Latvijas apģērbu ražotājs Vaide plāno paplašināt tidzniecību Vācijā un sākt tirdzniecību Čehijas galvaspilsētā Prāgā, savukārt Krievijas rubļa straujās vērtības krituma dēļ cietis uzņēmuma apgrozījums Krievijā, informēja kompānijas vadība.

Ja pērn strādājām uz apgrozījuma palielināšanu, sortimenta paplašināšanu (peldkostīmi, koriģējošā veļa un mēteļi), jaunu franšīzes veikalu atklāšanu (Krievijā un Ukrainā), tad šogad mums galvenais mērķis ir palielināt peļņu, kā arī saprast, kā līdzsvarot zaudējumus, kas radušies Krievijā, stāsta SIA Vaide ģenerāldirektors Igors Obodovs.

«Mums nebūt nav tik lieli zaudējumi no situācijas Ukrainā, kādi zaudējumi mums ir Krievijas rubļa devalvācijas dēļ. Cilvēki pērk mazāk, ir cietis apgrozījums, bet, cik zināms, lielākais tirgus mums ir tieši Krievijā, bet mēs, protams, ceram uz situācijas uzlabošanos,» skaidro Obodovs.

Apģērbu ražotājs Vaide eksportā skatās uz abām pusēm – gan Rietumeiropu, gan Austrumeiropu

2010. gadā apģērbu ražotājs SIA Vaide pieņēma stratēģisku lēmumu ārvalstu tirgos sadarboties uz franšīzes līguma pamata, jo uzņēmums pats var kontrolēt veikalus tikai Latvijā. Trīs gados ir atvērti 11 franšīzes veikali Krievijā, Ukrainā, Vācijā un Igaunijā, un, lai visas «olas» nebūtu vienā groziņā, uzņēmums turpina sadarbību ar vairumtirgotājiem.

«Mūsu produkts ir labi zināms ārpus Latvijas. Esam ražošanas kompānija, tāpēc prece ārpus Latvijas tiek realizēta ar sadarbības partneru palīdzību,» stāsta Vladimirs Šidlovskis, SIA Vaide komercdirektors. Eksports veido ap 70% no apgrozījuma.

Latvijā ražoto apģērbu zīmols Vaide ceturtdien prezentēs ekskluzīvās apģērbu līnijas Monic by VAIDE pavasara – vasaras kolekcija ar plus size izmēra modeļu dalību.

«Jau vairākus gadus īpaši izveidotā zīmola Monic by VAIDE kolekcija tiek radīta sadarbībā ar Itālijas modes dizaineriem,» stāsta Vaide mārketinga vadītāja Marina Griņina.

Jaunās kolekcijas tērpi veidoti sievietēm, kuras vēlas akcentēt sievišķību un eleganci. Kolekcija apvieno sevī klasiskus piegriezumus ar mūsdienīgām modes tendencēm, un kolekcija tiek veidota Latvijā ar Rīgas drēbnieku meistarību un audumu izgatavošanas jaunākajām tehnoloģijām.

Zīmolam ir veikali ne tikai Baltijā, bet arī Ukrainā un Krievijā. Abas kompānijai Vaide piederošās fabrikas atrodas Latvijā – Rīgā un Jelgavā.

Likvidēts trikotāžas izstrādājumu ražošanas uzņēmums SIA "Vaide", liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmums "Vaide" likvidēts šogad 7.aprīlī, un likvidēšanas brīdī kompānijai bija Valsts ieņēmumu dienesta administrētie nodokļu parādi 199 775 eiro apmērā.

Rīgas rajona tiesa 2020.gada 2.aprīlī izbeidza "Vaides" maksātnespējas procesu, kas tika sākts 2019.gada 8.aprīlī. Maksātnespējas process tika izbeigts, jo kompānija bija izpildījusi kreditoru prasījumu segšanas plānu.

"Vaide" 2017.gadā strādāja ar 2,065 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10,3% mazāk nekā 2016.gadā, kā arī cieta zaudējumus 1,045 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš. Uzņēmuma gada pārskati par 2018.gadu un 2019.gadu nav publiskoti.

Uzņēmuma 2017.gada finanšu pārskata vadības ziņojumā apgrozījuma samazinājums tika skaidrots ar vispārējo situāciju valsts ekonomikā un pasaulē, īpaši uzsverot negatīvās attīstības tendences Krievijas un Ukrainas tirgos. Vadības ziņojumā arī norādīts, ka pārorientēšanās uz vietējo tirgu nav devusi gaidīto rezultātu. Savukārt zaudējumi radušies, atzīstot un norakstot bezcerīgo debitoru parādus.

Tekstilizstrādājumu ražotājas SIA Vaide apgrozījums pērn palielinājies par 30,09%, sasniedzot 3,161 miljonu latu, liecina Lursoft dati.

Līdz ar apgrozījuma kāpumu pieaugusi arī uzņēmuma peļņa, aizvadītajā gadā sasniedzot 61,719 tūkst. Ls. Lielāko daļu no kopējā apgrozījuma – vairāk nekā divus miljonus latu - veidoja preču pārdošana Eiropas Savienības valstīs, savukārt aptuveni 719 tūkst. Ls – ieņēmumi no preču pārdošanas vietējā tirgū, bet vairāk nekā 428 tūkst. Ls – tekstilizstrādājumu pārdošana trešajās valstīs.

Pērn SIA Vaide bija sagatavojusi papildu divas preču kolekcijas, kas domātas pārdošanai starpsezonu periodā, kas lielā mērā saīsināja pārdošanas periodiskuma negatīvo ietekmi uz apgrozījumu, norāda SIA Vaide pārstāvji.

Par veikalu slēgšanu pavēstījis Latvijas apģērbu zīmols Vaide, liecina klientiem izsūtītais paziņojums.

«Cienījamo klient! Sakām Jums lielu paldies, ka bijāt kopā ar mums visus šos gadus! Taču diemžēl nākam ar ziņu par veikalu Vaide slēgšanu,» teikts paziņojumā.

Zīmolam ir veikali ne tikai Baltijā, bet arī Ukrainā un Krievijā. Vai tiek slēgti visi, pašlaik nav izdevies noskaidrot. Abas kompānijai Vaide piederošās fabrikas atrodas Latvijā – Rīgā un Jelgavā.

SIA Vaide reģistrēta 1993. gada jūlijā.

BIZNESA FAKTI

Sia Teksio

Juridiskā adrese: Rīga, Jūrmalas gatve 7 - 71, LV-1083

VID Administrētie nodokļu parādi: 10847.96 EUR uz 26.05.2019

Uzņēmuma īpašnieks: Gorniks Vladimirs (18,72%), Igors Obodovs (18.72%), Vladimirs Šidlovskis (62,56%)

Tekstilizstrādājumu ražotāja SIA Vaide šim gadam ar klientu pasūtījumiem ir nodrošināta par 120%, tāpēc nāksies paplašināt ražošanu, sacīja Vaides komercdirektors Vladimirs Šidlovskis.

«Tas nozīmē, ka uzņēmumam šādus apjomus būs grūti izpildīt, pat palielinot ražošanas jaudu vai strādājošo skaitu. Tomēr tas liecina, ka pieprasījums pēc Vaides produkcijas krietni pārspēj reālās ražošanas iespējas,» norādīja Šidlovskis.

Jautāts, kā uzņēmums tiks galā ar tik lielu pasūtījumu apjomu, Šidlovskis sacīja, ka, pirmkārt, būs jāizvērtē iespējas palielināt ražošanas apjomus. Otrkārt, vienmēr esot iespēja mainīt spēles noteikumus tirgū, piemēram, panākt no pircējiem sev labvēlīgākus nosacījumus, zināmā mērā diktēt sadarbības noteikumus.

Tekstilizstrādājumu ražotājai SIA Vaide 2013.gadā veiksmīgi izdevies palielināt gan neto apgrozījumu, gan peļņu, rāda Lursoft dati.

2013. gadā SIA Vaide apgrozīja 5,7 milj. eiro (4,05 milj.Ls), kas ir par 28,30% vairāk nekā 2012. gadā. Savukārt peļņa pēc nodokļu nomaksas palielinājusies par 46,94% līdz 129,03 tūkst. eiro (90,6 tūkst. Ls).

2014. gadā SIA Vaide paredzējusi saglabāt savu aizvadītajā gadā panākto apgrozījumu, lai arī paredzams eksporta apgrūtinājums Krievijas un Ukrainas tirgū. Uzņēmuma vadība novērojusi, ka 2013. gada beigās ir pazeminājusies pirktspēja Ukrainā.

SIA Vaide reģistrēta 1993.gadā. Ražotājas kapitāldaļu turētāji ir uzņēmēji Igors Obodovs un Vladimirs Gorniks.

Latvijas apģērbu ražošanas uzņēmums Vaide jaunajā rudens/ziemas sieviešu ekskluzīvo apģērbu kolekcijā Monic by VAIDE akcentu licis uz Latvijā reti sastopamā dabīgā zīda auduma blūzēm, tunikām un topiem aktuālajos tumši zilajos un sinepju toņos, informē uzņēmumā.

Jauno kolekciju veidojusi Latvijas modes māksliniece Sonita Pāvuliņa kopā ar itāļu dizaineru grupu. Audumi, no kuriem šūta šī kolekcija, ieskaitot dabīgo zīdu, ražoti Itālijas austuvēs, stāsta SIA Vaide pārdošanas nodaļas vadītāja Inese Lode.

Uzņēmums arī informē, ka 11. septembrī durvis vērs jauns SIA Vaide firmas veikals Vecrīgā, Galerijā centrs, Audēju ielā 16.

Viena no vēsturiski spēcīgākajām Jelgavas apstrādes rūpniecības nozarēm ir apģērbu ražošana, kas joprojām nodarbina lielu iedzīvotāju skaitu

Nozīmīgākās nozares pēc uzņēmumu skaita Jelgavā ir vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība, automobiļu remonts (673), profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi (297), transports un uzglabāšana (205) un būvniecība (201), apstrādes rūpniecība (173), šādus datus sniedz Jelgavas pilsētas dome, atsaucoties uz Lursoft datiem. Apstrādes rūpniecībā Jelgavā visvairāk uzņēmumu pārstāv apģērbu ražošanu, šādu uzņēmumu pilsētā esot 23.

«Jelgava nav tā, kas nozarei dod lielāko apgrozījumu un eksportu, bet pilsētā ir pietiekami liels nodarbināto skaits, izglītības iestādes. Ir sasniegts noteikts līmenis, kas pēdējos gados turas,» vērtē Guntis Strazds, Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas prezidents. Viņa skatījumā tekstila uzņēmumi Jelgavā attīstās normāli, un tiem ir nākotnes perspektīva. Atsevišķi uzņēmumi ir reorganizācijas procesā, viņš pieļauj.

Latvijas uzņēmējiem aizvien vairāk sākot domāt par eksporta iespējām uz Ķīnu, arvien aktuālāks kļūst jautājums par intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību šīs valsts tirgū.

Gan Latvijas Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis, gan Latvijas investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecības Ķīnā vadītājs Ingus Rozenblats DB uzsver, ka Ķīnā intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība valstiskā līmenī kļuvusi par prioritāri.

Tomēr tas vēl nenozīmē, ka šī joma būtu sakārtota un vairs nenotiktu tādi pārkāpumi kā intelektuālā īpašuma zādzības un nelikumīgas kopēšanas.

Pašlaik Ķīnā ir reģistrētas vairāk nekā 200 Latvijas preču zīmes, tostarp Madara, Vaide, Rasa, Kārums, Pure Chocolate, Rigvir, Silvanols, Riga Black Balsam utt. Tajā pašā laikā tieši preču zīmju reģistrācijas jomā ārvalstu uzņēmēji visbiežāk sastopas ar negodīgu un krāpniecisku ķīniešu rīcību. I. Rozenblats stāsta, ka nereti kādas Ķīnas privātpersonas vai juridiskas personas seko līdzi jaunākajām tirgus tendencēm un izvērtē, vai ārvalstu kompānijas un to produkti varētu būt interesanti Ķīnas tirgum. Ja viņiem šķiet, ka kādai konkrētai preču zīmei šāds biznesa potenciāls Ķīnā varētu būt, krāpnieki Ķīnas Preču zīmju ofisa reģistrā pārbauda, vai konkrētā zīme nav vēl reģistrēta. Ja tas nav izdarīts, tad viņi iesniedz pieteikumu reģistrēt šo preču zīmi uz sava vārda. I. Rozenblats teic, ka nereti potenciālās preču zīmes, kuras piesavināties, tiek noskatītas starptautiskās izstādēs. Tādēļ uzņēmējiem ir ieteikums neļaut savu preci un etiķeti fotografēt.

Sievišķīgā apģērba zīmola Black Swan by Olga Broka radītājai ir izdevies atrast savu nišu un noturēties virs ūdens.

Uz kopējā šī brīža modes industrijas un apģērba ražošanas fona Olgai Brokai ir paveicies atrast un izveidot savu profesionālo rokrakstu, ko novērtē sešu darba gadu laikā iegūtais plašais klientu loks.

Šuvēju pietiek

Tieši pircēju labās atsauksmes un degsme viņu acīs Olgai deva stimulu darboties tālāk. Taču tagad viņai jāatzīst, ka kopējā situācija nav vairs tik spīdoša. Nozarē aizvērtas vairākas labi zināmas šūšanas fabrikas. Piemēram, nesen ir slēgti Latvijā ražoto apģērbu zīmola Vaide veikali. Tiesa, kā spriež O. Broka, nav ļaunuma bez labuma. Proti, darba tirgū parādījušies vairāk speciālistu – šuvēju, kā iepriekš trūka vairāk. Uz Black Swan gan neviens tādējādi nav pārcēlies, jo uzņēmumam ar pašreizējo ražošanas apjomu darbaspēka pietiek. Savukārt atsevišķi dizaineri nav nepieciešami, jo šo rūpalu un arī audumu atlasi O. Broka uzņēmusies uz saviem pleciem. Viņa strikti nosaka, ka ne brīdi nevar sēdēt uz vietas un gaidīt, kad viss notiks pats no sevis. Ir nemitīgi jāattīstās. Vēl pirms vairākiem gadiem varēja iztikt ar dalību dažādos tirdziņos, bet tagad spēcīgu lomu spēlē sociālie tīkli. Jāpiedalās izstādēs, jāstrādā reklāmas ziņā. «Ja neiesi laikam līdzi, mūžīgi attapsies pašā aizmugurē,» teic O. Broka. Viņa arī novērojusi, ka vēl pirms gadiem pieciem cilvēki vairāk iepirkās par prieku sev, no naudas šķīrās vieglāk. Tagad situācija apmetusi kūleni. Cilvēki apdomīgāk plāno savus pirkumus. Par konkrēto nozari runājot, pārdomā, kur konkrēto apģērbu vilks, kur to liks. «Arī citu sfēru uzņēmējiem katru dienu jāstrādā pie sīkumiem, jābūt aktīviem sociālajos tīklos, jārunā ar klientiem un, kā manā gadījumā, jāpiedāvā aizvien jauni modeļi,» vēlreiz uzsver uzņēmēja.

Ieviešot eiro, ražošanas un mazumtirdzniecības uzņēmumam nekādi būtiski izdevumi nebūs nepieciešami un būtībā mainīsies tikai apgrozībā esošās naudas forma un nosaukums, norāda tekstilizstrādājumu ražotāja SIA Vaide komercdirektors Vladimirs Šidlovskis.

«Protams, visur nāksies pārprogrammēt kases aparātus, jo mums ir mazumtirdzniecības tīkls. Grāmatvedības sistēmu pārveide - tas ir sīkums. Godīgi sakot, neredzu, kur varētu būt kādi jūtami izdevumi. Protams, izdevumi būs, bet tie būs nenozīmīgi,» uzsvēra Šidlovskis.

Viņš piebilda, ka tad, ja aplūkotu kopā visus Latvijas uzņēmumus, tad kopējais izdevumu cipars varētu likties liels, taču katram uzņēmumam atsevišķi šie izdevumi būs nenozīmīgi, protams, ņemot vērā katra uzņēmuma specifiku, taču nekādām problēmām šajā ziņā nevajadzētu būt.

Vaides komercdirektors norādīja, ka Latvijā jau ļoti sen viena eiro maiņas kurss ir 0,70284 lati, un lata kurss nekad nav svārstījies. «Faktiski mēs jau ļoti sen strādājam ar eiro, tikai šis eiro netiek dēvēts par eiro,» uzsvēra Šidlovskis.