Piena pārstrādes uzņēmums DK Daugava, kā arī zīmols Daugava ir pārdots un nonācis ukraiņu investoru īpašumā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Kā norāda informācijas avots, ukraiņiem pārdota piena pārstrādes rūpnīca, maizes ceptuve Sērene, liellopu ferma Birzes, kā arī piena produktu zīmols Daugava.

Uzņēmuma līdzīpašnieks Aigars Vaivars no komentāriem pagaidām atturējās.

Kā ziņots, Vaivars jau šā gada februārī atzina - tā kā piena produktu ražošana savulaik perspektīvajam Krievijas tirgum vairs nav aktuāla, par 1,5 miljoniem eiro uzņēmuma DK Daugava akcionāri piedāvā iegādei piena pārstrādes rūpnīcu Sērenē, kurai ir arī Krievijas tirgum derīgais produkcijas sertifikāts.

DK Daugavas akcionāri piedāvā pārdošanā piena pārstrādes rūpnīcu par cenu, kādu rūpnīcai izmaksāja piena pirmapstrādes Tetra Pak aparātu cehs.

Olympic Casino Latvia (OCL) ir vēris durvis kazino telpām pieczvaigžņu viesnīcā Grand Hotel Kempinski Riga, kā arī spēļu zālei un sporta bāram viesnīcā Radisson Blu Daugava.

Līdz ar jūlijā atvērtajām izklaides vietām, OCL izklaides pakalpojumus sniedz jau trīs Rīgas viesnīcās.

Jūnijā OCL ziņoja par Shangri La tīklā esošā SL Casino Riga (SIA Storm Latvia) aktīvu iegādi viesnīcas Grand Hotel Kempinski Riga telpās. Tas uzskatāms par vienu no vērienīgākajiem pēdējo gadu darījumiem Latvijas azartspēļu un izklaides industrijā. Kazino telpās būs atrodami 10 spēļu galdi, kā arī 24 spēļu automāti.

“Šā gada pavasarī OCL izdevās noslēgt darījumu ar SIA Storm Latvia, pārņemot uzņēmuma aktīvus, kas, pateicoties nelielajam nolietojumam, joprojām ir teicamā stāvoklī. Grand Hotel Kempinski Riga viesnīcā esošais kazino ir daļa no mūsu ilgtermiņa stratēģijas, kurā starp daudziem uzsvariem izceļas divi, proti, skaidrot un iepazīstināt sabiedrību ar kazino kultūru, koriģējot gadu gaitā nostiprinājušos aizspriedumus, kā arī pakāpeniski sagatavoties regulējuma izmaiņām, kas pēc pusotra gada ierobežos spēļu zāļu un kazino darbību Rīgas vēsturiskajā centrā, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcās. Ir paveikts liels darbs, pielāgojot telpas, infrastruktūru un procedūras atbilstoši šā brīža epidemioloģiskās drošības prasībām un OCL standartiem, lai rīdzinieki un pilsētas viesi varētu droši izbaudīt pasaules līmeņa kazino izklaidi tepat pie mums Rīgā,” par jauno OCL kazino un iecerēm skaidro kompānijas valdes priekšsēdētājs Gints Pakārklis.

Ar lauksaimniecību saistītā biznesā esmu vairāk nekā 25 gadus, esmu nomaksājis miljoniem eiro darba algās, miljoniem nodokļos, miljonus kredītiestādēm. Bet kur ir mani miljoni?

To DB intervijā vaicā zīmola Daugava izveidotājs Aigars Vaivars.

Ražošana nenotiek, visi cilvēki atlaisti. Šādi mediji interpretējuši jūsu biznesa situāciju. Kas tieši tiek pārdots un kāpēc?

Informācija ir izskanējusi nepareizi. DK Daugava pieder tikai piena pārstrādes rūpnīca. Rūpnīca savukārt pieder diviem īpašniekiem – viens ir Vaivars Aigars, kuram pieder 30%, otrs – divi Krievijas pilsoņi kopā ar Krievijas uzņēmumu Gogol-Mogol, viņiem kopā ir 70%. No Krievijas puses DK Daugavas darbība de iure ir pilnībā apturēta jau no rudens, kopš ieviesa embargo, jo tirgus pilnībā apstājās. Esmu arī izstājies no DK Daugava valdes, jo nevēlējos uzņemties saistības, kas varētu rasties pārējo īpašnieku darbības rezultātā. Mana firma Agrofirma Daugava ir noslēgusi līgumu ar piena rūpnīcu par tās izmantošanu, kur Agrofirma Daugava ir izvietojusi savu struktūrvienību un turpina ražot ar tiem strādniekiem, ko krievi atlaida, bet es pieņēmu atpakaļ. Viņi turpina strādāt tajā pašā rūpnīcā un ražo to pašu produkciju. Arī maizi turpinām cept.

Piesaistot sadarbības partneri no ārvalstīm, vides uzņēmums SIA E Daugava ir gatavs uzņemt un pārstrādāt SIA Riepu bloki Starta ielā Rīgā uzkrātās riepas, aģentūru LETA informēja E Daugava izpilddirektors Arnis Jumītis.

E Daugava rīcībā nav precīzas informācijas, cik daudz nolietoto riepu uzkrājusi SIA Riepu bloki, taču, atsaucoties uz publiski izskanējušu informāciju, Jumītis pauda, ka tās ir aptuveni 1000 tonnas. E Daugava ir gatava pārstrādāt šādu riepu apjomu, iesaistot pārstrādē ārvalstu partneri.

«SIA E Daugava nolietoto riepu pārstrādi veic pirolīzes iekārtā, kas ir vienīgā šāda veida iekārta Latvijā. Atbilstoši saņemtās atļaujas nosacījumiem, pašreiz gadā pirolīzes iekārtā atļauts pārstrādāt līdz 1500 tonnu nolietoto riepu,» informēja Jumītis, skaidrojot, ka uzņēmums drīkst veikt arī riepu smalcināšanu - līdz 4500 tonnām gadā. Uzņēmuma teritorijā atļauts uzglabāt līdz 6000 tonnām nolietoto riepu.

Daugavas potenciāls aktīvas atpūtas nodrošināšanā uz ūdens Rīgā nav pilnībā izmantots.

Šovasar Rīgas iedzīvotājiem un viesiem tiks paplašināts aktīvās atpūtas piedāvājums Daugavā – pa upi varēs braukt ar SUP jeb sērfa dēļiem, kur braucējs izmanto garu airi, lai tiktu uz priekšu, bet Pārdaugavas pusē pie Vanšu tilta ūdenī plānots izveidot piepūšamo atrakciju trasi. DB uzrunātie uzņēmēji atzīst, ka aktīvās atpūtas iespējas pēdējos gados kļūst daudzveidīgākas, bet piedāvājums varētu būt vēl plašāks. Patlaban Daugavā iespējams braukt ar veikbordu, lidot ar turbīndēli vai doties vairāku kilometru izbraucienā ar laivām, bet pilsētas kanālos atpūtnieki var izvēlēties kaut ko rāmāku – braukt ar katamarānu vai doties pilsētas apskates tūrē ar koka kuģīti.

SIA Daudznozaru kompānija Daugava valdes priekšēdētāja amatu pametis viens no uzņēmuma līdzīpašniekiem Aigars Vaivars, liecina Lursoft dati.

Viņa vietā valdes priekšsēdētāja amatā stājies Krievijas pilsonis Stepans Mkhitarijans (Stepan Mkhitarian), kuram pieder 0,78% SIA Daudznozaru kompānija Daugava daļu.

Pērnā gada aprīlī par SIA Daudznozaru kompānija Daugava līdzīpašnieku kļuvis Krievijas piena pārstrādes uzņēmums Gogol-Mogol DVA. Savukārt 2013. gada augustā Gogol-Mogol DVA un Aigaram Vaivaram uzņēmuma dalībnieku sarakstā pievienojās arī Stepans Mkhitarians un Vladimirs Sigarevs. Katram no jaunpienācējiem pieder 0,78% uzņēmuma daļu, savukārt Aigaram Vaivaram pieder 30% uzņēmuma kapitāldaļu, bet Gogol-Mogol DVA – 68,43% uzņēmuma daļu, liecina Lursoft dati.

Piena un maizes produktu ražotājas SIA DK Daugava (Daugava) darbība Krievijas krīzes dēļ ir pilnībā apstājusies, tikmēr līdzīpašnieks Aigars Vaivars pārdod savā īpašumā esošās fermas un maizes cepšanas biznesu, turpmāk pievēršoties citai jomai - lauksaimniecības tehnikas pakalpojumu iznomāšanai.

Vaivars informē, ka tiek pārdotas viņa īpašumā esošās liellopu fermas Birzes, kā arī maizes ceptuve Sērene. Fermu komplekss ar 400 liellopiem tiek pārdots par 875 000 eiro, savukārt ceptuve - par 485 000 eiro.

«Tas ir labs sākums kādam, kas vēlēsies nodarboties ar šo lietu, jo īstenībā būtu jāiegulda četri, pieci miljoni, bet šajā gadījumā piedāvājums ir ļoti labs. Turklāt īpašumi nav apgrūtināti ne ar kredītiem, ne citām saistībām,» sacīja Vaivars.

«Patiesībā lauksaimniecība man nekad nav bijusi ļoti tuva, tomēr 20 gadus šo biznesu vadīju. Tagad gribu radikāli mainīt darbības jomu, turpmāk sniegšu lauksaimniecības tehnikas pakalpojumus. Tehnika joprojām ir ļoti laba, un jau ir pasūtījumi,» atzina uzņēmējs. Jautāts par pircēju interesi, viņš norādīja, ka tā esot liela.

Patlaban ūdens līmenis Daugavā ir pazeminājies un situācija Pļaviņās kopumā kļuvusi mierīga, aģentūrai LETA pastāstīja Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja Gunta Žilde (Jēkabpils reģionālā partija).

Žilde sacīja, ka pusstundu pēcpusdienā bija vērojama ledus kustība, kas radīja bažas par ūdens līmeņa kāpumu Daugavā, taču tagad tas ir samazinājies zem kritiskās robežas un ledus upē nekustas.

Viņa papildināja, ka arī mazajā pietekupē ūdens ir atkāpies.

Tomēr domes priekšsēdētāja uzsvēra, ka atbildīgie dienesti arvien darbojas pastiprinātā gatavībā un situācija tiek pastiprināti vērota.

Jau vēstīts, ka otrdienas pēcpusdienā izkustējās ledus sastrēgums Daugavā lejpus Jēkabpils, kas izraisīja ūdens līmeņa celšanos Pļaviņās.

Pļaviņās plkst.15 ūdens līmenis Daugavā bija 10,65 metri - desmit centimetrus zemāks nekā piecos no rīta, - bet jau pēc pusstundas tas paaugstinājās līdz 10,87 metriem.

Valsts policijas izmeklētajā lietā par futbola spēļu rezultātu manipulāciju mantkārīgos nolūkos aizturēti astoņi cilvēki, piektdien preses konferencē pavēstīja Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.

«Aizturētas divas amatpersonas no kluba un divi spēlētāji, bet pārējie četri ir organizators un cilvēki, kuri viņus atbalstīja,» teica Grišins. «Šajā organizācijā bija izveidojies lomu sadalījums - gan uzpirktie cilvēki, gan tādi, kas atbalstīja finanšu plūsmas. Esam guvuši apstiprinājumu, ka nenomaksātie nodokļi varētu būt mērojami vairāku simtu tūkstošu eiro apmērā, līdz ar to varat iedomāties organizācijas apgrozījumu.»

Kā izteicās Grišins, apsūdzētajiem inkriminēta krāpšana lielā apjomā organizētā grupā un tiek izskatīti arī pierādījumi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions (stadions Daugava) ir izstrādājusi jaunu vizuālo identitāti, kas atspoguļošot stadiona nacionālo nozīmi sporta un kultūras jomās.

Saskaņā ar 9. februārī Ministru kabinetā pieņemto stadiona Daugava un Grīziņkalna revitalizācijas stratēģiju, stadions līdz 2022. gadam tiks pilnībā atjaunots un pārveidots, izbūvējot jaunus sporta objektus un atjaunojot jau esošās būves.

«Esam uzsākuši nozīmīgu un jaunu posmu stadiona Daugava attīstībā un tādēļ arī ieviešam jaunu stadiona vizuālo identitāti, kas labāk atspoguļos pilnībā atjaunotā stadiona nacionālo, funkcionāli plašo nozīmi gan Latvijas sporta, gan kultūras dzīvē. Stadiona jaunā identitāte ir sakņota vēsturiskā izcelsmē un komunicē stadiona nacionālās nozīmes vēstījumu, kura vērtības ir ilgtermiņa stabilitāte un pamatīgums, kā arī sportiskā gara un Latvijas kultūras unikalitātes sintēze,» saka Elmārs Martinsons, stadiona Daugava valdes loceklis.

SIA Latvian Dairy, kas iegādājusies Daudznozaru kompāniju Daugava, investē uzņēmumā 0,5 miljonus eiro, uz pusi palielina darbinieku skaitu un sāk jaunas produkcijas ražošanu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pagājušā gada oktobrī darbu atsāka bijusī piena pārstrādes uzņēmuma ražotne Sērenes pagastā. Uzņēmums ticis gan pie jauniem īpašniekiem, gan arī jauna nosaukuma – SIA Latvian Dairy. Savulaik uzņēmējam Aigaram Vaivaram piederošais uzņēmums Daudznozaru kompānija Daugava tagad pieder Kipras Republikā reģistrētam uzņēmumam Goforth Ltd. (70%) un trim Ukrainas pilsoņiem. Bijušais Daudznozaru kompānijas Daugava īpašnieks Aigars Vaivars šobrīd nodarbojas ar lauksaimniecību, viņš saglabājis īpašuma tiesības uz preču zīmi Daugava.

SIA Latvian Dairy īpašnieki uzņēmuma attīstībā investējuši aptuveni 0,5 miljonus eiro, tie ieguldīti galvenokārt ražotnes rekonstrukcijā, lai varētu sākt jaunās produkcijas – siera sālījumā ražošanu.

Lielvārdes novadā jau devīto gadu AS «Latvenergo» darbinieki un biedrība «Mēs zivīm» no egļu zariem izgatavojuši 474 zivju mākslīgās nārsta ligzdas.

Nārsta ligzdas maijā izvietos Daugavā pie Kaibalas un Ikšķiles - katrā vietā pa aptuveni 200. Šogad pirmo reizi pilotprojektā tās arī ievietos kādā no Pļaviņu HES ūdenskrātuves krasta līcīšiem un, kad būs noticis nārsts, ikru paraugus nodos zinātniskajam institūtam «BIOR» izpētes veikšanai.

Piedaloties vairāk nekā 100 interesentiem, šogad ir izgatavots vislielākais zivju nārsta ligzdu skaits – 474. Iniciētais vides projekts attīstās: iepriekšējā gadā biedrības «Mēs zivīm» pārstāvji veica izpēti par nārsta ligzdu izvietošanas iespēju Pļaviņu HES ūdenskrātuves krasta līcīšos.

Šogad pirmo reizi 40 ligzdas tiks ieliktas Daugavā augšpus hidroelektrostacijas. Vēl viens šī gada jaunums, kuru plāno īstenot AS «Latvenergo", ir sadarbībā ar zinātnisko institūtu «BIOR» analizēt ikru paraugus no zivju mākslīgajām nārsta ligzdām, lai noteiktu ikru kvalitāti, zivju sugas un citus parametrus.

Daugavas ūdenī Rīgas centrā starp AB dambi un viesnīcu Radisson Daugava notikusi nezināmas izcelsmes ķīmiskas vielas noplūde, informē Valsts vides dienesta (VVD) Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes (Lielrīgas RVP) pārstāvji.

Notikuma vietā ap pulksten trijiem pēcpusdienā strādāja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), SIA Eko Osta un VVD Lielrīgas RVP inspektori. Daugavā starp AB dambi un viesnīcu Radisson Daugava ievietota viena 140 metrus gara norobežojošā un viena 133 metrus gara absorbējošā bona. Tālāka piesārņojuma izplatība ūdenī apturēta.

Lielrīgas RVP inspektori pieļauj nezināmās vielas nonākšanu ūdenī no Daugavas gultnes, tāpēc lietas izmeklēšanai iespējams būs nepieciešams iesaistīt arī ūdenslīdējus. Zināms, ka Daugavā ieplūstošie lietus notekūdeņi nezināmo vielu nesatur.

Šonedēļ Daugavas baseinā Baltkrievijā un Krievijā gaidāmi spēcīgi nokrišņi, to ietekmē aprīļa pirmajā pusē ūdens līmenis likteņupē ievērojami paaugstināsies, liecina jaunākās prognozes.

Ūdens līmenis Daugavā Latvijas teritorijā var kāpt vēl par vairākiem metriem. Gaidāmi lielākie pali kopš 2013.gada aprīļa, bet pie Jēkabpils ūdens līmenis nepakāpsies tik augstu kā šā gada janvāra lielajos plūdos.

Atbilstoši Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem patlaban pie Daugavas sāk applūst zemākās palienes. Pēdējās divās nedēļās ūdens līmenis Daugavā pie Latvijas un Baltkrievijas robežas cēlies par piecarpus metriem, pie Daugavpils - par četriem metriem, pie Jēkabpils - par diviem metriem.

Lai sasniegtu 2013.gada palu maksimālo atzīmi, ūdens līmenim Daugavā pie Daugavpils vēl jākāpj par divarpus metriem.

Liela daļa no šonedēļ gaidāmajiem nokrišņiem būs sniegs, kas kusīs pakāpeniski. Pastāv risks, ka spēcīgi nokrišņi būs arī nākamnedēļ, tādēļ augstākais ūdens līmenis, iespējams, būs tikai aprīļa vidū vai otrajā pusē. Ja nokrišņu daudzums būs ļoti liels, ūdens līmenis Daugavā šopavasar var pakāpties augstāk nekā 2013.gada palos.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbībā ar Kultūras un sporta centru Daugavas stadions ir definējusi stadionā attīstāmo sporta objektu funkcijas un prasības teritorijas attīstībai. Līdz ar to šobrīd ir kļuvuši zināmi gan stadionā būvējamie objekti, gan nākotnē tajā pārstāvētie sporta veidi.

Paredzams, ka pēc projekta īstenošanas stadionā pārstāvēto sporta veidu skaits būs divreiz lielāks nekā pašlaik – tiks izbūvēta nepieciešamā infrastruktūra daudziem līdz šim stadionā nepārstāvētiem sporta veidiem, piemēram, basketbolam, volejbolam, florbolam, handbolam, kērlingam u.c. sporta veidiem, kā arī tiks plānota vieta velotrekam, kas Latvijā nav pastāvējis jau vairākus gadu desmitus. Plašāka funkcionalitāte tiks paredzēta arī vieglatlētikas disciplīnām gan arēnā, gan slēgtā manēžā.

«Izstrādājot stadiona Daugava attīstības risinājumu, ir paveikts nozīmīgs darbs, lai savietotu sporta un kultūras kopienas vajadzības, ievērojot stadiona teritorijas un apbūves ierobežojumus, projekta finanšu iespējas un projekta objektu ekonomisko pamatojumu nākotnē,» saka Edgars Severs, IZM valsts sekretāra vietnieks – Sporta departamenta direktors.

Plūdi Ogres upē laiku pa laikam ogrēniešiem liek pārdomāt pašu drošību, pašvaldības spēju rūpēties par šo drošību un lieku reizi pārbauda arī operatīvo dienestu gatavību ārkārtas situācijām. Kā uz visiem laikiem pasargāt Ogres lejteces iedzīvotājus no nepatīkamām situācijām, kad pie mājas palodzes klauvē ledi? To, sarunā ar pieredzējušu hidroenerģētiķi un upju «rakstura» pazinēju Hariju Jaunzemu no Ķeguma novada, skaidroja portāls www.daugavasbalss. Izrādās, risinājums šai problēmai noformulēts jau Rīgas HES nodošanas aktā. Tas ir salīdzinoši lēts, taču nepopulārs.

— Interneta vietnēs lasāmi satrauktu iedzīvotāji viedokļi par to, ka Ogres upē aizsprostam pie hidroelektrostacijas saliktas atpakaļ slūžas un pacelts ūdenslīmenis. Vai šāda rīcība, zinot, ka pavasarī atkal gaidāmi plūdi, ir pamatota?

— Ja upē ir aizsprosts, tad labāk, lai ledus izveidojas pie augstāka ūdenslīmeņa. Biezāks ūdens slānis neizsals cauri un, ja būs nepieciešams, plūdu laikā upē varēs nodrošināt pietiekamu ūdens caurplūdi. Ledus nav nosēdies uz upes gultnes un, operatīvi rīkojoties, cilvēkus var pasargāt.

Protams, ir dzirdēti arī viedokļi, ka dambi vajadzētu nojaukt pavisam. Mēs, cerot uz labāku iznākumu, jau daudz ko esam Latvijā nojaukuši un cerētā ieguvuma vietā ir tikai papildu problēmas. Līdzīgi būtu arī ar spēkstacijas dambi. Tā tomēr ir iespēja kaut nedaudz, tomēr ietekmēt upes plūdumu.

Turpinot AS Latvenergo zivju resursu atjaunošanas pasākumus, šajā nedēļā Daugavā pie Mangaļsalas sākusies lašu mazuļu ielaišana. Šogad tiks ielaisti vismaz 600 tūkstoši viengadīgu lašu un taimiņu mazuļu (smolts), kas izaudzēti z/i BIOR Tomes un Doles zivjaudzētavās, informē Latvenergo pārstāve Ivita Bidere.

Lašu un taimiņu mazuļus ar speciālu transportu nogādā izlaišanai paredzētajā vietā. Ņemot vērā ievērojamo lašu un taimiņu smolta skaitu, tos transportē apmēram divu nedēļu laikā.

Šis ir pirmais posms, un izlaišana turpināsies, jo katru gadu Daugavas baseina ūdenstilpēs kopumā tiek ielaisti 6 300 000 dažādu sugu zivju mazuļu un kāpuru. 2015. gada pavasarī un vasaras sākumā tiks izlaisti līdaku un nēģu kāpuri, jūnijā sīgas, jūlijā vienvasaras laši, augustā un septembrī zandarti un vimbas.

Katru gadu zinātniski pamatotā sugu sastāvā un skaitliskā apjomā Daugavā un tās baseina ūdenstilpēs notiek zivju mazuļu un kāpuru izlaišana. Zivju resursu pavairošanu Daugavā un tās baseina ūdenstilpēs atbilstoši normatīvajiem aktiem veic z/i BIOR, pamatojoties uz AS Latvenergo saimnieciskās darbības rezultātā zivju resursiem nodarīto zaudējumu ekspertīzi un sniedzot slēdzienu par to, kādi kompensācijas pasākumi ir veicami, lai nodrošinātu zivju resursu daudzveidību. Savukārt Valsts vides dienests, pamatojoties uz minēto ekspertīzi, pieņem lēmumu par kompensācijas apmēru un veidu.

Valsts policijas (VP) sāktajā kriminālprocesā par futbola spēļu sarunāšanu ir aizturētas trīs personas, trešdien notikušajā preses konferencē atklāja VP priekšnieks Ints Ķuzis.

Aģentūra LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka starp aizturētajām personām ir arī bijušais Daugavpils futbola kluba «Dinaburg» prezidents, uz mūžu no Latvijas futbola diskvalificētais Oļegs Gavrilovs, kurš ir apsūdzēts arī citā kriminālprocesā par spēļu sarunāšanu. Šajā kriminālprocesā nākamā tiesas sēde paredzēta Daugavpils tiesā 23.decembrī plkst.10.30.

Ķuzis medijiem norādīja, ka policija vēlējusies, lai galvenajam spēļu sarunāšanas organizatoram tiktu piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums, taču tiesa šai personai noteikusi drošības naudu 30 000 eiro apmērā. Ķuzis atzīmēja, ka VP izvērtēs naudas izcelsmi.

Viņš arī atzina, ka lietā iesaistītās personas jau iepriekš bijušas VP redzeslokā par līdzīga rakstura noziegumiem. Ķuzis gan neatklāja nevienas personas identitāti, taču atklāja, ka visi trīs ir Latvijas valstspiederīgie. Tāpat viņš norādīja, ka lietā tiek izmeklētā spēļu rezultātu manipulēšana vairākās oficiālās futbola spēlēs, tostarp Latvijas čempionātā. Noziedzīgā kārtā iegūtās summas vēl tiek skaidrotas.

Elektroenerģijas vairumtirdzniecības cena šī gada astoņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgu periodu pagājušajā gadā, ir bijusi gandrīz par piektdaļu zemāka, atsaucoties uz elektroenerģijas vairumtirgus biržas Nord Pool Spot statistiku, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

Šī brīža tirgus tendences liecina, ka arī nākamajos četros mēnešos elektroenerģijas biržas cenas saglabās pirmajā pusgadā iezīmēto tendenci un nepārsniegs pagājušā gada vairumtirdzniecības cenas.

Augustā elektroenerģijas cena vairumtirgus biržas Nord Pool Spot Latvijas tirdzniecības apgabalā bija 46,4 EUR/MWh. Lai arī kopš šī gada marta, kad elektroenerģijas cena sasniedza vēsturiski zemāko vērtību kopš biržas darbības uzsākšanas Latvijā un bija 32,22 EUR/MWh, ir novērots pakāpenisks vairumtirdzniecības cenu kāpums, elektroenerģijas cenas joprojām saglabājas zemākas, salīdzinot ar pagājušo gadu. Augustā elektroenerģijas cena ir par 16,1% zemāka par iepriekšējā gada attiecīgo periodu, kas skaidrojams ar vairākiem faktoriem. Ja gada sākumā cenu kritumu ietekmēja siltais laiks un fakts, ka pali sākās martā, tad vasarā cenas pieaugumu noteica zemā ūdens pietece Daugavā, samazinot HES saražotās elektroenerģijas apjomu un palielinot citu – dārgāku elektroenerģijas avotu īpatsvaru, kā rezultātā vairumtirgū cenas vasaras mēnešos pieauga.

Aizvadītajā nogalē noslēgušās sacensības Rīgas kauss burāšanā 2019, kas norisinājās Rīgas sporta burāšanas centrā un pulcēja vairāk nekā 150 dažāda vecuma burātājus - sākot no pavisam maziem līdz burātājiem nopietnā vecumā ar daudzu gadu pieredzi.

Sacensībās pavisam kopā startēja 61 dalībnieks, tostarp jaunieši un bērni – 20 jahtas Laser jahtu klasē, 17 vējdēļi Techno 293 klasē, kā arī 24 Jūras Jahtu komandas, kas tika dalītas 2 jahtu grupās (līdz 10 m garumā, virs 10 m garumā) un 7 monotipa sporta jahtas (PLATU 25 un STAR jahtu klasēs).

Laikapstākļi abas dienas bija labvēlīgi burāšanas sacensībām – ar sauli un pietiekamu vēja stiprumu burāšanai.

Pavisam kopā abās dienās tika doti 6 - 8 starti Daugavā, akvatorijā pie Vanšu tilta, bet Jūras Jahtas sacensībās piedalījās vienu dienu, kur izbrauca 1 garo distanci – pa Daugavu no Vanšu tilta līdz Bolderājai un atpakaļ.

Iestājoties aukstajam laikam gada sākumā, janvāra vidējais dienas patēriņš Latvijas elektroenerģijas sistēmā ir pieaudzis par 5% pret decembri, sasniedzot 21,58 GWH, liecina Nord Pool dati.

Vakar, 4.janvārī, Latvijas patēriņš pieauga līdz 24,17 GWH, sasniedzot sistēmas slodzes maksimumu pēdējā gada laikā. Latvijas energosistēma ir gatava šādām pīķa slodzēm, apliecina Latvijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls". Aukstā laika veicināts elektroenerģijas pieprasījuma pieaugumus šonedēļ sasniedzis šajā ziemā augstāko līmeni visās Baltijas un Skandināvijas valstīs, kopumā radot cenu pieaugumu.

Baltijas valstīs un Somijā elektroenerģijas cenas šobrīd ir augstākas, nekā citās Eiropas valstīs, jo paaugstinātā patēriņa segšanai tiek izmantotas dārgākas termoelektrostacijas. Vidējais dienas patēriņš janvāra sākumā Somijā pieaudzis par 23% pret decembri un sasniedza 331 GWH. Elektroenerģijas biržas Nord Pool dati liecina, ka tā ietekmē no 1.janvāra mainījusies Baltijas elektroenerģijas importa - eksporta struktūra. Ja ierasti elektroenerģijas plūsma ir no Ziemeļiem uz Dienvidiem - no Somijas uz Igauniju un tālāk uz Latviju un Lietuvu, tad patlaban tā ir pretēja - Somija importē elektroenerģiju no Baltijas.

Zivju faunas saglabāšanā patlaban visnozīmīgākā upe ir Gauja, bet tai seko Daugava, noskaidrots Valsts zinātniskā institūta "Bior" Latvijas upju pētījumā "Latvijas upju ierindošana prioritārā secībā pēc to esošās un potenciālās nozīmes zivju faunas saglabāšanā".

Kā informēja "Bior" pārstāve Ilze Dimante, institūta vadošie pētnieki sadarbībā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru šogad pētīja Latvijas upes 19 000 kilometru garumā.

Kā uzsvēra vadošais "Bior" pētnieks Didzis Ustups, pētījuma mērķis bija noteikt, kuras no upēm un tajās esošie šķēršļi zivju migrācijai ir visnozīmīgākās un kāds būtu ieguvums, ja šie šķēršļi tiktu likvidēti.

Pētījumā izmantota gan zinātnieku rīcībā esošā informācija par upēm un tajās esošajiem zivju migrācijas šķēršļiem, gan aplikācija "Dabasdati.lv", kurā iedzīvotāji ziņoja par upēs konstatētajiem šķēršļiem.

Kā liecina apkopotie dati, ja upēs tiktu veikti visi iespējamie to kvalitātes uzlabošanas pasākumi, proti, pilnībā nodrošināta zivju migrācija un novērsta meliorācijas, lauksaimniecības, hidroelektrostaciju (HES) ekspluatācijas un cita veida nelabvēlīgā ietekme, visnozīmīgākā upe joprojām būtu Gauja, bet tai cieši pietuvotos Daugava. Balstoties uz sagaidāmajām nozīmīguma izmaiņām, pētījumā upes iedalītas vairākās grupās.

Ukraiņiem piederošais piena pārstrādes uzņēmums SIA Latvian Dairy sācis darbu bijušajā DK Daugava piena pārstrādes rūpnīcā Jaunjelgavas pagasta Sērenē, ražojot dažādus siera veidus eksportam un nodarbinot vairāk nekā 60 cilvēkus, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Latvian Dairy ir ukraiņu kompānijas Terra Food meitasuzņēmums, kas nodibināts, ukraiņu investoriem 2015.gada oktobra beigās nopērkot DK Daugava piena pārstrādes rūpnīcu no Krievijas uzņēmuma Gogol-Mogol, kuram savukārt savas kapitāldaļas iepriekš nodeva rūpnīcas dibinātājs un īpašnieks Aigars Vaivars.

Terra Food atrodas Kijevas pievārtē un ir viens no piena pārstrādes industrijas līderiem Ukrainā, kas specializējas siera un sviesta ražošanā, eksportējot produkciju uz vairāk nekā 30 valstīm.

Kā liecina Firmas.lv dati, Latvian Dairy reģistrēts 2015.gadā 23.septembrī Rīgā ar pamatkapitālu 350 000 eiro.

Uzņēmuma lielākais īpašnieks ar 70% kapitāldaļu ir Kiprā reģistrēta kompānija Goforth Limited, bet pa 10% daļu katram pieder Ukrainas pilsoņiem Staņislavam Vitovičam, Andrejam Vitovičam un Sergejam Kovaļčukam.

Stadiona Daugava rekonstrukcijas rezultāts, kad tajā vairs nevarēs spēlēt Latvijas futbola valstsvienība, būs izsmiekls Latvijas sportam, sacīja Latvijas Futbola federācijas (LFF) ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis.

Kā zināms, stadiona Daugava un Grīziņkalna revitalizācijas stratēģijā izstrādāts stadiona jauno tribīņu, vieglatlētikas stadiona un sporta laukuma makets. Jaunās, papildinātās tribīnes ļaus uzņemt 10 425 skatītājus, savukārt vieglatlētikas stadions un sporta laukums pilnībā atbildīs starptautisku vieglatlētikas sacensību organizēšanas prasībām, bet jaunais apgaismojuma risinājums būs būtiski modernāks par pašreizējo. Tiesa, pašreizējā projekta infrastruktūra neatbilst kritērijiem, lai tajā varētu spēlēt Latvijas futbola izlase.

«Jau tad, kad vēl LFF mitinājās Daugavas stadionā, cēlām trauksmi par tā stāvokli. Centāmies situāciju mainīt, taču bija kārtējā valdības maiņa, un mums uz šo stadionu vairs nebija tiesību. Turklāt Izglītības un zinātnes ministrija mūs iesūdzējusi tiesā, lai samaksājam zemes nodokli par 2002.gadu,» sašutumu pauda Mežeckis. «Tagad rekonstruēt stadionu šādi ir izsmiekls sportam. Nezinu, ko par to domā vieglatlēti, vai viņi maz tur varēs organizēt kādas sacensības. Dziesmu un deju svētkus tur varēs aizvadīt, bet tribīnēs nebūs jumta, kas, vērtējot mūsu laika apstākļus, ir nerūpēšanās par skatītājiem.»

Turpinot AS Latvenergo zivju resursu atjaunošanas pasākumus, šodien Ķeguma HES ūdenskrātuvē tika ielaisti 20 000 sīgu mazuļi, kas izaudzēti z/i BIOR Tomes zivjaudzētavā, informē uzņēmumā.

Šogad Daugavas baseina ūdenstilpnēs kopumā būs ielaisti 6 300 000 dažādu sugu zivju mazuļi un kāpuri. To ielaišana sākās pavasarī, kad Daugavā pie Mangaļsalas notika lašu mazuļu ielaišana. Maijā izlaida līdaku kāpurus, jūnijā – nēģu kāpurus, jūlija sākumā vienvasaras lašu mazuļus un līdaku mazuļus, savukārt tagad ir pienākusi kārta sīgu mazuļu izlaišanai. Vēl Daugavas baseina ūdenstilpnēs ir plānots izlaist jūlija beigās un augusta sākumā zandartus un septembrī vimbas.

Ezera sīga ir lašu dzimtas saldūdens zivs, kura dzīvo lielākajā daļā Latvijas ūdens tilpņu. Ezera sīga pieskaitāma pie makšķernieku mērķa zivīm. Zivs populācija Latvijas ūdens tilpnēs ir maza un tāpēc tiek veikta mākslīga tās pavairošana.