Jaunākais izdevums

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien izsludinājusi ārkārtas pašvaldības vēlēšanas Rīgā, un tās notiks šā gada 25.aprīlī.

Ievērojot Rīgas domes atlaišanas likumu, vēlēšanām jānotiek pirmajā sestdienā pēc diviem mēnešiem no likuma spēkā stāšanās dienas. Tā kā likums stājās spēkā šodien, 25.februārī, vēlēšanu diena būs sestdiena, 25.aprīlis.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās spēkā būs tie paši balsošanas nosacījumi, kādi tie bija 2017.gada vēlēšanās. Vēlēšanu dienā iecirkņi būs atvērti no plkst.7 līdz 22. Trīs dienas pirms vēlēšanām varēs nobalsot iepriekšējās balsošanas laikā - trešdien, 22.aprīlī, no plkst.17 līdz 20, ceturtdien, 23.aprīlī, no plkst.9 līdz 12, bet piektdien, 24.aprīlī, no plkst.10 līdz 16.

Tiesības piedalīties Rīgas domes vēlēšanās ir Latvijas un citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma, kuriem bija reģistrēta dzīvesvieta Rīgas administratīvajā teritorijā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, proti, šā gada 26.janvārī, vai kuriem Rīgas administratīvajā teritorijā pieder nekustamais īpašums. Balsošanas dokuments Rīgas domes vēlēšanās būs derīga pase vai personas apliecība (eID). Par dalību vēlēšanās spiedogs pasē netiks likts, un principa "viens vēlētājs - viena balss" nodrošināšanai tiks lietoti vēlētāju saraksti. Līdz ar to katram vēlētājam būs jābalso savā iecirknī.

Vēlētāju sarakstus izveidos Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) sadarbībā Centrālo vēlēšanu komisiju un Rīgas pašvaldību. Sākotnēji katrs balsstiesīgais rīdzinieks tiks iekļauts reģistrētajai dzīvesvietai atbilstošā iecirkņa vēlētāju sarakstā. PMLP ne vēlāk kā līdz 26.martam izsūtīs vēlētājiem pa pastu uz deklarētās dzīvesvietas adresi Rīgā informāciju par to, kura iecirkņa sarakstā vēlētājs iekļauts. No 26.marta savu iecirkni varēs noskaidrot arī pa CVK uzziņu tālruni vai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes e-pakalpojumā.

Ja sākotnēji piešķirtais iecirknis nebūs balsošanai ērts, no 26.marta līdz 11.aprīlim to varēs nomainīt uz jebkuru citu iecirkni Rīgā. Tāpat šajā laikā reģistrēties balsošanai Rīgas domes vēlēšanās varēs tie vēlētāji, kuriem Rīgā nav deklarēta dzīvesvieta, bet pieder nekustamais īpašums. Mainīt iecirkni vai reģistrēties balsošanai Rīgā varēs PMLP e-pakalpojumā vai jebkurā Rīgas pilsētas dzīvesvietas deklarēšanas iestādē.

Vēlētāji, kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēs ierasties nobalsot iecirknī, varēs pieteikt balsošanu savā atrašanās vietā.

Kandidātu sarakstus Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām varēs iesniegt no 20.marta līdz 26.martam. Kandidātu saraksti būs jāiesniedz Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijai. Deputātu kandidātu sarakstus Rīgas domes vēlēšanām var iesniegt reģistrēta politiskā partija, reģistrētu politisko partiju reģistrēta apvienība, kā arī divas vai vairākas reģistrētas politiskās partijas, kuras nav apvienojušās reģistrētā politisko partiju apvienībā.

Tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās kā deputātu kandidātiem ir tiem Latvijas vai citu ES dalībvalstu pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši vismaz 18 gadu vecumu un ir reģistrēti Vēlētāju reģistrā. Lai kandidētu Rīgas domes vēlēšanās, kandidātu saraksta iesniegšanas dienā personai ir jāatbilst vismaz vienam no šiem nosacījumiem, - Rīgā ir jābūt reģistrētai dzīvesvietai bez pārtraukuma pēdējos desmit mēnešus, Rīgā ir jābūt nostrādājušam kā darba ņēmējam vai pašnodarbinātai personai vismaz pēdējos četrus mēnešus vai Rīgā ir jāpieder nekustamajam īpašumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien vakarā pirmajā lasījumā atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu.

Par likumprojektu nobalsoja 53 deputāti, savukārt pret bija 40 deputāti.

Kā jau iepriekš bija pauduši, pret likumprojektu balsoja vairākums no "KPV LV" deputātiem. Savukārt par Rīgas domes atlaišanu nobalsoja arī viens no aktīvākajiem koalīcijas kritiķiem, parlamenta deputāts Aldis Gobzems, kurš gan arī kritizēja likumdošanas procesu šajā jautājumā.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta galīgajam lasījumam noteikts 3.janvāris un izskatīšana Saeimas sēdē noteikta 16.janvārī.

Deputātu vairākums tāpat piekrita likumprojektu noteikt par steidzamu, tādējādi tas tiks skatīts divos nevis trīs lasījumos.

Debates par Rīgas domes atlaišanas likumprojektu ilga aptuveni trīs stundas, opozīcijas deputātiem asi kritizējot koalīcijas vēlmi pēc iespējas ātrāk panākt likumprojekta izskatīšanu un pašvaldības atlaišanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Egils Levits šodien ir izsludinājis Saeimas pieņemto Rīgas domes atlaišanas likumu.

Likums paredz, ka ārkārtas vēlēšanas ir jāsarīko divu mēnešu laikā pēc domes atlaišanas, attiecīgi plānots, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas notiks 25.aprīlī.

Līdz ar domes atlaišanu pilsētas vadības grožus pārņems pagaidu padome, kas pildīs likumos paredzētās domes funkcijas un darbosies līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāks jaunievēlētā dome. Pagaidu administrācijas locekļi izvēlēti, "ņemot vērā viņu iepriekšējo pieredzi darbā valsts pārvaldē, personu reputāciju un izglītību, lai nodrošinātu pagaidu administrācijas spēju efektīvi darboties un risināt pašvaldību darbībā nepieciešamo stratēģisko un operatīvo uzdevumu izpildi".

Pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājs līdz ārkārtas vēlēšanām būs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretārs Edvīns Balševics, vadītāja vietnieks būs Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Artis Lapiņš, bet administrācijas locekļa amatā strādās Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieks Aleksejs Remesovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīga ir attīstības krustcelēs un tas ir noticis nepārdomātu politisko spēļu dēļ.

Ir ļoti grūti izveidot attīstības plānus un piesaistīt nepieciešamos speciālistus, ja nav skaidrs, kas notiks pēc mēneša. Šādi situāciju raksturo Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Skaties video, lai uzzinātu vairāk par Rīgas Domes atlaišanas cēloni - atkritumu krīzi, Rīgas brīvostas nacionalizācijas sekām un ietekmi uz pašvaldības darbu un budžetu, kā arī Rīgas attīstības plāniem un ar tiem saistītajiem izaicinājumiem.

Video fragmenti:

00:00:00 - Rīgas Domes atlaišana un procedūra

00:04:46 - Atkritumu apsaimniekošanas krīze - kas tā ir un ko tā nozīmē

00:13:31 - Kas notiks ar Rīgas budžeta pieņemšanu, ja tiks atlaista Rīgas Dome

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien izsludināja 5.jūnija pašvaldību vēlēšanas, kas norisināsies 41 pašvaldībā - sešās ārpus novadiem esošajās valstspilsētās un 35 novados, informēja CVK pārstāve Laura Zaharova.

Savukārt Rīgas pašvaldībā vēlēšanas šogad nenotiks, jo tās dome tika ievēlēta ārkārtas vēlēšanās pērn, un tā turpinās strādāt līdz 2025.gada vēlēšanām.

Pašvaldību domēs ievēlējamo deputātu skaitu CVK paredzējusi noteikt 26.janvārī. Atbilstoši Pašvaldības domes vēlēšanu likumam domēs ievēlējamo deputātu skaitu nosaka atbilstoši iedzīvotāju skaitam, kāds attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā.

Novados ar iedzīvotāju skaitu līdz 30 000 domē būs jāievēl 15 deputāti, novados ar iedzīvotāju skaitu no 30 001 līdz 60 000 - 19 deputāti, bet novados ar vairāk nekā 60 000 iedzīvotāju - 23 deputāti. Savukārt valstspilsētās ar iedzīvotāju skaitu līdz 50 000 iedzīvotāju domē būs 13 deputāti, bet valstspilsētās ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju - 15 deputāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz opozīcijas iebildumiem, kā arī vienas koalīcijas partijas pretēju nostāju, koalīcijas partijas šodien panākušas grozījumus likumos, kas atlaišanas gadījumā Rīgas domi ļaus ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem.

Par grozījumiem "Par pašvaldībām" un Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, ar kuriem mainīta pašvaldību ārkārtas vēlēšanu kārtība, nobalsoja četras koalīcijas partijas, kā arī pie frakcijām nepiederošā deputāte Anda Čakša un divi partijas "KPV LV" deputāti - Artuss Kaimiņš un Aldis Blumbergs, tādējādi balsojumā par vienu likumprojektu iegūstot 52, bet par otru likumprojektu - 51 balsi. Pret minētajām izmaiņām balsoja pārējie "KPV LV" deputāti un opozīcijas partiju deputāti, taču Zaļo un zemnieku savienības deputāte Janīna Jalinska balsojumā nepiedalījās.

Minētie likumprojekti šodien Saeimas sēdes darbakārtībā iekļauti, koalīcijas deputātiem piesaucot bezprecedenta situāciju un neņemot vērā par likumprojektiem atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas viedokli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Aptauja: Džonsons vēlēšanās nodrošinās sev pārliecinošu vairākumu

LETA--DPA, 28.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas premjerministra Borisa Džonsona vadīta Konservatīva partija decembrī gaidāmajās parlamenta ārkārtas vēlēšanās iegūs pārliecinošu vairākumu, liecina trešdien publiskotie aptaujas rezultāti.

Pirmstermiņa vēlēšanas, kas paredzētas 12.decembrī, tika izsludinātas pēc tam, kad parlaments atteicās apstiprināt Džonsona panākto vienošanos par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).

Saskaņā ar sabiedriskās domas pētniecības uzņēmuma "YouGov" aplēsēm toriji vēlēšanās izcīnīs 359 no 650 parlamenta apakšpalātas deputātu vietām, kas ir par 41 mandātu vairāk nekā 2017.gada vēlēšanās un par 61 vietu vairāk nekā pašreizējā konservatīvo pārstāvniecība apakšnamā, kas sarukusi pēc vairāku deputātu aiziešanas no frakcijas, paužot neapmierinātību ar Džonsona Brexit politiku.

Tikmēr leiboristi, kuru pašreizējā frakcija zaudējusi 19 deputātus, kas bijuši neapmierināti ar partijas līdera Džeremija Korbina attieksmi pret antisemītismu un Brexit, vēlēšanās var cerēt uz 211 vietām, kas ir par 51 mandātu mazāk nekā pēc 2017.gada vēlēšanām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien Latvijas Futbola federācija (LFF) ārkārtas kongresā biedri lēma atstādināt no amata organizācijas prezidentu Kasparu Gorkšu.

Par Gorkša atstādināšanu balsoja 67 biedri, pret bija 60, bet atturējās divi.

Lai atstādinātu Gorkšu, bija nepieciešams 50%+1 balss. Balsojumam tika reģistrēti 129 biļeteni, līdz ar to atstādināšanai bija nepieciešamas vismaz 65 balsis.

Gorkšs par LFF prezidentu tika ievēlēts pērn uz diviem gadiem, amatā nomainot Gunti Indriksonu. Pēc LFF statūtiem, nākamās prezidenta vēlēšanas notiks 2020.gadā, līdz ar to līdz aprīlim organizācija strādās, visticamāk, bez prezidenta.

LETA jau ziņoja, ka LFF biedri bija iesnieguši pieprasījumu par ārkārtas kongresa sasaukšanu un prezidenta Gorkša atsaukšanu no amata. Vēstuli parakstīja 69 LFF biedri, kas ir vairāk nekā puse no reģistrētajiem 137 organizācijas biedriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Aptauja: Džonsona konservatīvie vēlēšanās iegūs 28 vietu vairākumu

LETA--DPA, 11.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas premjerministra Borisa Džonsona vadīta Konservatīva partija ceturtdien gaidāmajās parlamenta ārkārtas vēlēšanās iegūs aptuveni 28 vietu vairākumu, liecina otrdien publiskotie aptaujas rezultāti.

Saskaņā ar sabiedriskās domas pētniecības uzņēmuma "YouGov" aplēsēm, toriji vēlēšanās izcīnīs 339 no 650 parlamenta apakšpalātas deputātu vietām, kas ir par 21 vietu vairāk nekā 2017.gada vēlēšanās, taču ievērojami mazāk nekā iepriekšējā novembrī veiktajā aptaujā, kad dati liecināja par konservatīvo pārsvaru ar 68 vietām.

"YouGov" lēš, ka konservatīvie varētu iegūt no 311 līdz 367 vietām.

Tikmēr Džeremija Korbina vadītie leiboristi vēlēšanās var cerēt uz 231 vietu, kas ir par 12 mandātiem mazāk nekā pēc 2017.gada vēlēšanām.

Savukārt Skotu nacionālā partija (SNP) varētu savu pārstāvniecību palielināt par sešiem deputātiem, izcīnot 41 no Skotijai atvēlētajām 59 vietām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Lielbritānija apspriedīs likumprojektu, kas bloķēs izstāšanos no ES bez vienošanās

LETA--DPA/REUTERS/AFP/AP, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas parlamenta apakšpalāta otrdienas vakarā nobalsojusi par to, ka tā apspriedīs likumprojektu, kas bloķēs valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās.

Par to nobalsoja 328 deputāti, bet 301 deputāts bija pret. Starp deputātiem, kas balsoja par, bija arī 21 politiķis no premjerministra Borisa Džonsona vadītās Konservatīvās partijas. Džonsons iepriekš draudēja, ka konservatīvie, kuri pāries opozīcijas pusē, tiks izslēgti no partijas.

Šis balsojums ir trieciens Džonsonam, kurš ir apsolījis, ka Lielbritānija izstāsies no ES 31.oktobrī neatkarīgi no tā, vai ar ES būs panākta vienošanās par izstāšanās nosacījumiem.

Likumprojekts, par kuru parlamenta apakšpalāta balsos trešdien, paredzēs, ka gadījumā, ja līdz 19.oktobrim ar ES nebūs panākta vienošanās par izstāšanās nosacījumiem un to nebūs apstiprinājis parlaments, Džonsonam būs jālūdz ES pagarināt Lielbritānijas izstāšanās termiņu līdz 31.janvārim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Lielbritānijā atbalsta likumprojektu bezvienošanās breksita bloķēšanai

LETA/AFP/REUTERS, 05.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas parlamenta apakšpalāta - Pārstāvju palāta - trešdienas vakarā atbalstīja likumprojektu, kas dos iespēju bloķēt bezvienošanās breksitu, bet noraidīja premjerministra un Konservatīvās partijas līdera Borisa Džonsona tūlīt pēc tam iesniegto priekšlikumu sarīkot pirmstermiņa vēlēšanas 15.oktobrī.

Ar 327 balsīm par un 299 balsīm pret apakšpalāta trešajā lasījumā apstiprināja likumprojektu, kas ļaus uzdot premjerministram pieprasīt Eiropas Savienībai (ES) breksita atlikšanu līdz 31.janvārim, ja vien parlaments līdz 19.oktobrim nebūs apstiprinājis izstāšanās vienošanos vai arī atbalstījis bezvienošanās breksitu. Par likumprojektu balsoja arī grupa konservatīvo deputātu, kas sadumpojušies pret Džonsona breksita politiku.

Džonsons ir apsolījis, ka Lielbritānija izstāsies no ES 31.oktobrī neatkarīgi no tā, vai ar bloku būs panākta vienošanās par izstāšanās nosacījumiem. Premjers noliedzis, ka vēlētos bezvienošanās breksitu, taču uzstāj, ka no viņa noteiktā termiņa - 31.oktobra - nedrīkst atkāpties, jo valdībai tas ir instruments spiediena izdarīšanai uz ES nolūkā panākt vienošanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons svētdien prezentējis savas Konservatīvās partijas manifestu pirms decembrī gaidāmajām britu parlamenta ārkārtas vēlēšanām, kurā sola pabeigt valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), lai tā varētu izbeigt taupības pasākumus un veicināt uzplaukumu.

Jūlijā Džonsons sāka vadīt mazākuma valdību, bet tā arī nespēja panākt Brexit vienošanās apstiprinājumu britu parlamentā. Tagad viņš vēlas pārliecinošu uzvaru 12.decembrī gaidāmajās vēlēšanās.

"Kā jums zināms, ir atlikušas nepilnas trīs nedēļas līdz visizšķirošākajām vēlēšanām mūslaiku vēsturē," Džonsons sacīja, Telfordā prezentējot toriju priekšvēlēšanu manifestu.

"Izvēle nekad nav bijusi skaidrāka," viņš teica. "Pabeigt Brexit, un tad mēs varam atjaunot uzņēmēju un ģimeņu pārliecību un uzticību," Džonsons piebilda.

"Pabeigt Brexit, un tad mēs varam koncentrēt savas sirdis un prātus uz Lielbritānijas iedzīvotāju prioritātēm," viņš uzsvēra, sakot, ka "ir laiks atbrīvot visas valsts potenciālu un kalt jaunu Lielbritāniju".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās visvairāk balsu ir ieguvis "Attīstībai/Par!" un partijas "Progresīvie" (AP/P) apvienotais saraksts, kuram seko "Saskaņa" un "Jaunā vienotība" (JV), liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sniegtā informācija, apkopojot balsis no visiem 156 iecirkņiem.

Provizoriskie rezultāti liecina, ka Rīgas domē ir iekļuvuši septiņi politiskie spēki. AP/P saraksts tiks pie 18 deputātu mandātiem, "Saskaņa" iegūs 12 domnieku krēslus, JV - desmit, "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK un Latvijas Reģionu apvienības (NA/LRA) apvienotais saraksts - septiņus, "Gods kalpot Rīgai" (GKR) - piecus, bet Latvijas Krievu savienība (LKS) un Jaunā konservatīvā partija (JKP) - katra pa četrām deputātu vietām.

Pašlaik apkopotie dati liecina, ka par AP/P nobalsojuši 26,16% vēlētāju, par "Saskaņu" - 16,89%, bet par JV - 15,24%. Tālāk seko NA/LRA apvienotais saraksts - 9,64%, GKR - 7,72%, LKS - 6,52% - un JKP - 6,39%.

"Aiz strīpas" palikusi Zaļo un zemnieku savienība ar 4,07% vēlētāju atbalstu, partija "Alternative" - 3,03%, "Jaunā Saskaņa" - 1,7% - un partija "KPV LV" - 1,12%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Rīgas domi līdz ārkārtas vēlēšanām vadīs no civildienesta pārstāvjiem veidota administrācija

LETA, 06.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domi līdz ārkārtas vēlēšanām vadīs no civildienesta pārstāvjiem veidota administrācija, šodien žurnālistiem pastāstīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).

Jau vēstīts, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nolēmusi rosināt Rīgas domes atlaišanu, jo ministrijas ieskatā vietvara jau otro reizi nav spējusi izpildīt vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām - nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Ministrijas sagatavotajā lēmumprojektā pašvaldības ārkārtas vēlēšanas patlaban plānotas 2020.gada 29.februārī, taču Saeimai ir tiesības šo datumu arī mainīt.

Dome būs uzskatāma par atlaistu brīdī, kad par to nobalsos Saeima. Pūce sprieda, ka valdība par šo jautājumu varētu lemt 17.decembrī, taču kurā brīdī jautājums nonāks Saeimā, viņš patlaban neprognozēja. Vienlaikus viņš norādīja, ka no domes atlaišanas brīža pilsētu vadīs administrācija, kurā būs tikai civildienesta pārstāvji, nevis politiķi. Administrācijas sastāvs tiks izraudzīts tuvāko nedēļu laikā un to iecels Saeima. Kandidātus Saeimai piedāvās Ministru kabinets.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Džonsons: Vēlēšanu rezultāts ir "spēcīgs mandāts" pabeigt Brexit

LETA--DPA, 13.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons paziņojis, ka Konservatīvās partijas uzvara ārkārtas vēlēšanās sniedz viņa valdībai "spēcīgu mandātu" pabeigt valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).

"Šī vienas nācijas konservatīvā valdība ir saņēmusi spēcīgu mandātu pabeigt Brexit," Džonsons sacīja pēc tam, kad tika apstiprināta viņa pārvēlēšana Rietumlondonas vēlēšanu apgabalā.

Viņš norādīja, ka šīs vēsturiskās vēlēšanas ļaus valdībai "izpildīt tautas demokrātisko gribu", kas pausta 2016.gada referendumā par izstāšanos no ES, kuru tolaik atbalstīja 52% nobalsojušo.

Kā ziņots, saskaņā ar rezultātiem, kas iegūti pēc pēc biļetenu saskaitīšanas 637 no 650 vēlēšanu apgabaliem, toriji izcīnījuši vismaz 355 mandātus, savu pārstāvniecību salīdzinājumā ar iepriekšējo parlamenta sasaukumu palielinot par 46 vietām.

Tikmēr lielākā opozīcijas partija - leiboristi - izcīnījuši tikai 202 vietas parlamenta apakšnamā, zaudējot 58 mandātus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība ceturtdien atbalstīja Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu pārcelšanu uz 29.augustu, tomēr gala lēmumu būs jāpieņem parlamentam. Šī ir jau otrā reize, kad valdība lemj pārlikt vēlēšanu datumu.

Sākotnēji tika plānots, ka tās notiks 25.aprīlī, bet pēc tam, Covid-19 radītās krīzes dēļ, tās tika atliktas uz 6.jūniju. Taču tagad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātie un valdības atbalstītie grozījumi Rīgas domes atlaišanas likumā paredz vēlēšanas pārcelt uz 29.augustu, lai gan pirms tam valdību veidojošās partijas bija lēmušas vēlēšanas pārcelt uz 5.septembri.

Par datuma izmaiņām VARAM aģentūrai LETA pagaidām komentāru nav sniegusi. Lēmums paredz, ka Centrālajai vēlēšanu komisijai šīs vēlēšanas Rīgas pilsētas pašvaldībā būtu jāizsludina 7.jūlijā.

Minētās izmaiņas vēl jāatbalsta Saeimai.

Kā ziņots, Saeima gada sākumā nolēma atlaist Rīgas domi. Lai ierobežotu Covid-19 izplatību, no 13.marta līdz 12.maijam valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija, kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) līderi trešdien rīkos ārkārtas videosamitu, lai spriestu par krīzi Baltkrievijā, kur plašumā vēršas protesti pret Aleksandra Lukašenko pārvēlēšanu prezidenta amatā.

Ārkārtas videosamitu sasaucis Eiropadomes prezidents Šarls Mišels, ņemot vērā krīzes saasināšanos nedēļas nogalē.

Latviju šajā samitā attālināti pārstāvēs Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Samits sāksies plkst.12 pēc Briseles laika (plkst.13 pēc Latvijas laika).

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās 9.augustā līdzšinējais valsts galva Aleksandrs Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, bet opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska - 10,1%, taču opozīcija uzskata, ka vēlēšanu rezultāti ir viltoti, un vēlēšanās pārliecinoši uzvarējusi Tihanovska.

Galvaspilsētā Minskā kopš 9.augusta nerimst protesti pret vēlēšanu viltošanu un prezidentu Lukašenko, kas bieži pārauguši protestētāju sadursmēs ar drošības spēkiem. Protestu gaitā vairāki tūkstoši cilvēku aizturēti, vairāki simti ievainoti. Daudzu uzņēmumu strādnieki pieteikuši streikus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

2019. gada Latvijas krīžu Top10

Anda Asere, 17.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Analizējot 22 aizvadītā gada publiski izskanējušus notikumus eksperti izvēlējās desmit nozīmīgākos un, izvērtējot 80 speciālistu viedokli, apkopojuši 2019. gada desmit lielākās krīzes Latvijā.

Kā krīzi nr.1 eksperti pērn izceļ ASV piemēroto sankciju ietekmi uz Ventspils ostu un šis notikums speciālistu aptaujā ieguvis atzīmi 8.36.

Otrajā vietā izvirzījies notikums, kad Zviedrijas televīzija ziņoja par aizdomīgiem pārskaitījumiem caur "Swedbank" filiālēm Baltijas valstīs (6.89), bet trešajā – Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadības maiņa (6.58).

Tālāk seko "Rail Baltica" pārvaldības, vadības un organizācijas problēmas (6.56), saindēšanās ar "Baltic Restaurants Latvia" piegādāto pārtiku Siguldas izglītības iestādēs un universālveikalā "Stockmann" (6.39), drošības apdraudējums un evakuācija Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā (5.83), LNT Ziņu dienesta likvidēšana (5.78), "PNB Bankas" atzīšana par maksātnespējīgu (5.69), Latvijas Universitātes rektora vēlēšanas (5.69), bet topu noslēdz nesaskaņu turpināšanās "Olainfarm" vadībā (4.64).

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Latvija Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai piešķirs 150 tūkstošus eiro

LETA, 17.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai piešķirs 150 000 eiro, pirmdien pēc valdības ārkārtas sēdes mediju pārstāvjiem pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš informēja, ka attiecībā uz situāciju Baltkrievijā valdība pieņēmusi vairākus lēmumus.

Pirmkārt, Latvijas valdība pauž atbalstu Baltkrievijas tautas vēlmei dzīvot neatkarīgā un demokrātiskā valstī.

Otrkārt, valdība pieņēma lēmumu atbalstīt Baltkrievijas pilsonisko sabiedrību, tās stiprināšanai piešķirot 150 000 eiro.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) skaidroja, ka rīt Ārlietu ministrijas pārstāvji tiksies ar nevalstiskajām organizācijām, kas ir saistītas ar Baltkrieviju. Tikšanās laikā tiks apspriesti iespējamo projektu virzieni saistībā ar finansējuma piešķiršanu.

"Viens no virzieniem ir juridiskās palīdzības sniegšana personām, kas dažādos statusos ir kriminālprocesos, kā arī atbalsts medijiem. Bet tas vēl ir atvērts jautājums," teica ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lapiņš: 10 miljoni dīkas naudas Olainfarm kontā bez iemesla ir katastrofa!

Jānis Goldbergs, 10.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm vebinārā, kas 3. septembrī norisinājās biržas Nasdaq Baltic interneta vietnē, uz Dienas Biznesa jautājumiem atbildes bija izvairīgas, ne pēc būtības vai nesniedza skaidrību

Jau 4. septembrī sekoja Olainfarm lielākā akcionāra Olmafarm valdes priekšsēdētāja Pētera Rubeņa paziņojums ar aicinājumu glābt Olainfarm, kurā visi Dienas Biznesa uzdotie jautājumi ir skarti. Skaidrot šos jautājumus, nevēlēšanos atbildēt, pašu vebināra norisi un tajā pateikto Dienas Bizness aicināja bijušo Olainfarm valdes locekli un akcionāru Salvi Lapiņu.

Mēs jau pirmajā jautājumā aicinājām Olainfarm valdes priekšsēdētāju Lauri Macijevski skaidrot šā gada pirmā ceturkšņa uzņēmuma darbības rezultātus salīdzinājumā ar otro ceturksni, tomēr viņš palika pie iepriekšējās taktikas – sniedzot informāciju par pusgadu nedalīti. Runa ir gan par peļņas, gan ieņēmumu, gan likviditātes sadaļām. Kādēļ, jūsuprāt, šāda taktika?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Rīgas administratoram steidzami ir jāapstiprina pilsētas budžets, jo pretējā gadījumā patreizējā ārkārtas stāvokļa ietekme uz ekonomiku būs vēl stiprāka," pārliecināts ilggadējais Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors, iepriekšējā domes sasaukuma Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

"Apstiprinot Rīgas budžetu tiks nodrošināts, ka būvniecības sezonā pašvaldība varēs veikt izglītības iestāžu remontdarbus, savlaicīgi veicot iepirkumus atsevišķu kabinetu, stāvu, ēku daļu remontdarbiem. Uz šiem darbiem varēs pretendēt vidējie un mazie būvniecības uzņēmumi, tādējādi būs nodrošināts darbs diezgan lielam cilvēku skaitam, kas būs ļoti svarīgi, jo izskatās, ka ārkārtas situācija Latvijā un pasaulē atstās lielu ietekmi uz ekonomiku," saka Burovs.

"Ieguldījumi infrastruktūrā ir viens no labākajiem veidiem, kā sildīt ekonomiku pēckrīzes periodā, tas ir zināms sen un darīts daudzās valstīs. Arī Rīgā tas ir iespējams, ja būs apstiprināts budžets un departamenti varēs pilnvērtīgi plānot un pasūtīt remontdarbus un būvdarbus," norāda eksmērs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" izsludināti Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu rezultāti. Saskaņā ar likumu jaunā Rīgas dome jāsasauc ne agrāk kā desmit dienas un ne vēlāk kā 20 dienas pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas.

Jau ziņots, ka Rīgas domes vēlēšanas norisinājās šā gada 29.augustā. Tajās visvairāk balsu ieguva "Attīstībai/Par!" un partijas "Progresīvie" (APP) apvienotais saraksts, kuram seko "Saskaņa" un "Jaunā vienotība".

Rīgas domē ir iekļuvuši septiņi politiskie spēki. APP saraksts tiks pie 18 deputātu mandātiem, "Saskaņa" iegūs 12 domnieku krēslus, "Jaunā vienotība" - desmit, Nacionālās apvienības un Latvijas Reģionu apvienības apvienotais saraksts - septiņus, "Gods kalpot Rīgai" piecus, bet Latvijas Krievu savienība un Jaunā konservatīvā partija - katra pa četrām deputātu vietām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Rīgas domes jaunā sasaukuma pirmajā sēdē par galvaspilsētas domes priekšsēdētāju tika ievēlēts Mārtiņš Staķis (APP).

Par Staķi Rīgas mēra amatā nobalsoja 46 deputāti, pret bija 11, bet neviens atturējās.

Staķa ievēlēšanu šajā amatā atbalstīja arī daļa opozīcijas, nevis tikai koalīcijas partneri.

Staķis būs 11.galvaspilsētas mērs kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990.gadā.

Jaunajā koalīcijā darbosies "Attīstībai/Par"/"Progresīvie" (APP), "Jaunā vienotība" (JV), Nacionālā apvienība/Latvijas Reģionu apvienība (NA/LRA) un Jaunā konservatīvā partija (JKP) jeb kopumā septiņas dažādas partijas no četriem vēlēšanu sarakstiem.

Jaunās koalīcijas partneri vienojušies, ka Rīgas domes priekšsēdētājam būs trīs vietnieki, kas pārstāvēs pārējos koalīcijas sadarbības partnerus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgas dome plāno likvidēt izpilddirekcijas

LETA, 11.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome plāno likvidēt izpilddirekcijas, šodien 100 dienu preses konferencē informēja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (APP).

Jau nākamajā domes sēdē esot plānots pieņemt lēmumu par likvidēšanas sākšanu.

Staķis informēja, ka saiknes nodrošināšanai ar pilsētas apkaimēm, tiks veidotas vienas pieturas aģentūras. Šogad plānots izveidot piecas vienas pieturas aģentūras lielākajās apkaimēs.

Savukārt izpilddirekciju funkcijas plānots nodot departamentiem, kuri faktiski jau pašlaik nodarbojas ar šo funkciju izpildi.

Precīzāka informācija par izpilddirekciju reorganizāciju plānots sniegt atsevišķā preses konferencē.

Kā liecina informācija pašvaldības mājaslapā, Rīgā darbojas trīs izpilddirekcijas. Rīgas Austrumu izpilddirekcija apkalpo Centra rajonu un Latgales priekšpilsētu, Pārdaugavas izpilddirekcija - Kurzemes rajonu un Zemgales priekšpilsētu, bet Ziemeļu izpilddirekcija - Vidzemes priekšpilsētu un Ziemeļu rajonu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Tiesa apturējusi Muižniekam nelabvēlīgā valdības rīkojuma darbību

Žanete Hāka, 30.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien Administratīvā rajona tiesa nolēma apturēt Ministru kabineta 2019.gada 29.augusta rīkojuma par pieteicēja Indriķa Muižnieka neapstiprināšanu Latvijas Universitātes rektora amatā darbību.

Tiesa atzina, ka pastāv pamats pagaidu aizsardzības piemērošanai, jo pārsūdzētais rīkojums ir pirmšķietami prettiesisks un tā darbība varētu radīt būtisku kaitējumu, kura novēršana būtu ievērojami apgrūtināta vai neiespējama. Tiesa pirmšķietami secināja, ka daļa no rīkojumā norādītajiem pārkāpumiem nav konstatējami, savukārt daļai nav tiesiskas nozīmes, jo tie nav tieši saistīti ar rektora ievēlēšanu vai ir nebūtiski. Piemēram, jautājums par Latvijas Universitātes Satversmes sapulces dalībnieku mandātiem ir pašas autonomās institūcijas ziņā un tas nevar tikt pārvērtēts, lemjot par rektora apstiprināšanu Ministru kabinetā.

Lai arī tam nav tiesiskas ietekmes strīda izšķiršanā, tiesa atzina par lietderīgu norādīt, ka ievēlētā Satversmes sapulces dalībnieka mandātu, ja dalībnieks no tā atteicies, ir pieļaujams nodot nākamajai ievēlētajai personai, kura saskaņā ar vēlēšanu protokolu attiecīgajā personāla grupā ieguvusi visvairāk balsu aiz ievēlētās personas. Tāpat pretēji rīkojumā norādītajam tiesa atzina, ka rektoram ir tiesības sasaukt Satversmes sapulces ārkārtas sēdes un konkrēts termiņš to sasaukšanai tiesību normās nav noteikts. Kaut arī tiesa konstatēja pārkāpumu, Satversmes sapulcei neapstiprinot rektora vēlēšanu pirmās kārtas balsojumu, tomēr tiesas ieskatā tas pēc būtības nav ietekmējis vēlēšanu procesu un nav būtisks.

Komentāri

Pievienot komentāru