Pakalpojumi

Rīgas brīvostā 2015.gadā pieaudzis apkalpoto kruīza kuģu skaits un lielums

Dienas Bizness, 05.01.2016

Jaunākais izdevums

2015. gada 12 mēnešos pieaudzis Rīgas brīvostā apkalpoto kruīzu kuģu skaits (+6 kuģi), kas ir par 10,3% kā 2014.gadā. Turklāt turpina palielināties kruīza kuģu vidējais lielums (+13,4%) salīdzinot ar iepriekšējo gadu, informē Rīgas Brīvostas pārvaldes Sabiedrisko attiecību departamenta direktore Anita Leiškalne.

2015. gada 12 mēnešos ostā apkalpoti vidēji 3587 kuģi, visvairāk 1539 sauskravu kuģi, 753 tankkuģi, 564 konteinerkuģi un 410 balkeri. Kopumā kuģu ienācieni atsevišķos gada mēnešos sadalījušies vienmērīgi, bet lielākais apkalpoto kuģu skaits reģistrēts maijā un septembrī, kad ostā ienāca attiecīgi 317 un 316 tirdzniecības kuģi.

Tāpat 2015. gadā nedaudz palielinājies kuģu skaits, kuru GT ir no 6001 līdz 10 000, bet kā noturīga un pozitīva vērtējama tendence samazināties to kuģu skaitam, kuru GT ir zem 6001. Šī tendence liecina par to, ka ir attaisnojusies stratēģija attiecībā uz infrastruktūras attīstību un kuģu ceļa padziļināšana darbiem, kas ostā ļauj ienākt lielākas klases kuģiem. 39,7% no Rīgas brīvostā apkalpotajiem kuģiem ir virs 10 000 GT un to īpatsvars, salīdzinot ar diviem iepriekšējiem gadiem, turpina pieaugt.

Starp ievērojamākajiem kuģu ienācieniem Rīgas brīvostā jāmin zem Kipras karoga kuģojošais, 256,3 m garais Orient Centaur. Šis beramkravu kuģis ir 43,06 m plats un tā iegrime ir 14,5 m. Kuģa GT ietilpība ir 63993 tonnas.

Starp naftas produktu tankkuģiem jāatzīmē 250 m garais, zem Maršala Salu karoga kuģojošais Riverside kuģis. Lai gan kuģa garums ir īsāks par Orient Centaur, tas ir platākais kuģis, kas ienācis Rīgas brīvostā 2015.gadā. Kuģa platums ir 44,03 m un GT ietilpība 62856 tonnas.

Pieminēšanas vērts ir Heavy lift klases kuģa Zhen Hua 19 Rīgas brīvostas apmeklējums, kas šajā gadījumā neizceļas ar rekordlieliem parametriem, bet ar to, ka uz Rīgas brīvostu nogādāja veselu ceļamkrānu sistēmu - nedemontētā stāvoklī.

Atzīmējot konteineru līnijas tendences 2015.gadā, brīvosta uzsver vairākuMediterranean Shipping Company (MSC) kuģu ienācienus Rīgas brīvostā. Šīs kompānijas kuģu apkalpošana Rīgas brīvostā nav retums, taču šīs kompānijas Rīgas ostā ienākošo kuģu aptuvenais vidējais garums ir 200 m un GT ietilpība ap 30000 tonnām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lielākās kravnesības kuģu apkalpošana prasa ieguldījumus infrastruktūrā

Māris Ķirsons, 19.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu pārvadājumos pa jūru arvien vairāk izmanto lielākas ostas kravnesības kuģus, to izjūt arī Rīgas ostā, vienlaikus ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, otrdien, 19.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

To atzīst gan Rīgas Brīvostas pārvalde, gan strādājošie uzņēmēji – stividorkompānijas. Lielākas kravnesības kuģu apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai Rīgas Brīvostas, bet arī ostā strādājošo uzņēmēju ieguldījumi, un runa nav tikai par kuģu ceļa dziļumu, bet arī par atbilstošu dziļumu pie piestātnēm, attiecīgajām noliktavām, arīdzan kravas apstrādes ātrumu. Tikai visiem komponentiem kopā strādājot sava veida sazobē, tiek paaugstināta efektivitāte, kas būtībā ir konkurētspēja.

Lielas pārmaiņas

Rīgas Brīvostas pārvaldes ostas kapteinis Artūrs Brokovskis norāda, ka nekas nestāv uz vietas un pārmaiņas notiek nemitīgi. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka PSRS laikos Rīgas osta faktiski bija importa osta, jo caur to tika ievesti graudi un soja, savukārt vieglo automašīnu (pārsvarā Lada), akmeņogļu un metāllūžņu eksports bijis pavisam nelielos apmēros, un arī kravu pārvadājumiem izmantotie kuģi bija ar citādu – daudz mazāku iegrimi, nekā tie ir pašlaik. «Rīgas ostā jauna ēra sākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, kad osta kļuva par Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas tranzītkravu apkalpotāju – no dzelzceļa uz kuģa infrastruktūras nodrošinātāju,» atceras ostas kapteinis. «90. gadu sākumā Rīgas ostā pie piestātnēm varēja ienākt kuģi ar iegrimi 10,2 m. Viņš arī piemetina, ka savulaik lielākie kuģi ostā bija 170–190 m gari un 29 m plati, taču tagad tie pēc gabarītiem (229 m gari un 32 m plati) jau ir Panamax klases un ar lielāku kravnesību. Tagad pēc Panamas kanāla rekonstrukcijas šādas NewPanamax klases kuģu platums jau sasniedz 49 m un to garums – 366 m, ar iegrimi līdz 15,2 m. «Pasaulē pašlaik ir vēl lielāki kuģi, kurus izmanto jēlnaftas transportēšanai, ar 26 m iegrimi, taču tie pārvietojas tikai pa okeānu un pat ostā īsti neienāk, bet kravu izkrauj pa pievienoto cauruli, stāvot reidā, taču tāda izmēra kuģi Baltijas jūrā ienākt nevar, jo Belta jūras šauruma dziļums ir tikai 17 m, līdz ar to cauri tam kuģot var tikai ar maksimālo iegrimi 15,5 m, un tieši tāda pati maksimālā iegrime ir Irbes jūras šaurumā, kas savieno Rīgas jūras līci ar Baltijas jūru,» stāsta A. Brokovskis. Viņš prognozē, ka perspektīvā kuģu izmēri nebūt nesaruks, bet, tieši pretēji, platums tikai pieaugs, kas palielina kuģa ietilpību, bet ne iegrimi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

FOTO: Rīgā pirmo reizi piestājis luksusa kruīza kuģis Queen Elizabeth

Zane Atlāce - Bistere/Laura Mazbērziņa, 19.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Pasažieru ostā otrdien, 19.jūnijā pirmo reizi piestājis kuģu kompānijai Cunard piederošais leģendārais luksusa kruīza kuģis Queen Elizabeth, kuru savulaik iesvētījusi Apvienotās Karalistes karaliene Elizabete II.

Kruīza kuģis uz Rīgu atvedis 2503 tūristu. Okeānu milzis uzbūvēts 2010. gadā Itālijā un ir Panamax tipa kruīza kuģis (Vista Class).

Queen Elizabeth kuģis ir 249 metrus garš, uz tā ir 12 klāji un 1043 kajītes, restorāni, divstāvīga bibliotēka, golfa laukums, teātris, deju zāles un pat morgs. Uz kuģa strādā 900 darbinieki.

2018.gada kruīzu sezonā Rīgas ostā pirmo reizi ienāk tādi kuģi kā Azamara Journey, MSC Orcherstra, Queen Elizabeth, Silver Spirit un TUI Discovery.

Rīgas Brīvostas pārvaldes pārstāve Inga Šabovica Db.lv norāda, ka kruīzu ceļojumi šobrīd ir viens no visstraujāk augošajiem tūrisma segmentiem pasaulē, ko atpūtai ik gadu izmanto ap 23 miljoniem pasažieru. Tirgus tendences liecina, ka līdz 2030. gadam kruīza pasažieru skaits varētu pieaugt vēl par trešdaļu, atklājot aizvien jaunus tūrisma maršrutus un tirgus nišas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kruīzu kuģu operatori labprāt kā vienu no mērķiem izvēlas Rīgu; pēdējo gadu tendences rāda, ka arī uzturēšanās laiks krastā palielinās, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kruīzu ceļojumi šobrīd ir viens no straujāk augošajiem tūrisma segmentiem pasaulē, ko ik gadu izmanto aptuveni 23 milj. pasažieru. Tirgus tendences liecina, ka līdz 2030. gadam kruīza pasažieru skaits varētu pieaugt vēl par trešdaļu, atklājot arī jaunus tūrisma maršrutus un tirgus nišas, norāda Rīgas Brīvosta. Tās dati liecina, ka pēdējo gadu laikā Rīgas ostā ir vērojams kruīzu pasažieru skaita pieaugums. Kopumā pagājušajā gadā Rīgu apmeklēja 86 kruīza kuģi, ar kuriem uz galvaspilsētu tika atvesti 87,4 tūkst. pasažieru no vairāk nekā 120 pasaules valstīm Līdz ar to pasažieru skaits, salīdzinājumā ar 2016. gadu, ir pieaudzis par 22,4%. Rīgas Brīvosta norāda, ka ir sasniegts desmitgades pasažieru pārvadājumu rekords.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada kruīzu sezona Rīgas ostai solās būt veiksmīga; jau pieteikti 87 kuģi, un viens no tiem būs izmērā īpaši brangs, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pirmais šī gada kruīza kuģis ostā ir sagaidīts jau janvārī. Tas bija operatora St.Peter Line kuģis Princess Anastasia – tā kuģi tradicionāli ienāk ostā ziemas sezonā. Vasaras sezona sāksies 5. maijā, un kruīza kuģu ienācieni plānoti līdz pat oktobra vidum. Tradicionāli aktīvākie mēneši būs jūnijs, jūlijs un augusts. Prognozēts, ka šogad osta sagaidīs vairāk nekā 90 tūkst. kruīza pasažieru. Pirmo reizi ostā ienāks Grand Circle Cruise Line kuģis CLIO, kā arī Thomson Cruises operatora kruīza kuģis Thomson Celebration. Šogad tiek gaidīta līdz šim lielākā kruīza kuģa ierašanās ostā – Rīga iekļauta Transocean Tours operatora kuģa Celebrity Silhouette (319 m garš) maršrutā, un tas paredzējis ostā ienākt piecas reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tirdzniecības ostā trešdien, 19. jūnijā piestājis pirmais kruīza kuģis Marina Majuro. Kruīza kuģi ir viens no iespējamiem tālākiem šīs ostas daļas attīstības virzieniem.

«Ievērojot, ka mainījies pilsētas zonējums un Rīgas Tirdzniecības ostas nozīme, kā arī kravu sortiments, ir radīta nākotnes vīzija, ka šajā vietā varētu pārkraut RoRo kravas, nodarboties ar pasažieru pārvadājumiem un pieņemt kruīza kuģus. Šis ir pirmais kruīza kuģis pēc ilga laika,» Dienas Biznesam atklāja Rīgas Centrālā Termināla valdes loceklis Valdis Andersons.

Kruīza kuģi arī iepriekš piestājuši ostā, tomēr līdz ar intensīvu kravu apstrādi šī tradīcija pārtraukta, bet šobrīd atjaunojas. «Šis nav bizness, kurā var vienkārši ielēkt uzreiz. Kruīza kuģi plāno savus maršrutus vairākus gadus uz priekšu, tādēļ uz regularitāti var cerēt tikai pēc vairākiem gadiem, bet šī ir pirmā bezdelīga, kas norāda, ka Rīga ir iekārojams mērķis. Šis kruīza kuģis Rīgā ieradās no Helsinkiem un vēl atgriezīsies 29. jūnijā,» sacīja V. Andersons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spānijas pilsētā Malagā prezentēts pasaulē lielākais, Royal Caribbean kompānijai piederošais kruīza kuģis Symphony of the Seas.

Peldošais milzis var uzņemt 6360 pasažierus un 2200 apkalpes locekļus. Uz kuģa atrodas ūdens atrakcijas parki, baseini, bāri, kuros dzērienus servē arī roboti, restorāni, daudzas citas aktīvās atpūtas iespējas u.c..

Pirmajā kruīzā kuģis dosies 7. aprīlī. Plānots, ka kuģis bāzēsies Barselonā un savā pirmajā sezonā veiks septiņu dienu kruīzus Vidusjūrā. Rudenī, oktobra beigās kuģis atgriezīsies Malagā.

Līdz šim pasaules lielākā kruīza kuģa tituls piederēja 226 963 tonnas smagajam Harmony of the Seas. Symphony of the Seas ir par 3000 tonnām smagāks.

LASI VĒL:

FOTO: Ieguldot miljardu dolāru, uzbūvēts lielākais kruīza kuģis pasaulē

FOTO: Pasaulē lielākais kruīza kuģis dodas izmēģinājuma braucienā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostas pārvalde plāno veidot darba grupu, lai ar dzelzceļa projekta "Rail Baltica" palīdzību attīstītu Rīgu kā pievilcīgāku tūrisma galamērķi, sacīja Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Viņš norādīja, ka "Rail Baltica" pēc būtības ir pasažieru pārvadājumu projekts, turklāt tas ir orientēts ziemeļu-dienvidu virzienā.

"Ja mēs skatāmies uz Rīgas ostu, tad mums kravu pārvadājumu ziemeļu-dienvidu virziens, kurš kaut kādā mērā varētu sasaukties ar dzelzceļu, praktiski nav. Tādēļ tiešā veidā es īsti neredzu "Rail Baltica" saikni ar Rīgas ostu kravu pārvadājumos," teica Zeltiņš, piebilstot, ka sinerģija vienīgi var būt ar Salaspils loģistikas centru, kurā varēs mainīt kravas starp Krievijas un Eiropas standarta sliežu ceļiem. Pamatā tas varētu attiekties uz konteinerkravām vai ražošanu.

Tajā pašā laikā viņš uzsvēra, ka zināmu sinerģiju ar "Rail Baltica" projektu saskata pasažieru pārvadājumos. Tādēļ Rīgas brīvostas pārvalde vēlas izveidot darba grupu, kurā potenciāli būtu pārstāvji no lidostas "Rīga", "Rail Baltica" attīstītājiem, Rīgas pilsētas, kā arī Rīgas ostas un tūrisma nozares.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajās brīvdienās Ventspils ostā bija piestājis vācu kruīzu kompānijas Phoenix Reisen kuģis Amadea, informē SIA Noord Natie Ventspils Terminals (NNVT).

Uzņēmumā, kas sācis kruīza kuģu piesaisti Ventspilij, norāda, ka šis ir pirmais no SIA «NNVT» piesaistītajiem kruīza kuģiem. Iecerēts, ka kruīzu biznesa kā jaunā produkta attīstīšana veicinās tūrisma attīstību pilsētā un reģionā, sekmēs pienesumu ekonomiskās attīstības jomā un paaugstinās pilsētas atpazīstamību plašākā mērogā.

Kruīza bizness Ventspilī līdz šim bijis neaktīvs, jo nav neviena institūcija vai uzņēmums, kas nodarbotos ar kruīza līniju piesaisti un iesaistīto pušu koordinēšanu, lai līnijas veiksmīgi darbotos Ventspilī. Dažu kruīzu organizatoru kuģi nesenā pagātnē gan apstājušies vietā netālu no Ventspils mola, taču ņemot vērā, ka tā nav pilnīgi piemērota šāda veida kuģu pietauvošanai un pasažieru apkalpošanai, NNVT pirms pāris gadiem uzsāka jaunu iniciatīvu kruīza kuģu piesaistē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada 7.janvārī stāsies spēkā jaunas Rīgas ostas maksas, liecina publikācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Turpmāk kuģiem vairs netiks piemērota kravas maksa, kas šobrīd tankkuģiem ir 0,962 eiro par kuģa bruto tilpības vienību (Gross Tonnage/GT), specializētajiem kuģiem - 0,427 eiro/GT, bet pārējiem kuģiem - 0,855 eiro/GT.

Kravas maksas arī patlaban neiekasē no konteinerkuģiem, ro-ro kuģiem, pasažieru kuģiem, refrižeratorkuģiem, kruīza kuģiem un kuģiem, kas ienāk un iziet no ostas, neveicot kravas operācijas.

Savukārt kanāla maksai atsevišķām kuģu kategorijām gaidāms neliels pieaugums, piemēram, konteinerkuģiem kanāla maksa pieaugs par 0,7% - no 0,406 eiro/GT līdz 0,409 eiro/GT, bet refrižeratorkuģiem un ro-ro kuģiem kanāla maksa pieaugs par 0,5% - no 0,203 eiro/GT līdz 0,204 eiro/GT.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

TOP 20 amatpersonas ieņem 695 amatus 648 uzņēmumos

Zane Atlāce - Bistere, 03.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TOP 20 amatpersonas ar lielāko aktīvo amatu skaitu patlaban ieņem 695 amatus 648 uzņēmumos. Līderi to vidū ir Ralfs Jansons ar 72 amatiem un itālietis Paolo Bettiol ar 62 amatiem, liecina Lursoft pētījums par amatpersonām, kuras Latvijā reģistrētajos uzņēmumos patlaban ieņem visvairāk amatus.

Dati atklāj, ka atsevišķi cilvēki patlaban ieņem amatus pat vairāk nekā 50 uzņēmumos, informē Lursoft komunikāciju vadītāja Indra Urtāne.

Kamēr R. Jansona vārds pārsvarā saistīts ar nekustamo īpašumu jomā strādājošiem uzņēmumiem, no kuriem senākais reģistrēts 1996.gadā, Paolo Bettiol ieņem amatus lielākoties uzņēmumos, kuri reģistrēti pēdējo divu gadu laikā un pārsvarā to darbība saistīta ar citur neklasificētu individuālo pakalpojumu sniegšanu. Izpētot Lursoft pieejamo NACE nozaru klasifikatoru, redzams, ka attiecīgā nozare ietver, piemēram, dažādu pašapkalpošanās automātu ekspluatāciju u.tml. uzņēmējdarbības jomas. Par šo Paolo Bettiol vadīto uzņēmumu darbības efektivitāti pāragri spriest, jo vēl nav pieejami to 2016.gada pārskati, taču jācer, ka to panākumi būs bijuši labāki nekā 2014.gada martā reģistrētajam SIA Winter, kas 2015.gadā apgrozījis 59 eiro un strādājis ar 183 eiro zaudējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar pieprasījuma pieaugumu kruīza ceļojumus savā piedāvājuma klāstā iekļauj lielākā daļa tūrisma aģentūru, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Pasaule mainās. Ceļotāji īpašu vērību pievērš galamērķu drošībai, viņus interesē ne tikai kultūrvēsturiskās vērtības. Te parādās kruīza ceļojumu priekšrocības, jo kuģis ir savā ziņā noslēgta pasaule, kas iziet ļoti stingras drošības kontroli, un ceļotājs var justies droši, līdz ar to pieprasījums pēc kruīziem pērējos trīs gados pieaug, un šī tendence saglabājas stabila,» stāsta Cruiselines Latvija pārdošanas un mārketinga vadītāja Inita Elizabete Lāma.

Kruīza braucieni tiek organizēti pa jūru, okeāniem un upēm. Baltic GSA kruīzu pārdošanas vadītāja Astra Kalniņa uzsver, ka šādu ceļojumu pieprasījuma līkne ir konstanti augoša ne tikai pēdējos trīs gados, bet vispār, kopš Latvijā un Baltijā tiek piedāvāti šādi ceļojumi. Pieaugumu īpaši pēdējos gados nodrošinājuši kruīza kā ceļojuma veida labāka atpazīstamība un spēja atšķirt kruīzu no prāmju kompāniju piedāvājuma, kaut arī bieži tiek lietots viens un tas pats termins – kruīzi. Šādu ceļojumu popularitāti sekmē arī pievilcīgā cena, fakts, ka ir ievērojami pieaudzis kompāniju skaits, kuru ceļojumus ir iespējams iegādāties Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bezdarba līmenis Latvijā pērn bija 9,9 %

Dienas Bizness, 23.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā 98,2 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2014. gadu, bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 9,5 tūkstošiem jeb 8,8 %. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 9,9 %, kas ir par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā 2014. gadā. Sievietēm bezdarba līmenis arvien ir zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 8,6 % un 11,1 %).

2015. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 3. ceturksni bezdarba līmenis ir palielinājies par 0,1 procentpunktu un bija 9,8 %. 2015. gada 4. ceturksnī 98,1 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 1,2 tūkstošiem jeb 1,2 % vairāk nekā 3. ceturksnī.

Kopš 2014. gada 2. ceturkšņa bezdarba līmenis Latvijā tikai nedaudz atšķiras no Eiropas Savienības (ES) valstu vidējā rādītāja, bet 2015. gada 1. ceturksnī tas bija vienāds ar ES valstu vidējo rādītāju (10,2 %). 2015. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis par 0,7 procentpunktiem pārsniedza ES valstu vidējo rādītāju (9,0 %). Kopš 2014. gada 3. ceturkšņa Latvijā ir augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs (2015. gada 4. ceturksnī Igaunijā bezdarba līmenis bija 6,4 %, bet Lietuvā – 8,8 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ventspils ostā vērojama stabilitāte

Māris Ķirsons, 15.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Ventspils ostā strādājošajiem termināļiem nedaudz pieaudzis kravu apjoms, un arī šogad tam vajadzētu būt aptuveni tādā pašā līmenī, jo nekādu signālu par straujām pārmaiņām nav.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ilggadējais Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis. Viņš norāda, ka konkurence starp ostām ir nepieciešama, jo tā rada sava veida dzinējspēku – attīstībai, izaugsmei, efektivitātei.

Kāda ir situācija ar kravām Ventspils ostā?

2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu pārkrauto kravu apjoms Ventspils ostas termināļos pieauga par 1,5% jeb 0,3 milj. tonnu un sasniedza 20,33 milj. t. Kravu pieauguma pamatā ir lielāki Krievijas akmeņogļu pārkraušanas apjomi.

2019. gada pirmajos mēnešos aina ir iepriecinoša, jo vairākos ostā strādājošajos termināļos kravu apjoms ir būtiski pieaudzis. Un atkal šis pieaugums noticis, pateicoties stividorkompāniju spējai piesaistīt vairāk tieši akmeņogļu kravu. Minētais ļauj optimistiski raudzīties nākotnē, jo nekādu pazīmju, ka situācija varētu radikāli mainīties, nav. Protams, ir novērojama kravu sezonalitāte, un akmeņ- ogles ir viena no šādām kravām. Varbūt piesardzīgi, bet visā 2019. gadā Ventspils ostu termināļos prognozētais kravu apjoms tiek lēsts ap 20 milj. tonnu, kas ir aptuveni tas pats, kas pārkrauts 2018.un arī 2017. gadā. Ventspils brīvosta ir ieinteresēta, lai būtu lielāki kravu apjomi, kas nozīmē arī lielākus ienākumus ostu nodevās un vairāk darba stividoriem un citiem pakalpojumu sniedzējiem, kas rezultēsies darba vietās, darba algās un, galu galā, arī lielākos nodokļu maksājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Krievijas ēna preču eksportā pamazām sarūk

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 10.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Rīgas ostā pārkrauto kravu apjoms pērn samazinājies par 2,5%

Dienas Bizness, 11.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau otro gadu pēc kārtas Rīgas brīvostas kravu apgrozījums ir pārsniedzis 40 milj. tonnu, tādējādi 2015. gadam kļūstot par otru veiksmīgāko gadu ostas pastāvēšanas vēsturē. Ostas termināļos kopā pārkrauts 40,06 milj. tonnu dažādu kravu, kas ir par 2,5% jeb 1,02 milj. t. mazāk nekā 2014.gadā, informē Rīgas Brīvostas pārvaldes Sabiedrisko attiecību departamenta direktore Anita Leiškalne.

Pārskata gadā katru mēnesi ostā pārkrauts vairāk nekā 3 milj. t. un 2015. gadā desmit no ostā strādājošajiem 35 jūras kravu termināļiem pārkrāva vairāk nekā 1 miljonu tonnu katrs.

2015. g. gadā beramkravas veidoja 58% no ostas kopējā kravu apgrozījuma, jeb 23,3 milj. t., kas salīdzinājumā ar 2014. g. bija par 2% mazāk (-483,2 tūkst. t.). Šajā segmentā lielākais apjoma pieaugums reģistrēts koksnes granulām (+41,6%) un gada laikā ostā pārkrauts 1,45 milj. t. (+426,4 tūkst. t.) šo kravu. Pozitīva dinamika (+23,7%) bijusi arī koksnes šķeldas kravām (0,64 milj. t.; +123,3 tūkst. t.). Jauni rekordi sasniegti labības produktu grupā, jo ostā pirmo reizi tās vēsturē gada ietvaros pārkrauts vairāk kā 1 milj. t. tonnu labības produktu (1,05 milj. t.; +36,6% jeb +281,9 tūkst. t.).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ritz-Carlton Hotel jaunā kruīza kuģu līnija tiks atklāta 2020.gadā, raksta Business Insider.

Ritz-Carlton kruīza kuģu dizains veidots līdzīgs jahtām, un tajā būs 149 numuriņi, kuri varēs uzņemt 298 viesus.

2017.gada Ritz-Carlton Hotel atklāja plānus veidot luksusa kruīza līniju, kurā kursēs trīs kruīza kuģi. Līnija tiks atklāta 2020.gadā, un pērnā gada augustā tika atvērta rezervācija ceļojumiem.

Saskaņā ar Bloomberg, kruīza kuģis varētu uzņemt 1% no kopējā pasaules tūristu skaita. Ceļojuma cena svārstās no 3100 ceļojumam četrām diennaktīm līdz 10100 dolāriem 12 diennakšu ceļojumam, atkarībā no ceļojuma galamērķa.

Kuģa dizainu veidojusi Zviedrijas kompānija Tillberg Design.

Galerijā augstāk iespējams aplūkot kuģi, kas sāks kursēt nākamajā gadā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) sestajās brokastīs norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars. Nozares komersanti diskutēja par gaisa kuģu apkalpošanas pakalpojumu, gaisa kuģu būves un remonta konkurētspējas paaugstināšanu, kā arī eksporta tirgu paplašināšanu, tai skaitā veicinot preču un pakalpojumu eksportu uz Eiropas Savienības valstīm un Ķīnu.

Pirms valstiskās neatkarības atjaunošanas Latvija bija PSRS militāri rūpnieciskā kompleksa sastāvdaļa, kura ietvaros Latvijā tika veikta militārās un civilās aviācijas gaisa kuģu atsevišķu mezglu būvniecība un gaisa kuģu testēšana, atgādina LAD. Tāpat, Latvijā tika uzturēta kvalitatīva aviācijas tehniskās izglītības bāze. Lai arī gaisa kuģu būvniecība un remonts pēc 1990. gada nav Latvijas vadošo aviācijas apakšnozaru sarakstā pēc produkcijas izlaides vai pievienotās vērtības lieluma, Latvijā ir labi piemēri, kas liecina par gaisa kuģu būves attīstības potenciālu.

1990. gadu sākumā uz Rīgas Civilās aviācijas institūta mācību laboratoriju bāzes izveidotais LNK Group koncerna meitas uzņēmums LNK Aerospace veic Krievijā ražoto civilās aviācijas gaisa kuģu konstrukciju testēšanu. LAS-1 ražo gaisa kuģu virszemes apkalpošanas tehnisko aprīkojumu. Rīgas lidostā darbojas akadēmiskais un profesionālais aviācijas centrs (APAC), kas cita starpā izstrādā jaunu tehnisko apkopju koncepciju gaisa kuģiem, kura balstīta uz konstrukciju un dzinēju vibroakustisko analīzi. Pelegrin ražo ultravieglos vispārējās aviācijas gaisa kuģus ar zīmolu Tarragon. Flight Consulting Group izstrādājis unikālu lidojumu vadības programmatūru ATOM un ir viens no Eiropas lielākajiem biznesa aviācijas lidojumu plānošanas un koordinēšanas centriem. Savukārt Airline Support Baltics, kas pirms dažiem gadiem pārcēlās no Skandināvijas uz Latviju, nodrošina MRO (gaisa kuģu uzturēšana un remonts) pakalpojumus biznesa un komerciālās aviācijas gaisa kuģiem Rīgas lidlaukā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā a/s Rīgas kuģu būvētava sākusi atgūt agrāko gadu jaudu kuģu remontā un jaunu kuģu būvniecībā, vienlaikus paralēli ražojot industriālos metālapstrādes produktus, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«2014. gads uzņēmumam bija krīzes gads, bet 2015. gads ir izaugsmes un pat sava veida jauna kursa pirmais gads,» situāciju raksturo a/s Rīgas kuģu būvētava (RKB) valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs. Šogad salīdzinājumā ar pērno gadu uzņēmums strādā ar peļņu, spējis veikt daudz vairāk kuģiem remonta pakalpojumu, uzbūvēt vairāk zvejas kuģu un kuģu korpusu, turklāt šajā jomā neizmantotās metāl- apstrādes jaudas izmanto specifisku metāla spoļu ražošanā. «Būtisks darbs šogad ir veikts, lai 2016. gadā varētu strādāt vēl sekmīgāk nekā šogad. Pamati ir ielikti, gan startējot kuģu remonta pakalpojumu, zvejas kuģu, kuģu korpusu būves iepirkumu konkursos, gan arī pie dažādu uzņēmumam jaunu produktu ieviešanas,» uzsver J. Skvarnovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviācijas nozare Latvijā 2019. gadā piedzīvojusi strauju izaugsmi, būtiski palielinoties gan lidostu, gan aviokompāniju apkalpoto pasažieru skaitam, liecina valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) apkopotie dati.

Īpaši veiksmīgs pagājušais gads bijis divām lielākajām Latvijā reģistrētajām aviokompānijām "airBaltic" un "SmartLynx Airlines", kuru pasažieru skaita pieaugums ir bijis vairāk nekā 20%, pērn kopā pārvadājot vairāk nekā 8,6 miljonus pasažieru. 2018. gadā abas kompānijas kopā pārvadāja vairāk nekā 7,1 miljonus pasažieru, informē CAA pārstāvis Aivis Vincevs.

"airBaltic" 2019. gadā savā maršrutu tīklā pārvadāja 5 049 317 pasažierus jeb par 22% vairāk nekā gadu iepriekš, kad lidsabiedrība pārvadāja 4 135 711 pasažieri. No tiem 4 483 102 pasažieri pērn, bet 3 782 026 gadu iepriekš pārvadāti no Latvijas starptautiskajam lidostām.

Savukārt "SmartLynx Airlines" pagājušajā gadā pārvadāja 3,6 miljonus pasažieru, bet vēl gadu iepriekš - 3 miljonus pasažierus, par piektdaļu palielinot pārvadāto pasažieru skaitu. No starptautiskās lidostas "Rīga" "SmartLynx Airlines" pērn pārvadājis 83 896 pasažierus, kas ir par 22,19% vairāk nekā 2018. gadā, kad aviokompānija pārvadāja 68 661 pasažieri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lidosta Rīga atzīta par otro Eiropas straujāk augošo lidostu

Monta Glumane, 28.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā lidosta Rīga 2018.gada 2.ceturksnī bijusi otrā Eiropas straujāk augošā lidosta, liecina Starptautiskās Lidostu padomes (Airport Council International, ACI) pārskats par lidostu darbības rādītājiem Eiropā.

Gada otrajā ceturksnī lidostā «Rīga» apkalpoto pasažieru skaits pieaudzis par 17,4%, salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, ļaujot Rīgas lidostai ierindoties otrajā vietā Eiropas straujāk augošo lidostu TOP 5 lidostu grupā ar 5 - 10 miljoniem apkalpoto pasažieru. Vidēji Eiropas lidostās pasažieru skaits gada otrajā ceturksnī audzis par 6%, liecina ACI dati.

Lidostas «Rīga» izaugsme ir turpinājusies arī jūlijā - gada septītajā mēnesī lidostā «Rīga» apkalpoti 739 403 pasažieri, kas ir par 14,4% vairāk nekā attiecīgajā laika posmā pērn. Turklāt jūlijā pārsniegts vienā mēnesī apkalpoto pasažieru skaita rekords - pirmo reizi lidostas vēsturē vienā mēnesī apkalpoti vairāk nekā 700 000 pasažieru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Carnival Corporation (CC) saņems pirmo kuģi jau nākamgad; ceļotāju skaits aug

Līdz ar AIDAnova ķīļa ielikšanas ceremoniju Vācijas kuģu būves uzņēmumā Meyer Werft 6. septembrī Hamburgā pietuvojies brīdis, kad arī kruīzu nozarē būs pirmais kuģis, kas kā degvielu gan ostās, gan jūrā pilnībā izmantos sašķidrināto dabasgāzi (SDG). Piecu gadu laikā, sākot ar 2018. gadu, vācu un somu kuģubūves uzņēmumi uzbūvēs CC septiņus kuģus, kas ļaus kompānijai sasniegt uzstādītos ilgtspējības mērķus vides aizsardzības jomā. Meyer Werft plāno piegādāt 950 milj. USD vērto AIDAnova nākamā gada rudenī.

Tā neapšaubāmi ir nozares tendence, ko var redzēt jauno kuģu pasūtījumos, par SDG kā kuģu degvielas izmantošanu saka SIA Baltic GSA direktors Mārcis Kalniņš, kura vadītā kompānija Latvijā, Lietuvā un Igaunijā pārstāv arī Carnival Cruise Lines, Costa Cruises un P&O Cruises. Kā liecina Cruiseindustrynews.com dati, 16 no 84 kruīza kuģiem, ko plānots piegādāt no 2018. gada līdz 2026. gadam, kā degvielu izmantos SDG.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

2016. gada sākumā Latvijā par 17,1 tūkstoti iedzīvotāju mazāk nekā pirms gada

Lelde Petrāne, 27.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 969 tūkst. iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. 2015. gadā iedzīvotāju skaits samazinājās par 0,86 % jeb 17,1 tūkst., salīdzinājumam 2014. gadā iedzīvotāju skaits saruka par 0,77% jeb 15,4 tūkst.

Reģionu griezumā iedzīvotāju skaits palielinājās tikai Pierīgas reģionā (par 0,5 tūkst. jeb 0,14 %). Savukārt vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums joprojām bija Latgales reģionā – par 5,6 tūkst. jeb 2 %. Iedzīvotāju skaits Kurzemē samazinājās par 3,8 tūkst., Vidzemē – par 3,2 tūkst. un Zemgalē – par 2,8 tūkst. Iedzīvotāju skaits saruka arī visās republikas pilsētās, visvairāk – Rīgā (par 2 258 cilvēku), Daugavpilī (1 149), Liepājā (631), Rēzeknē (572), bet vismazāk – Jelgavā (135).

Pērn 17 no 110 Latvijas novadiem iedzīvotāju skaits pieaudzis, un 14 no tiem bija Pierīgas reģiona novadi. Vislielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Mārupes (par 1 093 cilvēkiem vairāk), Ķekavas (306), Garkalnes (244), Ādažu (204), Salaspils (176), Carnikavas (169), Babītes (154) novadā. No minētajiem 17 novadiem 16 novados vairāk iedzīvotāju ieceļoja nekā izceļoja, bet 11 novados dzimstība pārsniedza mirstību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rosina ieviest ūdenstransportu no Rīgas ostas kruīza piestātnēm uz pilsētas centru

Zane Atlāce-Bistere, 19.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostas pārvaldes inovāciju konkursā Osta pilsētai par perspektīvu atzīta Latvijas Jūras akadēmijas studentu ideja ieviest ūdenstransportu no Rīgas ostas attālinātajām kruīza piestātnēm uz pilsētas centru.

Šī ideja ieguva godalgoto pirmo vietu. Idejas autores Anastasija Knorringa un Veronika Kočergina skaidroja, ka prāmju un kruīzu tūrisma strauja attīstība Rīgā ir ierobežota, jo Rīgas Pasažieru ostā ir tikai divas piestātnes, kur var pietauvoties šie kuģi.

«Ostas kruīza sezonā šogad ir pieteikti 87 kruīza kuģu ienācieni, taču ne vienmēr ir iespēja tos pietauvot Pasažieru ostas piestātnēs, turklāt atsevišķu kuģu tehniskie parametri neļauj tos pietauvot minētajās piestātnēs. Tādējādi šie kuģi tiek apkalpoti citās – piestātnēs brīvostas iekšienē, un tas pasažieriem rada ierobežotas iespējas izmantot, piemēram, sabiedriskā transporta pakalpojumus aizkļūšanai uz pilsētas centru,» skaidroja studentes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā lidostā "Rīga" jūlijā apkalpoto pasažieru skaits varētu sasniegt 130 000 pretstatā 55 000 mēnesi iepriekš, otrdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja "Starptautiskās lidostas "Rīga"" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa atzina, ka lidostā apkalpoto pasažieru skaits pakāpeniski palielinās. "Šobrīd vairāk izpildās reālistiskā prognoze, kas nosaka, ka attīstība notiek pakāpeniski," teica Odiņa.

Tostarp viņa atzīmēja, ka jūnijā lidostā tika apkalpoti 55 000 pasažieru, kas bija vien 7% no pagājušā gada attiecīgajā mēnesī apkalpoto pasažieru skaita, savukārt jūlijā apkalpoto pasažieru skaits varētu sasniegt 130 000, kas būtu 15% no 2019.gada attiecīgajā periodā apkalpoto pasažieru skaita.

Odiņa arī minēja, ka šogad lidostā "Rīga" varētu apkalpot kopumā 2,2 miljonus pasažieru, kas būtu apmēram 20% no pagājušajā gadā apkalpoto pasažieru skaita.

Tāpat lidostas vadītāja sacīja, ka, sasniedzot 20% no pagājušā gada pasažieru apgrozījuma, lidosta varētu sākt pamazām pieņemt darbā darbiniekus, kuri pavasarī tika atlaisti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

FM: Pirmo reizi kopš 1998. gada vispārējās valdības budžetā pērn pārpalikums

Finanšu ministrija, 02.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vispārējās valdības budžetā atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijai 2016. gadā bija pārpalikums. Pēc pašreiz veiktā novērtējuma[1] pārpalikums budžetā būs 0,0 – 0,2% apmērā no IKP.

Lai gan ekonomiskā izaugsme pagājušajā gadā bija ievērojami zemāka, nekā iepriekš prognozēts, ieņēmumu kāpums bija straujāks kā ekonomiskās izaugsmes tempi. 2016. gadā konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 9 069,9 milj. eiro, gada laikā pieaugot par 247,3 miljoniem eiro jeb 2,8%. Nodokļu ieņēmumi pērn bija 7 419,6 milj. eiro, un to kāpums uzskatāms par galveno faktoru kopējam ieņēmumu pieaugumam. Salīdzinot ar 2015. gadu, tie pieauga par 416,9 miljoniem eiro jeb 6,0%. 2016. gada nodokļu ieņēmumu plāns tika izpildīts 100,8% apmērā, to pārsniedzot par 56,5 milj. eiro.

Pozitīvu efektu nodokļu ieņēmumu pieaugumā devuši ēnu ekonomikas apkarošanas un nodokļu administrēšanas uzlabošanas pasākumi. Galvenos virsplāna ieņēmumus nodrošināja augstāki ieņēmumi no akcīzes nodokļa un uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN). Savukārt akcīzes nodokļa ieņēmumi pārsniedza plānu pamatā dīzeļdegvielas un tabakas izstrādājumu patēriņa pieauguma dēļ, kā arī nodokļa likmju paaugstināšanas šajās preču grupās rezultātā. Turpretī UIN plāna pārpildi sekmēja gan iemaksu palielināšanās, gan atmaksu samazināšanās. Šāds nodokļu ieņēmumu līmenis veido 29,6% no prognozētā IKP, kas ir augstākais nodokļu ieņēmumu līmenis pēdējo gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru