētiku un aviācijas nozaru attīstību.

“Gads ir bijis izaicinošs, gan ģeopolitiskās situācijas ietekmē, gan arī mūsu galveno ārējo ekonomisko partneru vājās attīstības dēļ. Tomēr arī šajos apstākļos investīciju rezultāts ir par 6% labāks nekā gadu iepriekš. Šogad esam veikuši LIAA reorganizāciju un trīskāršojuši cilvēku skaitu, kuri strādās ar investīciju piesaisti. Tādēļ nākotnē raugāmies optimistiski un piecu gadu laikā plānojam palielināt piesaistīto investīciju apjomu līdz miljardam eiro gadā,” uzsver LIAA direktora vietniece Laura Štrovalde. Viņa piebilst, ka šobrīd kopējais LIAA investīciju portfelis ir 166 projekti ar kopējo ieguldījumu vērtību 10,8 miljardi eiro.

Klimata pārmaiņu ietekmē arvien vairāk investoru fokusējas uz videi draudzīgiem projektiem, tostarp atjaunojamās enerģijas, aprites ekonomikas un ilgtspējīgas ražošanas iniciatīvām. Tas saskan ar LIAA definētajām prioritātēm investīciju piesaistes jomā, kur tīkls fokusējas uz zināšanu ietilpīgām nozarēm ar plašāku ietekmi uz ekonomiku. “Mēs esam gatavi strādāt ar ikvienu nozīmīgu investīciju projektu, tomēr proaktīvi fokusēsimies uz tām jomām, kuras nes lielāko pienesumu mūsu ekonomikas attīstībai, kā piemēram, enerģētika. Saistībā ar ES un globālajiem mērķiem emisiju samazināšanā, pieejama zaļā enerģija ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem ražošanas un citu nozaru attīstībā,” skaidro L. Štrovalde.

Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) līdzdalību 2025. gadā uzsākta 31 investīciju projekta īstenošana. Šo projektu kopējais apjoms sasniedz 1,01 miljardu eiro ārvalstu tiešo investīciju.

Īstenojot šos projektus, tiks izveidotas 1350 jaunas darba vietas, īpašā preses brīfingā pagājušajā nedēļā paziņoja LIAA direktore Ieva Jāgere, piedaloties ekonomikas ministram Viktoram Valainim un Ārvalstu investoru padomes valdes loceklei Lienei Dubavai.

Kāpēc izdodas

Pirmais un nozīmīgākais fakts gan ir visu laiku lielākā piesaistītā investīciju apjoma sasniegšana 2025. gadā, par 54% pārsniedzot 2024. gada rādītāju. Līdztekus ir jānorāda, ka līdz ar šo paziņojumu var apstiprināt, ka LIAA reorganizācija, kas aizsākās līdz ar jaunu aģentūras direktores iecelšanu, ir izdevusies. Investīciju apjoma palielināšana ir šīs aģentūras galvenais uzdevums, un izmērāmi labāki rezultāti liecina par veiksmīgu iekšējo resursu pārplānošanu. Sīkāk par reorganizāciju un I. Jāgeres plāniem, sākot darbu aģentūrā, varat lasīt Dienas Biznesa 2024. gada pirmajā decembra numurā.

"Eiropas klimata līderi 2025" reitingā, ko veido izdevums "Financial Times" un analītikas uzņēmums "Statista", "Tele2" grupa atkārtoti ieņēmusi pirmo vietu.

Reitingā tika vērtēti 600 uzņēmumi no visas Eiropas, balstoties uz to panākumiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā, klimata ziņošanas caurskatāmībā un izvirzītajiem ilgtspējas mērķiem.

Reitingā visplašāk pārstāvētās nozares ir finanšu pakalpojumi (10% no visiem uzņēmumiem), būvniecība un būvmateriāli (8%), kā arī transports, loģistika un iepakojums (7%). Savukārt valstu griezumā vislielākā pārstāvniecība ir Lielbritānijai - 22% no visiem iekļautajiem uzņēmumiem. Tai seko Itālija (13%) un Vācija (12%).

"Tele2" emisiju intensitāte (1. un 2. tvērums) laika posmā no 2018. līdz 2023.gadam samazinājusies par 58,4%, savukārt kopējais emisiju samazinājums sasniedzis 99%. Šie rezultāti apliecina "Tele2" ilgtspējīgas darbības stratēģijas efektivitāti un uzņēmuma apņemšanos būtiski mazināt savu ietekmi uz klimatu. Ar "Financial Times" un "Statista" veidoto "Eiropas klimata līderi 2025" topu var iepazīties šeit.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) portfelī šobrīd ir kopumā 124 aktīvi projekti ar kopējo vērtību 8,9 miljardi eiro. Vislielākā ārvalstu investoru interese ir no ASV un Zviedrijas – no katras ir 11 aktīvi projekti, bet no Vācijas – 10.

Pirmajā ceturksnī piesaistīto investīciju apjoms sasniedz 144 miljonus eiro, informē LIAA.

Premjerministres Evikas Siliņas vadībā 10.aprīlī norisinājās Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes sēde, kuras uzmanības centrā bija investīciju piesaistes progress un aktuālie šķēršļi, kas kavē atsevišķu projektu virzību.

“Šobrīd viens no mūsu galvenajiem uzdevumiem ir attīstīt valsts aizsardzības spējas, tādēļ arī investīciju piesaistē uzsvaru liekam uz šo nozari. Dažādā attīstības stadijā šobrīd ir 12 duālā pielietojuma un militārās jomas projekti ar kopējo potenciālo investīciju apjomu 700 miljonu eiro apmērā,” teica premjerministre E. Siliņa.

Interneta personāla atlases uzņēmuma "Alma Career Latvia" (iepriekš "CV-Online Latvia") apbalvošanas ceremonijā tešdien par labāko darba devēju Latvijā 2024.gadā tika atzīta AS "Latvijas finieris", informēja pasākuma organizatori.

Apbalvojumu "Gada izaugsme" saņēma kuģu kravu pārvadājumu uzņēmums SIA "MSC Shared Service Center Riga", kas pērn novērtēts par 28 pozīcijām augstāk nekā 2023.gadā.

Savukārt par iekārotāko darba devēju valsts pārvaldē trešo gadu pēc kārtas atzīta Rīgas Stradiņa universitāte.

Par labāko darbavietu būvniecības sektorā pirmo reizi atzīta ceļu būves firma SIA "Binders", savukārt tirdzniecības sektorā populārākā darba devēja titulu ieguva SIA "Circle K Latvia".

Vienlaikus finanšu sektorā labākā darba devēja titulu ieguva "Swedbank", informācijas tehnoloģiju (IT) un telekomunikāciju sektorā - SIA "Latvijas mobilais telefons", savukārt transporta un loģistikas sektorā - "airBaltic".

Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) līdzdalību 2025. gadā uzsākta 31 investīciju projekta īstenošana. Šo projektu kopējais apjoms sasniedz 1,01 miljardu eiro, īstenojot šos projektus tiks izveidotas 1350 jaunas darba vietas.

Aizvadītajā gadā lielākie projekti bija saistīti ar bioekonomiku, viedo enerģētiku, augstas pievienotās vērtības ražotņu attīstību, IKT un citu nozaru projektiem.

“Latvijai ir ambīcija būt starp pievilcīgākajām investīciju vietām reģionā, un LIAA rezultāti 2025. gadā to apliecina — aģentūra ir piesaistījusi vēsturiski lielāko investīciju apjomu viena gada laikā. Īpaši būtiski, ka arī Latvijas Bankas dati rāda: 2025. gada pirmajos trīs ceturkšņos kopējais ārvalstu investīciju apjoms ir pieaudzis par 700 miljoniem eiro. Tas nozīmē, ka Latvija var un spēj konkurēt. Mūsu uzdevums ir turpināt uzlabot biznesa vidi, mazināt šķēršļus un nodrošināt investoriem skaidru, ātru ceļu no ieceres līdz realizācijai,” komentē ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis pieņēmušas 19. sankciju paketi pret Krieviju, vēršoties pret tādām svarīgām nozarēm kā enerģētika, finanses, militārās rūpniecības bāze, īpašās ekonomiskās zonas, vēršoties ar pret Krievijas izvērstā kara atbalstītājiem un peļņas gūšanas veicinātājiem.

Kā norādīja Eiropas Komisija (EK), pilnīgs Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) aizliegums un turpmāka ēnu flotes ierobežošana ir līdz šim visstingrākās sankcijas pret Krievijas enerģētikas nozari. Sankcijas vērstas arī pret finanšu pakalpojumiem un infrastruktūru, tostarp pirmo reizi pret kriptovalūtu, kā arī tirdzniecību. Ierobežojumi vērsti arī pret pakalpojumu nozari un pastiprina apiešanas novēršanas instrumentus.

Sankcijas paredz Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG ) importa aizliegumu no 2027. gada 1. janvāra attiecībā uz ilgtermiņa līgumiem un sešu mēnešu laikā pēc sankciju stāšanās spēkā attiecībā uz īstermiņa līgumiem.

Tiek noteikts pilnīgs darījumu aizliegums uzņēmumiem "Rosņeftj "un "Gazprom Ņeftj.

Latvijai jāpaātrina atlikušo Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda (AF) reformu un investīciju īstenošanas temps, piektdien AF trešā maksājuma saņemšanas pasākumā sacīja Eiropas Komisijas (EK) Eiropas ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis (JV).

Piektdien Latvijas valsts budžets saņēma AF trešo maksājumu 293 miljonu eiro apmērā. Šis maksājums ir daļa no kopā Latvijai pieejamajiem 1,97 miljardiem eiro. Maksājums veikts pēc tam, kad EK izvērtēja un apstiprināja Latvijas izpildītos 38 AF plānā noteiktos reformu un investīciju rādītājus, kas tika iesniegti izvērtēšanai 2024.gada nogalē. Tādējādi līdz ar trešo maksājumu Latvija kopā budžetā ir saņēmusi jau vairāk nekā 1,1 miljardu eiro jeb aptuveni 55% no kopējā AF piešķīruma.

Dombrovskis pasākumā uzsvēra, ka EK vērtējumā Latvija ir īstenojusi plašu reformu un investīciju kopumu, kas ļauj Latvijai saņemt 293 miljonus eiro. Kā piemērus investīcijām, par kurām tiek veikts trešais maksājums, Dombrovskis minēja industriālo parku izbūvi Daugavpilī, Jelgavā un citur, vairāk nekā 35 000 klēpjdatoru nodrošināšanu skolēniem, aptuveni 450 zemas īres mājokļu būvniecību reģionos un zinātnes konkurētspējas veicināšanu.

Eleving Group prioritāro un nodrošināto obligāciju publiskais piedāvājums noslēgsies jau 7. martā. Investori ir aicināti parakstīties uz obligācijām ar 10% atdevi gadā, izmantojot internetbanku, brokeru pakalpojumus vai Mintos platforfmu.

Eleving Group pašlaik veic publisko obligāciju piedāvājumu, paplašinot 2023. gada obligāciju (ISIN DE000A3LL7M4) programmu ar jaunām obligācijām. Obligācijas investoriem nodrošinās 10% atdevi gadā, ņemot vērā, ka to kupona likme ir 13% un vienas obligācijas cena papildemisijā ir noteikta 109 eiro apmērā jeb ar 9% prēmiju attiecībā pret 2023. gada emisijas cenu (t.i. nominālu).

Kupona izmaksa ir paredzēta četras reizes gadā. Uz jaunajām obligācijām var parakstīties ikviens investors no Baltijas un Vācijas, izmantojot internetbankas un bankas brokera pakalpojumus. Swedbank klientiem bankas noteiktais minimālais investīcijas apmērs ir 180 obligācijas. Tikmēr Mintos platformā minimālā investīcija ir tikai 50 eiro.

Latvijā dibinātais finanšu tehnoloģiju uzņēmums Eleving Group, kas pērn īstenoja Baltijā lielāko IPO, ir uzsācis publisko obligāciju piedāvājumu, kas ilgs līdz šā gada 7. martam.

Šis obligāciju piedāvājums ir kā papildu laidiens prioritārajām un nodrošinātajām obligācijām, kas tika emitētas 2023. gada oktobrī, un kompānijas mērķis papildemisijas ietvaros ir piesaistīt līdz 50 milj. eiro.

Obligācijas (ISIN DE000A3LL7M4) investoriem nodrošinās 10% atdevi gadā, ņemot vērā to, ka kupona likme ir 13% un vienas obligācijas cena papildemisijā tiek noteikta ar 9% prēmiju attiecībā pret 2023. gada emisijas cenu (t.i. nominālu). Kupona izmaksa ir paredzēta četras reizes gadā. Uz jaunajām obligācijām, izmantojot internetbankas vai brokera pakalpojumus, līdz pat 7. martam var parakstīties ikviens investors no Baltijas un Vācijas. Minimālais investīcijas apjoms ir desmit obligācijas.

Skates "Gada labākā būve Latvijā 2024" apbalvošanas ceremonijā trešdien Lielo balvu ieguva higiēnas preču, kosmētikas un medicīnas ierīču ražotāja un piegādātāja SIA "TZMO Latvija" birojs ar veikalu un noliktavu Reinvaldu ielā, Rīgā, informēja skates organizatori.

Jaunā loģistikas un biroja centra arhitekts ir Vents Grietēns no SIA "Projektu birojs Grietēns un Kagainis", un tā ir viena no lielākajām koka būvēm Latvijā.

Nominācijā "Dzīvojamā jaunbūve" pirmo vietu ieguva projekts "Nameja rezidence" Raņķa dambī, Rīgā. Piešķirtas divas otrās vietas - projektam "Pillar Dārzciema liepas", Franča Trasuna ielā, Rīgā, un projektam "Pillar Dreiliņu priedes" Ēvalda Valtera ielā, Rīgā. Tāpat piešķirtas divas trešās vietas, ko saņēma "Villa 11" Vīlandes ielā, Rīgā, un "Čiekuru mājas" Druvienas ielā, Rīgā.

Nominācijā "Ainavas būve" piešķirtas divas pirmās vietas, ko ieguva Zilākalna skatu tornis un veselības dabas taka Valmieras novadā un Latvijas Universitātes Botāniskā dārza ekspozīcijas "Augu bioloģiskās un morfoloģiskās grupas" un "Ārstniecības augi". Otro vietu ieguva skatu tornis Pārventas parkā, Krasta ielā, Kuldīgā.

Saskaņā ar Post Office Travel Money 2025. gada City Costs Barometer pētījumu, kas publicēts britu laikrakstā Financial Times, Rīga ir kļuvusi par visizdevīgāko galamērķi īsajiem ceļojumiem Eiropā.

Latvijas galvaspilsēta pirmo reizi desmit gadu laikā atrodas šī saraksta augšgalā, piedāvājot ceļotājiem ievērojami zemākas izmaksas nekā daudzas citas Eiropas pilsētas.

Pētījums analizēja 12 populārākos tūrisma izdevumus, tostarp ēdināšanu, pilsētas transportu un naktsmītnes, 38 pilsētās Eiropā. Rīgā divu nakšu uzturēšanās trīs zvaigžņu viesnīcā, ēdienreizes, dzērieni un transporta izmaksas kopā veido ap 253 mārciņām, kas ir par 15% mazāk nekā pērn. Lietuvas galvaspilsēta Viļņa atrodas otrajā vietā ar 254 mārciņām, bet trešo vietu ar 255 mārciņām ieņem Polijas galvaspilsēta Varšava.

Pētījumā uzsvērts, ka Rīga līdz ar citām Baltijas un to kaimiņvalstu pilsētām dominē sarakstā, piedāvājot lielisku cenas un kvalitātes attiecību. Rīga tūristiem piedāvā ne vien draudzīgas cenas, bet arī bagātu kultūrvēsturisko mantojumu, skaistu arhitektūru un dzīvotspējīgu pilsētas vidi, kas piesaista arvien vairāk ceļotāju.

Latvijā dibinātais finanšu tehnoloģiju uzņēmums Eleving Group, kas pērn īstenoja Baltijā lielāko sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO), 2024. gadā ir palielinājis apgrozījumu līdz 217 miljoniem eiro, savukārt EBITDA rādītāju līdz 90 miljoniem eiro.

Eleving Group ir spējis noturēt līdzsvarotu ieņēmumu plūsmu visos galvenajos darbības segmentos, divpadsmit mēnešos sasniedzot apgrozījumu 217 milj. eiro apmērā jeb par 15% vairāk nekā attiecīgajā periodā 2023. gadā. Tradicionālie transportlīdzekļu finansēšanas produkti ieņēmumos veidoja 73,5 milj. eiro, bet elastīgās nomas un transportlīdzekļu abonēšanas produkti attiecīgi 47,9 milj. eiro. Tikmēr patēriņa finansēšanas produkti ieņēmumus papildināja ar 95,6 milj. eiro.

Neto peļņa divpadsmit mēnešos sasniedza vēsturiski augstāko līmeni - 29,6 milj. eiro jeb par 21% vairāk nekā 2023. gadā.

EBITDA pārskata periodā sasniedza 90 milj. eiro jeb par aptuveni 16% vairāk nekā 2023. gadā. Tikmēr kompānijas neto portfelis ir palielinājies par 16% līdz 371,6 milj. eiro pretstatā 320,3 milj. eiro gadu iepriekš. Eleving Group vienmērīgo izaugsmi pagājušajā gadā novērtēja arī Financial Times, ierindojot kompāniju 41. vietā starp visstraujāk augošajām kompānijām Eiropā pēdējā desmitgadē. Eleving Group bija visaugstāk ierindotā kompānija no Baltijas valstīm.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) publicējusi uzņēmumu sarakstu, kas kvalificējušies iniciatīvai “Zaļais koridors” – atbalsta mehānismam Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgiem komersantiem.

Iniciatīva nodrošina prioritāru valsts un pašvaldību publisko pakalpojumu saņemšanu uzņēmējdarbības attīstībai. Kopumā sarakstam kvalificējušies jau vairāk nekā 580 Latvijas uzņēmumi.

“Iniciatīva “Zaļais koridors” ir būtisks solis Latvijas uzņēmējdarbības vides stiprināšanā. Tā ļauj uzņēmumiem straujāk virzīt uz priekšu attīstības projektus, saņemot būtiskus publiskos pakalpojumus vismaz divas reizes īsākā termiņā. Tas samazina birokrātiju, palielina konkurētspēju, veicina investīciju piesaisti un eksporta izaugsmi. Mūsu mērķis ir veidot uzņēmējiem paredzamu un efektīvu vidi, kurā izaugsmes ieceres kļūst par realitāti,” uzsver LIAA direktore Ieva Jāgere.

Kas ir vērtīgāk – pasaules čempiona tituls pludmales volejbolā vai pasaules vicečempiona gods sporta karalienes vieglatlētikas disciplīnā?

Šāds jautājums nomocīja lielu daļu no jubilejas 30. Sporta Avīzes 50 ekspertu aptaujas dalībniekiem. Tomēr galu galā viņi samērā pārliecinoši par labākajām Latvijas sportā 2025. gadā pasludināja pludmales volejbolistes Tīnu Graudiņu un Anastasiju Samoilovu, otrajā vietā atstājot šķēpmetēju Aneti Sietiņu.

Savukārt par aizvadītā gada Latvijas labāko jauno sportistu eksperti jau trešo reizi četru gadu laikā atzina pludmales volejbolistu Kristianu Fokerotu.Sporta Avīzes tradicionālajā aptaujā jau apaļas trīs desmitgades tiek aptaujāts plašs ekspertu loks – amatpersonas, federāciju vadītāji, Latvijas vadošie uzņēmēji, bijušie sportisti, žurnālisti un arī žurnāla lasītāji.

Ir uzņēmumi, kas pēdējos gados ir piebremzējuši investīcijas Baltijas valstīs. Bet ir arī tādi, kas izmanto šo situāciju un veic nozīmīgus ieguldījumus, palielinot savu tirgus daļu. Viens no šādiem uzņēmumiem ir Baltijas loģistikas nekustamo īpašumu attīstītājs SIRIN Development, kas pēc savu pozīciju nostiprināšanas Baltijas valstīs jau ir sācis izvērtēt paplašināšanās iespējas arī Polijas virzienā.

Uzņēmums arī cer uz to, ka jaunas iespējas loģistikas jomā pavērs Rail Baltica projekta īstenošana, intervijā DB.lv stāsta uzņēmuma izpilddirektors Laurins Kuzavs.

Jūs tikko pabeidzāt Mārupes loģistikas parka pirmās kārtas būvniecību. Kādi vēl projekti šogad plānoti Latvijā?

Jā, SIRIN Park Mārupe ar 27 000 kvadrātmetru platību atrodas potenciāli ļoti pievilcīgā vietā netālu no starptautiskās lidostas Rīga. Ieguldījumi šī projekta pirmajā posmā sasniedza 18 miljonus eiro. Šogad parka otrajā kārtā plānojam investēt vēl 10 miljonus eiro, izbūvējot noliktavas vēl 16 000 kvadrātmetru platībā.

Biznesa nozares klientu prioritāte ir ekskluzīva atrašanās vieta, rentabilitāte un loģistikas ekosistēmas ilgtspēja. Tāpēc visi mūsu projekti iemieso vīziju par moderniem, ilgtspējīgiem loģistikas parkiem izcilās vietās, ar mērķi apmierināt nozares prasības arī nākotnē. Piedāvājam uzņēmumiem, kas darbojas vecā tipa noliktavās, iespēju pārcelties uz modernu loģistikas parku ar 30 % zemākām ekspluatācijas izmaksām, videi draudzīgiem risinājumiem un labākiem apstākļiem darbiniekiem. Tāda līmeņa projektu šobrīd Rīgā trūkst.