Jaunākais izdevums

Rīgas dome šodien atbalstīja lēmumu par Spilves lidlaukā esošu skrejceļu atpirkšanu no SIA «Spilve International Business Park» par 180 085 eiro un vienlaikus pieņēma lēmumu par pašvaldības nodibinājuma «Lidlauks Spilve» likvidēšanu.

Kā skaidroja nodibinājuma valdes loceklis Jānis Maslovskis, nodibinājums tika radīts ar mērķi izveidot lidlauku un nodrošināt tā izmantošanu atbilstoši sabiedriskā labuma organizācijas statusam. Balstoties uz Rīgas attīstības plānu 2006.-2018.gadam, lidlauku primāri bija paredzēts izmantot vispārējās nozīmes aviācijas un tehnisko sporta veidu darbības attīstībai un nodrošināšanai, tehnisko sporta veidu popularizēšanai, informējošu un izglītojošu pasākumu organizēšanai, mācību grupu veidošanai amatieru un aviācijas personāla sagatavošanai, kā arī citiem uzdevumiem. Nodibinājums darbojās gan uz Rīgas Brīvostai, gan uz «Rīgas namiem» uzticētās zemes.

Lidlauka zemes īpašumi pieder Rīgas pašvaldībai, taču tā teritoriju apsaimnieko pašvaldības uzņēmums «Rīgas nami» un Rīgas Brīvosta. «Rīgas nami» savu pārvaldīto teritoriju 2016.gadā nodevis apsaimniekošanā SIA «Aerobig Plus», kura paspārnē patlaban atrodas vēl septiņi uzņēmumi. Līdz šim daļa lidlauka teritorijas piederēja arī «Spilve International Business Park», taču līdz ar domes lēmumu atpirkt viņiem piederošo skrejceļu visa lidlauka teritorija nu ir pašvaldības īpašumā.

Nodibinājuma iesniegtajā vēstulē domei norādīts, ka tā valde 5.novembrī pieņēmusi lēmumu par darbības izbeigšanu jeb likvidāciju, kā galveno iemeslu minot nespēju nokārtot lidlauka sertifikātu. «Lidlauks Spilve» no 2012.gada līdz 2017.gadam bija sertificēts kā lidlauks vispārējās aviācijas lidojumiem un aviācijas speciālajiem darbiem. Tomēr atkārtotu lidlauka apliecību iegūt neizdodas, jo sertifikācijas iegūšanas noteikumi, salīdzinot ar 2012.gadu, kļuvuši stingrāki, proti, starp visiem nomniekiem ir jāpanāk vienošanās par zemes lietošanu, ko panākt nav izdevies.

Valde skaidro, ka, nespējot atjaunot lidlauka sertifikātu, nodibinājums nevar veikt tā statūtos noteiktā mērķa sasniegšanai un uzdevumu izpildei paredzētās darbības, savukārt esošajā situācijā visu nepieciešamo nomas tiesību iegūšana un nepieciešamās infrastruktūras sakārtošana ir tik dārga, ka nodibinājuma darbība pilnvērtīgā modelī ar pārliecību radīs zaudējumus.

Lai gan pieņemts lēmums par pašvaldības nodibinājuma likvidēšanu, Maslovskis domei paspējis piedāvāt variantu, kā lidlauks savu darbību tomēr varētu turpināt. Proti, lidlaukā savu darbību sācis jauns nodibinājums «Lidosta Spilve», un tieši viņu pārziņā tiks nodots atpirktais skrejceļš.

Pēc Maslovska teiktā, nodibinājumu izveidojuši vairāki privātīpašnieki, kuri ir ieinteresēti aviācijas nozarē un mazās aviācijas biznesā. «Tur ir pilotskola, uzņēmums, kas ir aviācijas darbu veicējs un pētniecības centrs, kā arī tiks nodrošināti citi darbības veidi,» sacīja Maslovskis, norādot, ka ir viens no šīm privātpersonām.

«Mēs turpināsim savu darbu un esam saņēmuši sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Mēs gribam attīstīt aviāciju, gribam, lai lidlauks darbojas,» norādījis Maslovskis.

«Firmas.lv» pieejamie dati liecina, ka nodibinājuma «Lidlauks Spilve» valdes locekļi bija Rīgas domes deputāts Vadims Baraņņiks (S), Rīgas domes Finanšu departamenta darbinieks Andris Konošonoks un Maslovskis. «Lidlauks Spilve» dibināts 2010.gadā. 2017.gadā tā apgrozījums bija 40 580 eiro, bet zaudējumi - 31 087 eiro.

Savukārt «Lidosta Spilve» pieder Maslovskim, Jaroslavam Gaļejevam un Dmitrijam Kušiņičevam. Tas dibināts šī gada janvārī.

LASI ARĪ:

FOTO: Lidostas Spilve ēka - joprojām tukša un klusa

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai atpūtinātu prātu un domas no ikdienas, Sanita Spilve sākusi mezglot un izveidojusi Mezglotavu, kas piedāvā gan kāzu dekorus, gan interjera elementus

«Mezglotava ir pavisam «svaiga»,» saka S. Spilve. Pavisam nesen viņa reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja un patentmaksas maksātāja. «Pērn rudenī pavisam nejauši apmeklēju mezglošanas meistarklasi, jo meklēju kaut ko, kur atpūtināt prātu un novērst domas no ikdienas ar bērniem. Tas man likās kaut kas jauns, sāku meklēt informāciju par šo jomu, un vienīgais, ko iepriekš biju dzirdējusi, ka padomju laikos gandrīz visiem dzīvokļos bija mezglotās pūcītes. Nebija teju nevienas mājas, kur tādas nebija,» apgalvo S. Spilve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsturiskajā lidostas Spilve ēkā un tās teritorijā atjaunošanas darbi ir apstājušies, pārliecinājās biznesa portāls db.lv. Tie varētu atsākties 2019. gada pavasarī, pieļauj Aivars Graholskis, bijušais Spilves aviācijas muzeja vadītājs.

Jāatgādina - 2016. gada beigās tika paziņots, ka lidostas Spilve ēka un tās teritorija (Rīgā, Daugavgrīvas ielā 140) kļūs par «platformu kultūras, izglītības un sporta pasākumiem, vietu, kur rīkot tematiskus festivālus, koncertus, pasākumus, seminārus, liela mēroga pilsētas svētkus». Kā rekonstrukcijas un modernizācijas darbu veicējs tika norādīta kompānija SIA Aerobig Plus.

Lidostas Spilve ēka, pārējās būves un zemes gabals pieder Rīgas pilsētas pašvaldībai, savukārt SIA Aerobig Plus ir šī nekustamā īpašuma nomnieks, kas publiskas izsoles rezultātā ieguvis nomas tiesības līdz 2028. gada jūnijam.

«Nomas līguma nosacījumi paredz, ka tā darbības termiņā nomnieks veic nekustamā īpašuma uzturēšanas un ekspluatācijas darbus, kā arī izstrādā infrastruktūras attīstības priekšlikumus. Šobrīd turpinās teritorijas zonējuma maiņas apstiprināšana. Līdz ar tās noslēgšanos, būs iespējams uzsākt teritorijas detālplānojuma izstrādi, kas savukārt dos iespēju plānot teritorijas tālāko attīstību,» paskaidroja Zane Arāja, SIA Rīgas nami sabiedrisko attiecību vadītāja. Vēsturiskā lidostas ēka ir kultūras piemineklis, līdz ar to tā restaurācijai un nodošanai ekspluatācijā ir jāievēro atbilstošie normatīvie akti. Šobrīd ēkā norit izpētes darbi un konservācijas process, kā arī tiek izstrādāta nepieciešamā projekta dokumentācija, ievērojot Būvniecības valsts kultūras biroja un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas norādes, informē SIA Rīgas nami.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Spilves lidostas ziedu laiki un noriets

Laura Mazbērziņa, 20.09.2018

Spilves lidlauks darbojās jau no 1916. gada, kad te izvietojās Krievu Cara armijas 12. iznīcinātāju nodaļa.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz lidostas Rīga atklāšanai 1975. gadā Rīgā galvenā bija Spilves lidosta.

Tā agrāk dēvēta gan par Spilves gaisa ostu, gan Rīgas gaisa ostu un Rīgas Centrālo lidostu. Tagad Spilves lidlaukā tiek nodrošināti privātie lidojumi un pilotu skolu treniņlidojumi, bet attīstības plāni ir miglā tīti, biznesa portālam db.lv pastāstīja Aivars Graholskis, bijušais Spilves aviācijas muzeja vadītājs.

Spilves lidostu sāka būvēt kara gūstekņi 1954. gadā, lidostas iekšdarbus veica latviešu amatnieki. «Amatnieki esot sacījuši, ka šī būs mazā Rundāle Rīgā,» stāstīja A. Graholskis.

Lidosta tika atklāta 1975. gadā. Spilvē 51 hektāru lielā teritorijā iekārtoja lidostu, ko trīsdesmitajos gados pārdēvēja par Spilves gaisa ostu. Tās īpašnieks bija Rīgas pilsēta, nomnieks - Pasta un telegrāfa departaments. Tika uzceltas divas būves. Viena no tām bija Rīgas – Liepājas reisa apkalpojošo lidmašīnu un privāto lidmašīnu novietošanai. Savukārt, gaisa satiksmes kārtības regulēšanai uzbūvēja stacijas ēku ar pasažieru uzgaidāmajām telpām, pastu, muitu, policiju, komandantūru, meteoroloģisko staciju, restorānu u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019.gadā, neraugoties uz apkalpoto lidojumu un pasažieru skaita pieaugumu, visās lidostas «Rīga» trokšņa monitoringa stacijās fiksēts gaisa kuģu radīto trokšņu samazinājums, liecina mērījumu dati par 2019.gada astoņiem mēnešiem.

Vislielākais samazinājums fiksēts trokšņa monitoringa stacijā, kas izvietota Jaunmārupē, kur 2019. gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu diennakts trokšņa rādītājs ir samazinājies par 0,8 A izsvērto decibelu (dBA). Spilves un Skultes monitoringa stacijās trokšņu līmenis samazinājies par 0,6 dBA, bet Mežārēs par 0,3 dBA.

Trokšņa līmeņa samazinājumu Spilves monitoringa stacijā veicināja gaisa kuģu lidojumu procedūru izmaiņas, kas tika ieviestas ar 2018. gada 6. decembri, īstenojot lidostas «Rīga» Rīcības plānu trokšņa samazināšanai. Procedūru izmaiņas paredz, ka gaisa kuģi, paceļoties uz ziemeļiem no lidostas, veic pagriezienu par aptuveni 900 metriem vēlāk nekā iepriekš, tā rezultātā lielākā daļa gaisa kuģu lido tālāk no Spilves ciema un to radītais troksnis Spilvē ir mazāk dzirdams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot vairāk nekā 22 tūkstošus eiro, uzņēmumā «Orkla Foods Latvija» ir uzsākta jaunas produktu sērijas – «Spilvas» Street food mērču – ražošana. Produkti paredzēti gan vietējam tirgum, gan eksportam, biznesa portālam db.lv stāstīja Egita Bērziņa, «Orkla Foods Latvija» ražošanas direktore.

Jauno Street food mērču receptūru ir izstrādājuši uzņēmuma tehnologi, un tās tiek ražotas «Orkla Foods Latvija» ražotnē Babītes novada Spilvē.

«Jaunā produktu līnija radīta, ņemot vērā jaunākās tendences ēdiena gatavošanā un patēriņā. Savu vietu restorānu ēdienkartēs un mūsu pašu virtuvēs ir jau izcīnījuši tādi ēdieni kā burgeri, frī kartupeļi, kebabi, vrapi. Street food ir ne tikai pieprasīta uzkoda maltīšu starplaikos, tā var kļūt arī par pilnvērtīgu ēdienreizi. Pilsētu svētkos un arī ikdienā tiek rīkoti Street food festivāli. Tas viss nenoliedzami ietekmē gatavošanas un ēšanas paradumus. Mūsu uzdevums ir tos ņemt vērā un sniegt kvalitatīvu pienesumu ēdiena pagatavošanā,» stāsta Raitis Avots, «Orkla Foods Latvija» mārketinga direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Orkla Latvija» uzņēmumu «Orkla Foods Latvija» un «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» kopējais apgrozījums 2018. gadā pieauga par 3,5 miljoniem eiro, veidojot 116,1 miljonu eiro.

Kopējā abu uzņēmumu peļņa pērn bijusi 6,6 miljoni eiro, bet nodokļos uzņēmums samaksājis vairāk nekā 14,9 miljonus eiro.

«Orkla Confectionery & Snacks Latvija» konsolidētais apgrozījums 2018. gadā sasniedza 82,2 miljonus eiro, kas ir par 1,1 miljonu eiro vairāk nekā 2017. gadā. Savukārt «Orkla Foods Latvija» apgrozījums sasniedza 33,9 miljonus eiro, kas ir par 2,4 miljoniem vairāk nekā pērn.

«2018. gadā abi «Orkla Latvija» uzņēmumi turpināja ilgtspējīgu izaugsmi, stiprinot zīmolu konkurētspēju gan Latvijā, gan eksporta tirgos, kā arī turpinot investēt uzņēmuma ražošanas procesu attīstībā. Pateicoties rūpīgi plānotiem investīciju projektiem un mērķtiecīgai zīmolu produktu sortimenta pilnveidei, esam spējuši stiprināt līdera pozīcijas tirgū. Latvijas pārtikas ražošanas nozarē ieņemam spēcīga inovatora pozīciju, gada laikā laižot klajā vairākus desmitus jaunu produktu gan saldumu, gan sāļo uzkodu, gan ēdienu un ēdienu piedevu segmentā. Kopumā esam gandarīti par pagājušā gada rezultātiem, kas norāda uz stabilu, tirgus segmenta specifikai atbilstošu, attīstību,» norāda «Orkla Latvija» valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidlaukā Spilve, Rīgā aizvadītajā nedēļā norisinājās "autokoncerts", kas tā rīkotājiem neradīja milzu peļņu, bet bija veids, kā atbalstīt nozarē strādājošos.

"Autokoncerta" organizators bija Uldis Pabērzis, kurš šajā vasarā plānoja rīkot arī festivālu "Summer Sound". "Covid-19" ierobežojumu dēļ festivāls pārcelts uz nākamo gadu.

"Kopumā situācija ir visiem zināma. Ir pandēmija un kaut kādā brīdī bija pilnīgi skaidrs, ka mūsu lielais pasākums, vasaras festivāls šogad nevarēs notikt. Mēs sākām jau laicīgi plānot tā pārcelšanu uz nākamo gadu. Spējām vienoties ar visiem māksliniekiem, ka pasākums notiks 2021. gadā ar tādu pašu programmu, tajā pašā nedēļas nogalē. Tā kā pasākums ir pārcelts, tad domājām, ko šajā laikā ir iespējams izdarīt. Vēl pirms tika izziņota tāda iespēja kā "autorkoncerti", šādu iespēju jau apsvērām un pētījām, kā to varētu īstenot. Kad izziņoja, ka šāds formāts ir pieļaujams, mēs sākām šī pasākuma organizēšanu," stāsta U.Pabērzis.

Komentāri

Pievienot komentāru