Jaunākais izdevums

Rīgas dome 22.martā nolēma grozīt pašvaldības budžetu, palielinot vietvaras izdevumus par nepilniem 150 miljoniem eiro.

Pašvaldības budžeta kopējie ieņēmumi palielināsies par 13,8 miljoniem eiro un būs 1,19 miljardi eiro, savukārt izdevumi palielināsies par 148,6 miljoniem eiro un būs 1,4 miljardi eiro.

Līdz ar to izdevumi pārsniegs ieņēmumus par nepilniem 212 miljoniem eiro. Minēto summu pašvaldība plāno segt no budžeta līdzekļu atlikuma šī gada sākumā un aizņēmumiem.

Rīgas dome jau 25.janvārī pieņēma pašvaldības budžetu, kurā ieņēmumi plānoti par vairāk nekā 140 miljoniem eiro lielāki nekā 2022.gadā. Kā tika skaidrots deputātiem, tas bija pagaidu jeb tehniskais budžets.

Visus Rīgas pilsētas budžeta grozījumiem iesniegtos priekšlikumus pašvaldības domes deputāti noraidīja.

Rīgas pilsētas budžeta projektam iesniegti 44 priekšlikumi, liecina Rīgas pilsētas interneta vietnē publicētā informācija. Sēdes gaitā vienu no priekšlikumiem atsauca iesniedzēja, tādēļ deputāti balsoja par 43 priekšlikumiem.

Vairums priekšlikumu skāra sociālo jomu - dažādu pabalstu piešķiršana skolotājiem, policistiem, senioriem un maznodrošinātajiem iedzīvotājiem. saņemti arī priekšlikumi iekārtot sporta laukumus un citas sporta būves, kā arī jaunas sabiedriskā transporta pieturvietas un gājēju pārejas, piešķirt 100% atlaidi skolotājiem braukšanai sabiedriskajā transportā un citi. Vairāki iesniegtie priekšlikumi, kā tika norādīts balsošanas gaitā, jau bija iekļauti budžeta grozījumos.

Starp priekšlikumiem ir arī rosinājums atbalstīt jaunas programmas izveidi augstas pievienotas vērtības investīciju piesaistei Rīgā paredzot finansējumu vismaz 10 miljonus eiro gadā. Finansējums tiktu paredzēts investoriem nepieciešamās specifiskās infrastruktūras, tai skaitā komunikācijas infrastruktūras, izveidei un pielāgošanai.

Domes sēdes debašu daļā deputāti pauda attieksmi pret izstrādāto budžeta grozījumu projektu un skaidroja savus priekšlikumus.

Deputāts Andris Morozovs (S) domā, ka budžeta projekts ir ambiciozs, bet daudzās lietās - pārspīlēts. Plānots projektēt dažādus objektus Rīgā līdz 2025.gadam, lai gan šis ir tikai 2023.gada budžets. Kad jautā par iekavētajiem darbiem Ģertrūdes ielā, tad Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP) sakot, - uzņēmējiem pietrūkst darba roku, pauda Morozovs, iespējams, apšaubot, ka visi sagatavotie projekti tiešām tiks īstenoti.

Morozovs uzskata, ka 3 miljoni eiro, kas atvēlēti datoru iegādei skolēniem, ir pārāk daudz, bet nauda brīvpusdienām skolēniem nav atrasta.

Iedzīvotāju skaits Rīgā samazinās, uzsvēra deputāts Viesturs Zeps, akcentējot, ka nav nevienas programmas, kurās domāts par jaunu cilvēku piesaisti Rīgai, lai šeit būtu darbaspēks un iedzīvotāju kopienas. Uzņēmumiem trūkst darbinieku, tie tiek pārpirkti viens no otra. Šajā budžetā vajadzēja veidot ambiciozus projektus, kas piesaistītu jaunus cilvēkus, jaunos speciālistus. Budžeta grozījumos ir daudz labu lietu, bet ar tām nepietiek, lai mazinātu Rīgas atpalicību, domā Zeps.

Deputāts Vladimirs Buzajevs (LKS) pauda, ka nepieciešams palielināt jaundzimušo pabalstu Rīgā no 150 eiro līdz 500 eiro. "Kauns un negods, ka Rīgā ir viens no mazākajiem jaundzimušo pabalstiem Latvijā," domā Buzajevs.

Tikmēr politiķe Anna Vladova (S) apgalvoja, ka skolotāju trūkumu Rīgas skolās tiek risināts, uzliekot papildu slodzi jau strādājošiem skolotājiem. Rezultātā skolotāji pārstrādājas, izdeg un aiziet no skolas - pat tie, kuri normālos apstākļos vēlētos palikt un strādāt. Skolotāju trūkums Rīgā ir katastrofāls, teica Vladova, atgādinot, ka 24.aprīlī pedagogi izies ielās - "ne tāpēc, ka mūs kāds uz to ir aicinājis, bet tāpēc, ka ir pēdējais brīdis, lai mūs sadzirdētu".

Līdz šim Rīgas domes komitejās tika skatīti dažādi priekšlikumi budžeta grozījumiem un papildu finansējuma pieprasījumi. Piemēram, Īpašuma departaments Rīgas pilsētas budžeta grozījumos prasa papildu 2,49 miljonus eiro. "Rīgas pieminekļu aģentūra" prasa papildu 105 000 eiro Lielo kapu vēsturiskā mantojuma saglabāšanai, bet Izglītības, kultūras un sporta departaments pašvaldības budžeta grozījumos prasa papildu 10,6 miljonus eiro.

Šodien, 22.martā, Rīgas domes sēdē deputāti pieņēma galvaspilsētas 2023.gada budžeta grozījumus, kas veikti pēc valsts budžeta pieņemšanas.

Budžets vērsts uz pilsētas saimniecības sakārtošanu, un tā prioritātes ir ielu atjaunošana, sociālā atbalsta paplašināšana, kā arī izglītības iestāžu darbinieku atalgojums un skolu modernizācija. Galvenie izaicinājumi šā gada budžetā ir ne tikai elektrības un komunālo maksājumu pieaugums, bet arī patēriņa cenu izmaiņas, kas ietekmē gan iedzīvotājus, gan pašvaldības izdevumus.

Rīgas pašvaldība šā gada budžetā plāno 1,192 miljardu eiro lielus ieņēmumus, kas ir par 196 miljoniem eiro vairāk nekā iepriekšējā gadā plānotie. Ieņēmumu palielinājumu nosaka galvenokārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plānotais pieaugums par 172 miljoniem eiro, pamatojoties uz Finanšu ministrijas prognozēm.

Kopējie budžeta izdevumi plānoti 1,404 miljardu eiro apmērā, kas ir par 249 miljoniem vairāk nekā pērn. Starpību starp ieņēmumiem un izdevumiem paredzēts segt no 2022.gada budžeta atlikuma.

Visvairāk līdzekļu paredzēts izglītībai - 465 miljoni eiro, satiksmei - 361 miljons eiro, sociālajai jomai - 173 miljoni eiro, mājokļiem - 74 miljoni eiro, kultūrai un sportam - 40 miljoni eiro un videi - 8 miljoni eiro. Šogad ievērojami pieaugusi Rīgas iemaksa pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, sasniedzot 125 miljonus eiro.

Lielākais pieaugums paredzēts izglītībai - tai atvēlēts par 68 miljoniem eiro jeb 17% vairāk nekā pērn; satiksmes budžets pieaugs par 62 miljoniem eiro jeb 21%. Savukārt sociālajai sfērai izdevumi pieaug par 52 miljoniem eiro jeb 43%. Iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā pieaugušas par 29 miljoniem eiro jeb 31%.

Lai kompensētu komunālo maksājumu un elektroenerģijas izmaksu pieaugumu, budžetā piešķirti 30 miljoni eiro. No šīs summas seši miljoni eiro paredzēti pašvaldības Rezerves fondā.

Ņemot vērā situāciju darba tirgū, Rīgas pašvaldība palielina atalgojumu dažādām darbinieku kategorijām, 2023.gadā tam paredzot papildu finansējumu 32,4 miljonu eiro apmērā.

Lielākā daļa jeb 20 miljoni eiro paredzēti atalgojuma pieaugumam izglītības iestāžu darbiniekiem. No 1.aprīļa par 20% atalgojums palielināsies skolotāju palīgiem, kā arī par vidēji 10% skolu un kultūras iestāžu darbiniekiem, kuru atalgojuma palielinājums nebija paredzēts iepriekš. No 1.janvāra jau paaugstināts pedagogu atalgojums, šim mērķim ir novirzīti papildu 5 miljoni eiro.

Rīgas pašvaldība arī plāno palielināt līdzfinansējumu vecākiem privātajās pirmsskolas izglītības iestādēs no 308 eiro līdz 328 eiro par bērnu vecumā pusotra līdz četru gadu vecumā, kā arī no 229 eiro līdz 242 eiro par bērnu obligātās sagatavošanas vecumā.

Tiks paplašināts arī to darbinieku loks, kuri saņems veselības apdrošināšanas polises. Tam ir paredzēti papildu 800 000 eiro.

Rīgas domes Īpašumu departamenta programmās 35 miljoni eiro paredzēti izglītības iestāžu uzlabošanas projektiem. Plānota trīs jaunu dabaszinātņu un tehnoloģiju klašu izveide Rīgas Juglas vidusskolā, Rīgas Centra humanitārajā vidusskolā un Rīgas 64. vidusskolā. Tāpat paredzēti ēku renovācijas un atjaunošanas darbi 10 mācību iestādēs, energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi astoņās izglītības iestādēs, jauna sporta āra infrastruktūra četrās iestādēs un vides pieejamības nodrošināšana trīs izglītības iestādēs.

Paredzēts finansējums datortehnikas iegādei un mācību vides modernizācijai 8,4 miljoni eiro.

Plānoti ieguldījumi Nacionālās sporta manēžas telpu renovācijā, Bolderājas bibliotēkas ēkas atjaunošanā.

Tiks sāktas jaunas pedagogu piesaistes un motivācijas programmas - tam paredzēti 215 000 eiro. Tāpat 150 000 eiro paredzēti pedagogu atbalstam saistībā ar pakāpenisko pāreju uz mācībām valsts valodā mazākumtautību skolās.

Sociālajai jomai paredzēti izdevumi 173 miljoni eiro, kas ir par 52 miljoniem eiro vairāk nekā pērn.

Sociālajiem pabalstiem plānots izlietot 35 miljonus eiro. Lielākais pieaugums ir mājokļa pabalstam un aprūpei mājās. Jānovērtē arī valsts finansējuma atbalsts pabalstiem iedzīvotājiem un bēgļiem 19 miljoni eiro.

Lai palīdzētu sociālajiem partneriem samaksāt komunālos rēķinus un palielinātu darbinieku algas, tiks paaugstināta pašvaldības iepirkto pakalpojumu cenas. Sociālo pakalpojumu nodrošinātājiem papildus plānoti 11,8 miljoni eiro.

Plānoti 700 000 eiro ieguldījumi Rīgas lielākā sociālās aprūpes centra "Gaiļezers" atjaunošanā, kā arī vides pieejamības uzlabošana 13 sociālo pakalpojumu sniegšanas vietās.

Tāpat paplašināts atbalsts bērniem ar funkcionāliem traucējumiem - ja 2020.gadā šo pakalpojumu saņēma 20 ģimenes, tad, pakāpeniski palielinot atbalstu, šogad to saņems jau aptuveni 650 ģimenes. Novērtējot sociālā darba būtiskumu, pirmo reizi ieviestas Rīgas stipendijas sociālā darba studentiem, kam ir paredzēti 145 000 eiro.

Pašvaldība turpina ievērojami palielināt ieguldījumus pilsētas transporta infrastruktūrā, kas šogad sasniegs vēsturiski lielāko apjomu - pilsētas ielu un ceļu uzturēšanai, tiltu remontiem, jaunu objektu būvniecībai paredzēti kopumā 41 miljons eiro.

Lielākie objekti, kam paredzēts finansējums pilsētas budžetā pilnīgai asfalta seguma atjaunošanai, ir Ulmaņa gatves posms līdz lidostai, Biķernieku iela, Aspazijas bulvāris. Turpināsies "Rail Baltica" integrēšana Rīgas centrā, tai skaitā Radziņa krastmalas renovācija. Tiks pabeigta Brasas tilta un Austrumu maģistrāles izbūve, turklāt šajos projektos ir arī nozīmīgas ES fondu investīcijas. Lai sakārtotu ielas pilsētas apkaimēs, kopskaitā 85 Rīgas grantētajās ielās tiks veikta dubultās virsmas apstrāde.

Rīgas sabiedriskā transporta kapacitātes stiprināšanai dotācija uzņēmumam "Rīgas Satiksme" šogad ir augusi par 17,5 miljoniem eiro, sasniedzot 150,6 miljonus eiro.

Uzvaras parka atjaunošanas pirmajai kārtai paredzēti apmēram 6 miljoni eiro. Ēbelmuižas parka gājēju celiņu izbūvei un apgaismojuma ierīkošanai paredzēti 1,5 miljoni eiro. Tāpat plānota apgaismojuma ierīkošana Nordeķu parkā, kā arī Vaļņu ielas un Kaļķu ielas teritorijas Vecrīgā labiekārtošana. Piešķirts papildu finansējums 1000 jaunu koku stādīšanai un apstādījumu kopšanai, kā arī WC pieejamībai, uzstādot desmit jaunas un uzlabojot 18 publiskās tualetes.

Paredzēts līdzfinansējums privātīpašniekiem ēku sakārtošanai un pagalmu labiekārtošanai 1,74 miljonu eiro apjomā. Pašvaldībai piederošo iekškvartālu ceļu remontdarbi šogad plānoti 37 vietās pilsētā, tam paredzot 790 000 eiro.

Turpināsies mājokļu pieejamības un drošības uzlabošana, veicot remontu 90 pašvaldības dzīvokļos, kam plānoti 1,5 miljoni eiro.

Paredzēti ieguldījumi pilsētas drošībā. Paredzēt dubultot video novērošanas kameru skaitu pilsētā. Esošajām 237 kamerām divu gadu laikā pievienos vēl 236. Šim mērķim paredzēti 377 000 eiro. Tāpat tiks ieviesti jauna līmeņa video analītikas rīki un attīstīts pilnvērtīgs rāciju tīkla pārklājums. Īstenojot Vienotās vadības koncepciju, Lēdurgas ielā tiks izbūvēts Rīgas pašvaldības policijas (RPP) Vienotās vadības centrs, kam šogad atvēlēti 2 miljoni eiro.

Finansējums kultūrai un sportam 2023.gadā atgriežas pirms pandēmijas līmenī, sasniedzot 40 miljonus eiro.

Rīga arī nākotnē turpinās būt vieta, kur notiek nozīmīgi pasākumi, kas pulcē arī tūristus - nākamgad pilsētā notiks FIA pasaules rallija čempionāta posms, bet 2025.gadā FIBA EuroBasket 2025 čempionāts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sprindžuks atceļ Pleša lēmumu par Rīgas teritorijas plānojuma apturēšanu

LETA, 15.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS) nolēmis atcelt iepriekšējā ministra Artūra Toma Pleša (AP) lēmumu par Rīgas teritorijas plānojuma apturēšanu, trešdien preses konferencē paziņoja Sprindžuks.

Savukārt Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP) paziņoja, ka 16.februārī tiks sasaukta Rīgas domes ārkārtas sēde, kurā tiks lemts par prasības atsaukšanu Satversmes tiesā, jo visi strīdi līdz ar to ir izšķirti.

VARAM "kļūdas labojums" paver ceļu vismaz 150 miljonu eiro investīcijām 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministra Māra Sprindžuka lēmums, kas atceļ...

Oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" februāra sākumā publicēti Saeimas pieņemtie likuma grozījumus Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā, kuru mērķis ir nodrošināt apturētā Rīgas pilsētas attīstības plāna "atbloķēšanu".

Grozījumi stājās spēkā svētdien, 12.februārī. Ar pieņemtajām izmaiņām noteikta Rīgas teritorijas attīstības plānošanas dokumentu hierarhija un to piemērošanu attiecībā uz Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritoriju, ja attiecīgajai teritorijai tās īpašā statusa dēļ speciālajā likumā noteikts izņēmums no vispārējā teritorijas plānošanas regulējuma.

Likuma jaunais regulējums pieļaus, ka Rīgai var tikt izstrādāti divi teritorijas plānojumi.

Paredzēts, ka pieņemtās izmaiņas sekmēs Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas attīstību, ievērojot nepārtrauktības un pēctecības principu, veicinot privāto investīciju piesaisti Rīgas pilsētai un aktivizējot dialogu starp Rīgas iedzīvotājiem, uzņēmējiem, investoriem un pašvaldību, kā arī novēršot sabiedrības bažas par iespējamo attīstības stagnāciju.

Likumā arī novērstas iepriekš identificētās Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likuma robežu apraksta neprecizitātes, kuras kopš likuma pieņemšanas bija radušās ielu pārdēvēšanas rezultātā.

Vienlaikus ar teritorijas attīstības plānošanas dokumenta veida maiņu ir noteikts termiņš, līdz kuram izstrādājams un apstiprināms jauns Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojums, - ne vēlāk kā līdz 2028.gada 31.decembrim.

Lai novērstu juridiskās neprecizitātes, kas bija sākotnēji iesniegtajos grozījumus, Saeima 11.februārī pieņēma grozījumu uzlabotu variantu.

Jaunais Rīgas attīstības plāns tapa vairākus gadus, taču iepriekšējās valdības laikā tā izsludināšanu apturēja toreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (LA), tam izraisot šķelšanos Rīgā valdošajā partiju blokā, kurā sākotnēji atradās "Latvijas attīstībai", "Par" un "Progresīvie". No savas līdz tam pārstāvētās partijas "Par" izstājās Rīgas mērs Staķis.

Būtiskākais iebildums, kādēļ Plešs apturēja Rīgas attīstības plānu, bija tas, ka, stājoties spēkā jaunajam Rīgas teritorijas plānojumam, Rīgā izveidotos situācija, ka vēsturiskais centrs faktiski paliktu bez likumīga teritorijas plāna.

Saskaņā ar Rīgas domes lemto, Rīgas teritorijā vienlaicīgi spēkā ir divi savstarpēji nesaskaņoti teritorijas plānojumi, kas ir pretrunā likumā noteiktajam, ka valstspilsētās nedrīkst būt spēkā vairāk kā viens teritorijas plānojums.

Pretējā puse savukārt ir paudusi aizdomas, ka Pleša rīcība varētu būt skaidrojama ar nevēlēšanos ierobežot azartspēles, kas paredzēta jaunajā Rīgas plānojumā.

Sprindžuks uzskata, ka šāds viņa priekšgājēja solis bijis nesamērīgs un aicināja diskutēt par ministra pilnvaru samazināšanu jautājumos par pašvaldību izdotu normatīvo aktu atcelšanu.

Lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu Rīgas pilsētas attīstības plāna darbību, Sprindžuks pēc būtības rosināja virzīties ar šodien pieņemto grozījumu pieņemšanu. Pēc šī likuma grozījumu stāšanās spēkā dažu mēnešu laikā Rīga varētu atgriezties pie "normālas attīstības vides", iepriekš norādīja Sprindžuks. Tādējādi problēma tiktu atrisināta, bet pašvaldība varētu turpināt skaidrot taisnību tiesvedības procesā.

Paralēli Satversmes tiesa ir ierosinājusi lietu, kurā Rīgas dome apstrīd iepriekšējā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pleša lēmumu apturēt Rīgas attīstības plānu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Rīgas kanāla slēgšana tūrisma sezonā negatīvi ietekmēs kuģīšu īpašnieku reputāciju

LETA, 17.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas kanāla slēgšana dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" būvdarbu laikā negatīvi ietekmēs atpūtas un tūrisma kuģīšu īpašnieku finansiālos rādītājus un reputāciju, pauda aptaujātie pakalpojumu sniedzēji.

Rīgas pasažieru kuģa apvienības (RPKA) valdes loceklis un SIA "Jaunā Vecrīga" valdes loceklis Jānis Uvarovs skaidroja, ka paziņojums no Rīgas domes par kuģošanas satiksmes slēgšanu pilsētas kanālā no ietekas pie Centrāltirgus līdz 13.janvāra ielas pārvadam saņemts īsti pirms sezonas sākuma, proti, šogad 2.martā, kad lielākā daļa uzņēmumu jau bija sagatavojušies sākt izbraucienus.

Uvarovs norādīja, ka apvienība vērsās Rīgas domē ar vēstuli, kurā tika minēts, ka organizācijas biedri neatbalsta kanāla slēgšanu, bet ir gatvi sarunām par to, kā šo situāciju varētu atrisināt, ieviešot dažādus ierobežojumus, līdzīgi kā tika darīts, kad tika nojaukta tirdzniecības centra "Titāniks" ēka, un kanāla satiksme tika sadalīta un kontrolēta ar bojām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Telekomunikāciju nozarei apnicis skatīties uz bezdarbību nelegālo gaisa kabeļu likvidēšanā

LETA, 28.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju nozarei apnicis skatīties uz bezdarbību nelegālo gaisa kabeļu likvidēšanā, otrdien diskusijā "Vados sapinušies" sacīja tehnoloģiju uzņēmuma "Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

"Rīgas vēsturiskajā centrā šie gaisa vadi nedrīkst būt jau 15 gadus," uzsvēra Tatarčuks, piebilstot, ka, iespējams, diskusijām nav jēgas, ja netiek pielietoti visi uzraudzības iestāžu rīcībā esošie resursi, lai šo problēmu risinātu.

Lai arī viņš nenoliedza, ka apsekošanas darbi notiek, tostarp Rīgas dome apsekojusi 100 ēkas Krišjāņa Barona ielā, uz kurām konstatēti vairāk nekā 500 gaisa vadi, gada laikā atbildīgās iestādes nav spējušas demontēt nevienu no tiem. Diskusijā uzsvērts arī fakts, ka nelegālo gaisa vadu problēma neskar tikai Rīgas Vēsturisko centru, bet arī citus mikrorajonus.

Lai arī visi diskusijas dalībnieki uzsvēra birokrātisko procesu sarežģītību un neprecizitātes attiecībā uz nelegālo gaisa vadu likvidāciju, Tatarčuks vairākkārt pauda neizpratni par to, kādēļ komersantiem, tādiem kā "Baltcom" un "Tet", jātaisa projekti, jāiet skaņot ar māju īpašniekiem izbūves process, jāmarķē kabeļu infrastruktūra, ja ēnu ekonomika šajā nozarē netiek izskausta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja šodien lems pa galvaspilsētas vēsturiskā centra lokālplānojuma izstrādi.

Šīs teritorijas lokālplānojuma neesamība tika minēta kā viens no būtiskākajiem iemesliem, kādēļ vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) apturēja Rīgas attīstības plānu.

Kā norādīts informācijā Rīgas domes deputātiem, lokālplānojuma izstrāde nepieciešama, lai iedzīvinātu pašvaldības nostādnes attiecībā uz mobilitātes, publiskās ārtelpas, apbūves un apdzīvojuma attīstību Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijā.

Saglabājot un aizsargājot kultūrvēsturiskās vērtības, esot jāveicina aktīvas un dzīvīgas pilsētvides attīstība, nostiprinot mājokļa funkciju un pilnveidojot iedzīvotājiem nepieciešamo pakalpojumu un infrastruktūras pieejamību un daudzveidību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Vairākas personas apsūdz saistībā ar ieviestajiem braukšanas maksas atvieglojumiem RMS maršrutos

LETA, 25.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģenerālprokuratūra nolēmusi saukt pie kriminālatbildības vairākas personas par kukuļošanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu saistībā ar 2018.gadā Rīgas domes ieviestajiem braukšanas maksas atvieglojumiem uzņēmuma "Rīgas mikroautobusu satiksme" (RMS) pārvadājumu maršrutos, informēja prokuratūra.

LETA jau rakstīja, ka lietā iesaistīts bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) un viņa toreizējais vietnieks Andris Ameriks, kuri patlaban ir Eiropas Parlamenta deputāti. Tāpat lietā iesaistīts Rīgas domes Satiksmes departamenta kādreizējais vadītājs, bijušais pašvaldībai piederošās "Rīgas satiksmes" valdes loceklis Emīls Jakrins un "Rīgas satiksmes" bijušais vadītājs Leons Bemhens, kā arī Amerika kādreizējais partijas biedrs Aleksandrs Brandavs, kurš 2018.gadā bija RMS patiesais labuma guvējs.

Prokuratūra informēja, ka bijušais RMS pastarpinātais īpašnieks saukts pie kriminālatbildības par materiālu vērtību - kukuļa - lielā apmērā piedāvāšanu divām bijušajām Rīgas domes augstākajām amatpersonām par to, lai tās nodrošinātu, ka Rīgas domē tiek izstrādāti un pieņemti attiecīgie normatīvie akti un lēmumi šādu braukšanas maksas atvieglojumu ieviešanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Ar likuma grozījumiem Saeimā plāno "atbloķēt" apturēto Rīgas attīstības plānu

LETA, 26.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodienas izskatīšanai Saeimas sēdē iesniegti grozījumi Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā, kuru pieņemšana ļautu "atbloķēt" apturēto Rīgas pilsētas attīstības plānu.

Likumā plānots iekļaut punktu, kas noteiks, ka līdz Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas lokālplānojuma spēkā stāšanās brīdim, bet ne vēlāk kā līdz 2031.gada 30.jūnijam, Rīgas vēsturiskajā centrā piemērojams Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas plānojums.

Iecerēts, ka likums stāsies spēkā uzreiz pēc tā izsludināšanas.

Likuma grozījumu iniciatīvu parakstījuši deputāti teju no visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām - Edgars Tavars (AS), Ainars Latkovskis (JV), Raivis Dzintars (NA), Agnese Krasta (JV), Viktors Valainis (ZZS), Ainārs Šlesers (LPV), Kaspars Briškens (P), Atis Švinka (P), Linda Matisone (AS) un Juris Viļums (AS).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Apburtā loka ceļš 13 gadu garumā valsti novedis kārtējā strupceļā

Māris Ķirsons, 31.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai tiešām "stopkrāns" Rīgas attīstībai bija azartspēles?

Arnis Vērzemnieks, Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) prezidents, 16.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2022. gada 23. marta, kad vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs apturēja Rīgas teritorijas plānojumu, dzirdami pārmetumi, ka “stopkrāns” galvaspilsētas attīstībai bija “norauts” azartspēļu dēļ.

Šī mehāniski atkārtotā politiķu retorika acīmredzami palīdz novērst uzmanību no sarežģītākām problēmām. Ir kļuvis pārāk viegli vainot azartspēļu nozari pie visām pasaules nelaimēm.

Plaisa starp tendenciozo retoriku un faktos balstītiem argumentiem par nozari ir gandrīz fantastikas filmu žanra cienīga. Padziļinātas izpratnes vietā publiski dominē stereotipiski pieņēmumi par azartspēlēm, lai gan regulāri tiek skaidroti atbildīgas spēles principi, organizētas ekspertu diskusijas, pieejami starptautiski pētījumi, kā arī sniegta plaša informācija par nozari.

Nenoliedzami – ir nepieciešams atvēlēt daudz vairāk laika, lai nonāktu līdz efektīvam normatīvajam regulējumam, nevis pieņemtu sasteigtus un nepamatotus lēmumus, bet tas ir iespējams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Trubko par 2,1 miljona eiro kukuļa piedāvāšanu piespriež četrarpus gadu cietumsodu

LETA, 14.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomisko lietu tiesa (ELT) AS "Rīgas namu apsaimniekotājs" valdes priekšsēdētāju Igoru Trubko ir atzinusi par vainīgu apsūdzībās par 2,1 miljona eiro kukuļa piedāvāšanu Rīgas domes "Par/Progresīvie" frakcijas vadītājam Mārtiņam Kossovičam un piespriedusi viņam reālu cietumsodu uz četriem gadiem un sešiem mēnešiem.

Tāpat pirmās instances tiesa Trubko noteikusi liegumu uz pieciem gadiem nodarboties ar jebkāda veida komercdarbību un uzlikusi naudas sodu "Rīgas namu apsaimniekotājam" 200 minimālo algu jeb 124 000 eiro apmērā.

Tiesa uzsver, ka lietas iztiesāšanas procesā tiesai neradās šaubas par Trubko vainu un tiesas sods ir bargāks nekā to bija prasījusi prokurore. Tiesa skaidro, ka Trubko lieta ir viena no skaļākajām amatpersonu korupcijas lietām, līdz ar ko šāds bargs sods kalpos par signālu pārējām augsta ranga amatpersonām.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Prokurore uzņēmējam Trubko lūdza piespriest trīs gadu cietumsodu, kā arī četru gadu liegumu nodarboties ar jebkāda veida komercdarbību. Tāpat prokurore lūdza piespriest naudas sodu "Rīgas namu apsaimniekotājam" 200 minimālo algu apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedēļas nogalē noslēdzās lielākais šī gada notikums Rīgā - IIHF 2023.gada Pasaules čempionāts hokejā. Provizoriskie aprēķini liecina, ka čempionāta norise Rīgā valsts ekonomikai piesaistījusi papildu 44 miljonus eiro, informē Rīgas dome.

Latvijas hokeja izlases izcīnītās bronzas medaļas padarīja šo čempionātu vēsturisku visiem hokeja faniem. Latvijas Hokeja federācijas un Rīgas domes organizētajā Latvijas hokeja izlases sagaidīšanā pie Brīvības pieminekļa pulcējās vairāk nekā 40 000 līdzjutēju.

Čempionāts norisinājās ar Rīgas pašvaldības finansiālu atbalstu, kura galvenais mērķis bija atgriezt dzīvību pilsētā pēc pandēmijas gadiem un ar čempionāta norisi atbalstīt vietējos tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumus.

“Rīgas pašvaldības lēmums jau no paša sākuma aktīvi atbalstīt hokeja čempionāta norisi Latvijas galvaspilsētā viennozīmīgi izrādījies ļoti pareizs! Divu nedēļu garumā pašmāju un ārzemju fani sarīkoja īstus hokeja svētkus pilsētā. Čempionāta spēles Rīgā apmeklēja vairāk nekā 30 000 ārvalstu viesu, kuri bija īpaši pamanāmi ne tikai arēnā, bet arī Vecrīgas kafejnīcās un bāros. Piešķirot pašvaldības līdzfinansējumu čempionāta organizēšanai, mūsu mērķis bija panākt, lai visa no budžeta pie šķirtā summa nodokļu veidā atnāktu atpakļ Rīgas budžetā. Pirmās aplēses par ekonomisko ieguvumu pilsētai liecina, ka šis mērķis būs sasniegts,” Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viedais apgaismojums, kas tika ieviests 2022. gada oktobrī trīs Ķīpsalas ielās, Rīgas pašvaldībai ļāvis ietaupīt 4685,44 eiro, tā ieekonomējot 79% elektroenerģijas izmaksu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Projektu ieviesa Tet sadarbībā ar Rīgas domi, pašvaldības aģentūru “Rīgas gaisma”, Rīgas Tehnisko universitāti un Draugiem Group meitas uzņēmumu Idea Lights. Ar viedo apgaismojumu, kas sastāv no maza patēriņa LED gaismekļiem, Latvijā ražotiem viedajiem kontrolieriem un kustības sensoriem, tika aprīkoti 66 apgaismes stabi Āzenes, Ķīpsalas ielās un Zunda krastmalā.

“Viedās pilsētas ir viens no Tet inovāciju projektiem, kas ne tikai palīdz attīstīt vidi, uzlabot energoefektivitāti un notestēt tehnoloģijas reālajā dzīvē, bet arī ātri parāda konkrētus finanšu rezultātus. Mēs esam pateicīgi Rīgai par uzticību un gandarīti, ka jau pirmā pusgada darbības laikā pašvaldībai ir izdevies ietaupīt vairākus tūkstošus eiro. Pēc mūsu aprēķiniem, balstoties uz “Rīgas gaisma” piegādātajiem datiem, viens apgaismes stabs pirms viedā risinājuma ieviešanas izmaksāja ap 17 eiro mēnesī rudens un ziemas mēnešos. Ar dimmēšanas opciju, ko mēs ieviesām, tās izmaksas ir tikai 3,30 eiro par stabu,” stāsta Tet valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīga atkal gatavojas tūristu skaita pieaugumam. Šī gada sākuma statistikas dati, kā arī rezervāciju apjoms viesnīcās vasaras sezonā liecina, ka šogad kopējais tūristu apjoms varētu sasniegt 80% no rādītājiem pirms globālās pandēmijas, informē Rīgas dome.

Tas nozīmē, ka viesu skaits pilsētā pēc vairāku gadu pārtraukuma atkal varētu pārsniegt miljonu, liecina Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras aplēses.

Šajā tūrisma sezonā Rīgā notiks pēdējos gados lielākie sporta, kultūras un izklaides pasākumi – "Rimi Rīgas maratons", IIHF Pasaules Hokeja Čempionāts, XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki, mūzikas festivāls "Positivus", Rīgas vasaras kultūras programma un Rīgas dzimšanas dienas svinības un tūrisma sezonas beigās – Pasaules čempionāts skriešanā. Pavasara Rīgas restorānu nedēļā, kas norisināsies no 17.-30.aprīlim, piedalīsies rekordliels skaits restorānu – 56.

"Visiem šiem Rīgas lielajiem notikumiem būs pozitīva ietekme gan uz tūrisma nozari, gan ekonomisko attīstību pilsētā, tāpēc šie pasākumi notiek ar pašvaldības finansiālo atbalstu. Pirms šīs vasaras sezonas jau ir veikts būtisks priekšdarbs, lai ārvalstu viesi atkal lielā skaitā apmeklētu Latvijas galvaspilsētu un šeit uzturētos! Ļoti pozitīvs signāls ir arī tas, ka atkal atveras viesnīcas, kas pandēmijas laikā durvis bija slēgušas." – tā uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Okupācijas pieminekļa vietā taps parks

Db.lv, 05.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pašvaldība iepazīstinājusi ar ieceri pērn demontētā okupācijas pieminekļa vietā labiekārtot parku.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Ratnieks, runājot par Uzvaras parka labiekārtošanu uzsver: “Jau brīdī, kad Rīgas dome lēma par okupācijas pieminekļa nojaukšanu, izskanēja dažādi viedokļi par to, kam šajā vietā jāatrodas pēc demontāžas. Publiski izskanējušas dažādas idejas par apjomīgu publisko būvju celtniecību parkā. Taču ir skaidrs, ka šai vietai ir nepieciešams “atpūsties” pēc pieminekļa nojaukšanas un jākļūst par atvērtu telpu, kura ir pieejama un izmantojama visiem rīdziniekiem. Uzvaras parkam nosaukums tieši pirms simts gadiem piešķirts par godu uzvarai pār bermontiešiem. Vēsturiski Latvijas pirmās neatkarības laikā šajā parkā notikušas militāras parādes un dažādi nozīmīgi pasākumi. Mēs plānojam atgriezties pie šī koncepta un turpināt stiprināt parka vēsturisko nozīmi, vienlaikus turpinot to attīstīt par rekreācijas zonu rīdziniekiem ar dažādām sporta un atpūtas iespējām.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome velomaršrutu izveidei uz Piņķiem, Ulbroku un Ķekavu plāno piesaistīt 21,2 miljonus eiro no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma fonda.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas deputātiem iesniegtā informācija liecina, ka Rīga plāno veidot veloinfrastruktūru virzienā Rīga-Babīte-Piņķi, Rīga-Ulbroka, Rīga-Ķekava".

Kopējās projekta izmaksas ir 25,6 miljoni eiro, no tām Atveseļošanas un noturības mehānisma fonda finansējums ir 21,2 miljoni eiro, bet Rīgas valstspilsētas pašvaldības līdzfinansējums - 4,5 miljoni eiro.

Projekta partneri ir Rīgas plānošanas reģions, Mārupes, Ādažu, Ķekavas un Ropažu novada pašvaldības.

Īstenojot projektu no galvaspilsētas uz Ulbroku tiks uzbūvēti aptuveni 5,4 kilometri veloceļa, uz Ķekavu - aptuveni 4,1 kilometrs, uz Piņķiem - 7,1 kilometrs.

Projektā no Rīgas pašvaldības puses tiks attīstīti tikai pašvaldības administratīvajā teritorijā esošie posmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan līdz šim Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) attīstībā ieguldīti vairāk nekā četri miljoni eiro mecenātu privāto līdzekļu, muzeja nākotne joprojām ir neskaidra, jo reāla būvniecība arvien nav uzsākta.

LLMM projektā ieguldītie līdzekļi uzskatāmi par apjomīgāko mecenātisma piemēru kultūras infrastruktūrā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, atzīmē Elīna Vikmane, muzeja fonda valdes locekle. Viņa norāda, ka faktiski muzejs ir gatavs būvniecībai – ir saņemta būvatļauja un šobrīd būtu nepieciešams izsludināt būvnieku konkursu, taču tas trīs gadus kavējas. Kultūras ministrija (KM), kas 2021.gadā pat izveidojusi darba grupu, lai izstrādātu priekšlikumus par muzeja būvniecības ieceres realizācijas iespējām, gala ziņojumu nav sagatavojusi un nekādus komentārus par LLMM nākotni DB nesniedz, savukārt Rīgas domē (RD) norāda, ka šobrīd šim projektam vienkārši trūkst līdzekļu. Tajā pašā laikā nupat Valsts Kontrole (VK) atklājusi, ka valsts piešķīrusi 41 miljonu eiro Ekonomikas ministrijai (EM) lielo infrastruktūras projektu aizdevumiem, taču līdzekļi stāv kontā neizmantoti jau gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome atbalstīja priekšlikumu šomēnes satiksmei atklāto pārvadu Sarkandaugavā pār Saulkrastu virziena dzelzceļu nosaukt par Daudersalas pārvadu.

Kā ziņots, nosaukuma došanu rosinājusi Rīgas vietvārdu un pilsētvides objektu nosaukumu komisija. Šāds ierosinājums esot tapis, jo komisija uzskata, ka pretējā gadījumā cilvēki sajauks pārvadu ar tiltu pār Sarkandaugavu uz Ganību dambja pirms Tilta ielas.

Dome arī nolēma par trīs jaunu ielu nosaukumu piešķiršanu.

Iela gar dzelzceļa uzbērumu no Elizabetes ielas līdz Dzirnavu ielai nosaukta par Kļavu ielu.

Sarkanajām līnijām bez nosaukuma Jaunciemā piešķirts Belteskakta ielas nosaukums. Jaunā iela krustosies ar Jaunciema 5. līniju.

Savukārt jaunai ielai Skanstē, kas stiepjas no Pulkveža Brieža ielas iepretī lielveikalam "Rimi" līdz Mihaila Tāla ielai, piešķirts arhitektes Martas Staņas ielas nosaukums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome atbalstījusi pilsētas sabiedriskā transporta biļešu reformu, kas paredz būtiski palielināt maksu par vienu braucienu, bet vienlaikus būtiski izdevīgākas kļūs mēnešbiļetes.

Turklāt bez maksas turpmāk varēs pārvietoties strādājošie pensionāri.

Galvenās pārmaiņas skars pāreju uz pilnīgi citiem biļešu veidiem, atsakoties no 135 dažādiem biļešu veidiem un ieviešot laika biļetes, no kurām lētākā būs 90 minūšu biļete, kas maksās 1,5 eiro, un ar to varēs braukt vairākos transportlīdzekļos attiecīgo minūšu skaitu.

Plānots noteikt, ka viena brauciena maksa būs 2 eiro par vienu braucienu. Taču realitātē viena brauciena biļeti par 2 eiro būs iespēja nopirkt tikai pie vadītāja autobusā. Un vienīgais maršruts, kurā to varēs izdarīt, ir 22.autobusā, kas kursē no uz un no Rīgas lidostas.

Kopumā tiks ieviestas divas laika biļetes - 90 minūšu brauciena biļete, kas maksās 1,5 eiro, un 24 stundu biļete, kas maksās 5 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzvaras parka Rīgā pirmā pārbūves kārta, sakopjot teritoriju pēc okupekļa nojaukšanas, varētu izmaksāt 5 līdz 6 miljonus eiro, 6.martā Latvijas Radio stāstīja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis.

Parku iecerēts veidot kā aktīvas atpūtas vietu, un, pēc M.Staķa teiktā, tuvākajā laikā sabiedrība tikšot iepazīstināta ar detalizētājiem attīstības plāniem.

M.Staķis atzīmēja, ka jau pavasarī būvnieki parkā sāks darbus, attiecīgi uz 9.maiju tur "ar garantiju" joprojām būs būvdarbus ierobežojošs žogs.

Savukārt runājot par Rīgas Pieminekļu padomes 3.marta rekomendāciju demontēt vai pārvietot sešus pilsētā esošus pieminekļus, tostarp 1982.gadā Kronvalda parkā uzstādīto pieminekli rakstniekam Andrejam Upītim, skulptūru "staļinisma perioda rakstniecei" Annai Saksei Gaujas ielā un krievu dzejnieka Aleksandra Puškina pieminekli Kronvalda parkā, jo tie esot saistāmi ar padomju laiku slavināšanu, Staķis solījās, ka uz pieminekļu jautājumu skatīšoties "ar vēsu prātu".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemas periodā, kad lielākajā daļā būvniecības objektu ir tehnoloģiskais pārtraukums, Austrumu maģistrāles izbūve turpinās. Šobrīd norit darbs gan pie projekta pirmās, gan otrās kārtas būvniecības, būvējot Rīgas vēsturiskā centra apvedceļu un pieslēgumu ostas teritorijām.

Austrumu maģistrāles būvniecību sāka 2021. gada maijā un to plānots pabeigt līdz šī gada beigām.

Maģistrāle autovadītājiem nodrošinās ātru nokļūšanu Purvciema, Pļavnieku, Dārzciema un Teikas apkaimēm, neiebraucot pilsētas vēsturiskajā centrā. Tāpat kravas transportam ceļš uz ostu vairs nebūs jāmēro pa Daugavas krastmalu. Izbūvētais maģistrāles posms no Piedrujas ielas līdz Gustava Zemgala gatvei būs 2,8 km garš.

"Šis ir ne tikai viens no lielākajiem satiksmes infrastruktūras projektiem, kas Rīgā jebkad īstenots, bet arī nozīmīgas un mērķtiecīgi ieguldītas ES fondu līdzekļu investīcijas vairāku desmitu miljonu apmērā. Gada nogalē, kad būvdarbi tiks pabeigti, iegūsim no caurbraucošiem auto, tajā skaitā no kravas transporta, atslogotu pilsētas centru un mazāk sastrēgumus, kas ļaus arī mazināt gaisa piesārņojumu pilsētā," komentē Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks satiksmes infrastruktūras un attīstības jautājumos Vilnis Ķirsis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oktobra sākumā tika veikta Sarkandaugavas pārvada slogošana, lai pārbaudītu pārvada faktisko nestspēju un tā gatavību satiksmes atvēršanai. Pārbaudes un analītisko aprēķinu rezultāti apstiprina, ka Sarkandaugavas pārvadu pieļaujams ekspluatēt ar ikdienas satiksmes slodzēm.

Statiskā laiduma konstrukcijas slogošanai tika izmantotas 13 dažādas shēmas. Vienas slodžu shēmas pārbaudē vienlaicīgi tika izmantotas sešas kravas automašīnas. Katra automašīna svēra 30 tonnas, tādējādi uz pārvada vienlaicīgi atradās 180 tonnu liels svars. Iegūtie rezultāti apstiprina, ka Sarkandaugavas pārvadu pieļaujams ekspluatēt ar ikdienas satiksmes slodzēm, kā arī tas var uzņemt papildus slodzes.

FOTO: Testē Sarkandaugavas pārvada nestspēju; darbus plānots pabeigt novembrī 

Rīgā notikuši Sarkandaugavas pārvada slogošanas darbi, kuru laikā pārbaudīta būves faktiskā...

“Pārvada atvēršana satiksmei plānota novembra otrajā pusē. Apvienojumā ar Austrumu maģistrāli tas ir būtisks posms Rīgas pilsētas satiksmes plūsmu sakārtošanā un paredz arī gājēju un velobraucēju pārvietošanās uzlabojumus,” papildina Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks satiksmes infrastruktūras un attīstības jautājumos Vilnis Ķirsis.

Sarkandaugavas pārvada garums (bez nobrauktuvēm) ir 454,4 metri.

Pārvada būvniecības sadārdzinājums sasniedzis nepilnus 1,3 miljonus eiro, aģentūra LETA uzzināja Rīgas domē. Kopumā pārvada būvniecība izmaksās 37,8 miljonus bez pievienotās vērtības nodokļa jeb 45,8 miljonus eiro ar pievienotās vērtības nodokli. Sākotnējā vienošanās paredzēja, ka pārvada būvniecība izmaksās 42,5 miljonus eiro, līdz ar to Krievijas izraisītā kara seku dēļ sadārdzinājums ir 1 289 130 eiro.

Pārvadu veido septiņas atsevišķas laidumu konstrukcijas abos virzienos un divi pieslēgumi - pie Viestura prospekta un pie Tvaika ielas. Slogošanas laikā eksperti veica pārvada izlieču mērīšanu un to salīdzināšanu ar teorētisko aprēķinu. Tāpat tika veikta pārvada laiduma konstrukcijas vispārējā inspekcija. Sarkandaugavas pārvada pārbaudi ar slodzi veica SIA “Inženierbūve” speciālistu grupa.

Pārvada “Rīga – Skulte” izbūvi Sarkandaugavā veic pilnsabiedrība “Personu apvienība “OTC””, kurā ir apvienojušies trīs būvnieki: SIA “Binders”, AS “LNK Industries” un AS “Latvijas tilti”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šovasar Dziesmu un deju svētku laikā tramvaju satiksmi nodrošinās pār vienu Brasas tilta pusi, kas līdz šim laikam tiks pilnībā izbūvēta. Tilta otras puses būvniecību plānots pabeigt līdz šī gada rudenim, informē Rīgas dome.

Brasas tilta vienu pusi ir plānots pabeigt līdz 20. jūnijam, lai uz Dziesmu un deju svētkiem pār to varētu atjaunot tramvaja satiksmi. Šobrīd būvdarbu progress ir pārliecinošs. Līdz šīs nedēļas beigām plānots pabeigt atbalstsienas un pārejas plātnes izbūvi Gaujas ielas pusē, mikropāļu izbūvi tramvaja kontakttīklu balstiem un hidroizolācijas noslēdzošo kārtu.

Jau ziņots, ka 2019. gada maijā Brasas tilta būvdarbus apturēja, tilta nesošajās konstrukcijās atklājot būtiskus bojājumus. Izmainītā būvprojekta ietvaros veic pilnīgu tilta pārbūvi, nevis jau esoša tilta atjaunošanu. Brasa tilta pārbūvi uzsāka 2022. gada maijā, pēc tam, kad Ministru kabinets atbalstīja vairāk nekā 11 miljonu eiro liela aizdevuma piešķiršanu projekta realizācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien un otrdien, 13.decembrī, autovadītāji sabiedrisko transportu Rīgā varēs izmantot bez maksas, kontrolei uzrādot derīgu transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību, informē Rīgas domes Komunikācijas pārvaldē.

Lēmums pieņemts saistībā ar meteorologu prognozēm par gaidāmo puteni, lai mazinātu satiksmes intensitāti stipras snigšanas laikā vai pēc tās, tādējādi atvieglojot ielu uzturēšanas tehnikas darbu.

Šodien un rīt par braukšanai sabiedriskajā transportā derīgu dokumentu tiks uzskatīta vieglā transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība jeb tehniskā pase, kas jāuzrāda tikai kontroles laikā. Domē uzsver, ka tehniskā pase nav jārāda transportlīdzekļa vadītājam.

Šo iespēju var izmantot jebkura pilngadīga persona, autovadītāja apliecībai nav obligāti jābūt līdzi. Reģistrācijas apliecība apliecinās, ka konkrētais transportlīdzeklis tajā brīdī neatrodas satiksmē, kas ir pašvaldības mērķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Rīgā varēs piešķirt nodokļu atlaides saistībā ar klimatilgtspējīgām biroju ēkām

LETA, 06.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome trešdien atbalstīja grozījumus noteikumos par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību Rīgā, kas paredz piešķirt nodokļu atlaides saistībā ar klimatilgtspējīgām biroju ēkām.

Finanšu departamenta direktors Uldis Rakstiņš domes sēdē norādīja, ka šos varētu dēvēt par klimatneitralitātes grozījumiem, proti, lai varētu piešķirt 50% nodokļu atlaidi no 2024.gada 1.janvāra saistībā ar klimatilgtspējīgām biroju ēkām, kurām ir piešķirts attiecīgs sertifikāts. Norma attiektos gan uz jaunuzbūvētām, gan uz renovētām ēkām.

Kā pārejas periods ir paredzēts gads, lai tas būtu samērīgi pret nodokļu atlaižu saņēmējiem un nodokļu maksātājiem laikā, kad investori plāno investīciju veikšanu.

Tāpat grozījumi saistīti ar elektroniskas saziņas ar pašvaldībām palielināšanu, lai šādā veidā samazinātu papīra veidā izsūtāmo paziņojumu skaitu. Patlaban 68% no visiem paziņojumiem ir papīra formā, tāpēc grozījumi paredz, ka nodokļu atlaides varēs arī nākamgad saņemt, ja tiks veiktas saziņa ar pašvaldību elektroniski.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā atklāts Sarkandaugavas pārvads pāri dzelzceļam Rīga-Skulte, informē Rīgas dome.

Līdztekus pārvadam atklās arī velo un gājēju ceļu Mangaļi - Sarkandaugava. Atklāšanas pasākums sāksies uz Sarkandaugavas pārvada estakādes pie Viestura prospekta un noslēgsies uz jaunatklātā velosipēdu un gājēju celiņa.

Pēc pārvada atvēršanas satiksmes dalībniekiem jāņem vērā vairākas satiksmes organizācijas izmaiņas.

Piemēram, būs mainīta satiksmes organizācija Tilta un Duntes ielas krustojumā. Braucot virzienā no Mežaparka, pa Tilta ielu nevarēs nogriezties pa labi no Tilta ielas uz Ganību dambi vai Tvaika ielu. Šo manevru varēs veikt tikai sabiedriskais un operatīvais transports.

Braucot pa Duntes ielu, virzienā no Centra, pie Tilta ielas būs iespējams veikt tikai labo manevru uz Tilta ielu virzienā uz Mežaparku un nebūs iespējams braukt virzienā uz Ganību dambi vai Tvaika ielu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar katru dienu Latvijas iedzīvotāji kļūst arvien nabadzīgāki. Mūs aicina taupīt,ciešāk pievilkt jostas, skaidrojot notiekošo ar visai dažādiem iemesliem. Bet vaitie ir patiesie iemesli? Vai arī tie ir tikai mīti? Un kādas ir prognozes tuvākajai nākotnei?

Par to prāto Andrejs ŽDANS – gaļas pārstrādes uzņēmuma “Forevers” vadītājs;šis uzņēmums ietilpst Latvijas lielāko ražotāju trijotnē un, tāpat kā visi Latvijas iedzīvotāji, piedzīvo krīzi.

MĪTS Nr. 1. Kompensācijas ir glābiņš no nabadzības

Mēs dzīvojam rekordlielas inflācijas laikā, tās apmērs Latvijā ir salīdzināms ar tādām “trešās pasaules” valstīm kā Afganistāna, Nigērija un Ruanda. Rezultātā visi, izņemottos, kas tirgo gāzi un elektrību, esam kļuvuši nabadzīgāki – uzskata Andrejs Ždans.

Novērojam naudas vērtības kritumu. Valstis izšķiež “helikoptera naudu”, palielina ārējoparādu, veido atbalsta un enerģijas nesēju kompensāciju programmas u. c. Bet irjāsaprot, ka par to visu būs jāmaksā. Arī par citu valdību rīcībām, par to “helikopterunaudu”, kas mūsu apritē nav nonākusi, taču arī tas ir iemesls, kāpēc inflācijas tempssasniedz rekordlielus rādītājus.

Komentāri

Pievienot komentāru