Jaunākais izdevums

15. septembrī plkst. 06.00 Rīgas HES ūdenskrātuvē pakāpeniski sāks atjaunot ūdenslīmeni, informē AS Latvenergo.

Noslēdzoties Ogres pašvaldības organizētajiem jauna aizsargmola (straumvirzes) izbūves darbiem pie Ogres upes ietekas Daugavā, 15. septembrī no plkst. 06.00 sāksies Rīgas HES ūdenskrātuves līmeņa pakāpeniska atjaunošana.

Paredzams, ka noteiktais pieļaujamais ūdens līmenis HES normālas ekspluatācijas nodrošināšanai tiks sasniegts 15. septembrī plkst. 24.00.

Kā ziņots iepriekš, atsaucoties Ogres pašvaldības lūgumam, AS «Latvenergo» paredzēto darbu nodrošināšanai no 15. augusta līdz 15. septembrim Rīgas HES ūdenskrātuvē uzturēja pazeminātu ūdenslīmeni. AS «Latvenergo» Rīgas HES strādā atbilstoši Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes izsniegtās Ūdens resursu lietošanas atļaujas nosacījumiem.

AS «Latvenergo» Daugavas HES kaskāde nodrošina videi draudzīgu elektroenerģijas ražošanu, to darbībā ievērojot visas nepieciešamās prasības pret apkārtējo vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 15. augusta līdz 15. septembrim, atsaucoties Ogres pašvaldības lūgumam, AS «Latvenergo» nodrošinās pazeminātu ūdenslīmeni Rīgas HES ūdenskrātuvē. Šajā laikā pašvaldība organizēs Ogres upes straumvirzes dambja izbūvi.

Šajā periodā plānota ūdens līmeņa pazemināšana ūdenskrātuvē augstuma atzīmju robežās no 16.25 līdz 16.75 metriem LAS-2000,5 (Latvijas normālo augstumu sistēmā), kas būs 1.4 līdz 1.9 metriem zemāk par ūdenskrātuves normālo uzstādinājuma līmeni.

Minēto darbu izpildei ir saņemti visi nepieciešamie saskaņojumi, ievērojot Rīgas HES ūdens resursu lietošanas atļaujā noteiktos nosacījumus.

Ūdenslīmeņa pazemināšanas periodā Ogres pašvaldība organizēs jauna aizsargmola (straumvirzes) izbūvi pie Ogres upes ietekas Daugavā. Aizsargmola būvniecība mazinās hidraulisko pretestību Ogres upes lejastecē, gultnes piesērējumu, ledus sastrēgumus, krastu nobrukumu veidošanos un ūdens līmeņa celšanās iespējas. Hidrobūve aizsargās Ogres upes gultni no piesērēšanas un sekmēs noteces un ledus netraucētu ievadīšanu Rīgas HES ūdenskrātuvē palu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Ogres pašvaldības lūguma, no 15. augusta līdz 15. septembrim, AS «Latvenergo» nodrošinās pazeminātu ūdenslīmeni Rīgas HES ūdenskrātuvē. Šajā laikā pašvaldība organizēs Ogres upes straumvirzes dambja izbūvi, informē AS «Latvenergo».

Šajā periodā plānota ūdens līmeņa pazemināšana ūdenskrātuvē augstuma atzīmju robežās no 16.25 līdz 16.75 metriem LAS-2000,5 (Latvijas normālo augstumu sistēmā), kas būs 1.4 līdz 1.9 metriem zemāk par ūdenskrātuves normālo uzstādinājuma līmeni.

Uzņēmums informē, ka minēto darbu izpildei ir saņemti visi nepieciešamie saskaņojumi, ievērojot Rīgas HES ūdens resursu lietošanas atļaujā noteiktos nosacījumus.

Ūdenslīmeņa pazemināšanas periodā Ogres pašvaldība organizēs jauna aizsargmola (straumvirzes) izbūvi pie Ogres upes ietekas Daugavā. Aizsargmola būvniecība mazinās hidraulisko pretestību Ogres upes lejastecē, gultnes piesērējumu, ledus sastrēgumus, krastu nobrukumu veidošanos un ūdens līmeņa celšanās iespējas. Hidrobūve aizsargās Ogres upes gultni no piesērēšanas un sekmēs noteces un ledus netraucētu ievadīšanu Rīgas HES ūdenskrātuvē palu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Ogres novada pašvaldības domes Tautsaimniecības komitejas sēdē tika izskatīts jautājums par metu konkursa “Laivu piestātnes attīstības priekšlikumi” žūrijas komisijas nolikumu apstiprināšanu un metu konkursa žūrijas komisijas sastāva ievēlēšanu, informē Ogres novada dome.

Ogres novada pašvaldības nekustamais īpašums Rīgas ielā 45, Ogrē, atrodas pie A6 autoceļa Rīga – Daugavpils, Daugavas krastā – pie robežas ar Ikšķiles novadu. Ēka padomju laikā bija Ogres trikotāžas kombināta sūkņu stacija. Pašvaldības pārstāvji skaidro, ka vieta ir uzskatāma kā Ogres vārti, jo tā ir pirmā ēka, ko redz autoceļa izmantotāji un Ogres viesi, kā arī iedzīvotāji. Pašlaik ēka vieš degradētas teritorijas iespaidu un zināmā mērā atgādina par Ogri kā industriālu pilsētu. Tajā pašā laikā ar vietas palīdzību ir iespējas popularizēt Ogri, skaidro domes pārstāvji.

Pašvaldībā 2018.gada 14.decembrī tika saņemts biedrības "Ūdensmalu attīstībai" iesniegums, kurā norādīts, ka "Publisko un privāto partnerattiecību biedrība "Zied zeme” projektā "Daugavas upes baseina ekonomiskā potenciāla attīstība" ("DaugavAbasMalas”) ekspedīcijas laikā Ogres un Ikšķiles novados tika ievērota vieta ar attīstības potenciālu, tai skaitā Rīgas HES ūdenskrātuves Ogres aizsargdambis. Teritorija ir iecienīta vietējo iedzīvotāju un tūristu pastaigu vieta, kuru bieži izmanto arī velobraucēji, makšķernieki, skrituļslidotāji, skrējēji, kā arī citi aktīvās atpūtas cienītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs esam par zaļu, ar vietējiem resursiem ražotu, konkurētspējīgu enerģiju, un tādas iespējas paveras visai plaši valstī, kur ir augsti siltuma tarifi, lielā daudzumā piesārņojoši izmeši blakus šī vietējā kurināmā ieguves vietām,» skaidro AS Latvenergo galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Laikraksts Dienas Bizness iepazīstina lasītājus ar Latvenergo skatījumu uz Latvijas enerģijas tirgus situāciju un valsts enerģētiskās drošības stāvokli.

Viens no noteicošiem ekonomikas attīstības faktoriem ir enerģijas resursu pieejamība. Valsts enerģētikas politika nosaka uzņēmējdarbības iespēju spektru un iedzīvotāju labklājības līmeni. Globālo tendenču un Eiropas Savienības regulējošo aktu ietekmē Latvijas enerģijas tirgus ir kļuvis atvērts. Šobrīd uzņēmēji var brīvi piedalīties enerģijas tirgū, kļūstot par enerģijas ražotājiem vai piegādātājiem, savstarpēji konkurējot ar cenu un pakalpojumu piedāvājumiem.

Priekšnoteikumus efektīvi funkcionējoša elektroenerģijas tirgus darbībai, paredzot elektroenerģijas kā brīvas apgrozības preces tirdzniecību, izveidoja jau 1998.gada Enerģētikas likums. Tagadējais spēkā esošais Elektroenerģijas tirgus likums ir pieņemts 2005.gadā. Sākotnēji elektrības tirgus atvēršana tika realizēta tikai lielajiem patērētājiem, bet pakāpeniski visiem, arī mājsaimniecībām. Latvijas tirdzniecība ir pilnībā iekļauta reģionālajā NordPool tirdzniecības sistēmā. Dalība šajā biržā veicina godīgu cenu veidošanos, motivējot piegādātāju piedāvāt elektrību par objektīvi pamatotām cenām. Līdzīga situācija pēdējos gados ir izveidota arī dabasgāzes tirdzniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

FOTO,VIDEO: Db.lv viesojas Latvenergo koncerna Enerģētikas muzejā Andrejsalā

Armanda Vilcāne, 16.05.2019

Enerģētikas muzeja krātuve Andrejsalā ierīkota arhitekta Karla Felsko projektētajā ēkā, kur kādreiz mitinājās līdzās esošās 1905. gadā iedarbinātās Rīgas pilsētas centrālās elektrostacijas inženieri ar savām ģimenēm. Pārējās fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo desmit gadu laikā būtiski audzis Latvenergo koncerna Enerģētikas muzeja apmeklētāju skaits, pērn sasniedzot 14 tūkstošus. Šogad to plānots palielināt vēl par 5%.

Video skatāms raksta beigās!

Muzeja vadītāja Ina Lastovecka atklāj, ka Enerģētikas muzeja ekspozīcijas pašlaik aplūkojamas Ķegumā pie hidroelektrostacijas (HES) un Latvijas lielākajā elektroenergijas ražotnē - Pļaviņu HES. Savukārt, Andrejsalā blakus vēsturiskajai 1905. gadā iedarbinātajai Rīgas pilsētas centrālajai spēkstacijai izvietota Enerģētikas muzeja krātuve. Muzejs dibināts 2006. gadā, vienotā krājumā apvienojot gan Latvijas Elektroenerģētikas vēstures un Daugavas spēkstaciju vēstures muzeju kolekcijas, gan nozares entuziastu enerģētikas vēstures liecības.

I.Lastovecka stāsta, ka šā gada Muzeju nakts ietvaros Enerģētikas muzeja apmeklētājiem tiks atvērta modernizētā Pļaviņu HES vēstures ekspozīcija, kurā interesentiem būs iespēja ielūkoties gan Pļaviņu HES celtniecībā un vēsturē, gan izprast elektroenerģijas ražošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Aizsargdambja izbūves darbi pie Ogres upes ietekas Daugavā

Žanete Hāka, 05.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd turpinās aizsargdambja (straumvirzes) izbūves darbi Rīgas HES akvatorijā pie Ogres upes ietekas Daugavā, portālam DB pastāstīja Ogres novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Nikolajs Sapožņikovs.

Saistībā ar šiem darbiem pēc Ogres novada pašvaldības lūguma ūdenslīmenis HES akvatorijā ir pazemināts no 15. augusta līdz 15. septembrim. Pašlaik tiek būvētas abu dambju aprises un tiek ieklāts geotekstils, dambju aprišu iešpuses tiek pildītas ar materiālu, kas tiek izsmelts no upes gultnes, un pievedot klāt granti.

Tāpat tiek veikta dambja ārējās nogāzes stiprināšana un iekšējā akvatorija (starp abiem straumvirzes dambjiem) gultnes tīrīšana. Kopumā – noris visi projektā paredzētie darbi.

Viņš skaidroja, ka pēc ūdenslīmeņa atjaunošanas darbi turpināsies. Izpildes termiņš ir šī gada 6. novembris, līdz tam laikam šī hidrobūve tiks pabeigta, labiekārtošanas darbus veiks nākamā gada pavasarī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Tīkla drošībā un jaunu tīklu būvniecībā Vidzemē investēs 40 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 06.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzlabojot un modernizējot elektroenerģijas pārvades tīklu, AS «Augstsprieguma tīkls» (AST) šogad Vidzemē plāno turpināt apakšstacijas «Ķeguma HES-2» pārbūvi, kā arī turpināt elektrolīnijas «Igaunijas – Latvijas trešais starpsavienojums» būvniecību, kopumā investējot vairāk nekā 40 milj. eiro, informē AT pārstāve Aija Ikstena.

Plānota «Ķeguma HES-2» sadalnes pārbūve, apakšstacijā nomainot 110kV transformatoru uz mūsdienīgāku un dabai draudzīgāku, kā arī turpināta elektrolīnijas «Igaunijas – Latvijas trešais starpsavienojums» būvniecība – patlaban ir uzsākti būvdarbi Limbažu, Alojas, Mazsalacas, Burtnieku un Rūjienas novados, savukārt vietās, kur šī elektropārvades līnija atradīsies blakus topošajam RailBaltica dzelzceļam, turpinās projektēšanas darbi.

«Šogad plānojam veikt arī atsevišķu Vidzemes elektropārvades līniju savu laiku nokalpojušo balstu nomaiņu, kā arī veikt atsevišķu apakšstaciju vadības ēku remontus un uzlabojumus, lai tās atbilstu mūsdienu energoefektivitātes prasībām,» stāsta AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" padome nolēmusi pagarināt darba attiecības ar līdzšinējiem valdes locekļiem un uz jaunu termiņu par AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētāju apstiprinājusi Āri Žīguru, par valdes locekļiem - Guntaru Baļčūnu un Uldi Barisu.

Līdzšinējā valdes sastāva pilnvaru jaunais termiņš sāksies 2020.gada 16.novembrī. Pilnvaras līdz 2023.gada 24.septembrim turpinās valdes loceklim Kasparam Cikmačam.

"Ekonomikas ministrija kā "Latvenergo" akcionārs atzinīgi novērtē "Latvenergo" darbību, jo enerģētikas nozare attīstās un uzlabo pakalpojuma kvalitāti gan biznesa klientiem, gan mājsaimniecībām, vienlaicīgi nodrošinot būtiskus dividenžu maksājumus valsts budžetā. Reģiona energoapgādes stratēģisks redzējums šobrīd padarījis "Latvenergo" par uzņēmumu, kas ekspluatē viskonkurētspējīgāko ģenerējošo iekārtu sastāvu Baltijas tirgū. "Latvenergo" Baltijas un Ziemeļvalstu tirgum piegādā enerģiju, kas ražota ar zemu kaitīgo izmešu apjomu kombinācijā ar atjaunojamo resursu izmantošanu hidroģenerācijā. Tas iespējams, jo savlaicīgi veiktas ilgtspējīgas investīcijas labi sabalansētā bāzes jaudu un dabas resursus izmantojošu ģenerācijas avotu apvienojumā," norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apritējis gads, kopš Rīgā, Uzvaras bulvārī 7, Pulkveža Brieža ielā 12 un Jūrmalā, Jomas ielā 4 darbu sāka Elektrum elektroauto uzlādes stacijas.

Tajās tiek nodrošināta gan ierastās ātrās 50kW līdzstrāvas stacijas, gan pilsētai piemērotās vidēji ātrās jeb 22kW maiņstrāvas uzlādes iespēja. Uzlāde un norēķini šajās stacijās ir iespējami, izmantojot īpaši izveidoto mobilās lietotnes Elektrum uzlādes sadaļu. Pirmo reizi šāda lietotne no pašiem pamatiem tika izstrādāta tieši Latvijas tirgum. AS "Latvenergo" Elektrotransporta uzlādes tīkla attīstības vadītājs Ansis Valdovskis stāsta par to, kā pašlaik attīstās mūsu piedāvājums elektrisko transporta līdzekļu īpašniekiem. Viņš uzsver, ka ir ļoti iespējams – uz elektriskajām automašīnām pārsēdīsimies daudz ātrāk nekā domājam.

Pirms gada prognozējām, ka 2030. gadā Latvijā būs ap 30 000 elektrisko automašīnu. Kādu skaitu jūs prognozētu tagad, redzot, cik strauji notiek attīstība?

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Ceļa remontu dēļ daudzviet Latvijā noteikti satiksmes ierobežojumi

Žanete Hāka, 22.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ sākas pārbūves darbi uz autoceļa Ventspils–Kuldīga–Saldus (P108) posmā no Ventspils līdz pagriezienam uz Zirām. Jau šonedēļ tur ir sagaidāmi pieci luksoforu posmi un var būt nepieciešamas 45 minūtes remontposma izbraukšanai, informē Latvijas Valsts ceļi.

Turpinās satiksmes organizācijas pārkārtojumi uz Vidzemes šosejas (A2) posmā no Garkalnes līdz Sēnītes mezglam. Uz brauktuvi Siguldas virzienā jau ir pārslēgts posms no Vangažiem līdz Sēnītes mezglam. Plānots, ka nedēļas vidū satiksmi pārslēgs arī posmā no Garkalnes līdz Vangažiem un no Sēnītes mezgla līdz objekta beigām. Arī pēc satiksmes pārslēgšanas uz Siguldas virziena brauktuvi tā ir organizēta pa vienai joslai katrā virzienā.

Citi patlaban plašākie remontdarbi turpinās uz Jūrmalas šosejas (A10) ar ievērojamiem satiksmes pārkārtojumiem krustojumā ar Rīgas apvedceļu A5. Turpinās arī remontdarbi pie Pāvilostas un posmā no Ēdoles līdz Alsungai. 45 minūtes nepieciešamas lai izbrauktu būvdarbu posmus no Gulbenes Balvu virzienā (P35) līdz Kazupei un no Tērvetes līdz Lietuvas robežai (P95).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

VARAM sagatavojusi priekšlikumus 105 reģionālajai reformai svarīgu ceļu posmu sakārtošanai

LETA, 29.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās ministrija (VARAM) sadarbībā ar Satiksmes ministriju (SM) sagatavojusi priekšlikumus 300 miljonu eiro programmai, kuras īstenošanas rezultātā tiks uzlabota novadu centru sasniedzamība, sakārtojot 105 ceļu posmus teju 900 kilometru (km) kopgarumā.

Investīciju programma tika veidota sadarbībā ar VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) un plānošanas reģioniem. Saraksta izstrādei VARAM lūdza visiem plānošanas reģioniem sadarbībā ar pašvaldībām sagatavot un iesniegt priekšlikumus ar prioritāri pārbūvējamo un atjaunojamo valsts reģionālo un vietējo autoceļu posmiem reģionā ietilpstošajās pašvaldībās.

Darba procesā vairākiem būtiskiem ceļu posmiem tika rasti risinājumi to sakārtošanai jau 2020.gadā. Līdz ar to valsts budžetam tika pieteikti tie autoceļu posmi, kam nepieciešams papildu budžets.

Plānots atbalstīt līdz pat 900 kilometriem (km) valsts reģionālo un vietējo autoceļu, kuru pārbūve un atjaunošana ir prioritāra administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai. Šo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai nepieciešami 300 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Augstsprieguma tīkls līdz 2029.gadam attīstībā plāno ieguldīt 413 miljonus eiro

Žanete Hāka, 26.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprinājusi AS «Augstsprieguma tīkls» (AST) sagatavoto Latvijas elektroenerģijas sistēmas desmit gadu attīstības plānu, kas paredz laika periodā līdz 2029. gadam attīstībā ieguldīt 413 miljonus eiro, informē AST.

Nākamajā gadā kopējās investīcijas sasniegs 63 milj. eiro.

Apstiprinātais plāns paredz, ka 2020. gadā plānots ieguldīt nepilnus 42 milj. eiro Igaunijas – Latvijas trešā starpsavienojuma un Rīgas TEC-2 – Rīgas HES elektropārvades līniju būvniecībā.

Starpasavienojuma izbūve ar Igauniju palielinās maksimālās caurlaides spējas par 500/600 MW abos virzienos, kas veicinās efektīvāku elektroenerģijas tirgus darbību Baltijā. Abiem projektiem piesaistīts Eiropas Savienības līdzfinansējums.

Lai nodrošinātu pārvades sistēmas stabilu darbību, katru gadu jāveic Latvijas elektroenerģijas pārvades tīkla un apakšstaciju uzturēšanas un modernizēšanas darbi. 2020. gadā plānots ieguldīt vairāk nekā 21 milj. eiro 330kV un 110kV apakšstaciju, sadales punktu un līniju pārbūvē, kā arī autotransformatoru un transformatoru maiņā uz mūsdienīgākiem un dabai draudzīgākiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Latvijas Energoceltnieks 2019. gadu noslēdzis ar 62,8 miljonu apgrozījumu

Lelde Petrāne, 03.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības uzņēmums "Latvijas Energoceltnieks" 2019. gadu noslēdzis ar apgrozījumu 62,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 10% vairāk nekā 2018. gadā, kad uzņēmuma apgrozījums bija 56,9 miljoni eiro. Pērn "Latvijas Energoceltnieks" 35% no sniegtajiem pakalpojumiem eksportēja uz ārvalstīm.

Nozīmīgākie eksporta tirgi bija Vācija, Zviedrija un Somija.

Pērn nozīmīgākais realizētais projekts Latvijā bija Kurzemes Loka izbūve, pilnībā izbūvējot jaunu gaisa elektropārvades līniju posmā Rīga – Ventspils.

Lielākie būvniecības uzņēmumi 2019. gadā 

Pērn būvkompānijas īstenojušas daudzus nozīmīgus publisko pasūtījumu un privātos projektus,...

Savukārt starp nozīmīgākajiem ārvalstu projektiem minams darbs pie elektrotīklu atjaunošanas Hamburgā. Telekomunikāciju jomā uzņēmums darbojās vairākos lielos projektos dažādos Vācijas reģionos, kur tiek veidota optiskās šķiedras pasīvās platjoslas infrastruktūra. Analogs projekts vairākos posmos tiek realizēts arī Latvijā pēc LVRTC pasūtījuma.

"Šogad esam uzsākuši vairākus nozīmīgus projektus gan Latvijā, gan ārvalstīs. Profesionāli interesants ir darbs Zviedrijas lielākajā vēja enerģijas stacijā, kurā 50 kilometru garumā ieguldīsim 33kV kabeļlīnijas un savienosim vēja ģeneratorus ar apakšstaciju. Projekts ir izaicinošs, jo vēja parks atrodas kalnainā vietā ar dažādiem zemes slāņiem, kas mūsu darbu padara īpaši sarežģītu. Vācijas Mecklenburg Vorpommern federālajā zemē strādāsim pie optiskā tīkla sakaru kanalizācijas izbūves 400 kilometru garumā. Savukārt Latvijā šobrīd strādājam ar projektiem Rīgas TEC un Rīgas HES," norāda "Latvijas Energoceltnieks" valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers.

"Latvijas Energoceltnieks" šobrīd nodrošina darba vietas vairāk nekā 600 cilvēkiem. Uzņēmums pērn darba spēka nodokļos valsts budžetā veica maksājumus 5,2 miljonu eiro apmērā.

"Latvijas Energoceltnieks" ir daļa no būvniecības un būvmateriālu ražošanas uzņēmumu grupas "Skonto Group".

"Skonto Group" ietilpst šādi uzņēmumi - "Skonto Prefab", "Skonto Plan Ltd", "Latvijas energoceltnieks" un "Cross Timber Systems". Šobrīd grupas uzņēmumos strādā vairāk nekā 1500 darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi

Reinis Āboltiņš, Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētnieks, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi, kas prasa risinājumus.

Latvijā elektroenerģijas ražošanai izmanto daudz atjaunojamo energoresursu (AER). Arī daudz siltuma saražojam, izmantojot biomasu, kas pieejama uz vietas Latvijā. Tomēr ir arī izaicinājumi. Piemēram, ja neskaita trīs lielās hidroelektrostacijas, tad Latvijā, izmantojot AER, nemaz tik daudz elektroenerģijas nesaražo. Arī siltuma ražošanā būtisku lomu spēlē dabasgāze, kas pats par sevi ir tīrs kurināmais, bet ir fosils, neatjaunojams un importējams no citām valstīm. Vēl pamatīgs izaicinājums ir atkritumu apsaimniekošana – cik daudz atkritumu radām, cik šķirojam, cik aprokam un cik pārstrādājam.

Atjaunojamo energoresursu ziņā Latvija ir starp Eiropas Savienības pirmrindniecēm – kopā ar Zviedriju, Somiju, Dāniju un Austriju mums ir lielākā atjaunojamo energoresursu daļa enerģijas bruto galapatēriņā. Tas, protams, ir labi, bet pētīsim tālāk, un tālāk ir jāskata divi pārveidotās enerģijas veidi – elektrība un siltums. Mums ir jāapzinās, ka Latvijas labie rādītāji elektrības segmentā ir tikai pateicoties vēsturiskajam mantojumam – trīs lielajām uz Daugavas uzceltajām hidroelektrostacijām (HES).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunojamo energoresursu (AER) uzstādītā elektriskā jauda Latvijā pērn pārsniedza 1800 MW, eksperti jaudu pieaugumu sauc par nepamatoti lēnu

Vislielākās AER elektriskās jaudas Latvijā uzstādītas hidroelektrostacijās (HES), kas pērn saražoja 2431 GWh elektrības, bet vismazākās – saules elektrostacijās un biogāzes koģenerācijas stacijās, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pēdējo desmit gadu laikā AER uzstādītā elektriskā jauda kopumā palielinājusies par 228 MW, bet piecu gadu periodā – vien par 25 MW. Enerģētikas nozares pārstāvji uzskata, ka niecīgais pieaugums neatbilst Latvijas potenciālajām iespējām.

AER jaudas attīstījušās viļņveidīgi, haotiski un neloģiski, atzīmē Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis Kristaps Stepanovs. Viņš skaidro, ka, lai nākotnē redzētu jaunu jaudu attīstību, ir nepieciešams detalizēts, uz aprēķiniem balstīts izvērtējums, kā arī valstiska mēroga stratēģija. «Tieši spēkā esoša stratēģija dos signālu, ka Latvijā tiks veicināti AER projekti un ka investori nozarē ir gaidīti. Nākotnē svarīgi būtu arī saprast, vai vēlamies tikai sasniegt Eiropas noteiktos mērķus vai arī kaut ko reāli attīstīt. Personīgi es domāju, ka mērķu sasniegšanai nebūtu jāprevalē pār elektroenerģijas patērētāju interesēm. Jaunām AER jaudām ir jābūt balstītām uz konkurences un tirgus prinicipiem,» pauž K.Stepanovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Stājušies spēkā Meļko, Livanovičam un Cvetkovam piemērotie reālie cietumsodi

LETA, 17.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien ir stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru vienā no tā sauktajām «Latvenergo» kukuļņemšanas lietām bijušajam uzņēmuma «Latvenergo» viceprezidentam Aigaram Meļķo, bijušajam ražošanas direktoram Gunāram Cvetkovam un uzņēmuma «Energy Consulting» vadītājam Andrejam Livanovičam piespriesti reāli cietumsodi.

Saskaņā ar apsūdzību, kukuļošana notikusi laika periodā no 2007.gada 1.augusta līdz 2010.gada 15.jūnijam. Kukulis dots par to, lai «Latvenergo» rīkotajā konkursā par Pļaviņu hidroelektrostacijas (HES) hidroagregātu Nr.4, 5, 7 rekonstrukciju par izdevīgāko tiktu atzīts uzņēmuma «Alstom Power Sweden AB» piedāvājums un lai ar šo uzņēmumu tiktu noslēgts valsts pasūtījuma līgums par iekārtu iegādi. Kopējais kukuļu apmērs bijis 627 100 eiro jeb 440 728 lati.

Livanovičs bija apsūdzēts par kukuļdošanu pēc Krimināllikuma (KL) 323.panta 2.daļas, bet Meļko un viņa kādreizējais kolēģis Cvetkovs - par kukuļņemšanu pēc KL 320.panta 3.daļas.

Rīgas apgabaltiesa (RAT) Meļķo piesprieda četru gadu un sešu mēnešu cietumsodus, bet Cvetkovam un Livanovičam - katram trīs gadu un sešu mēnešu cietumsodu. Spriedums tika pārsūdzēts, taču Augstākā tiesa (AT) šī gada aprīlī nolēma atcelt RAT spriedumu tikai daļā, ar kuru bija atstāts negrozīts pirmās instances tiesas spriedums par juridiskai personai SIA «Energy Consulting» piemēroto piespiedu ietekmēšanas līdzekli. Lieta atceltajā daļā tika nosūtīta jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo kukuļošanas lietā notiesātie Livanovičs un Meļko nogādāti ieslodzījuma vietā, bet Cvetkovs aizturēts

LETA, 25.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienā no tā sauktajām «Latvenergo» kukuļņemšanas lietām notiesātie Aigars Meļķo un Andrejs Livanovičs ir nogādāti ieslodzījuma vietā, savukārt trešais notiesātais - Gunārs Cvetkovs - ir aizturēts un drīzumā tiks nogādāts ieslodzījuma vietā, lai izciestu savu brīvības atņemšanas sodu, liecina aģentūra LETA rīcībā esošā informācija.

Jau vēstīts, ka pagājušajā nedēļā spēkā stājies tiesas spriedums, ar kuru šajā lietā bijušajam uzņēmuma «Latvenergo» viceprezidentam Meļķo, bijušajam ražošanas direktoram Cvetkovam un uzņēmuma «Energy Consulting» vadītājam Livanovičam piespriesti reāli brīvības atņemšanas sodi. Meļko piespriests četrus gadus un sešus mēnešus ilgs ieslodzījums, bet Cvetkovam un Livanovičam - katram trīs gadus un sešu mēnešus ilgs brīvības atņemšanas sodi.

Prokurors Māris Leja teica, ka līdz ar Augstākās tiesas (AT) lēmumu «Latvenergo» lietas viens posms ir noslēdzies un apsūdzētie saņēmuši atbilstošu sodu. Meļko un Livanovičs ir apsūdzēti arī «Latvenergo» pamatlietā, kuru patlaban skata Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Nākamā tiesas sēde šajā lietā paredzēta 4.novembrī. Ja Meļko un Livanovičs atradīsies apcietinājumā un sāks soda izciešanu, tad šim apstāklim nevajadzētu ietekmēt pamatlietas izskatīšanas gaitu, norādīja Leja. Saskaņā ar apsūdzību, kukuļošana notikusi laika periodā no 2007.gada 1.augusta līdz 2010.gada 15.jūnijam.

Komentāri

Pievienot komentāru