Eksperti

Rīgas centra atdzīvināšana misija – jābūt politiski izlēmīgākiem, jāsadarbojas, jātiek vaļā no mašīnām

Ilga Gudrenika-Krebs, zvērināta advokāte, “Ellex Kļaviņš” partnere, Ēriks Bergmans, “Colliers Baltic” partneris, 13.05.2024

Jaunākais izdevums

Rīgas attīstības vīzija paredz, ka 2030. gadā Latvijas galvaspilsēta būs “starptautiski atpazīstama Ziemeļeiropas metropole.”

Attīstības stratēģijas autori paredz, ka Rīgai piemitīs Ziemeļeiropas lielpilsētām raksturīga dzīves kvalitāte, inovatīva ekonomika, vieda un resursus taupoša saimniekošana un moderna pārvalde ar aktīvu iedzīvotāju līdzdalību. Lai iedzīvinātu šo visnotaļ pievilcīgo un atbalstāmo redzējumu, ir jānovērš kāds būtisks šķērslis – straujais iedzīvotāju skaita kritums. Ir jāizmaina apstākļi, kas cilvēkiem pēdējās desmitgadēs liek pamest Rīgu.

Pēdējo 23 gadu laikā Rīgas centru ir atstājuši aptuveni 20 tūkstoši iedzīvotāju – ja šī gadsimta sākumā centrā dzīvoja nedaudz virs 50 tūkstošiem cilvēku, 2023. gada beigās – nepilns 31 tūkstotis. Ievērojama daļa no viņiem ir devušies uz kādu no Pierīgas rajoniem, lai dzīvotu privātmājā. Tendence atspoguļo norises Rīgā kopumā, taču centra “iztukšošanās” ir notikusi daudz straujāk. Ja Rīga kopumā divās desmitgadēs zaudējusi ap 20% iedzīvotāju (no 762 tūkstošiem 2000. gadā līdz 614 tūkstošiem 2023. gadā), centrā šis samazinājums bijis aptuveni 40% liels. Visai iespaidīgs apjoms! Par laimi, - lejupejošā līkne pēdējos gados ir apstājusies, tāpēc, nu, būtu īstais brīdis domāt par cilvēku piesaisti Rīgas centram.

Starp nozīmīgākajiem faktoriem, kas kavē Rīgas centra attīstību, jāmin daudzveidīgi ierobežojumi nekustamā īpašuma projektiem Rīgas vēsturiskajā centrā; izteikta pašvaldību cīņa par iedzīvotājiem, lai papildinātu iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus; pandēmijas radītās, paliekošās pārmaiņās darba tirgū, kas mazina birojos, un līdz ar to – pilsētas centrā – pavadīto laiku; ārkārtīgi augstais transporta piesātinājums, kas negatīvi ietekmē vidi un cilvēku drošību. Ja, piemēram, Pārdaugavā ģimene ar bērniem var justies visai komfortabli, pilsētas centrā izbraukums ar velosipēdiem vai pat pastaiga ir nedrošs pasākums. Protams, minētie faktori nav vienīgie, – jāņem vērā arī valsts ekonomiskā situācija kopumā, taču ar minētajiem jautājumiem būtu jāstrādā, lai atgrieztu cilvēkus Rīgas centrā.

Rīgas attīstības kontekstā nevar izvairīties no demogrāfijas tendenču pieminēšanas – sabiedrībai novecojot, ir jādomā gan par senioriem draudzīgu vidi, gan īpaši par jaunajām ģiemenēm, kuras ir un būs galvenais pilsētu attīstības dzinējspēks (radot pieprasījumu, ienesot jaunas idejas, maksājot nodokļus, piesaistot uzņēmējus un citus iedzīvotājus). Vai Rīgas centrs šobrīd ir pievilcīgs ģimenēm ar maziem bērniem? Drīzāk nē.

Valdība aprīļa sākumā pieņēma informatīvo ziņojumu par to, ka būtu mazināms administratīvais slogs nekustamā īpašuma attīstīšanā, ieviešot izmaiņas likumdošanā. Ieceres par procesu atvieglošanu attiecas gan uz būvniecību pilsētās, gan ārpus tās. Runa ir, piemēram, par vienkāršāku un fleksiblāku nekustamā īpašuma reģistrāciju, par atvieglotu kadastrālo uzmērīšanu vai reģistrāciju, par teritorijas plānošanas un būvniecības procesu dublējošo funkciju un pienākumu izskaušanu, par plašāku elektroniskā paraksta izmantošanu, par arhitektūras konkursu norisi, arī par būvmateriālu un būvizstrādājumu apriti, paredzot, ka būvniecībā var izmantot arī vecos būvmateriālus (ķieģeļi, koka un metāla detaļas utt.). Šīs jomas regulējuma atvieglošana ir vērsta uz to, lai nekustamā īpašuma projekti noritētu vienkāršāk un ātrāk, kas piesaistītu investīcijas un līdz ar to – iedzīvotājus. Tāpēc Rīgas centra attīstības kontekstā iecerētās izmaiņas likumos ir īpaši nozīmīgas.

Minētais piemērs ir cerīga un laba lieta, taču Rīgas attīstības kontekstā ir vajadzīgs daudz vairāk. Piemēram, reālistiska mājokļu politika, kurā paredzēta gan esošo māju renovācija (jāņem piemērs no citām Latvijas pilsētām!), gan jaunu mājokļu tapšana. Jāņem vērā, ka nekustamo īpašumu attīstītājiem ir laba pieredze un kompetence, lai piesaistītu ģimenes pilsētām, piedāvājot īpašumus, kas atbilst šā brīža cilvēku vajadzībām un prioritātēm. Attīstītājiem būtu jāļauj plašāk izmantot šīs zināšanas un potenciāls, nevis nevajadzīgi te jāierobežo ar birokrātiskiem procesiem. Diskutējams jautājums ir elastīgāka pieeja arhitektoniskajām un kultūrvēsturiskajām vērtībām, jo, arī tās saglabājot, var rast veidus jaunu projektu tapšanai. Piemēram, būtu jāpārvērtē regulējums attiecībā uz vēsturisko zemes gabalu robežām, kuras šobrīd nevar mainīt, bieži vien radot neloģiskas situācijas.

Lielas pilsētas attīstība vienmēr prasa politiskus lēmumus un izšķiršanās, kas nekad nevar patikt visiem. Rīgai pietrūkst skaidra redzējuma par dažām prioritāri attīstāmām teritorijām un mērķiem, kā savulaik to definēja, piemēram, Kopenhāgena, nosakot, ka mājokļi attīstīsies tikai ap piecām dzelzceļa līnijām. Ne visiem patīk dzelzceļš, tomēr kādam ir jādefinē “spēles noteikumi”, ar kuriem rēķinās gan uzņēmēji, gan iedzīvotāji. Saistībā ar transportu un tā iebraukšanas noteikumiem pilsētas centrā un cilvēku mobilitāti agri vai vēlu būs jāpieņem iespējams nepopulārs lēmums, jo Rīga nevarēs izvairīties no zemu emisiju zonas ieviešanas. Centrs ir jāatbrīvo no automašīnām (vai ievērojami jāsamazina to plūsma), – pilsētai un cilvēkiem tas nāks tikai par labu.

Tomēr emocionālu piesaisti pilsētai cilvēkos veido ne tik daudzi “lielie jautājumi”, bet salīdzinoši mazākas, ikdienišķākas lietas. Piemēram, atbalsts mazajam biznesam, kas būtu gatavs aizpildīt tukšos skatlogus Rīgas centrā. Parku attīstība (šobrīd tik dzīvīgais Uzvaras parks ir labs piemērs). Rīgas gadījumā – piekļuve Daugavai, kas ir lielisks resurss, bet pagaidām pilnībā netiek izmantots, bet vēl ļaunāk – tiek bloķēts ar būtisku autosatiksmi.

Rīga un īpaši tās centrs ir zaļš, kājām izstaigājams vai ļoti piemērots mazajiem mobilitātes risinājumiem, un tas būtu jāizmanto un jāattīsta pilsētas vadībai. Jārada apstākļi, lai bērni uz skolu varētu doties kājām vai ar divriteni un lai vecākiem nebūtu jābaidās par bērnu drošību satiksmē. Jau pieminētā Kopenhāgena vienā brīdī saprata, ka pilsētā ieguldījumiem jābūt cilvēkos un cilvēkiem draudzīgā infrastruktūrā, nevis lielajos infrastruktūras objektos, kuru izbūve un vēlāk uzturēšana izmaksā nesamērīgi dārgi, pat dažreiz nepaceļami pilsētas budžetam. Un tagad mēs visi varam pārliecāties, cik ērti un droši ir pārvietoties Kopenhāgenas centrā un cik patīkami šādā vidē piesēst ielas malas kafejnīcā. Šeit noteikti minama arī Parīze, kas pēdējos gados ir ievērojami uzlabojusi centra pieejamību gājējiem un riteņbraucējiem, tādējādi padarot pilsētu vēl dzīvīgāku un patīkamāku. Un šādus piemērus, lai no tiem mācītos, Rīga Eiropā var atrast vēl un vēl un var pārliecināties par šādu risinājumu labvēlību cilvēku piesaistei.

Apburtais loks, kur negatīvās demogrāfijas tendences bremzē jaunu īpašumu attīstību, bet tas savukārt rada cilvēkos skepsi par to, vai varēs atrast ģimenei piemērotu, kvalitatīvu īpašumu par adekvātu cenu, ir pārcērtams. Tam vajadzīga politiska griba, ilgtermiņa vīzija un pieturēšanās pie tās, un pašvaldību spēja sadarboties. Mūsu valsts galvaspilsēta ar tās unikālo kultūrvēsturisko mantojumu un atrašanās vietu ir reti labvēlīgā situācijā. Rīga savā attīstībā ir aizkavējusies, ir laiks šo tendenci mainīt, lai centrā mēs redzētu daudz priecīgu cilvēku, nevis korķos nīkstošus auto.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

SVF misija: Latvijai vidējā termiņā ir jārada fiskālā telpa valsts ieguldījumu un izdevumu spiediena risināšanai

LETA, 18.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā ekonomikas prognožu uzlabošanos, 2024.gadā Latvijai ir pamatota mazāk ekspansīva fiskālā nostādne, savukārt vidēja termiņa līdz ilgtermiņa fiskālajā stratēģijā būtu jārada fiskālā telpa, lai atbalstītu valsts ieguldījumus un risinātu ilgtermiņa izdevumu spiedienu, secināts Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) uzraudzības misijas provizoriskajā vērtējumā.

SVF misijas eksperti atgādina, ka 2023.gadā Latvijas ekonomika saruka par 0,3%, ko īpaši veicināja Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā un ar to saistītā ģeoekonomiskā fragmentācija, kas papildināja ilgstošās Latvijas problēmas ražīgumā, investīcijās un darbaspēkā, ko pastiprināja vairākas reformas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām, enerģiju, sabiedrības novecošanos, darbaspēka trūkumu un pieaugošām aizsardzības izmaksām.

Neskatoties uz finanšu sektora stabilitāti, ir jāturpina uzraudzīt makrofinansiālās ievainojamības un blakusefekti. "Strukturālajā politikā galvenā uzmanība būtu jāpievērš ieguldījumu un produktivitātes veicināšanai, risinot jaunās problēmas, ko rada Krievijas karš Ukrainā un notiekošās daudzās pārejas, vienlaikus turpinot nodrošināt sociālo atbalstu un politikas prognozējamību," ieteikts SVF misijas vērtējumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Atklāts vērienīgs krastmalas attīstības projekts Riga Waterfront

Zane Atlāce-Bistere, 22.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienoto Arābu Emirātu nekustamo īpašumu attīstības uzņēmums “Eagle Hills” Rīgā atklājis vizionāru krastmalas attīstības projektu “Riga Waterfront”.

Tā vīzija, iecerētie mērogi un apbūves ieceres uzskatāmos maketos apskatāmi Rīgas Pasažieru ostā izveidotajā projekta prezentācijas centrā, kas turpmāk būs atvērts ikvienam apmeklētājam un interesentam.

Projekts ir stratēģiski novietots Rīgas UNESCO Pasaules mantojuma vēsturiskā centrā, netālu no jūgendstila rajona un vecpilsētas.

"Eagle Hills Properties" dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Mohameds Ali Alabbars komentēja, ka "Riga Waterfront" atspoguļo stratēģisko vīziju, kuras mērķis ir attīstīt un atdzīvināt Latviju un tās galvaspilsētu Rīgu, pozicionējot to kā jauno Eiropas centru.

Ar kopējo ieguldījumu 3 miljardu eiro apmērā atjaunotā krastmala 5 kilometru garumā veidota tā, lai būtu dzīvīga un dinamiska, pārvēršot Andrejsalas teritoriju par plaukstošu centru, no kura paveras tiešs skats uz ūdeni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no iemesliem, kāpēc Rīgas centrā ir tik daudz neapdzīvotu un nerestaurētu vēsturisko namīpašumu, ir tas, ka daudz namīpašnieki nosaka nepamatoti augstu pārdošanas cenu, kas tiek prasīta vairāku gadu garumā, nedodot iespēju pārdot šos īpašumus potenciālajiem pircējiem, kas būtu gatavi sākt restaurāciju, aģentūrai LETA pavēstīja nekustamo īpašumu kompānijas SIA "Vestabalt" valdes locekle Līga Plaude-Stukovenko.

Papildu sarežģījumus rekonstrukcijas darbu veikšanai un lielu finanšu slogu vēl aizvien namīpašniekiem rada ilgtermiņa īres līgumi, kas nāca mantojumā pie ēku pārņemšanas, norāda Plaude-Stukovenko. Daudzās centra ēkās gadiem ir situācijās, kur namīpašniekiem ir pienākums uzturēt ēku labā tehniskajā stāvoklī un vēl nākas piemaksāt par īrnieku atrašanos viņu privātīpašumā.

Plaude-Stukovenko uzskata to par absurdu situāciju, ka nu jau vairāk nekā 30 gadus Latvijā izpildvarai nav bijusi vēlme un griba sakārtot likumdošanu attiecībā uz denacionalizēto namīpašumu īrniekiem, kas daudzviet vēl joprojām maksā īres maksu, kas nenosedz pat ikmēneša apsaimniekošanas izdevumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bistro BALTS sagaida apgrozījuma rekordus, un ver vaļā jauno tirdzniecības lokāciju tirdzniecības centrā Spice, informē uzņēmums.

Sabiedriskā ēdināšana jau kādu laiku ir uzmanības centrā, galvenokārt nodokļu politikas jautājumu dēļ. Šī ir vērtējama kā pozitīva ziņa, jo nozare tiek sakārtota un uzņēmējdarbība kļūst caurspīdīgāka. Izkristalizējas konkurētspējīgi ēdināšanas koncepti, un ir iespēja saprast patiesās pieprasījuma un piedāvājuma attiecības. Vēl viena pozitīva tendence ēdināšanas segmentā ir klientu izvēles par labu veselīgām maltītēm apvienojumā ar to ātru pieejamību, novērojis uzņēmums.

“Abus aspektus apstiprina fakts, ka veselīga uztura bistro BALTS komandu uzrunā arvien vairāk telpu iznomātāji. Tiek saņemti piedāvājumi atvērt jaunas tirdzniecības vietas gan biroju kvartālos, gan tirdzniecības centros kā atbildes uz nomnieku un klientu vēlmēm pēc veselīgām maltītēm. Arī esošajās bistro BALTS tirdzniecības vietās apgrozījums aug, un 2023. gadā tas sasniedza 1,4 milj. eiro, kas ir par 44% vairāk kā 2022.gadā. Katrs gads ir labāks par iepriekšējo, un 2024.gadā arī sagaidāmi jauni apgrozījuma rekordi, jo tiks atvērts jauns bistro Balts tirdzniecības centrā Spice, komentē bistro BALTS vadītāja Liene Kuplā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Summus Capital kaļ izaugsmes plānus

Jānis Goldbergs, 15.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju holdinga uzņēmums Summus Capital, kas pirms pāris gadiem nopirka tirdzniecības centru Riga Plaza, plāno savu otro obligāciju laidienu, cerot piesaistīt 15 miljonus eiro. Par Igaunijas ģimenes uzņēmuma attīstību līdz biržas emitentam, izaicinājumiem un plāniem sākt darbību Polijā Dienas Biznesam stāstīja Summus Capital valdes loceklis Hanness Pihls (Hannes Pihl).

Pastāstiet īsumā par uzņēmuma pirmsākumiem un ideju, kā arī attīstību līdz 2021. gadam, kad uzņēmums parādījās biržā ar pirmo obligāciju laidienu. Kad nolēmāt kļūt par Baltijas mēroga spēlētāju, un kādi bija galvenie argumenti?

Summus Capital savu darbību uzsāka 2013. gadā kā neliels ģimenes uzņēmums. Mums bija plāns veikt atsevišķas investīcijas Igaunijā, jo saskatījām iespēju sasniegt pievilcīgu investīciju atdevi. Uzņēmums savu pirmo ieguldījumu Igaunijā veica 2014. gadā. Vietējie labi zina, ka vienīgā modernā ēka Tallinas vecpilsētā ir universālveikals De La Gardie. Lindex tur bija un joprojām ir galvenais īrnieks. Tur viss sākās. Jāteic, ka lēmums pirkt toreiz bija pat nedaudz emocionāls, jo mums patika ēkas unikalitāte, lai arī ilgtermiņā redzējām ierobežotu piedāvājumu. 2015. gadā Igaunijā veicām vēl divas lielas iegādes, tostarp nopirkām tirdzniecības centru Auriga. Pēc šīm iegādēm sapratām, ka investīciju izvēle Igaunijā ir ierobežota un ir jāskatās tālāk. Jau 2015. gadā veicām pirmo pirkumu Lietuvā. Mēs iegādājāmies Nordika mazumtirdzniecības parku Viļņā, netālu no IKEA. Turpmāk regulāri darījumi sekoja katru gadu. 2017. gadā ienācām jaunā nekustamā īpašuma segmentā, iegādājoties medicīnas ēku. Stāsts ir ne tikai par medicīnas uzņēmumu birojiem, bet arī par klientu apkalpošanu un veselības pakalpojumiem. Pirkums bija izdevīgs, jo atrašanās vieta nebija centrālais noteikums un citiem bija maza tirgus izpratne par nozari, t.i., šāda biznesa ilgtspēju šaurā sektorā. Šo portfeļa segmentu paplašinājām ar vēl vienu iegādi 2019. gadā. Šodien varu teikt, ka pieprasījums pēc šādām ēkām ir liels – mums ir vismaz pāris piedāvājumu gadā pārdot šāda veida ēkas, kas pielāgotas medicīnas nozarei. Tajā pašā laika posmā mēs Viļņā iegādājāmies arī divas A klases biroju ēkas lieliskā vietā. Ēkas ir pazīstamas kā Park Town, un tās joprojām ir mūsu vadošās investīcijas šajā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alternatīvā finansētāja “ERST Finance” valdes sastāvā notikušas izmaiņas. Par valdes priekšsēdētāju un vienīgo valdes locekli kļuvis uzņēmuma līdzšinējais izpilddirektors Arnis Blūmfelds, kuram ir vairāk nekā 20 gadu pieredze finanšu un biznesa attīstības jomā.

Iepriekš ieņemti vadoši amati tādos uzņēmumos kā “Swedbank Latvija”, “Balta”, “Bite Latvija”, Coface SE u.c. A. Blūmfelds “ERST Finance” pievienojās 2019. gadā.

Līdzšinējais valdes loceklis Jānis Berķis turpmāk kopā ar uzņēmuma akcionāru Artūru Miglinieku pildīs padomes locekļu pienākumus, savukārt par padomes priekšsēdētāju kļuvis līdzšinējais padomes loceklis Nauris Berķis. Izmaiņas uzņēmuma vadības komandā reģistrētas šī gada 31. maijā.

“Mūsu misija ir veicināt Latvijas uzņēmējdarbības izaugsmi un atbalstīt uzņēmējus biznesa nepārtrauktības nodrošināšanā. Redzam, ka ir nozares, kur šis atbalsts tiek ļoti augsti vērtēts un mūsu ilggadējā pieredze ļauj veiksmīgi izprast dažādu nozaru izaicinājumus, rīkoties ātri un efektīvi, lai saviem sadarbības partneriem nodrošinātu nepieciešamo atbalstu. Arī turpmāk mana kā valdes priekšsēdētāja misija, gluži kā līdz šim, būs nodrošināt kvalitatīvus, caurskatāmus un ātrus risinājumus darījumu finansēšanai un apgrozāmo līdzekļu piesaistei,” norāda “ERST Finance” valdes priekšsēdētājs Arnis Blūmfelds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada jūlijā Rīgā, tirdzniecības centra “Galleria Riga” 5. stāvā durvis vērs lielākais kopstrādes biroju centrs “Workland Galleria Riga”. Šis ir jau trešais starptautiskās grupas “Workland Group” kopstrādes telpu projekts Latvijas galvaspilsētā un pirmais kopstrādes biroju centrs, kas izvietots kādā no tirdzniecības centriem Rīgā.

Kopstrādes telpu ierīkošana tirdzniecības centros ir jauna tendence, kas kļūst arvien populārāka. Tas ļauj optimizēt darba grafiku un ietaupīt laiku, jo zem viena jumta atrodas gan darba vieta, gan ikdienā nepieciešamie pakalpojumi - pārtikas veikals, sporta zāle utml.

“Workland Galleria Riga” platība pārsniegs 3000 kvadrātmetrus, piedāvājot aptuveni 350 pilnībā aprīkotas darba vietas multifunkcionālā vidē, kas ļaus apvienot darbu un ērtu piekļuvi restorāniem, veikaliem, sporta zālei un citiem pakalpojumiem. Investīciju apjoms jaunajās kopstrādes telpās sasniedz 3 miljonus eiro.

"Iepriekšējo gadu ekonomiskie satricinājumi un nenoteiktība ir mudinājuši uzņēmumus pārskatīt savu ierasto darbību un izdevumus. Mainīgajā un nepastāvīgajā situācijā par vienu no svarīgākajiem izvēles kritērijiem kļūst elastīga pieeja B2B pakalpojumu jomā. Attālinātā un klātienes darba apvienošana ir palielinājusi pieprasījumu pēc pilna servisa biroju centriem ar elastīgiem nosacījumiem, tas ir koncepts, kādu piedāvā kopstrādes telpu veidotāji. Ne tikai jaunuzņēmumi, bet arī lieli starptautiski uzņēmumi, piemēram, „Nasdaq” vai “VISA”, izvēlas šādus birojus, jo tie spēj ātri pielāgoties mainīgajām vajadzībām, piedāvājot elastīgus biroju nomas noteikumus un papildu pakalpojumus, piemēram, sanāksmju telpas. Šī elastība ne tikai apmierina tūlītējas vajadzības, bet arī palīdz optimizēt biroju nomas izmaksas. „Workland” rūpīgi seko līdzi pieaugošajam pieprasījumam pēc kopstrādes un pilna servisa birojiem. Mūsu Rīgas kopstrādes biroju centru – „Workland Telepgraph” un „Workland Verde” – vidējais aizpildījums ir 90%, tādēļ mēs ar prieku paziņojam par mūsu trešā centra atvēršanu Rīgas centrā šī gada jūlijā, kas tapis ar „East Capital Real Estate” atbalstu. Turklāt mēs paplašinām savu klātbūtni visā Baltijas reģionā, šoruden atverot jaunus kopstrādes centrus arī Tallinā un Viļņā, tādējādi palielinot „Workland” piedāvāto darba vietu skaitu par 30%," komentē Indreks Hāls (Indrek Hääl), „Workland Group” dibinātājs un izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Portrets - Jorens Grauds, Latvijas Kredītņēmēju palīdzības programmas izpilddirektors

Armanda Vilciņa, 06.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gūtu panākumus biznesā, pirmkārt, ir jāiet un jādara, domā Jorens Grauds, SIA Latvijas Kredītņēmēju palīdzības programma izpilddirektors.

Daudzi tic veiksmei, taču es uzskatu, ka visa pamatā ir smags darbs, norāda J.Grauds, uzsverot, ka veicas tikai tiem, kas kaut ko dara. Ja cilvēks tic savām idejām un mērķtiecīgi strādā, lai tās īstenotu, agri vai vēlu viņš savus mērķus sasniegs un viņam paveiksies, taču veiksme nekad neatnāks pie tiem, kas sēdēs dīvānā un neko nedarīs, spriež uzņēmējs. Tāpat liela loma biznesa veiksmes stāstā ir arī apkārtējiem cilvēkiem. Ne velti saka - ja kompānijā ir trīs miljonāri un tu esi ceturtais, liela iespēja, ka arī tu kļūsi par miljonāru, tāpēc rūpīgi jāizvērtē cilvēki, ar kuriem kopā izvēlies doties nosprausto mērķu virzienā, teic J.Grauds.

Sapnis par superzvaigzni

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vērienīgas renovācijas Rīgas centrā pieejams ekskluzīvs un tirgū pašlaik unikāls mājokļu projekts Benjamina romance – vēsturiskajā namā Dzirnavu ielā 53 iegādei pieejami 23 kvalitatīvi un labiekārtoti dzīvokļi.

Pēc ievērojamā arhitekta Edmunda von Trompoviska projekta 1898. gadā celtās ēkas fasāde apvieno eklektismu un jūgendstilu, bet savu nosaukumu – Benjamina romance – nams ieguvis, pateicoties vācu filozofam Valteram Benjaminam, kurš teju pirms 100 gadiem bija radis mājvietu šajā ēkā. Tagad sešstāvu nams, kurā savulaik mitinājušies arī citi slaveni rakstnieki, politiķi un filozofi, ieguvis jaunu elpu. Renovējot ēku un veidojot dzīvokļu interjeru, Benjamina romances attīstītājs DZ53 sadarbībā ar projekta ekskluzīvo pārstāvi un īpašumu pārdevēju 1 37 Digital Agency gaumīgi apvienojis vēsturisko mantojumu ar mūsdienu iespējām. Tostarp, piemēram, liftu apdares un citus dizaina elementus darinājuši galdnieki, iespēju robežās saglabāti vēsturiskie elementi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Kā no atkritumu noglabāšanas tikt līdz aprites ekonomikai?

Jānis Goldbergs, 15.04.2024

Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas (FEAD) prezidente Klaudija Mensi (Claudia Mensi) un ģenerālsekretārs Paolo Kampanella (Paolo Campanella).

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tas viss tikai izklausās vienkārši – šķirot atkritumus, pārstrādāt derīgos materiālos, tos izmantot ražošanā, bet nederīgo pārstrādāt siltumā un elektrībā, tomēr, kad dzirdam prasības, ka 2035. gadā aprakt varēs tikai 10% no visiem atkritumiem, izrādās, ka Latvijai ir problēma!

Par galvenajām tendencēm atkritumu apsaimniekošanā Dienas Bizness iztaujāja Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas (FEAD) prezidenti Klaudiju Mensi (Claudia Mensi) un ģenerālsekretāru Paolo Kampanellu (Paolo Campanella).

Pastāstiet īsumā, ko pārstāvat un kas ir jūsu vizītes mērķis Latvijā!

Klaudija Mensi: Esmu Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas prezidente. Asociācijā darbojos jau septiņpadsmit gadu kā tehniskā atbalsta cilvēks dažādās darba grupās. Vienlaikus Itālijā es strādāju privātā kompānijā, kas nodarbojas ar atkritumu enerģētiku un ūdens attīrīšanu. Latvija, konkrētāk – Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija ir viena no FEAD dalībvalstīm, un mums ir būtiski izprast biedru vajadzības, situāciju valstī atkritumu apsaimniekošanas kontekstā, kā arī to, ko varam darīt Latvijas labā, kā sadarboties mērķu sasniegšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autobusu pārvadājumu uzņēmums “Lux Express” no 12. jūnija uzsāks pasažieru komercpārvadājumus reģionālās nozīmes maršrutā Rīgas centrs–RIX Rīgas lidosta, informē uzņēmumā.

Biļešu tirdzniecība tiks sākta no 4.jūnija.

Katru dienu maršrutā virzienā no Rīgas centra uz RIX Rīgas lidostu tiks nodrošināti 18 reisi, ar pieturvietām: Rīgas starptautiskā autoosta, Stacijas laukums, Esplanāde, Nacionālais teātris, Ķīpsala, Valsts arhīvs, Ventas iela, Rīgas lidosta. Savukārt virzienā RIX Rīgas lidosta–Rīgas centrs tiks veikts 21 reiss ar pieturvietām Rīgas lidosta, Kauguru iela, Valsts arhīvs, Ķīpsala, Z. A. Meierovica bulvāris, Esplanāde, Centrālā stacija, Rīgas starptautiskā autoosta. Atiešanas laiki plānoti tā, lai nodrošinātu pasažieru pieprasījumu visas dienas garumā, īpaši maksimumstundās.

Biļetes šajā maršrutā maksās 8 eiro, savukārt bērniem un jauniešiem līdz 16 gadu vecumam (ieskaitot) – 6 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jebkura krīze rada ne tikai izaicinājumus, bet arī iespējas, kuras uzņēmējiem ir jāmāk izmantot, domā Ilze Ķelpe, Megango.lv vadītāja.

Lai bizness veiksmīgi spētu augt un attīstīties, primāri jābūt nospraustiem skaidriem nākotnes mērķiem, lai zinātu, kurā virzienā vispār doties, teic I.Ķelpe. Uzņēmuma attīstība kopumā ir ļoti komplekss pasākums, tāpēc simtprocentīgi paredzēt visu, kas notiks procesā, praktiski nav iespējams, neslēpj Megango.lv vadītāja. Šī iemesla dēļ vieta jāatstāj arī improvizācijai - uzņēmējiem ir jābūt gataviem pielāgoties ārējiem apstākļiem un izmantot krīžu sniegtās iespējas, tajā pašā laikā, saglabājot arī savu redzējumu un vīziju, domā I.Ķelpe.

Darbojas ģimenes uzņēmumā

Bērnībā sapņoju kļūt par bērnudārza audzinātāju, jo arī mana mamma kādu laiku strādāja bērnudārzā, stāsta I.Ķelpe. “Kamēr mēs ar brāļiem bijām mazi, mamma vēlējās būt mums pēc iespējas tuvāk, tāpēc viņa bija pieņēmusi lēmumu strādāt bērnudārzā, kuru mēs apmeklējām. Arī man kā bērnam likās - būt par audzinātāju ir ļoti forši, tāpēc kādu laiku tā bija mana sapņu profesija. Tagad, atskatoties atpakaļ, jāatzīst, ka šī iecere kaut kādā mērā sasaucas arī ar manu šī brīža ikdienu, jo arī audzinātāja savā ziņā ir vadītāja - tev ir vesels pulciņš bērnu, ar kuriem jādarbojas. Līdzigi arī uzņēmējdarbībā - tev ir savi darbinieki, sadarbības partneri, klienti, un ar visām šīm iesaistītajām pusēm vadītājam jātiek galā tādā veidā, lai visi galu galā ir apmierināti,” teic I.Ķelpe, kura savu pirmo naudu nopelnīja, strādājot ģimenes uzņēmumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centra “Minska” nomnieks un attīstītājs SIA “APEX INVESTMENT” Rīgas domes vicemēram Edvardam Ratniekam apstiprinājis, ka no 14. marta sāksies centra galvenās izkārtnes “Minska” demontāžas darbi, kas varētu ilgt līdz šā gada 18. martam, informē Rīgas domē.

Pēc rīdzinieku saņemtajiem ierosinājumiem un plašsaziņas līdzekļu izrādītās intereses E.Ratnieks vērsās pie viena no tirdzniecības centra “Minska” nomniekiem- SIA “APEX INVESTMENTS” ar aicinājumu mainīt šā centra galveno izkārtni, atbilstoši šā brīža ģeopolitiskajai situācijai un stiprināt Rīgas pilsētvidi nacionālajās vērtībās.

“Baltkrievija jau vairāku gadu garumā atbalsta Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu un ņemot vērā to, ka Latvija pēc šī notikuma atbrīvojas no vietvārdiem, simboliem un pieminekļiem, kuri simbolizē padomju varu, agresorvalsti un to sabiedrotos, tad arī Rīgas pilsētvidē nebūtu vēlami šāda veida nosaukumi, kas popularizē un rada šķietamu atbalstu Baltkrievijas ģeopolitiskajai nostājai. Rīgas pašvaldībai ir konsekventa un stingra nostāja pret Krievijas pilna mēroga militāro agresiju pret Ukrainu. Augsti novērtējam, ka uzņēmums ir vērsts uz sadarbību un apstiprinājis, ka demontēs tirdzniecības centra galveno izkārtni “Minska” un jau plāno darbības, lai šim centram piešķirt jaunu nosaukumu. “Minska” ir nozīmīga iepirkšanās vieta, kuru apmeklē daudz rīdzinieku, tāpēc būtiski ir mainīt šo nosaukumu,” atzīst Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) atzinusi, ka visā Rīgas administratīvajā teritorijā noteiktais ierobežojums organizēt azartspēles neatbilst Satversmei, informēja tiesa.

Nosakot konkrētas komercdarbības ierobežojumus teritorijas plānojumā, pašvaldības rīcībai ir jābūt objektīvi pamatotai un balstītai racionālos apsvērumos, norādīja ST.

Lieta tika izskatīta pēc vairāku personu pieteikumiem, kuri ir saņēmuši azartspēļu organizēšanas vietas licences, pamatojoties uz pašvaldības izdotām atļaujām atvērt spēļu zāles konkrētās vietās Rīgas administratīvajā teritorijā.

Apstrīdētā norma noteica, ka visā Rīgas administratīvajā teritorijā ir aizliegts organizēt azartspēles un sniegt attiecīgos azartspēļu pakalpojumus, izņemot, ja šādas azartspēļu organizēšanas vietas atrodas četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās.

Tiesa atzina, ka azartspēļu organizēšana ir brīvas konkurences apstākļos pastāvošs legāls komercdarbības veids. Likumdevējs ir piešķīris pašvaldībai kompetenci patstāvīgi izvērtēt, kurās attiecīgās pašvaldības vietās vai teritorijās būtu nosakāmi azartspēļu organizēšanas ierobežojumi. Arī teritorijas plānojumā pašvaldība ir tiesīga noteikt neierobežoti daudz teritoriju, kurās azartspēles organizēt nav atļauts. Tomēr pašvaldībai ir jāievēro likumdevēja piešķirtajā pilnvarojumā noteiktais teritorijas izvērtēšanas princips.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Sirin Development vēl nav izlēmis par vēršanos tiesā par 22 zemesgabalu pie lidostas īpašumtiesībām

LETA, 11.03.2024

Rīgas pašvaldībai piederoši neapbūvēti zemesgabali pie Rīgas lidostas 2022.gada 14.aprīlī tika pārdoti izsolē. Tos par 5,7 miljoniem eiro iegādājusies ar nekustamo īpašumu attīstītaju "Sirin Development" saistītais uzņēmums SIA "Cella investment 3". "Sirin Development" solīja, ka nekustamajā īpašumā tiks ieguldīti vairāk nekā 100 miljoni eiro. Plāns paredzēja, ka darbi minētajā teritorijā norisināsies vairākās kārtās, un to rezultātā taps 180 000 kvadrātmetru lielas un modernas loģistikas noliktavas.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas nekustamo īpašumu attīstītājs "Sirin Development" vēl nav izlēmis, vai vērsīsies tiesā par Rīgas domes lēmumu atcelt 22 zemesgabalu pie lidostas privatizāciju, aģentūrai LETA pavēstīja "Sirin Development" izpilddirektors Laurins Kuzavs.

Viņš uzsvēra, ka "Sirin Development" ir pārsteigti par šādu Rīgas domes lēmumu. Kuzavs skaidroja, ka šim projektam "Sirin Development" veltījusi daudz laika, enerģijas un ieguldījumu, iepazīstinājusi ar to Satiksmes ministriju, Rīgas domi, strādājuši ar lidostu pie pētījuma par iespējamo sinerģiju un sadarbību.

Kuzavs uzsvēra, ka šis projekts būtu bijis liels ieguvums ne tikai attīstītājam, bet arī Rīgas pilsētai - "Sirin Development" uzbūvētajā loģistikas parkā būtu izvietoti desmitiem uzņēmumu un radītas ap 1000 jaunu darba vietu. Tas viss radītu nodokļus pilsētas budžetam vairāku miljonu eiro apmērā ik gadu.

"Pagaidām šķiet, ka šajā situācijā zaudējuši visi - gan iedzīvotāji, gan pati pilsēta, gan valsts investīciju klimats. Pagaidām neesam izlēmuši, vai par šo situāciju vērsīsimies tiesā - konsultējamies ar saviem juristiem. Lēmumu pieņemsim tikai pēc visu faktoru mierīgas izsvēršanas," pauda Kuzavs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvija līdz 2040.gadam var kļūt par "Baltijas tīģeri", bet var arī vientuļi atpalikt

LETA, 22.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai līdz 2040.gadam ir iespējami četri attīstības scenāriji, sākot no Latvijas kā spēcīga Baltijas valstu centra līdz vientuļai un izolētai valstij, uzskata nesen izveidotā domnīca "Laser", kurā pamatā apvienojušies Latvijā zināmi uzņēmējdarbības pārstāvji.

Domnīcas valdes priekšsēdētāja, Latvijas Universitātes sociālo zinātņu profesora Dauņa Auera sagatavotajā ziņojumā atzīmēts, ka pēdējā desmitgadē Eiropas valstīs, tostarp Igaunijā un Lietuvā, ir vērojama stratēģiskās prognozēšanas institucionalizācija. Pirms trīsdesmit gadiem skaidra vīzija par valsts nākotni, proti, par Latvijas atgriešanos Eiropā un vietu Rietumu pasaulē, bija arī Latvijas politiķiem un sabiedrībai. Taču šobrīd Latvija citu valstu vidū izceļoties ar to, ka stratēģiska prognozēšana valsts politikas plānošanā vairs netiekot sistemātiski izmantota. Lai to stimulētu, domnīca "Laser" Latvijas politikas īstenotājiem piedāvā četrus attīstības scenārijus, kas veidoti pēc amerikāņu zinātnieka Frānsisa Fukujamas dimensiju modeļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FOTO, VIDEO: NATO gadadienas ceļojumā uzņēmēji dalās pieredzē un diskutē par nākotni

Db.lv, 17.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 80 uzņēmēji, universitāšu zinātnieki, jaunuzņēmēji un Aizsardzības ministrijas pārstāvji maija izskaņā dalījās pieredzē un iesaistījās diskusijās Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (DAIF Latvija) rīkotajā divu dienu pasākumā ''Nacionālais ceļojums: atzīmējot divdesmito gadadienu Latvijas dalībai NATO".

Ceļojuma atklāšanā, kas notika 22.maijā RTU Zinātnes un inovāciju centrā, DAIF Latvija valdes priekšsēdētāja Elīna Egle iezīmēja šī ceļojuma diskusiju galveno tēmu –saruna par mūsu 20 gadu dalību NATO. Par mūsu sasniegumiem un to, ko visi kopā varam uzlabot nākotnē. Šis ir nozīmīgs gads - NATO svin pastāvēšanas 75 gadadienu un mūsu dalībai NATO aliansē ir 20 gadi. Tādēļ svarīgi ir izvērtēt, kādi ir bijuši mūsu uzņēmēju veiksmes stāsti un kādu ceļa maizi mēs varam nodot mūsu jaunajiem uzņēmējiem.

Elīna Egle atzīmēja, ka mūsu ceļš vienmēr vedis kopā ar Aizsardzības ministriju, tādēļ vārds tika dots Aizsardzības ministrijas valsts sekretāram Aivaram Puriņam. Viņš atzina, ka visiem klātesošajiem ir kopīgs mērķis – spēcīga industrija, kas var atbalstīt mūsu Nacionālos bruņotos spēkus un stiprināt mūsu valsts drošību. Armija nav vienkāršs klients un publiskās naudas vienmēr būs par maz, tādēļ jāliek idejas kopā, jāmeklē labākie risinājumi. Kopā ar Ekonomikas ministriju jāstrādā pie aizsardzības industrijas stratēģijas. Uzņēmējiem ir jāzina nozares vajadzības. Paralēli tam Aizsardzības ministrijā tiks stiprināta personāla kapacitāte, kas palīdzēs uzturēt saikni ar industriju un pētniecību. Arī NATO uzsver industrijas un pētniecības nozīmi. Ir jāspēj piesaistīt finansējumu idejām. Uzņēmējiem ir jāspēj iziet ārpus Latvijas tirgus, jāspēj iesaistīties NATO piegādes ķēdēs, bet tam nepieciešams atrast sadarbības partnerus Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Nepiesaistot investīcijas, Rīgas centrs pēc 40 gadiem būs "sagruvis rajons"

LETA, 19.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepiesaistot investīcijas, daļa no Rīgas centra pēc 40 gadiem būs "tukšs un sagruvis rajons", 18.jūnijā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē sacīja Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses (NĪAA) valdes loceklis Ints Dālderis.

Komisijas sēdē jautājumā par administratīvā sloga mazināšanu tika apspriesta arī šķēršļu mazināšana investīciju piesaistīšanai Rīgas centra, Rīgas vēsturiskā centra ēku atjaunošanai.

Dālderis norādīja, ka Rīgas centrā ir vairāki tūkstoši ēku, kuru stāvoklis kļūst arvien sliktāks. Lai tās uzturētu tādā pašā stāvoklī, kā pašlaik, katru gadu būtu jāiegulda pusmiljards eiro, sacīja NĪAA valdes loceklis un atsaucās uz Rīgas galveno arhitektu, kurš esot norādījis, ka investīciju trūkuma apstākļos Rīgai ir risks kļūt par izmirušu pilsētu kā senā pilsēta Pompeji.

Dālderis norādīja, ka jau pirms laba laika Rīgas vēsturiskajam centram tika noteikti striktāki ierobežojumi aiz bažām par kādu "ārprātīgu projektu" īstenošanu. Taču šīs bažas nav piepildījušās, situācija ir izvērtusies drīzāk otrādi un pašlaik nepieciešams veikt atbilstošas izmaiņas regulējumā, investīciju piesaistes veicināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvniekiem kopš februāra nav maksāts par Rail Baltica abām starptautiskajām stacijām

LETA, 03.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniekiem kopš februāra nav maksāts par "Rail Baltica" abām starptautiskajām stacijām, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Raidījumā informē, ka par abām starptautiskajām "Rail Baltica" stacijām - Rīgas lidostā un Rīgas centrālajā stacijā - būvniekiem nav maksāts kopš februāra.

"Nekā personīga" atzīmē, ka pirms vairākiem gadiem noslēgtie līgumi ar būvniekiem iekļauj cenu indeksāciju, taču netika paredzēts, ka inflācija būs 20-30%. "Pasūtītie darbi ir paveikti, rēķini izrakstīti un akceptēti gan no "Eiropas dzelzceļa līnijām", gan Satiksmes ministrijas, bet inflācijas dēļ darbi izmaksājuši krietni dārgāk, un starpību nav no kā samaksāt," vēsta raidījums, piebilstot, ka sadārdzinājums ir ignorēts ilgāku laiku un patlaban sasniedz 39 miljonus eiro.

"Tas, ko prasa būvnieki, ir pamatoti, jo darbi ir izpildīti", norāda "Eiropas dzelzceļa līnijas" pagaidu valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Sirin Development sagaida, ka varēs īstenot pie lidostas iecerētās investīcijas

LETA, 06.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs "Sirin Development" sagaida, ka varēs īstenot zemesgabalos pie Rīgas lidostas iecerētās investīcijas, informē uzņēmuma pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka "Sirin Development" rūpīgi ievēro visus tiesību aktus un darbojas maksimāli caurskatāmi, komunicējot ar lēmumu pieņēmējiem atbildīgajās iestādēs tikai pa oficiāliem kanāliem. Visas šīs darbības tiek arī dokumentētas.

"Uzņēmums pienācīgi ievēro visus tiesību aktus un darbojas maksimāli atvērti, komunicējot ar lēmumu pieņēmējiem institūcijās tikai oficiālajā veidā. Nepieciešamības gadījumā, atklāti sadarbosimies ar tiesībsargājošajām iestādēm un sniegsim visu pieejamo informāciju, kas varētu būt noderīga," norāda "Sirin Development" izpilddirektors Laurins Kuzavs.

Viņš pauda cerību, ka tiesībsargājošās iestādes visu noskaidros pēc iespējas ātrāk, un attīstītājs varēs īstenot iecerēto projektu blakus Rīgas lidostai, jo tas rada uzskatāmus ieguvumus visām iesaistītajām pusēm - gan Rīgas pilsētai un tās iedzīvotājiem, gan lidostai un uzņēmumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas tehnoloģiju (IT) Izglītības fondu, kas ir izstrādājis bezmaksas materiālus datorikas un programmēšanas pamatu apguvei skolās, kā arī organizē IT profesionāļu vizītes skolās un citas aktivitātes, turpmāk vadīs Anda Priedīte.

A.Priedīte ir izglītības nozares profesionāle, kurai ir vairāk nekā desmit gadu pieredze fizikas skolotājas darbā dažādās skolās, piemēram, Piltenes pamatskolā, Ogres 1. vidusskolā un Ventspils Valsts 1.ģimnāzijā, kā arī viņa strādājusi par direktori Piltenes pamatskolā un Mežciema pamatskolā. Viņai ir maģistra grāds datorzinātnēs (Ventspils Augstskola) un profesionālais maģistra grāds izglītībā un skolotāja kvalifikācija (Latvijas Universitāte).

A.Priedīte guvusi pieredzi programmā “Iespējamā misija” gan kā programmas dalībniece, gan vēlāk, strādājot ar jaunajiem skolotājiem, kā kuratore. Viņa ir piedalījusies Skola2030 mācību programmu izstrādē un vadījusi skolotājiem profesionālās pilnveides kursus, kas saistīti ar efektīva mācību procesa plānošanu un realizēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

LDDK šā gada prioritātes būs cilvēkkapitāla attīstība un konkurētspējīgas uzņēmējdarbības vides izveide

LETA, 16.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) šā gada prioritātes būs cilvēkkapitāla attīstība, konkurētspējīgas uzņēmējdarbības vides izveide, kā arī sociālā dialoga stiprināšana, piektdien LDDK rīkotajā pasākumā pavēstīja organizācijas prezidents Andris Bite.

Viņš norādīja, ka cilvēkkapitāls Latvijā netiek pietiekami attīstīts un izmantots, tāpēc šajā gadā plānots likt uzsvaru uz šī procesa attīstīšanu, tostarp darba tirgū piesaistot tos resursu, kas ir uz vietas.

Bites ieskatā Latvijā ir pietiekami daudz darbaspēka rezervju, tomēr "katrai pusei ir jāiziet no komforta zonas". Kā piemēru Bite minēja, ka darba tirgū varētu iesaistīt jauniešus, starp kuriem ir liels procents bezdarbnieku, pensionārus, ilgstošos bezdarbniekus, kā arī cilvēkus ar invaliditāti. Tomēr nepieciešamas vairākas izmaiņas, tostarp arī motivējošas sistēmas, kas varētu sniegt pienesum Latvijai.

Runājot par konkurētspējīgas uzņēmējdarbības vides izveidi, Bite sacīja, ka "tas lielā mērā ir valsts jautājums - kā pārliecināsim, ka konkurētspējīgas vides attīstība ir absolūti nepieciešama, lai attīstītos".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai, liekot cilvēka vajadzības priekšplānā, ir iespējams veidot sabalansētu veselības aprūpes sistēmu no drošības izaicinājumu viedokļa, uzskata Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča, kura ir viena no Dienas Biznesa konferences Veselība kā drošība: zāļu pieejamība un apgāde iniciatorēm.

Viņai arī jautājumi par iniciatīvas nepieciešamību un farmaceitiskās aprūpes lomu veselības aprūpes sistēmā. Konference notiks 10. aprīlī.

Farmaceitiskā aprūpe - ko tā ietver, nozīmē?

Tas nenozīmē tikai to, ka, ieejot aptiekā, kāds padod zāļu kastīti. Jēga ir krietni plašāka. Viss sākas jau ar zāļu iegādi, turpinās ar reģistrēšanu, verifikāciju risinājumiem, kompensējamo medikamentu izsniegšanai nepieciešamo identifikāciju, tad seko farmaceita saruna ar pircēju. Tā nav vienkārši pārdošana kā ar maizi vai pienu, ko paņem no plaukta un iekasē naudu. Tā ir konsultācija, ieteikums, ar ko kopā medikamentus var lietot un ar ko nedrīkst. Tā skan ideālais stāsts par farmaceitisko aprūpi. Piekrītu, ne vienmēr viss ir ideāli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmu programmēšanas uzņēmuma SIA "Codex" neto apgrozījums 2023. gadā bija 6,22 miljoni eiro, kas ir par 39% vairāk, nekā gadu iepriekš, kad uzņēmuma apgrozījums bija 4,48 miljoni eiro.

Savukārt kompānijas pārskata gada peļņa pēc nodokļu nomaksas 2023. gadā sasniedza 1,29 miljonus eiro, kas ir 41% pieaugums salīdzinājumā ar 2022. gadu, kad peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 913 068 eiro.

“Viens no finanšu rādītāju izaugsmes faktoriem ir bijusi komandas prasme saglabāt elastību un spēju reaģēt uz dinamiskajām tirgus tendencēm. Nepārtraukta iekšējo procesu pilnveidošana un jaunāko tehnoloģiju ieviešana, ir ļāvusi pielāgot savus pakalpojumus klientu mainīgajām prasībām. Tā rezultātā ir izdevies gan noturēt sadarbību ar līdzšinējiem klientiem, gan arī piesaistīt jaunus,” uzņēmuma rezultātus komentē Uldis Semeiks, SIA “Codex” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru